—

Nelsons GmbH vārdā – T. Salomon, B. Goebel un C. Alpers, Rechtsanwälte,

—

Ayonnax Nutripharm GmbH un Bachblütentreff Ltd vārdā – B. Ackermann, Rechtsanwältin,

—

Grieķijas valdības vārdā – A. Dimitrakopoulou, K. Karavasili, P. Paraskevopoulou, K. Nassopoulou un S. Lekkou, pārstāves,

—

Eiropas Komisijas vārdā – S. Grünheid, pārstāve,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 4. panta 3. punktu, 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 6. panta 1. punktu un 10. panta 3. punktu, kā arī 28. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (OV 2006, L 404, 9. lpp., un labojums OV 2007, L 12, 3. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regulu (EK) Nr. 107/2008 (OV 2008, L 39, 8. lpp.), (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1924/2006”).

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Nelsons GmbH un Ayonnax Nutripharm GmbH, Vācija, un Bachblütentreff Ltd, Apvienotā Karaliste, par ziedu līdzekļiem, kurus Nelsons tirgo ar Eiropas Savienības preču zīmi “RESCUE”.

3

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulas (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV 2002, L 31, 1. lpp.), 2. pantā ““Pārtikas” definīcija” ir paredzēts:

“Šajā regulā “pārtika” (jeb “pārtikas produkts”) ir jebkura apstrādāta, daļēji apstrādāta vai neapstrādāta viela vai produkts, kas paredzēts cilvēkiem uzturam vai ko saprātīgi paredzamos apstākļos cilvēki varētu lietot uzturā.

Pie “pārtikas” pieder dzērieni, košļājamās gumijas un jebkura viela, tostarp ūdens, kas apzināti pievienota pārtikai tās ražošanas, sagatavošanas vai apstrādes laikā. [..]

Pie “pārtikas” nepieder:

[..]

[..].”

4

Saskaņā ar Regulas Nr. 1924/2006 preambulas 1. un 4. apsvērumu:

[..]

5

Šīs regulas 1. pantā “Temats un darbības joma” ir noteikts:

“1.   Šī regula saskaņo dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētos noteikumus, kas attiecas uz pārtikas produktu uzturvērtības un veselīguma norādēm, lai nodrošinātu efektīvu iekšējā tirgus darbību, vienlaikus nodrošinot augstu patērētāju aizsardzības līmeni.

2.   Šo regulu piemēro pārtikas produktu uzturvērtības un veselīguma norādēm, kas sniegtas tirdzniecības informācijā marķējuma, noformējuma vai reklāmas veidā attiecībā uz pārtikas produktiem, ko piegādā galapatērētājam.

[..]

3.   Preču zīmi, zīmolvārdu vai brīvi izvēlētu nosaukumu, kas parādās uz pārtikas produkta marķējuma, pārtikas produkta noformējumā vai reklāmā un ko varētu interpretēt kā uzturvērtības vai veselīguma norādi, drīkst lietot, nepiemērojot šajā regulā paredzēto procedūru, ja tam šajā marķējumā, noformējumā vai reklāmā pievieno līdzīgu uzturvērtības vai veselīguma norādi, kas atbilst šīs regulas noteikumiem.

[..]”

6

Minētās regulas 2. pantā “Definīcijas” ir paredzēts:

“1.   Šajā regulā:

[..]

2.   Piemēro arī šādas definīcijas:

[..]

[..].”

7

Šīs pašas regulas 4. pantā “Nosacījumi kā lietot uzturvērtības un veselīguma norādes” 3. punktā ir noteikts:

“Dzērieniem, kas satur vairāk nekā 1,2 % alkohola, nedrīkst izmantot veselīguma norādes.

[..]”

8

Regulas Nr. 1924/2006 5. pantā “Vispārēji nosacījumi” ir iekļauts 1. punkts, kas ir izteikts šādā redakcijā:

“Uzturvērtības un veselīguma norādes ir atļauts lietot tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

[..].”

9

Šīs regulas 6. panta “Norāžu zinātniskais pamatojums” 1. punktā ir noteikts:

“Uzturvērtības un veselīguma norādes pamato ar vispārpieņemtiem zinātniskiem pierādījumiem.”

10

Minētās regulas 10. panta “Īpaši nosacījumi” 1. un 3. punktā attiecībā uz veselīguma norādēm ir noteikts:

“1.   Veselīguma norādes aizliedz, ja tās neatbilst II nodaļas vispārējām prasībām un šīs nodaļas īpašajām prasībām un ja par tām nav izsniegtas atļaujas saskaņā ar šo regulu, un tās nav iekļautas 13. un 14. pantā paredzētajā sarakstā ar norādēm, par kurām izsniedz atļaujas.

[..]

3.   Atsauces uz uzturvielas vai pārtikas produkta vispārēju, nekonkrētu labvēlīgu ietekmi uz labu vispārējo veselību, labsajūtu var izdarīt tikai kopā ar īpašu veselīguma norādi, kas ietverta 13. un 14. pantā minētajos sarakstos.”

11

Šīs pašas regulas 28. panta “Pārejas pasākumi” 2. punktā ir paredzēts:

“Preču zīmju vai zīmolvārdu produktus, kas pastāvēja pirms 2005. gada 1. janvāra un kuri neatbilst šai regulai, drīkst turpināt tirgot līdz 2022. gada 19. janvāri[m]; pēc tam piemēro šīs regulas noteikumus.”

12

Gesetz gegen den unlauteren Wettbewerb (Likums par negodīgas konkurences novēršanu; BGBl. 2010 I, 254. lpp.; turpmāk tekstā – “UWG”) 3. panta 1. punktā redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietā, ir paredzēts:

“Negodīga komercprakse, ja tā var būtiski ietekmēt konkurentu, patērētāju vai citu tirgus dalībnieku intereses, ir prettiesiska.”

13

UWG 4. pantā ir paredzēts:

“Negodīgas komercprakses piemēri

Negodīgas konkurences darbības izdara it īpaši jebkura persona, kura

[..]

14

UWG 8. panta 1. punkta pirmajā teikumā ir paredzēts:

“Pret jebkuru personu, kas 3. vai 7. panta izpratnē veic neatļautu komercdarbību, var tikt celta prasība par minētās darbības apturēšanu un, ja pastāv atkārtota pārkāpuma risks, par darbības izbeigšanu.”

15

Nelsons Vācijā aptiekās tirgo ziedu līdzekļus, kas tiek saukti par “Baha ziediem”. Šo līdzekļu skaitā ir produkti, kuri parasti tiek dēvēti par “RESCUE”, uz kuriem ir norāde “spirtots” un kuru alkohola tilpums ir 27 %.

16

Šie līdzekļi tiek pārdoti 10 vai 20 ml pudelītēs ar pipeti un aerosola veidā (turpmāk tekstā – “pamatlietā aplūkotie preparāti”). Uz to iepakojuma ir attiecīgi šādas norādes par devām:

“ORIGINAL RESCUE TROPFEN [ORIĢINĀLIE “RESCUE” PILIENI]

četrus pilienus iepilināt glāzē ar ūdeni un dienas laikā izdzert pa daļām vai nepieciešamības gadījumā četrus pilienus lietot neatšķaidītus”

un

“RESCUE NIGHT SPRAY [“RESCUE” NAKTS AEROSOLS]

divas reizes izsmidzināt uz mēles.”

17

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka pirms 2005. gada 1. janvāraNelsons pamatlietā aplūkotos līdzekļus Vācijā tirgoja kā zāles ar Eiropas Savienības preču zīmi “RESCUE”, kura attiecīgi bija reģistrēta attiecībā uz zālēm. 2007. gada gaitā Nelsons arī panāca, ka “RESCUE” tika reģistrēta kā Savienības preču zīme attiecībā uz pārtikas produktiem.

18

Turklāt no Tiesā iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka Hanseatisches Oberlandesgericht Hamburg (Hanzas Augstākā tiesa Hamburgā, Vācija) ar 2008. gada 21. februāra spriedumu ir lēmusi, ka “Baha ziedu” līdzekļi ir uzskatāmi nevis par zālēm, bet gan par pārtikas produktiem. Pēc šā sprieduma Nelsons, kas nebija lietas dalībnieks šajā lietā, sāka Vācijā tirgot pamatlietā aplūkotos līdzekļus, neveicot tajos izmaiņas, taču pārdodot tos ne vairs kā zāles, bet gan kā pārtikas produktus.

19

Ayonnax Nutripharm un Bachblütentreff, kas arī tirgo šos “Baha ziedu” līdzekļus Vācijā, vērsās Landgericht München I (Minhenes I apgabaltiesa, Vācija), galvenokārt lūdzot noteikt vispārēju aizliegumu Nelsons tirgot šo ziedu līdzekļus, jo attiecībā uz šiem līdzekļiem nav saņemta atļauja vai tie nav reģistrēti atbilstoši tiesību aktiem par zālēm.

20

Pakārtoti Ayonnax Nutripharm un Bachblütentreff apšaubīja vairākus Nelsons reklāmas sludinājumus un veidu, kādā tā pamatlietā aplūkotos līdzekļus ir prezentējusi Vācijas tirgū. Šo sabiedrību ieskatā Nelsons ir reklamējis šos alkoholiskos dzērienus, vai nu norādot uz to labvēlīgo ietekmi uz veselības stāvokli, vai uz veselības apdraudējuma neesamību, – tas esot uzskatāms par negodīgas konkurences darbībām.

21

Ar 2011. gada 20. septembra spriedumu Landgericht München I (Minhenes I apgabaltiesa) lika Nelsons izbeigt noteiktu reklāmas sludinājumu izmantošanu, kuros tiek lietoti vārdi “Baha ziedi”, un pārējā daļā prasību noraidīja.

22

Ayonnax Nutripharm un Bachblütentreff iesniedza apelācijas sūdzību par šo spriedumu Oberlandesgericht München (Federālās zemes Augstākā tiesa Minhenē, Vācija). Ar 2013. gada 31. janvāra spriedumu minētā tiesa lēma, ka šīm sabiedrībām ir tiesības uz UWG 3. panta 1. punkta, 4. panta 11. punkta un 8. panta 1. punkta pamata prasīt, lai tiktu izbeigta Nelsons komercprakse attiecībā uz pamatlietā aplūkotajiem līdzekļiem, jo šo līdzekļu reklamēšana un izplatīšana ir pretrunā Regulas Nr. 1924/2006 4. panta 3. punktam.

23

Nelsons par šo spriedumu iesniedza Revision sūdzību Bundesgerichtshof (Federālā Augstākā tiesa, Vācija).

24

Šī tiesa it īpaši norāda, ka tās ieskatā vārdi “RESCUE TROPFEN” un “RESCUE NIGHT SPRAY” ir “veselīguma norādes” Regulas (EK) Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 5) apakšpunkta izpratnē. Proti, attiecīgā sabiedrības daļa, kura mūsdienās pārzina angļu valodu, zinot “RESCUE” nozīmi, kas attiecīgajiem patērētājiem radot priekšstatu, ka pamatlietā aplūkoto produktu lietošana tiek ieteikta, lai tie “tiktu glābti”, kad tie saskaras ar noteiktām veselības problēmām. Līdz ar to pastāvot saikne starp vārdiem “RESCUE TROPFEN” un “RESCUE NIGHT SPRAY”, no vienas puses, un veselības stāvokļa uzlabošanu, no otras puses.

25

Šajā ziņā iesniedzējtiesas ieskatā apzīmējumos “RESCUE TROPFEN” un “RESCUE NIGHT SPRAY” esot ietverta atsauce uz “vispārēju, nekonkrētu labvēlīgu ietekmi uz labu vispārējo veselību, labsajūtu” Regulas Nr. 1924/2006 10. panta 3. punkta izpratnē. Līdz ar to rodoties jautājums, vai minētās regulas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 6. panta 1. punktā noteiktās prasības ir jāievēro attiecībā uz tādu veselīguma norādi kā pamatlietā aplūkotā.

26

Visbeidzot, iesniedzējtiesai ir šaubas, vai Regulas Nr. 1924/2006 28. panta 2. punkts ir piemērojams, ja produkts pirms 2005. gada 1. janvāra ir ticis tirgots nevis kā pārtikas produkts, bet gan kā zāles, kā rezultātā šīs regulas tiesību normas neesot piemērojamas pamatlietā aplūkotajiem līdzekļiem šajā normā paredzētajā pārejas posmā.

27

Šādos apstākļos Bundesgerichtshof (Federālā Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

28

Ar savu trešo jautājumu, kurš ir jāizvērtē vispirms, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 1924/2006 28. panta 2. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka šī tiesību norma ir piemērojama situācijā, kurā ar preču zīmi vai zīmolvārdu apzīmēts produkts pirms 2005. gada 1. janvāra ir ticis tirgots kā zāles, bet vēlāk, pēc šā datuma, kaut arī tam ir tās pašas īpašības un tiek izmantota tā pati preču zīme vai zīmolvārds, – kā pārtikas produkts.

29

Saskaņā ar Regulas Nr. 1924/2006 28. panta 2. punktu preču zīmju vai zīmolvārdu produktus, kuri pastāvēja pirms 2005. gada 1. janvāra un kuri neatbilst šai regulai, drīkst turpināt tirgot līdz 2022. gada 19. janvārim un pēc tam tiek piemēroti minētās regulas noteikumi.

30

Šī norma tādējādi ir uzskatāma par pārejas pasākumu un atkāpi no Regulas Nr. 1924/2006 1. panta 3. punkta, saskaņā ar kuru preču zīmi, zīmolvārdu vai brīvi izvēlētu nosaukumu, kas parādās uz pārtikas produkta marķējuma, pārtikas produkta noformējumā vai reklāmā un ko varētu interpretēt kā uzturvērtības vai veselīguma norādi, drīkst lietot, nepiemērojot šajā regulā paredzēto procedūru, ja tam šajā marķējumā, noformējumā vai reklāmā pievieno līdzīgu uzturvērtības vai veselīguma norādi, kas atbilst minētas regulas noteikumiem.

31

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 1924/2006 28. panta 2. punkts attiecas uz produktiem, kas apzīmēti ar preču zīmi vai zīmolvārdu, kuri ir uzskatāmi par uzturvērtības vai veselīguma norādi šīs regulas izpratnē (šajā ziņā skat. spriedumu, 2013. gada 18. jūlijs, Green–Swan Pharmaceuticals CR, C‑299/12, EU:C:2013:501, 36. punkts).

32

Šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka pirms 2005. gada 1. janvāraNelsons pamatlietā aplūkotos līdzekļus tirgoja Vācijā kā zāles, izmantojot Eiropas Savienības preču zīmi “RESCUE”, kura attiecīgi bija reģistrēta attiecībā uz zālēm. 2007. gada gaitā Nelsons“RESCUE” reģistrēja arī kā Savienības preču zīmi attiecībā uz pārtiku.

33

Ar 2008. gadā pasludinātu spriedumu – kā ir norādīts šā sprieduma 18. punktā – Vācija tiesa lēma, ka “Baha ziedu” līdzekļi nav uzskatāmi par zālēm, bet gan par pārtikas produktiem.

34

Pēc šā sprieduma Nelsons sāka pamatlietā aplūkotos līdzekļus Vācijā tirgot kā pārtikas produktus, taču šīs izmaiņas nekādi nebija saistītas ar izmaiņām šajos līdzekļos. Rezultātā – kā ir norādījusi iesniedzējtiesa – salīdzinājumā ar situāciju, kas pastāvēja datumā, kurš ir ņemts vērā Regulas Nr. 1924/2006 28. panta 2. punktā, proti, dienu pirms 2005. gada 1. janvāra, bija mainījusies tikai pamatlietā aplūkoto līdzekļu juridiskā kvalifikācija.

35

Turklāt savā lēmumā iesniedzējtiesa norāda, ka tā uzskata, ka vārdi “RESCUE TROPFEN” un “RESCUE NIGHT SPRAY” ir veselīguma norādes Regulas Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 5) apakšpunkta izpratnē un ka “RESCUE” ir preču zīme vai zīmolvārds šīs regulas 28. panta 2. punkta izpratnē.

36

Tādējādi jautājums, kas rodas, ir, vai tādi līdzekļi kā pamatlietā aplūkotie, kuri pirms 2005. gada 1. janvāra ir tikuši tirgoti kā zāles un vēlāk, pēc šā datuma – kā pārtikas produkti, ir uzskatāmi par “produktiem” minētās regulas 28. panta 2. punkta izpratnē.

37

Šajā ziņā ir jānorāda, ka jēdziens “produkti” šīs tiesību normas izpratnē ir jāsaprot tādējādi, ka tas attiecas uz “pārtikas produktiem” Regulas Nr. 1924/2006 izpratnē.

38

Proti, pirmkārt, šī regula, kā ir norādīts tās nosaukumā, attiecas uz uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem. Otrkārt, it paši no šīs pašas regulas preambulas 1. apsvēruma un 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta izriet, ka tajā nav skaidri nošķirti “pārtikas produkti” un “produkti”, jo šie abi jēdzieni tiek lietoti kā sinonīmi.

39

Šajos apstākļos Regulas Nr. 1924/2006 28. panta 2. punkts ir jāsaprot tādējādi, ka tas attiecas tikai uz pārtikas produktiem, kas ir apzīmēti ar preču zīmi vai zīmolvārdu, kuri ir uzskatāmi par uzturvērtības vai veselīguma norādi šīs regulas izpratnē (šajā ziņā skat. spriedumu, 2013. gada 18. jūlijs, Green–Swan Pharmaceuticals CR, C‑299/12, EU:C:2013:501, 37. punkts).

40

Šajā gadījumā Ayonnax Nutripharm un Bachblütentreff, Grieķijas valdība, kā arī Eiropas Komisija uzskata, ka, tā kā pamatlietā aplūkotie līdzekļi pirms 2005. gada 1. janvāra ir tikuši tirgoti kā zāles, nevis kā pārtika, tie nevar ietilpt Regulas Nr. 1924/2006 28. panta 2. punkta piemērošanas jomā.

41

Šajā ziņā ir jānorāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 178/2002 2. pantu, uz kuru ir norāde Regulas Nr. 1924/2006 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā attiecībā uz “pārtikas” definīciju, tā neietver “zāles”.

42

Līdz ar to pamatlietā aplūkotie līdzekļi, kuru sastāvs nav ticis mainīts, nevar vienlaikus būt vai būt bijuši “pārtikas produkti” un “zāles”.

43

Tādējādi – kā ģenerāladvokāts to būtībā ir norādījis savu secinājumu 87. punktā –, ja pamatlietā aplūkotie līdzekļi ir uzskatāmi par “zālēm”, tie neietilpst Regulas Nr. 1924/2006 piemērošanas jomā.

44

Tomēr no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka Tiesa ir izvērtējusi atšķirīgu situāciju, kurā minētie līdzekļi ir tikuši aplūkoti kā tādi, kas objektīvi ir uzskatāmi par pārtikas produktiem šīs regulas izpratnē gan attiecīgajā laikposmā, ņemot vērā minētas regulas 28. panta 2. punktu, proti, pirms 2005. gada 1. janvāra, gan pašlaik.

45

Šajā situācijā pamatlietā aplūkotie līdzekļi, kā izriet no šā sprieduma 39. punkta, ir jākvalificē kā “produkti” Regulas Nr. 1924/2006 28. panta 2. punkta izpratnē.

46

Taču šī tiesību norma ir piemērojama tikai preču zīmju vai zīmolvārdu produktiem, kuri “pastāvēja” pirms 2005. gada 1. janvāra.

47

Ņemot vērā minētās tiesību normas redakciju, jēdziens “pastāvēja” ir jāsaprot tādējādi, ka šiem produktiem jau pirms šā datuma ir jāpiemīt tām pašām materiālajām īpašībām un tiem ir jābūt apzīmētiem ar to pašu preču zīmi vai to pašu zīmolvārdu. No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka pamatlietā tas tā ir.

48

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1924/2006 28. panta 2. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka šī tiesību norma ir piemērojama situācijā, kurā ar preču zīmi vai zīmolvārdu apzīmēts pārtikas produkts pirms 2005. gada 1. janvāra ir ticis tirgots kā zāles, bet pēc šā datuma, kaut arī tam ir tās pašas materiālās īpašības un tas ir apzīmēts ar to pašu preču zīmi vai zīmolvārdu, – kā pārtikas produkts.

49

Ņemot vērā atbildi, kas sniegta uz trešo jautājumu un ņemot vērā tiesvedību pamatlietā, kura attiecas uz Nelsons komercprakses nekavējošu izbeigšanu saistībā ar pamatlietā aplūkotajiem līdzekļiem, nav jāsniedz atbilde uz pirmo un otro jautājumu.

50

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regulu (EK) Nr. 107/2008, 28. panta 2. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka šī tiesību norma ir piemērojama situācijā, kurā ar preču zīmi vai zīmolvārdu apzīmēts pārtikas produkts pirms 2005. gada 1. janvāra ir ticis tirgots kā zāles, bet pēc šā datuma, kaut arī tam ir tās pašas materiālās īpašības un tas ir apzīmēts ar to pašu preču zīmi vai zīmolvārdu, – kā pārtikas produkts.