1.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīva 2001/80/EK par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (turpmāk tekstā – “direktīva”) ( 2 ) attiecas uz sadedzināšanas iekārtām, kuru nominālā ieejas siltuma jauda ir 50 MW vai lielāka, neatkarīgi no tajās izmantotā kurināmā veida (cietā, šķidrā vai gāzveida) ( 3 ). Tās mērķis ir samazināt sēra dioksīda, slāpekļa oksīda un putekļu emisiju, ko izdala šādas sadedzināšanas iekārtas.

2.

Eiropas Komisija veica lielo sadedzināšanas iekārtu, tostarp Aberthaw spēkstacijas (Velsa), atbilstības direktīvas prasībām pārbaudi. Tā secināja, ka Apvienotā Karaliste nav izpildījusi 4. panta 3. punkta, skatot to kopsakarā ar šīs direktīvas VI pielikuma A daļu, prasības, saskaņā ar kurām dalībvalstīm ir jāpanāk emisijas būtiska samazināšanās un kurās ir noteikts, ka slāpekļa oksīda (NOx) emisijas robežvērtība ir 500 mg/Nm3.

3.

Apvienotā Karaliste apgalvo, ka Aberthaw spēkstacijā, pamatojoties uz direktīvas VI pielikuma A daļas 3. zemsvītras piezīmi (turpmāk tekstā – “3. zemsvītras piezīme”), esot atļauts pārsniegt NOx emisijas gaisā noteikto 500 mg/Nm3 robežvērtību. Šajā zemsvītras piezīmē ir paredzēta atkāpe no vispārēji piemērojamās emisijas robežvērtības, kas attiecas uz sadedzināšanas iekārtām, kuras izmanto cieto kurināmo ar gaistošo vielu saturu mazāk par 10 %.

4.

Šis strīds attiecas uz pareizu 3. zemsvītras piezīmes interpretāciju, proti, vai tā ir piemērojama Aberthaw spēkstacijai?

5.

Direktīvas 2001/80 4. panta 3. punktā ir noteikts: “Neskarot Direktīvu 96/61/EK un Padomes Direktīvu 96/62/EK (1996. gada 27. septembris) par apkārtējā gaisa kvalitātes novērtēšanu un pārvaldību, dalībvalstis vēlākais līdz 2008. gada 1. janvārim panāk emisijas būtisku samazināšanos:

6.

Direktīvas 2001/80 VI pielikuma A daļā ir noteiktas NOx emisijas robežvērtības, kuras ir piemērojamas jaunām un esošām iekārtām attiecīgi saskaņā ar 4. panta 1. un 3. punktu. Tajā noteiktā robežvērtība iekārtām, kuru siltuma jauda ir lielāka par 500 MWth, ir 500 mg/Nm3. No 2016. gada 1. janvāra piemērojamā robežvērtība ir 200 mg/Nm3.

7.

Direktīvas VI pielikuma A daļas 3. zemsvītras piezīmē ir noteikts, ka “līdz 2018. gada 1. janvārim iekārtām, kurās 12 mēnešu ilgā periodā, kas beidzas 2001. gada 1. janvārī, izmantoja un turpina izmantot cieto kurināmo ar gaistošu vielu saturu mazāk par 10 %, piemēro robežvērtību – 1200 mg/Nm3”.

8.

Direktīva 2001/80 no 2016. gada 1. janvāra tika pārstrādāta un atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) ( 4 ). Šajā jaunajā direktīvā ir noteiktas zemākas emisijas robežvērtības. Ar to turklāt ir atcelta atkāpe, kas bija paredzēta Direktīvas 2001/80 VI pielikuma A daļas 3. zemsvītras piezīmē.

9.

2012. gada 29. maijā Komisija atvēra ES pilotlietu, lai pārbaudītu lielo sadedzināšanas iekārtu (it īpaši Aberthaw spēkstacijas, turpmāk tekstā – “Aberthaw”) saderību ar direktīvā paredzētajām NOx emisiju robežvērtībām. Procesa gaitā Apvienotā Karaliste norādīja, ka Aberthaw, pamatojoties uz direktīvas VI pielikuma A daļas 3. zemsvītras piezīmi, esot tiesības piemērot lielāku NOx emisiju robežvērtību, proti, 1200 mg/Nm3, nevis standarta robežvērtību, kas ir 500 mg/Nm3. Tomēr tika ziņots, ka gaistošo vielu saturs (turpmāk tekstā – “GVS”) cietajā kurināmajā, kas Aberthaw tika izmantots 2009. gadā, bija 13.5 %, lai gan saskaņā ar 3. zemsvītras piezīmē minēto nosacījumu, GVS jābūt mazākam par 10 %.

10.

Apvienotā Karaliste pēc tam informēja Komisiju, ka valsts iestādes Aberthaw izdotajā atļaujā NOx emisiju robežvērtību bija pazeminājušas līdz 1100 mg/Nm3, lai gan gaistošo vielu saturs oglēs no 2008. gada līdz 2011. gadam gada ietvaros svārstījās starp 11.39 % un 12.89 %.

11.

Pēc Komisijas domām, nevienā no šiem gadiem laikposmā no 2008.–2011. gadam, Aberthaw nebija izpildīts 3. zemsvītras piezīmē minētais nosacījums, saskaņā ar kuru GVS ir jābūt mazākam par 10 %. Līdz ar to Komisija uzskatīja, ka Aberthaw piemērojamā robežvērtība ir 500 mg/Nm3 standarta robežvērtība un ka tā šajā dedzināšanas iekārtā nebija sasniegta.

12.

Tādējādi Komisija 2013. gada 21. jūnijā nosūtīja Apvienotajai Karalistei formāla paziņojuma vēstuli, apgalvojot, ka Apvienotā Karaliste Aberthaw spēkstacijā kopš 2008. gada 1. janvāra nav pareizi piemērojusi 4. panta 3. punktu, skatot to kopsakarā ar direktīvas VI pielikuma A daļas 3. zemsvītras piezīmi, un tātad nav izpildījusi Direktīvā 2001/80 paredzētos pienākumus.

13.

Apvienotā Karaliste atbildēja ar 2013. gada 9. septembra vēstuli, apgalvojot, ka tā attiecībā uz Aberthaw spēkstaciju esot izpildījusi direktīvā paredzētos pienākumus. Tā norādīja, ka atkāpe, par kuru bija notikušas sarunas un kas bija ietverta direktīvas 3. zemsvītras piezīmē, esot īpaši paredzēta, lai to piemērotu Aberthaw.

14.

Komisiju tas nepārliecināja. Tā 2014. gada 16. oktobrī nosūtīja argumentētu atzinumu. Saskaņā ar Komisijas viedokli iekārtās standarta emisiju robežvērtība var tikt pārsniegta tikai tad, ja tajās tiek dedzināts cietais kurināmais, kura GVS ir mazāks par 10 %.

15.

Apvienotā Karaliste uz šo argumentēto atzinumu atbildēja 2014. gada 17. decembra vēstulē. Tā skaidroja, ka Aberthaw joprojām tiek veikti ieguldījumi, lai uzlabotu tās darbību, un ir sagaidāms, ka NOx emisijas līdz 2017. gada beigām kritīsies līdz 450 mg/Nm3. Tā arī apgalvoja, ka atļaujā, ko britu iestādes bija izdevušas Aberthaw, 2013. gadā vēlreiz tika samazināta NOx emisiju robežvērtība līdz 1050 mg/Nm3.

16.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija cēla prasību Tiesā. Tā lūdz Tiesu:

17.

Apvienotā Karaliste apgalvo, ka tā vienmēr esot pareizi piemērojusi direktīvas tiesību normas Aberthaw, un norāda, ka Komisijas prasība līdz ar to ir jānoraida un tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

18.

Lietas dalībnieces iesniedza rakstveida apsvērumus. Abas lietas dalībnieces 2016. gada 21. aprīļa tiesas sēdē sniedza arī mutvārdu paskaidrojumus.

19.

Saskaņā ar direktīvas VI pielikuma A daļas 3. zemsvītras piezīmi “līdz 2018. gada 1. janvārim iekārtām, kurās 12 mēnešu ilgā periodā, kas beidzas 2001. gada 1. janvārī, izmantoja un turpina izmantot cieto kurināmo ar gaistošu vielu saturu mazāk par 10 %, piemēro robežvērtību – 1200 mg/Nm3”.

20.

Šo secinājumu pirmajā daļā (A) es piedāvāšu šīs tiesību normas piemērošanas jomas visloģiskāko interpretāciju. Otrajā daļā (B) es pievērsīšos argumentiem, kas balstīti uz 3. zemsvītras piezīmes izstrādāšanas vēsturi, ko it īpaši plaši apraksta Apvienotā Karaliste.

21.

Komisija un Apvienotā Karaliste nav vienisprātis par 3. zemsvītras piezīmes formulējuma diviem elementiem, pirmkārt, par ogļu, kam ir zems GVS, vajadzīgo īpatsvaru, lai būtu tiesības uz atkāpi, ņemot vērā visu spēkstacijā izmantojamo kurināmo, un, otrkārt, laikposmu, kurā ir aprēķināms spēkstacijas GVS, lai būtu tiesības uz izņēmumu saskaņā ar šo tiesību normu.

22.

Komisija abus minētos 3. zemsvītras piezīmes elementus interpretē tādējādi, ka saskaņā ar tiem iekārtā vienmēr ir bijis jāizmanto ogļu maisījums ar GVS, kas mazāks par 10 % un kas ir aprēķināms vidēji gadā.

23.

Pēc Apvienotās Karalistes domām, 3. zemsvītras piezīmē esot vienīgi noteikts “būtisks īpatsvars” vai “de minimis daudzums” ogļu ar GVS mazāku par 10 %. Tā apgalvo, ka Aberthaw spēkstacija esot vienmēr darbojusies, izmantojot ogļu maisījumu, kas galvenokārt sastāv no antracīta, kurā GVS svārstās no 6 % līdz 15 %, tostarp būtisku īpatsvaru ogļu ar GVS mazāku par 10 %. Tomēr tā nekad nav darbojusies, izmantojot tikai ogles ar GVS mazāku par 10 %. Apvienotā Karaliste turklāt skaidro, ka spēkstacija nevarot darboties, izmantojot kurināmo, kas sastāv vienīgi no oglēm ar GVS mazāku par 10 %, jo esot bīstami izmantot ogles ar GVS mazāku par 9 %, un ka praksē esot gandrīz neiespējami uzturēt GVS līmeni starp 9 % un 10 % procentiem. Papildus Apvienotā Karaliste apgalvo, ka būtu neiespējami nodrošināt pietiekamu ogļu piegādi tā, lai pastāvīgi gadā GVS būtu mazāks par 10 %. Tādēļ tā apstrīd Komisijas piedāvāto GVS aprēķina veidu, uzskatot, ka tas drīzāk būtu mērāms mēneša vai pat 48 stundu ietvaros.

24.

Manuprāt, Apvienotās Karalistes viedoklis nav pamatots.

25.

Pirmkārt, attiecībā uz tādu ogļu īpatsvaru, kurām ir zems GVS, kas ir nepieciešams, lai būtu tiesības uz 3. zemsvītras piezīmē minēto atkāpi, aplūkojot visu spēkstacijā izmantojamo kurināmo kopā, Apvienotas Karalistes arguments, saskaņā ar kuru pietiekot, ka iekārtā no kopējā kurināmā tiek izmantots šāda veida akmeņogļu “būtisks īpatsvars”, tiesību aktos nav apstiprināts.

26.

No formulējuma “izmantoja [..] cieto kurināmo ar gaistošu vielu saturu mazāk par 10 %” izriet tikai divas iespējamās interpretācijas, ar kurām nevar sagrozīt šīs tiesību normas loģisko nozīmi: pirmkārt, visām sadedzinātajām oglēm ir jābūt ar GVS mazāku par 10 %. Tas, protams, nozīmētu, ka vienmēr var tikt izmantotas tikai ogles ar GVS mazāku par 10 %. Otrkārt, izmantoto akmeņogļu maisījuma vidējam daudzumam jābūt ar GVS mazāku par 10 %. Tādējādi spēkstacijā dedzināšanā nav nepieciešams izmantot vienīgi akmeņogles ar GVS mazāku par 10 %, lai būtu tiesības uz 3. zemsvītras piezīmē paredzēto atkāpi. Tas nozīmē, ka vidējā daudzumā, kas tiek aprēķināts noteiktā laika periodā, GVS jābūt mazākam par šo robežvērtību.

27.

Manuprāt, ir skaidrs, ka tikai pēdējā minētā interpretācija ir saprātīga: dedzināšanas iekārtā dedzināto ogļu maisījumā GVS vidēji ir jābūt mazākam par 10 %. Argumenti, kas liecina par labu šai izvēlei, ir ne tikai sistemātiski ( 5 ), bet arī operacionāli. Apvienotās Karalistes valdība patiesi diezgan skaidri ir norādījusi, ka būtu grūti vai pat neiespējami garantēt, lai visām individuālajām ogļu piegādēm ir vienāds GVS. Turpretī iekārtas apsaimniekotājam būtu jāspēj nodrošināt, ka šajā iekārtā dedzinātajam ogļu maisījumam attiecīgajā laikposmā ir noteiktas īpašības.

28.

Otrkārt, attiecībā uz laikposmu, kādā ir jāaprēķina GVS, no 3. zemsvītras piezīmes visloģiskākās interpretācijas izriet, ka vidējā GVS aplēses būtu jāveic gada ietvaros.

29.

3. zemsvītras piezīmē ir atsauce uz 12 mēnešu laikposmu, kas beidzas 2001. gada 1. janvārī – proti, kopējo vidējo daudzumu 2000. gadā –, lai vispirms būtu tiesības uz atkāpes piemērošanu. Ir skaidrs, ka 3. zemsvītras piezīmē nekas nav teikts par to, kāds ir precīzais laikposms šī paša izņēmuma nepārtrauktai piemērošanai. Tomēr, manuprāt, nav piemērotāka secinājuma, kā vien saskatīt iekšēju (un tātad iespējamo tuvāko) analoģiju vienā un tajā pašā teikumā: tāds pats vidējais gada daudzums pēc analoģijas būtu jāpiemēro arī nākamajiem gadiem, lai izvērtētu, vai iekārta 3. zemsvītras piezīmes izpratnē “turpina izmantot” cieto kurināmo ar GVS mazāku par 10 %.

30.

Minēto iemeslu dēļ es vēlētos ieteikt, ka 3. zemsvītras piezīme ir jāinterpretē tādējādi, ka prasība par mazāk nekā 10 % attiecas uz spēkstacijā dedzināmā ogļu maisījuma GVS vidēji gadā.

31.

Kā apgalvo Komisija, 10 % prasība ir galīgā robežvērtība. Tikai tām spēkstacijām, kurās 12 mēnešu laikposmā pirms 2001. gada 1. janvāra tika izmantots un tiek turpināts izmantot ogļu maisījumu, kura GVS vidēji gadā ir mazāks par 10 %, var tikt piemērota 3. zemsvītras piezīmē minētā atkāpe.

32.

Apvienotā Karaliste tiesas sēdē tieši atzina, ka tā tas neesot Aberthaw gadījumā. Minētā spēkstacija nekad neesot darbojusies, izmantojot ogļu maisījumu, kurā GVS ir mazāks par 10 % vidēji gadā, vai tas būtu 12 mēnešu laikposmā, kas beidzās 2001. gada 1. janvārī, vai nākamajos gados. Līdz ar to nav strīda par to, ka, ja 3. zemsvītras piezīme būt jāinterpretē, kā minēts iepriekš, Aberthaw nebūtu tiesību uz 3. zemsvītras piezīmē minētās atkāpes piemērošanu.

33.

Apvienotās Karalistes valdība apgalvo, ka 3. zemsvītras piezīme esot izstrādāta īpaši Aberthaw spēkstacijai. Apvienotā Karaliste norāda, ka 3. zemsvītras piezīmi kā īpašu noteikumu, ar ko tiek paredzētas konkrētas un atbilstošas NOx emisijas robežvērtības, esot bijis jāizstrādā precīzāk, ņemot vērā Aberthaw un līdzīgu spēkstaciju iezīmes.

34.

Apvienotā Karaliste it īpaši apgalvo, ka Aberthaw no visām Apvienotās Karalistes ogļu spēkstacijām esot unikāla. Tā esot paredzēta, lai tajā dedzinātu ogles ar zemu GVS, ar mērķi pārstrādāt ogles, kas galvenokārt iegūstamas Dienvidvelsā – proti, antracītu, kam pārsvarā ir zems GVS starp 6 % un15 % –, bet oglēs, kas tiek izmantotas tradicionālajās ogļu spēkstacijās, parasti GVS ir no 20 % līdz 35 %. Tā kā ogles ar zemu GVS deg grūtāk, ir nepieciešams īpašas konstrukcijas katls, kā tas nav tradicionālo spēkstaciju gadījumā. Neapšaubāmi NOx emisijas, kas rodas no šiem īpašajiem katliem, vienmēr ir lielākas. Līdz ar to Aberthaw nevar atbilst stingrajai NOx emisiju robežvērtībai.

35.

Apvienotā Karaliste apgalvo, ka 3. zemsvītras piezīme esot īpaši izstrādāta Aberthaw, tās būtiskās ekonomiskās nozīmes Dienvidvelsas reģionā dēļ, it īpaši tādēļ, ka atlikušās Velsas ogļraktuves paļaujas uz to kā uz vienīgo šajā reģionā iegūto ogļu realizācijas iespēju, jo lielākajam vairumam citu tirgu ogles ar zemu GVS nav piemērotas.

36.

Pēc Komisijas domām, 3. zemsvītras piezīmē ir ietverta atkāpe, kas nav tikusi īpaši izstrādāta Aberthaw, bet tā ir vispārēji domāta ierobežotam skaitam spēkstaciju, kas atrodas reģionos, kuros uz vietas iegūtajam antracītam ir dabiski zems GVS, kā, piemēram, Apvienotajā Karalistē un arī Spānijā.

37.

No Tiesā iesniegtajiem materiāliem ir grūti viennozīmīgi secināt, ka 3. zemsvītras piezīmē ietvertā atkāpe ir īpaši izstrādāta Aberthaw.

38.

Pirmkārt, atkāpe sākotnēji tika izstrādāta jaunām spēkstacijām, nevis jau esošām. Tas redzams, salīdzinot Direktīvu 2001/80 ar tās priekšteci Direktīvu 88/609/EEK ( 6 ). Direktīvas 88/609 VI pielikumā bija noteiktas atšķirīgas NOx emisijas robežvērtības atkarībā no spēkstacijā izmantotā kurināmā, un tajā bija atļauts līdz pat 1300 mg/Nm3 cietajam kurināmajam ar GVS mazāku par 10 %. Tomēr nekas neliecina par to, ka Direktīvas 88/609 VI pielikuma izstrādātāji būtu ņēmuši vērā Aberthaw (esošu spēkstaciju), jo šīs direktīvas VI pielikumā ietvertā atkāpe bija piemērojama tikai jaunām dedzināšanas iekārtām, nevis jau esošām.

39.

Otrkārt, no šīs direktīvas travaux préparatoires neizriet neviens pierādījums, ka 3. zemsvītras piezīme bija īpašs noteikums, kas domāts Aberthaw. Tiesā šajā ziņā netika iesniegts neviens pārliecinošs pierādījums. Savos apsvērumos Apvienotās Karalistes valdība atsaucās uz virkni materiālu, kurus iesnieguši vairāki indivīdi, Eiropas Parlamenta locekļi, vai vairāki Apvienotās Karalistes ierēdņi likumdošanas procesā, kā arī saistībā ar to un kuru rezultātā tika pieņemta direktīva. Šajos materiālos tomēr ietilpst tikai vēstules, šādu ierēdņu piezīmes un Eiropas Parlamenta debašu protokoli. Nevienā no šiem dokumentiem turpretī nav atspoguļota ES iestādes, kura bija iesaistīta likumdošanas procesā, oficiālā nostāja, ko varētu uzskatīt par skaidru ES iestādes, skatot to kopumā, likumdevēja nostāju.

40.

Visbeidzot direktīvas citos noteikumos ir minētas īpašas iekārtas, kurām ir piemērojama atkāpe no direktīvā noteiktajām standarta emisijas robežvērtībām. Tas it īpaši attiecas uz “divām iekārtām Krētā un Rodā”, kurām ir piemērojama īpaša robežlikme (VI pielikuma B daļa). Šāda pati leģislatīvā metode varēja arī tikt izmantota attiecībā uz Aberthaw īpašo situāciju. Tomēr likumdevējs izlēma šādi nerīkoties.

41.

Katrā ziņā, lai kāds arī būtu bijis likumdevēja nodoms, manuprāt, šajā konkrētajā lietā tam nav izšķirošas nozīmes.

42.

Kopumā no Tiesas pastāvīgās judikatūras skaidri izriet, ka tiesību akta izstrādes vēsturei un likumdevēja nodomam ir zināma nozīme, interpretējot gan sekundāros ( 7 ), gan arī vēl nesenāk primāros ( 8 ) tiesību aktus.

43.

Tomēr uzsvars būtu jāliek uz vārdu “interpretācija”, kas ir nošķirama no tiesību akta “pārrakstīšanas”. Arguments, kas balstīts uz likumdevēja nodomu, ir pieļaujams un patiesi lietderīgs arguments lietās, kas attiecas uz teksta nenoteiktību vai neskaidrību. Tomēr, manuprāt, interpretētājs var rīkoties tikai, ciktāl to pieļauj teksta neskaidrības; interpretācijai ir jāpaliek rakstītā teksta robežās un tā pieņemamās semantiska rakstura neskaidrību robežās.

44.

Līdz ar to, pat ja būtu konstatēts, ka 3. zemsvītras piezīme ir speciāli izstrādāta Aberthaw, kas šajā tiesvedībā nav pierādīts, šāds secinājums, iespējams, varētu ietekmēt šāda hipotētiski nedzīva noteikuma iespējamu atcelšanu ( 9 ). Tomēr, manuprāt, tā rezultātā tiesību aktā nevarētu tikt pārrakstīts skaidrs cipars, skaitlis vai procents, ko likumdevējs izvēlējies un paredzējis tiesību akta tekstā. Tā jau būtu “contra legem” interpretācija, proti, interpretācija, kas ir pretrunā tiesību normas skaidram formulējumam, ko Tiesa ir atzinusi par jebkuru interpretācijas centienu ārējo robežu ( 10 ).

45.

Šajā lietā ir sasniegtas šādas interpretācijas robežas. Var pamatoti teikt, ka pastāv interpretācijas neskaidrības attiecībā uz to, kādā veidā un kādā laikposmā ir aprēķināms GVS, kā tas paskaidrots iepriekš. Tomēr nav nekādu neskaidrību attiecībā uz 10 % robežvērtību. Desmit procenti nozīmē 10 procentus.

46.

Līdz ar to diskusijas par 3. zemsvītras piezīmes izstrādes vēsturi nevar mainīt secinājumu, ka Apvienotā Karaliste Aberthaw spēkstacijai nav pareizi piemērojusi 4. panta 3 punktu, skatot to kopsakarā ar direktīvas VI pielikuma A daļas 3. zemsvītras piezīmi, un tātad nav izpildījusi Direktīvā 2001/80 paredzētos pienākumus.

47.

Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Apvienotajai Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā šai dalībvalstij spriedums ir nelabvēlīgs, tad jāpiespriež Apvienotajai Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

48.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ iesaku Tiesai: