1.

Šis Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apelācijas tiesa (Anglija un Velsa) (civillietu palāta), Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā ( 2 ) 9. panta, kurā paredzēts, ka šī direktīva neskar dažās citās jomās piemērojamos noteikumus, interpretāciju. Iesniedzējtiesa īpaši uzdod Tiesai jautājumu par šajā pantā minētās frāzes “piekļuve raidīšanas kabelim” kā vienas no Direktīvas 2001/29 izņēmuma jomām interpretāciju.

2.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet no tiesvedības, ko uzsākušas komerctelevīzijas raidorganizācijas, apgalvojot, ka retranslācijas pakalpojuma sniedzēji, kas ļauj saviem lietotājiem bez maksas “tieši”, izmantojot interneta datu plūsmu, saņemt pārraidītas (tā saucamajā “live streaming” režīmā) televīzijas pārraides, ieskaitot prasītāju izplatītās televīzijas pārraides, pārkāpjot viņu autortiesības uz viņu televīzijas pārraidēm.

3.

Tiesa jau ir saņēmusi lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu šīs pašas tiesvedības ietvaros. 2013. gada 7. marta spriedumā ITV Broadcasting u.c. ( 3 ) Tiesa lēma, ka strīdīgā pakalpojuma sniedzēju veiktā retranslācija ir “izziņošana” Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkta izpratnē.

4.

Pēc šī sprieduma pirmās instances tiesa secināja, ka strīdīgā pakalpojuma sniedzēji pārkāpj prasītāju autortiesības. Ņemot vērā dažas attiecīgās pārraides, šī tiesa tomēr uzskatīja, ka šie pakalpojumu sniedzēji varēja balstīties uz britu tiesību normu, kas ļauj pa kabeli retranslēt noteiktus pārraidītus darbus to uztveršanas zonā.

5.

Lietas dalībnieki šo lēmumu pārsūdzēja iesniedzējtiesā, kura Tiesai būtībā jautā, vai šāda valsts norma, kas ierobežo ar Direktīvu 2001/29 autortiesību īpašniekiem dotās ekskluzīvās tiesības atļaut vai aizliegt jebkādu izziņošanu, ir saderīga ar šo direktīvu. Ir skaidrs, ka apstrīdētās retranslācijas neattiecas ne uz vienu no šīs direktīvas 5. pantā paredzētajiem izņēmumiem.

6.

Konkrētāk, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2001/29 9. pants pieļauj turpmāku attiecīgās normas piemērošanu, jo tā var tikt uzskatīta par attiecināmu uz “piekļuvi raidīšanas kabelim”. Šī tiesa izvirza arī jautājumus, kas attiecas uz šajā pantā lietotā jēdziena “kabelis” interpretāciju, lai noskaidrotu, vai Savienības tiesības nepieļauj šī noteikuma izmantošanu attiecībā uz retranslācijām, kas veiktas, izmantojot interneta datu plūsmu.

7.

Direktīvas 2001/29 preambulas 60. apsvērumā ir norādīts:

“Aizsardzībai, ko paredz saskaņā ar šo direktīvu, nebūtu jāskar attiecīgo valstu vai Kopienas tiesību normas citās jomās, piemēram, attiecībā uz rūpniecisko īpašumu, datu aizsardzību, ierobežotu piekļuvi, piekļuvi publiskiem dokumentiem un mediju izmantošanas hronoloģijas noteikumiem, kas var ietekmēt autortiesību vai blakustiesību aizsardzību.”

8.

Saskaņā ar Direktīvas 2001/29 1. panta “Darbības joma” 1. punktu, tā attiecas uz “autortiesību un blakustiesību tiesisko aizsardzību iekšējā tirgū, liekot īpašu uzsvaru uz informācijas sabiedrību”.

9.

Minētās direktīvas 9. pantā “Citu tiesību normu turpmāka piemērošana” ir paredzēts:

“Šī direktīva neskar noteikumus, kas īpaši attiecas uz patentiem, preču zīmēm, dizainparauga tiesībām, funkcionāliem modeļiem, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām, šriftiem, ierobežotu piekļuvi, piekļuvi raidīšanas kabelim, nacionālo kultūras vērtību aizsardzību, prasībām attiecībā uz obligāto eksemplāru, tiesību aktiem attiecībā uz prakses ierobežošanu un negodīgu konkurenci, komercdarbības noslēpumiem, drošību, konfidencialitāti, datu aizsardzību un privātās dzīves aizsardzību, piekļuvi publiskiem dokumentiem, līgumtiesībām.”

10.

Copyright, Designs and Patents Act 1988 (1988. gada Likums par autortiesībām, dizainparaugiem un patentiem, turpmāk tekstā – “CDPA”) sadaļas “Pārraidīta darba uztveršana un tā retranslācija pa kabeli” 73. panta 1. punktā, 2. punkta b) apakšpunktā un 3. punktā, redakcijā, kas piemērojama pamatlietā, ir paredzēts:

“1)   Šis pants tiek piemērots, kad no Apvienotās Karalistes pārraidīts darbs tiek uztverts un tūlītēji retranslēts pa kabeli.

2)   Pārraidītā darba autora autortiesības netiek pārkāptas:

[..]

3)   Autortiesības uz visiem pārraidītajā saturā iekļautajiem darbiem nav pārkāptas, ja un ciktāl šis saturs ir pārraidīts uztveršanai zonā, kur tas ir retranslēts pa kabeli [..].”

11.

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka CDPA 73. panta 1. punkts, 2. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts, kā tie šeit iepriekš citēti, ir radušies šī likuma 2003. gadā veiktas pielāgošanas rezultātā, lai Lielbritānijas tiesību sistēmā ieviestu Direktīvu 2001/29.

12.

Prasītājas pamatlietā – ITV Broadcasting Limited, ITV2 Limited, ITV Digital Channels Limited, Channel Four Television Corp., 4 Ventures Limited, Channel 5 Broadcasting Limited un ITV Studios Limited (turpmāk kopā sauktas – “prasītājas pamatlietā”) – ir bezmaksas komerctelevīzijas raidorganizācijas, kurām saskaņā ar britu tiesību aktiem pieder autortiesības uz saviem televīzijas raidījumiem, kā arī uz filmām un citiem to raidījumus veidojošiem elementiem. Tās pašfinansējas no savu raidījumu laikā pārraidītajām reklāmām.

13.

Prasītājas pamatlietā sabiedrību TVCatchup Limited iesūdzēja High Court of Justice (England & Wales), Chancery Division (Augstā tiesa (Anglija un Velsa), Kancelejas palāta, Apvienotā Karaliste), apgalvojot, ka ar šī uzņēmuma piedāvāto pakalpojumu, kas ļauj lietotājiem bez maksas “tieši” caur internetu straumēšanas režīmā (tā saucamajā “live streaming” režīmā) saņemt televīzijas raidījumus, arī tos, ko pārraida prasītājas pamatlietā, tiek pārkāptas viņu autortiesības. Strīdīgie pakalpojumi arī tiek finansēti no reklāmu izvietošanas.

14.

Šī tiesa ir vērsusies Tiesā ar pirmo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punktā atrodamā jēdziena “izziņošana” interpretāciju.

15.

2013. gada 7. marta spriedumā lietā ITV Broadcasting u.c. ( 4 ) Tiesa pamatoti nosprieda, ka:

“Jēdziens “izziņošana sabiedrībai” Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tā aptver virszemes televīzijas apraidē raidītu darbu retranslāciju,

16.

Pēc šī sprieduma High Court of Justice (England & Wales), Chancery Division (Augstā tiesa (Anglija un Velsa), Kancelejas palāta, Lielbritānija) konstatēja, ka TVCatchup Limited ir pārkāpis prasītāju pamatlietā autortiesības, un pasludināja rīkojumu, kura mērķis bija nepieļaut turpmākus šo tiesību pārkāpumus.

17.

Attiecībā uz trīs televīzijas raidorganizācijām, konkrēti, ITV, Channel 4 un Channel 5, šī tiesa tomēr uzskatīja, ka TVCatchup Limited tomēr varēja savā aizstāvībā balstīties uz pamatu, kas izriet no CDPA 73. panta 2. punkta b) apakšpunkta un 3. punkta, ciktāl šis uzņēmums ar interneta starpniecību izplatīja šos kanālus ar interneta starpniecību abonementiem, kas atradās sākotnējās izziņošanas zonā. Šajā kontekstā minētā tiesa uzskatīja, ka CDPA 73. panta 2. punkta b) apakšpunktā lietotais termins “retranslēts pa kabeli” ir pietiekami plašs, lai aptvertu retranslāciju ar interneta starpniecību, bet ne retranslāciju caur mobilām ierīcēm, kas izmanto mobilo telefonu sakaru tīklus.

18.

Prasītājas pamatlietā pārsūdzēja spriedumu Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apelācijas tiesa (Anglija un Velsa) (civillietu palāta)). Tiesvedības gaitā šajā tiesā attiecībā uz TVCatchup Limited tika uzsākts sanācijas process. Iepriekš TVCatchup Limited veikto saimniecisko darbību šobrīd uz Media Resources Limited izsniegtas licences pamata veic uzņēmums TVCatchup (UK) Limited. Abi šie uzņēmumi ir izteikuši lūgumu iestāties apelācijas tiesvedībā, un viņu lūgums ir ticis apmierināts.

19.

Uzskatot, ka CDPA 73. pants ir interpretējams Direktīvas 2001/29 9. panta gaismā un ka šajā lietā rodas jautājumi par šī panta piemērošanu, iesniedzējtiesa nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“Par to, kā interpretējams [Direktīvas 2001/29] 9. pants, konkrēti, formulējums “šī direktīva neskar noteikumus, kas īpaši attiecas uz [..] piekļuvi raidīšanas kabelim”:

20.

Rakstveida apsvērumus iesniedza prasītājas pamatlietā, TVCatchup (UK) Limited, Apvienotās Karalistes valdība, kā arī Eiropas Komisija. 2016. gada 25. maija tiesas sēdē piedalījās prasītājas pamatlietā, Virgin Media Limited, Apvienotās Karalistes valdība un Komisija.

21.

Ar savu 2013. gada 7. marta spriedumu lietā ITV Broadcasting u.c. ( 5 ), kas ir šī lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatā, Tiesa lēma, ka tāda retranslācija kā atbildētāju pamatlietā veiktā ir “izziņošana” Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkta izpratnē ( 6 ).

22.

No tā izriet, ka tāda retranslācija nevar notikt bez autortiesību īpašnieka piekrišanas, ja vien tā neatbilst šīs direktīvas 5. panta noteikumiem ( 7 ).

23.

Attiecīgās valsts tiesību normas, konkrēti, CDPA 73. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts, manuprāt, nosaka izņēmumu ar Direktīvas 2001/29 3. pantu iedibinātajām izziņošanas tiesībām, paredzot, ka autortiesības “netiek pārkāptas” noteiktu raidījumu retranslācijas gadījumā zonā, kurai tie bijuši domāti ( 8 ). Šo secinājumu apstiprina fakts, ka saskaņā ar iesniedzējtiesas teikto no formālā viedokļa CDPA 73. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts valsts tiesībās ir klasificēti tieši kā “izņēmumi” un kā “līdzekļi aizsardzībai pret autortiesību pārkāpšanu”.

24.

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka neviena no pusēm neuzskata, ka šis regulējums attiecas uz kādu no Direktīvas 2001/29 5. pantā uzskaitītajiem izņēmumiem.

25.

Kā to apstiprina iesniedzējtiesa, galvenais risināmais jautājums tātad ir, vai šāds regulējums ir saistīts ar Direktīvas 2001/29 9. pantu, ņemot vērā, ka var tikt uzskatīts, ka tas attiecas uz “piekļuvi raidīšanas kabelim” šī panta izpratnē ( 9 ).

26.

Tādēļ es piedāvāju Tiesai vispirms izskatīt trešo prejudiciālo jautājumu, kas būtībā attiecas uz šo galveno jautājumu.

27.

No tā formulējuma izriet, ka trešais prejudiciālais jautājums attiecas gan uz tām normām, kas prasa noteiktu izziņotu darbu retranslāciju, gan uz tām, kas atļauj pārraidītu darbu retranslāciju pa kabeli, “a) ja retranslācijas notiek vienlaicīgi un tikai raidījumu uztveršanai paredzētajās zonās un/vai b) ja retranslēti tiek tādu kanālu raidījumi, kuriem ir noteiktas sabiedriskā pakalpojuma saistības” ( 10 ). Tomēr no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, no vienas puses, ka attiecīgais valsts regulējums nepieprasa nekādu retranslāciju un, no otras puses, ka tas ir piemērojams tikai situācijās, kad retranslācija ir ierobežota tikai attiecībā uz zonām, kurām bijuši domāti izziņotie darbi ( 11 ).

28.

Es tātad uzskatu, ka trešais uzdotais jautājums ir jāpārformulē kā tāds, ar kuru tiek pausti centieni izzināt, vai Direktīvas 2001/29 9. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs tiesību normas un, it īpaši, frāzes “piekļuve raidīšanas kabelim” piemērošanas jomā ietilpst tāda norma kā CDPA 73. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts, kas atļauj izziņotu darbu retranslāciju pa kabeli bez autortiesību īpašnieku piekrišanas, ja šī retranslācija ir ierobežota līdz zonām, kurām izziņotie darbi bijuši domāti un ja retranslēšana attiecas uz darbiem, kas sākotnēji izziņoti kanālos, kuriem savukārt ir uzliktas noteiktas sabiedrisko pakalpojumu saistības ( 12 ).

29.

Turpinājumā es izklāstīšu iemeslus, kuru dēļ es uzskatu, ka tāds regulējums kā CDPA 73. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts neattiecas uz Direktīvas 2001/29 9. pantā paredzēto izņēmumu (B daļa). Šis secinājums tieši izriet no šī 9. panta dabas un piemērošanas jomas (B 2) daļa), kā arī no fakta, ka šāds regulējums neattiecas uz “piekļuvi raidīšanas kabelim” šī panta nozīmē (B 3) daļa).

30.

No šīs analīzes izriet, ka nav jāatbild uz citiem iesniedzējtiesas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem attiecībā uz, no vienas puses, Direktīvas 2001/29 9. panta piemērošanas jomu laikā (piektais prejudiciālais jautājums) un, no otras puses, šajā pantā izmantotā jēdziena “kabelis” interpretāciju (pirmais, otrais un ceturtais prejudiciālais jautājums). Tomēr lietderības apsvērumu dēļ, lai atbildētu uz šajā sakarā pušu izvirzītajiem argumentiem, ir jāmin daži apsvērumi par jēdziena “kabelis” interpretāciju (C daļa) ( 13 ).

31.

Attiecībā uz otrā prejudiciālā jautājuma c) apakšpunktu, kura mērķis ir uzzināt, vai šis jēdziens ietver mikroviļņu enerģijas pārraidīšanu starp fiksētiem virszemes punktiem, iesniedzējtiesa nav sniegusi nekādu skaidrojumu par iemesliem, kuri tai ir likuši uzskatīt, ka ir jāuzdod šis jautājums Tiesai. Šāds skaidrojums nevar arī tikt izsecināts no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu vai no Tiesai iesniegtajiem apsvērumiem, kuros nav nekādas informācijas jautājumā par to, vai strīdīgās retranslācijas ir saistītas ar mikroviļņu enerģijas pārraidīšanu starp fiksētiem virszemes punktiem. Tādēļ es piedāvāju Tiesai saskaņā ar tās pastāvīgo judikatūru secināt, ka otrā jautājuma c) apakšpunkts ir nepieņemams ( 14 ).

32.

Ar savu trešo prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā Tiesai, vai tāds regulējums kā CDPA 73. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts ietilpst Direktīvas 2001/29 9. panta un, it īpaši, frāzes “piekļuve raidīšanas kabelim” piemērošanas jomā.

33.

Iesniedzējtiesa, šaubīdamās par Direktīvas 2001/29 9. panta frāzes “piekļuve raidīšanas kabelim” nozīmi, lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu norāda uz trijām iespējamām šīs frāzes interpretācijām.

34.

Saskaņā ar pirmo pieeju, kas atbilst prasītāju pamatlietā un Komisijas aizstāvētajai pozīcijai, frāze “piekļuve raidīšanas kabelim” attiecas tikai uz noteikumiem, kas prasa, lai kabeļu operatori nodrošinātu raidīšanas pakalpojumus, tas ir, noteikumiem, kas attiecas uz “saistībām, kas jāievēro” [pienākumu raidīt] (“must carry”) Direktīvas 2002/22/EK, turpmāk tekstā – “universālā pakalpojuma direktīva”, 31. panta izpratnē ( 15 ).

35.

Saskaņā ar otro pieeju, kas atbilst TVCatchup (UK) Limited, Virgin Media Limited un Apvienotās Karalistes valdības aizstāvētajai pozīcijai, Direktīvas 2001/29 9. pants ir piemērojams gan noteikumiem, kas prasa, lai kabeļu operatori retranslē noteiktu izziņotu saturu, gan tiem, kas sabiedriskā pakalpojuma interesēs atļauj noteikta satura retranslāciju domātās uztveršanas zonas robežās.

36.

Saskaņā ar trešo pieeju termins “piekļuve raidīšanas kabelim”, kas ir atrodams Direktīvas 2001/29 9. pantā, attiecas nevis uz ar autortiesību aizsardzību saistītajiem aizstāvības pamatiem, bet drīzāk uz piekļuvi dalībvalstu fiziskajai infrastruktūrai.

37.

Saskaņā ar Direktīvas 2001/29 9. panta nosaukumu un tekstu tas attiecas uz “citu tiesību normu turpmāk[u] piemērošan[u]”, paredzot, ka šī direktīva “neskar” noteikumus noteiktās jomās. Šīs direktīvas preambulas 60. apsvērumā ir precizēts, ka noteikumi, par kuriem runāts minētajā 9. pantā, ir tie, kas ir saistīti ar “citā[m] jomā[m]” un kas “var ietekmēt autortiesību vai blakustiesību aizsardzību” ( 16 ).

38.

Direktīvas 2001/29 9. pants tādējādi nekādi nepieļauj izņēmumus no šīs direktīvas 2.–4. pantā iedibinātajām tiesībām. Turklāt saskaņā ar šīs pašas direktīvas 5. pantu izņēmumi ir pakļauti pilnīgai harmonizācijai ( 17 ). 9. panta mērķis ir, gluži pretēji, paturēt spēkā noteikumus, kas piemērojami noteiktās citās jomās, kā tās, kas ar šo direktīvu harmonizētas ( 18 ). Šādu lasījumu apstiprina jomu uzskaitījums minētajā 9. pantā, kurā cita starpā minētas preču zīmes, dizainparauga tiesības, funkcionālie modeļi, nacionālo kultūras vērtību aizsardzība, tiesību akti attiecībā uz prakses ierobežošanu un negodīgu konkurenci, datu aizsardzība un privātās dzīves aizsardzība, līgumtiesības ( 19 ).

39.

Šis secinājums jau pats par sevi ļauj izslēgt, ka tāds regulējums kā CDPA 73. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts, kuros paredzēti izņēmumi no Direktīvas 2001/29 3. pantā paredzētajām ekskluzīvajām komunikācijas tiesībām, varētu attiekties uz šīs direktīvas 9. pantu.

40.

Šis secinājums nav atkarīgs no fakta, vai aizsargāto darbu retranslācija tiek veikta pa kabeli vai caur interneta plūsmu. No Tiesas judikatūras izriet arī, ka jēdziens “izziņošana” Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkta nozīmē attiecas uz visu aizsargāto darbu translāciju neatkarīgi no pārraidīšanas veida vai izmantotā tehniskā risinājuma ( 20 ) un ka katra darba translācijai vai retranslācijai, kurā izmantots specifisks tehnisks veids, principā jābūt darba autora individuāli atļautai ( 21 ).

41.

Šī judikatūra atbilst Direktīvas 2001/29 mērķim pielāgot normas autortiesību un blakustiesību jomā, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, kas noved pie jaunu ekspluatācijas formu radīšanas ( 22 ), nodrošinot paaugstinātu aizsardzības līmeni autoriem, ļaujot tiem gūt atbilstošu atlīdzību par savu darbu izmantošanu, it īpaši izziņošanas gadījumā ( 23 ). Jānorāda, ka nekāda atlīdzība netiek izmaksāta autortiesību īpašniekiem par saskaņā ar CDPA 73. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 3. punktu atļauto retranslāciju ( 24 ).

42.

Atšķirīga Direktīvas 2001/29 9. panta interpretācija, kas nozīmētu tāda regulējuma kā pamatlietā iekļaušanu tās piemērošanas jomā, manuprāt, būtu lemta neveiksmei šīs direktīvas 3. un 5. pantā ietverto harmonizācijas mērķu sasniegšanā.

43.

Turklāt manis piedāvātā interpretācija nevar tikt apšaubīta ar argumentiem, kas pret to izvirzīti, it īpaši, Apvienotās Karalistes valdības argumentiem.

44.

Pirmkārt, tiesas sēdes laikā izvirzītais Apvienotās Karalistes valdības arguments, saskaņā ar kuru valsts tiesību režīmi kabeļu operatoru autorizācijas jomā, to infrastruktūra un to raidījumu retranslācija ir “cita” joma Direktīvas 2001/29 9. panta izpratnē, nekādi neizriet no šīs direktīvas. Lai gan noteikumi, kas regulē dalībvalstu kabeļu infrastruktūru, un piekļuves elektronisko komunikāciju tirgum nosacījumi noteikti attiecas uz citu jomu nekā tā, kas ir šīs direktīvas paredzētās harmonizācijas mērķis ( 25 ), tas tā nav tāpat attiecībā uz visiem noteikumiem – tādiem kā CDPA 73. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts, kas ir pats ar Direktīvu 2001/29 paredzētās harmonizācijas kodols, proti, autortiesību aizsardzība ( 26 ).

45.

Šo secinājumu neietekmē fakts, ka ar attiecīgo regulējumu atļautā retranslācija ir ierobežota līdz saturam, kas izziņots kanālos, kuriem ir noteiktas sabiedriskā pakalpojuma saistības. Tā kā nedz Direktīvā 2001/29, ne tās travaux préparatoires par to nav nekādas atsauces, nav nekāda pamata piešķirt šādam saturam zemāku aizsardzību par to, kas paredzēta šīs direktīvas 3. pantā ( 27 ).

46.

Otrkārt, pretēji tam, ko apgalvo Apvienotās Karalistes valdība, Direktīvas 2001/29 9. pants nenozīmē “pilnīgu harmonizācijas izslēgšanu”. Lai gan ar šīs direktīvas 1. panta “Darbības joma” 2. punktu no harmonizācijas, kas paredzēta ar šo direktīvu, tiek izslēgtas noteiktas Savienības acquis normas, kas bez šīs tiešās izslēgšanas būtu tās piemērošanas jomā ( 28 ), 9. panta mērķis nav definēt Direktīvas 2001/29 piemērošanas jomu, bet drīzāk nodrošināt tiesisko noteiktību ( 29 ), izvairoties no negaidītām tiesiskām sekām, kas saistītas ar tās pieņemšanu.

47.

Treškārt, CDPA 73. panta 2. punkta b) apakšpunkta un 3. punkta mērķi, kas saskaņā ar Apvienotās Karalistes valdības teikto palielina patērētāju izvēli sabiedrisko pakalpojumu jomā, ļaujot tiem uztvert šo saturu zonās, kur virszemes televīzijas signāls ir vājš un motivē kabeļtīklu operatorus izveidot kabeļu infrastruktūru, nekādi nevar ietekmēt Direktīvas 2001/29 9. panta interpretāciju saistībā ar tā piemērošanas jomu ( 30 ). Šajā sakarā ir jāatgādina, ka Tiesa spriedumā ITV Broadcasting u.c. ( 31 ) ir skaidri izslēgusi, ka strīdīgās retranslācijas varētu tikt uzskatītas vienkārši par tehnisku veidu, lai garantētu vai uzlabotu sākotnējās pārraides uztveršanu tās uztveres zonā, kas saskaņā ar Tiesas judikatūru tādā gadījumā nebūtu “izziņošana” Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkta nozīmē. Šajā kontekstā Apvienotās Karalistes valdības arguments būtībā atbilstu aicinājumam Tiesai bez jebkāda pamatota iemesla pārskatīt šo judikatūru.

48.

Galu galā, manuprāt, nav ne mazāko šaubu, ka uz tādu regulējumu kā CDPA 73. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts neattiecas Direktīvas 2001/29 9. pants.

49.

Šis secinājums nav atkarīgs no direktīvas 9. pantā lietotās frāzes “piekļuve raidīšanas kabelim” interpretācijas. Tomēr turpinājumā es pierādīšu, ka šīs frāzes analīze noved pie tā paša secinājuma.

50.

No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka Direktīvas 2001/29 9. pantā lietotajā jēdzienā “piekļuve raidīšanas kabelim” ir runa par labi zināmu Savienības acquis juridisku koncepciju. Tomēr manis veiktā izpēte rāda, ka tas tā nav.

51.

Pēc manā rīcībā esošās informācijas šī frāze ir lietota tikai Direktīvas 2001/29 ( 32 )travaux préparatoires un ar to saistītajā judikatūrā, kā arī Direktīvā 2012/28 ( 33 ), un Savienības likumdevējs Direktīvas 2012/28 7. pantu gandrīz identiski ir nokopējis no Direktīvas 2001/29 9. panta ( 34 ).

52.

Neraugoties uz to, ka šajos travaux préparatoires un šajā judikatūrā nav precizējumu par frāzes “piekļuve raidīšanas kabelim” ( 35 ) nozīmi, manuprāt, nav šaubu, ka tāds regulējums kā CDPA 73. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts neattiecas uz šo frāzi.

53.

Pirmkārt, neraugoties uz dažām lingvistiskām atšķirībām ( 36 ), man šķiet neapstrīdami, ka šajā frāzē ir runa par “piekļuvi”“kabelim”. Tādējādi es neredzu nekādu saistību starp Direktīvas 2001/29 9. pantu, kas attiecas uz “piekļuvi [..] kabelim”, un attiecīgo britu regulējumu, kurā paredzēts, ka izziņotais darbs var tikt “retranslēts pa kabeli”. Man šķiet, ka jēdziens “kabelis” šajos divos regulējumos ir lietots dažādos kontekstos.

54.

Kamēr Direktīvas 2001/29 9. pantā ir runa par “kabeli”, kuram tiek prasīta piekļuve, britu regulējumā ir runa par “kabeli”, kas tiek izmantots kā retranslācijas līdzeklis. Citiem vārdiem, šīs direktīvas 9. pants neattiecas uz piekļuvi izziņotajam saturam, kā to šķietami apgalvo TVCatchup (UK) Limited, Virgin Media Limited un Apvienotās Karalistes valdība, bet drīzāk uz piekļuvi tīklam ( 37 ).

55.

Otrkārt, vienādības zīme, ko TVCatchup (UK) Limited, Virgin Media Limited un Apvienotās Karalistes valdība liek starp terminiem “piekļuve raidīšanas kabelim” un “retranslēts pa kabeli” šķiet neloģiska, jo Direktīvas 2001/29 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā jau ir ietverta norma, kurā regulēta tieši “retranslācija pa kabeli” ( 38 ).

56.

Treškārt, Savienības acquis jēdziens “piekļuve raidīšanas kabelim”, šķiet, galvenokārt tiek lietots saistībā ar piekļuves jautājumu kabeļu tīkla operatoru starpā ( 39 ), kas ir ticis harmonizēts Savienības līmenī ar Direktīvu 2002/19/EK, turpmāk tekstā – “piekļuves direktīva” ( 40 ).

57.

Saskaņā ar minētās direktīvas 1. panta 1. punktu tās mērķis ir saskaņot “veidu, kādā dalībvalstis reglamentē piekļuvi elektroniskajiem komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām, un to savstarpējo savienojumu” ( 41 ). No tā paša panta izriet, ka piekļuves direktīva pieder pie Direktīvā 2002/21, turpmāk tekstā sauktajā –“pamatdirektīvā” ( 42 ), paredzētā kopīgā regulējuma ietvara, kura mērķis saskaņā ar Komisijas teikto ir “veicināt konkurenci elektronisko telekomunikāciju tirgū, uzlabot iekšējā tirgus darbību un aizsargāt tās lietotāju bāzes intereses, kas nav aizsargāt[a] ar tirgus spēkiem” ( 43 ).

58.

Visloģiskākā interpretācija tātad būtu secināt, ka Direktīvas 2001/29 9. pantā atrodamajā frāzē “piekļuve raidīšanas kabelim” ir runa par šo regulējuma ietvaru un, it īpaši, par piekļuves direktīvas normām ( 44 ). Starp citu, jāatzīmē, ka pamatdirektīvas un piekļuves direktīvas likumdošanas procedūras daļēji pārklājās laikā ar Direktīvas 2001/29 ( 45 ) likumdošanas procedūru.

59.

Es tomēr domāju, ka pietiek konstatēt, ka uz tādu regulējumu kā CDPA 73. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts, kas neattiecas uz piekļuvi tīklam, neattiecas “piekļuve raidīšanas kabelim”, kas atrodama Direktīvas 2001/29 9. pantā, un Tiesai nav jāpauž viedoklis par precīzu šīs frāzes nozīmi.

60.

Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, es piedāvāju Tiesai uz trešo prejudiciālo jautājumu atbildēt tādējādi, ka uz regulējumu, ar kuru tiek pieļauta izziņotu darbu retranslācija pa kabeli bez autortiesību īpašnieku piekrišanas, kad šī retranslācija ir vienlaicīga un ierobežota līdz zonām, kurām domāti izziņotie darbi, neatkarīgi no tā, vai tiek retranslēti darbi, kas sākotnēji izziņoti kanālos, kuriem uzliktas noteiktas sabiedrisko pakalpojumu saistības, neattiecas Direktīvas 2001/29 9. pants.

61.

Ņemot vērā manis piedāvāto atbildi uz trešo prejudiciālo jautājumu, saskaņā ar kuru Direktīvas 2001/29 9. pants nav piemērojams ratione materiae tādam valsts regulējumam kā pamatlietā, es uzskatu, ka nav jālemj par piekto prejudiciālo jautājumu, kas attiecas uz šīs normas piemērojamību laikā.

62.

No šī secinājuma izriet arī, ka nav jāpievēršas jautājumiem, ko iesniedzējtiesa uzdevusi saistībā ar Direktīvas 2001/29 9. pantā lietotā jēdziena “kabelis” interpretāciju, proti, pirmajam, otrajam un ceturtajam prejudiciālajam jautājumam. Tomēr es turpinājumā lietderības apsvērumu dēļ formulēšu dažus apsvērumus par šī jēdziena interpretāciju. Šie apsvērumi ļauj atspēkot TVCatchup un Virgin Media Limited izvirzīto argumentu, saskaņā ar kuru šis jēdziens ir pietiekami plašs, lai ietvertu izplatīšanu ar interneta plūsmas starpniecību.

63.

Uzdodama pirmo prejudiciālo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2001/29 9. pantā lietotais jēdziens “kabelis” ir autonoms Savienības tiesību jēdziens.

64.

Jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru gan no Savienības tiesību vienveidīgas piemērošanas, gan no vienlīdzības principa izriet prasība, ka Savienības tiesību norma, kurā nav nevienas tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām, lai varētu noteikt tās nozīmi un piemērošanas jomu, parasti visā Savienībā ir interpretējama autonomi un vienveidīgi ( 46 ).

65.

Direktīvas 2001/29 tekstā nav nevienas tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām saistībā ar šīs direktīvas 9. pantā atrodamā jēdziena “kabelis” nozīmi. Tādējādi no tā izriet, ka minētās direktīvas piemērošanas vajadzībām šis jēdziens ir jāaplūko kā tāds, kas aptver autonomu Savienības tiesību jēdzienu, kurš tās teritorijā ir jāinterpretē vienveidīgi.

66.

Tātad nav jāatbild uz ceturto prejudiciālo jautājumu, kam ir nozīme tikai gadījumā, ja Tiesa izlemtu, ka Direktīvas 2001/29 9. pantā atrodamais “kabeļa” jēdziens nav autonoms Savienības tiesību jēdziens.

67.

Ar otrā prejudiciālā jautājuma a) un b) apakšpunktu, kuri jāanalizē kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas uzzināt, vai Direktīvas 2001/29 9. pantā lietotais “kabeļa” jēdziens ir saistīts ar kādu noteiktu tehnoloģiju, attiecināms vienīgi uz klasiskajiem kabeļu tīkliem, ko izmanto tradicionāli kabeļu pakalpojuma sniedzēji, vai arī tas drīzāk ir neitrāls no tehnoloģijas viedokļa un ietver funkcionāli analogus pakalpojumus, kas tiek izplatīti ar interneta starpniecību.

68.

Turpinājumā minēto iemeslu dēļ es atbalstīšu prasītāju pamatlietā, Apvienotās Karalistes valdības un Komisijas nostāju, saskaņā ar kuru jēdziens “kabelis” Direktīvas 2001/29 9. panta nozīmē ir attiecināms vienīgi uz klasiskajiem kabeļu tīkliem.

69.

Vispirms ir svarīgi minēt, ka jēdziens “kabelis” ir atrodams ne vien Direktīvas 2001/29 9. pantā, bet arī tās 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, 2. panta e) punktā un 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā ( 47 ). Turklāt šis jēdziens ir izmantots dažās direktīvās, kuras ir Direktīvas 2001/29 ( 48 ) pamats, konkrēti, Direktīvās 92/100/EEK ( 49 ), 93/83 un 93/98/EEK ( 50 ).

70.

Šajos apstākļos un ņemot vērā Savienības tiesību sistēmas vienotības un saskaņotības prasības, visās šajās direktīvās lietotajiem jēdzieniem ir jābūt vienai un tai pašai nozīmei, ja vien Savienības likumdevējs nav precīzā normatīvā kontekstā paudis citu gribu ( 51 ).

71.

Nevienā no iepriekš minētajām direktīvām nav paredzēta “kabeļa” jēdziena definīcija. Tādēļ šis jēdziens ir jāinterpretē, ņemot vērā tā kontekstu un Direktīvas 2001/29 ( 52 ) mērķus.

72.

Par kontekstu, kādā iekļaujas “kabeļa” jēdziens, ir jānorāda, ka jēdziens “kabelis” visās attiecīgajās direktīvās tiek lietots attiecībā uz citām tehnoloģijām, it īpaši izziņošanu pa “satelītu” ( 53 ). Formulējums “pa vadiem vai bez tiem, to skaitā pa kabeļiem vai ar satelīta palīdzību”, kas lietots Direktīvas 2001/29 2. panta e) punktā un 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā ( 54 ), liek saprast, ka jēdzieni “kabelis” un “satelīts” ir attiecīgi plašāku jēdzienu “pa vadiem” un “bezvadu” apakškategorijas ( 55 ).

73.

Attiecībā uz ar Direktīvu 2001/29 sasniedzamajiem mērķiem ir jāatgādina, ka šī direktīva tika pieņemta, lai Savienības līmenī atbildētu uz autortiesību un blakustiesību aizsardzības jautājumiem, kas radās no jaunajiem informācijas sabiedrības pakalpojumiem, kas savukārt kļuva iespējami, pateicoties internetam ( 56 ). Šajā kontekstā ir jāpieņem, ka Savienības likumdevējs pilnībā apzinājās, kādu terminoloģiju ir izvēlēts lietot šajā direktīvā. Citiem vārdiem, ja Savienības likumdevējs būtu vēlējies dot jēdzienam “kabelis” Direktīvas 2001/29 nozīmē tehnoloģiski neitrālu nozīmi, jādomā, ka tas būtu izvēlējies vispārīgāku jēdzienu, piemēram, “pa vadiem”, vai vismaz būtu precizējis, ka jēdziens “kabelis” iekļauj arī citas tehnoloģijas – tādas kā izziņošana ar interneta starpniecību ( 57 ).

74.

Visi iepriekšminētie apsvērumi runā par labu secinājumam, saskaņā ar kuru Direktīvas 2001/29 9. pantā lietotais “kabeļa” jēdziens attiecas vienīgi uz klasiskajiem kabeļu tīkliem, ko izmanto parastie kabeļa pakalpojumu sniedzēji. Turklāt šis secinājums sader ar to, kā pamatdirektīvā un piekļuves direktīvā tiek nošķirti dažāda veida elektronisko komunikāciju tīkli ( 58 ).

75.

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, es piedāvāju Tiesai uz Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apelācijas tiesa (Anglija un Velsa) (Civillietu nodaļa), Apvienotā Karaliste) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 9. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs tiesību normas piemērošanas jomā neietilpst regulējums, ar kuru ir atļauta izziņotu darbu retranslācija pa kabeli bez autortiesību īpašnieku piekrišanas, kad šī retranslācija ir vienlaicīga un ierobežota līdz zonām, kurām domāti izziņotie darbi, neatkarīgi no tā, vai tiek retranslēti darbi, kas sākotnēji izziņoti kanālos, kuriem savukārt ir uzliktas noteiktas sabiedrisko pakalpojumu saistības.