1.

Eiropas Savienības lauku attīstības politika ir balstīta uz līdzfinansēšanas principu, Savienībai sedzot aptuveni divas trešdaļas no kopējiem līdzekļiem un dalībvalstīm – vienu trešdaļu no tiem. Savienības un dalībvalstu piešķirtās summas lauku attīstības veicināšanai ir ievērojamas. Tā Eiropas Savienība un dalībvalstis laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam lauku attīstības politikai piešķīra vairāk nekā EUR 150 miljardus, no tiem aptuveni puse tika piešķirta ieguldījumu pasākumiem ( 2 ).

2.

Šajā ziņā augstā kļūdu īpatsvara dēļ krāpšanas apkarošana ieņem nemainīgi nozīmīgu vietu ( 3 ). Tiesa, pamatojoties uz LESD 325. pantu, ir norādījusi, ka, lai novērstu krāpšanu, kas apdraud Savienības finanšu intereses, dalībvalstīm ir pienākums veikt tādus pašus pasākumus, kādus tās veic, lai novērstu krāpšanu, kas apdraud viņu pašu finanšu intereses ( 4 ).

3.

Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko iesniegusi Upravno sodišče (Administratīvā tiesa, Slovēnija), iekļaujas šajā kontekstā, jo tajā ir uzdoti jautājumi par dalībvalstu pilnvarām veikt atbalsta pārbaudi saskaņā ar Savienības lauku attīstības politiku.

4.

Konkrētāk, iesniedzējtiesa jautā Tiesai, vai ar Padomes 2005. gada 20. septembra Regulas (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) ( 5 ) 71. panta 3. punktu netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ieguldījuma izdevumu atbilstība ELFLA ieguldījumam ir atkarīga no nosacījuma, ka tie ir radušies pēc atbalsta pieteikuma apstiprināšanas. Turklāt iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai ar minēto regulu, kā arī Komisijas 2011. gada 27. janvāra Regulas (ES) Nr. 65/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem ( 6 ), 30. pantu netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru var noraidīt atbalsta maksājuma pieprasījumu tā kopumā gadījumā, kad šajā pieprasījumā ir ietverti vienlaikus atbilstīgi un neatbilstīgi izdevumi.

5.

Pirmais prejudiciālais jautājums tātad ir par dalībvalstīm piešķirto rīcības brīvību, nosakot ELFLA līdzfinansētā atbalsta izdevumu atbilstību, savukārt otrais prejudiciālais jautājums attiecas uz dalībvalstu pilnvarām uzlikt sodu par pienākumu neizpildi.

6.

Prejudiciālie jautājumi tika izvirzīti administratīvajā tiesvedībā starp Občina Gorje (turpmāk tekstā – “Gorjes pašvaldība”) un Agencija Republike Slovenije za kmetijske trge in razvoj podeželja (Slovēnijas Republikas Lauksaimniecības tirgu un lauku attīstības aģentūra; turpmāk tekstā – “aģentūra”), jo šī pēdējā minētā ir noraidījusi tās atbalsta maksājuma pieprasījumu saistībā ar Slovēnijas lauku attīstības politikas programmu laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam.

7.

Savienības lauku attīstības politikas īstenošana ir balstīta uz dalītu pārvaldību starp Savienību un dalībvalstīm, turklāt vispārējais tiesiskais regulējums ir noteikts Savienības tiesībās, kas ir jāpapildina ar valstu tiesībām. Šajā ziņā vispārējie noteikumi attiecībā uz Kopienas atbalstu lauku attīstībai, ko finansē ELFLA, ir noteikti Regulā Nr. 1698/2005 ( 7 ).

8.

Atbilstoši Regulas Nr. 1698/2005 III sadaļai “Programmēšana” katra dalībvalsts pieņem valsts programmu, kas ir jāapstiprina Eiropas Komisijai un ar ko tiek īstenota lauku attīstības stratēģija, izmantojot IV sadaļā “Atbalsts lauku attīstībai” definētās četras asis. Saskaņā ar šīs regulas 52. panta b) punkta ii) apakšpunktu 3. asī “Dzīves kvalitāte lauku apvidos un lauku ekonomikas dažādošana” tostarp ir iekļauta “ciematu atjaunošan[a] un attīstīb[a]”.

9.

Regulas Nr. 1698/2005 V sadaļā “Fonda ieguldījums” ir ietverti lauku attīstības politikas finansēšanas noteikumi, tostarp 71. pants “Izdevumu atbilstība”. Šā 71. panta 1. un 2. punktā un 3. punkta pirmajā daļā ir noteikts:

“1.   Neskarot [Padomes 2005. gada 21. jūnija] Regulas (EK) Nr. 1290/2005 [par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV 2005, L 209, 1. lpp.)] 39. panta 1. punktu, izdevumi ir tiesīgi saņemt ELFLA ieguldījumu, ja maksājumu aģentūra attiecīgo atbalstu faktiski izmaksā laikā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim. Līdzfinansētas darbības nevajadzētu pabeigt, pirms atbilstība stājusies spēkā.

Jauni izdevumi, kas pievienoti 19. pantā minētās programmas pārveides laikā, kļūst tiesīgi dienā, kad Komisija ir saņēmusi lūgumu pārveidot programmu.

2.   Lai saņemtu ELFLA ieguldījumu, izdevumi kļūst tiesīgi tikai tad, ja tos rada darbības, par ko lēmumu pieņēmusi attiecīgās programmas vadība vai kas ir pieņemts saskaņā ar tās atbildību, ievērojot izvēles kritērijus, kurus noteikusi kompetenta struktūra.

3.   Noteikumus par izdevumu atbilstību nosaka attiecīgās valsts līmenī, ievērojot īpašus nosacījumus, kas šajā regulā izklāstīti konkrētiem lauku attīstības pasākumiem.”

10.

Regulas Nr. 1698/2005 VI sadaļa attiecas it īpaši uz lauku attīstības politikas apsaimniekošanu un kontroli. 74. panta 4. punktā “Dalībvalstu pienākumi” ir noteikts:

“Dalībvalstis uzņemas kontroli saskaņā ar sīki izstrādātiem īstenošanas noteikumiem, ko nosaka saskaņā ar procedūru, kura minēta 90. panta 2. punktā, jo īpaši attiecībā uz kontroles veidu un intensitāti, to pieskaņojot dažādo lauku attīstības pasākumu būtībai.”

11.

Regula Nr. 1698/2005 tika atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Regulu Nr. 1698/2005 ( 8 ).

12.

Atbilstoši Regulas Nr. 1698/2005 74. panta 4. punktam Komisija pieņēma Regulu Nr. 65/2011.

13.

Minētās regulas 2. panta a) un b) punktā ir noteikta atšķirība starp “atbalsta pieteikumu”, kas definēts kā “pieteikums atbalstam vai dalībai shēmā atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1698/2005”, un “maksājuma pieprasījumu”, kas definēts kā “pieteikums, ko saņēmējs iesniedz valsts iestādēm maksājuma veikšanai”.

14.

Regulas 4. pants ir veltīts kontroles vispārējiem principiem. Šī panta 9. punktā ir noteikts:

“Maksājumu samazināšanu vai izslēgšanu, kas paredzēta šajā regulā, piemēro, neskarot papildu sankcijas, kas noteiktas saskaņā ar jebkuriem citiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.”

15.

Subsīdiju piešķiršanas administratīvā kontrole saskaņā ar Regulas Nr. 1698/2005 3. asi tiek īstenota divos posmos, proti, pirmkārt, atbilstoši Regulas Nr. 65/2011 24. panta 2. punktam attiecībā uz atbalsta pieteikumiem un, otrkārt, atbilstoši šīs regulas 24. panta 3. punktam attiecībā uz maksājuma pieprasījumiem ( 9 ). Turklāt Regulas Nr. 65/2011 25.–27. pantā ir minēti noteikumi, ar kuriem tiek reglamentētas pārbaudes uz vietas.

16.

Attiecībā uz atbalsta maksājumu saņēmējam Regulas Nr. 65/2011 30. pantā “Samazinājumi un izslēgšana” ir noteikts:

“1.   Maksājumus aprēķina, pamatojoties uz to, kas administratīvās pārbaudēs noteikts par atbilstošu.

Dalībvalsts izskata saņēmēja iesniegto maksājuma pieprasījumu un nosaka summas, par ko ir tiesības saņemt atbalstu. Tā nosaka:

Ja saskaņā ar a) punktu noteiktā summa pārsniedz saskaņā ar b) punktu noteikto summu vairāk kā par 3 %, saskaņā ar b) punktu noteiktajai summai piemēro samazinājumu. Samazinājuma summa ir šo divu summu starpība.

Taču samazinājumu nepiemēro, ja saņēmējs var pierādīt, ka nav vainojams pie neattaisnotās summas iekļaušanas pieprasījumā.

2.   Ja konstatē, ka saņēmējs tīši ir iesniedzis nepatiesu deklarāciju, attiecīgo pasākumu izslēdz no ELFLA atbalsta un atgūst visas par šo pasākumu jau izmaksātās summas. Turklāt saņēmēju izslēdz no tā atbalsta saņemšanas, ko piešķir par šo pasākumu, konstatējuma kalendārajā gadā un nākamajā kalendārajā gadā.

3.   Panta 1. un 2. punktā minētos samazinājumus un izslēgšanu mutatis mutandis saskaņā ar 25. un 29. pantu piemēro pārbaužu laikā atklātajiem neatbilstošajiem izdevumiem.”

17.

Regula Nr. 65/2011, kā noteikts tās 34. panta 1. punktā, no 2011. gada 1. janvāra ir aizstājusi Komisijas 2006. gada 7. decembra Regulu (EK) Nr. 1975/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu [..] Nr. 1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem ( 10 ). Tomēr saskaņā ar šīs tiesību normas otro daļu pēdējā minētā regula ir jāpiemēro attiecībā uz tiem maksājuma pieprasījumiem, kas iesniegti līdz 2011. gada 1. janvārim. Šajā lietā nav strīda par to, ka atbalsta pieteikumi un maksājuma pieprasījumi ir tikuši iesniegti attiecīgi 2010. gada 19. augustā un 2011. gada 1. jūnijā. No tā izriet, ka šajā lietā ir jāpiemēro Regulas Nr. 65/2011 tiesību normas.

18.

No iesniedzējtiesas lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Slovēnijas lauku attīstības shēma tiek reglamentēta ar Zakon o kmetijstvu (Lauksaimniecības likums, turpmāk tekstā – “ZKme‑1”).

19.

Attiecībā uz lēmumu par atbilstību subsīdijām ZKme‑1 53. panta 1. punktā ir noteikts, ka kompetentā iestāde attiecībā uz pieteikumu iesniedzējiem pieņem lēmumu par atbilstību subsīdijām, ja iesniegtie pieteikumi atbilst no tiesību normām un uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus izrietošajiem nosacījumiem un ja šim mērķim ir pieejams finansējums.

20.

Atbilstoši ZKme‑1 56. panta 1. punktam subsīdijas tiek izmaksātas pēc pieteikuma iesniedzēju pieprasījuma.

21.

ZKme‑1 56. panta 4. punktā ir noteikts:

“Iestāde ar lēmumu noraida visus pieteikumus, kas neatbilst nosacījumiem, kuri izriet no tiesību normām, no uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus vai no lēmuma par atbilstību subsīdijām.”

22.

Pamatojoties uz ZKme‑1, Slovēnijas Republikas valdība izdeva rīkojumu par Slovēnijas Republikas Lauku attīstības programmas laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam 1., 3. un 4. apakšprogrammas pasākumiem (turpmāk tekstā – “PRP rīkojums”).

23.

Atbilstoši PRP rīkojuma 78. panta 4. punktam par 322. pasākumu “Ciematu atjaunošana un attīstīšana” atbalsts nozīmē ieguldījumus tādu daudzfunkcionālu sabiedriskas nozīmes ēku atjaunošanai un celtniecībai, kas paredzētas dažādu paaudžu saskarsmei, kultūras un mākslas, sporta, kā arī citām vietējo lauku iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanas aktivitātēm.

24.

Saskaņā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu PRP rīkojuma 79. panta 4. punktā ir noteikts, ka atbilstīgi ieguldījumam ir tikai tādi izdevumi, kas radušies laikposmā no lēmuma par atbilstību subsīdijām pieņemšanas līdz ieguldījumu projekta pabeigšanai vai, vēlākais, līdz 2015. gada 30. jūnijam. Saskaņā ar minēto pantu par pirmo izdevumu rašanās brīdi tiek uzskatīts brīdis, kad saņēmējs uzņemas saistības saskaņā ar piešķirtajām subsīdijām (līguma noslēgšana, materiālu, aprīkojuma, pakalpojumu vai darbu pasūtīšana).

25.

Pamatojoties uz PRP rīkojumu, 2010. gada 18. jūnijā aģentūra publicēja uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus saskaņā ar Regulas Nr. 1698/2005 3. ass pasākumu, konkrēti, 322. pasākumu (“Ciematu atjaunošana un attīstīšana”), Slovēnijas Republikas Lauku attīstības programmas laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam ietvaros.

26.

Saskaņā ar uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus IV/1 sadaļas “Nosacījumi, kas jāizpilda, iesniedzot pieteikumu dalībai atlases procedūrā” 1. punktu, kurš iekļauts zem virsraksta “Ieguldījumi” (turpmāk tekstā – “Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus 1. punkts”), ieguldījumu veikšana nedrīkst tikt sākta, iekams nav pieņemts lēmums par atbilstību subsīdijām.

27.

Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus VI sadaļas “Atbilstīgie izdevumi” 3. punktā (turpmāk tekstā – “Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus 3. punkts”) ir noteikts, ka saskaņā ar PRP rīkojuma 79. panta 4. punktu atbalsta saņemšanai atbilstīgi ir tādi ieguldījumu izdevumi, kas radušies laikposmā no brīža, kad ticis pieņemts lēmums par atbilstību subsīdijām, līdz ieguldījumu projekta pabeigšanai vai, vēlākais, līdz 2015. gada 30. jūnijam.

28.

No uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus VI sadaļas 4. punkta (turpmāk tekstā – “Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus 4. punkts”) izriet, ka atbilstīgi ir arī paredzami vispārējie izdevumi vai citi izdevumi, kas radušies laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz brīdim, kad ticis iesniegts pēdējais subsīdijas maksājuma pieprasījums, un kas saistīti, piemēram, ar pieteikuma sagatavošanu, būvniecības dokumentu saņemšanu un pieteikuma iesniegšanu subsīdiju saņemšanai. Ieguldītājs pirms datuma, kurā izdevumi kļūst atbilstīgi, nedrīkst nedz uzsākt darbus, nedz uzņemties saistības, kuras apgrūtinātu iespējamo finansējumu.

29.

No uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus VI sadaļas 5. punkta (turpmāk tekstā – “Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus 5. punkts”) izriet, ka atbilstoši PRP rīkojuma 79. pantam pirmie izdevumi rodas brīdī, kad saņēmējs uzņemas jebkādas saistības, kuras apgrūtina piešķirtos līdzekļus (jebkādu līgumu noslēgšana, materiālu, aprīkojuma, pakalpojumu vai darbu pasūtīšana). Saskaņā ar minēto punktu pieteikuma iesniedzējs tomēr var uzsākt pretendentu atlases procedūru atbilstoši tiesību aktiem par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, taču viņam ir liegts ar atlasīto pretendentu noslēgt līgumu, iekams nav pieņemts lēmums par atbilstību subsīdijām.

30.

Gorjes pašvaldība 2010. gada 12. jūlijā ( 11 ) noslēdza divus līgumus ar vienu pretendentu par tādas ēkas rekonstrukciju, kuras līdzīpašniece tā bija. Pēc iesniedzējtiesas domām, nav šaubu, ka abi līgumi ir noslēgti ar atliekošu nosacījumu, saskaņā ar kuru līgumsaistības stājas spēkā vien tad, ja Gorjes pašvaldība saņem aģentūras gala lēmumu par atbilstību subsīdijām.

31.

Gorjes pašvaldība 2010. gada 19. augustā iesniedza atbalsta pieteikumu atbilstoši uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus 322. pasākumam šīs ēkas labiekārtošanai, rekonstrukcijai un tās izmantojuma maiņai (turpmāk tekstā – “līdzfinansētā darbība”). Pieteikums attiecās vienīgi uz to ēkas daļu, kuras kopīpašniece ir Gorjes pašvaldība.

32.

Aģentūra 2010. gada 19. oktobrī pieņēma lēmumu par atbilstību subsīdijām, piešķirot Gorjes pašvaldībai finansējumu EUR 128200,52 apmērā. Gorjes pašvaldības pieteikums tika apstiprināts kā procentuālā daļa no kopējās ieguldījuma summas, kas tika ieguldīta kopā ar otru kopīpašnieci – Pošta Slovenije, proti, Slovēnijas Republikas Pastu, bet nevis, balstoties uz principu, ka tiktu līdzfinansēti tikai noteikti darbi.

33.

Gorjes pašvaldība 2011. gada 1. jūnijā iesniedza subsīdiju maksājuma pieprasījumu EUR 128200,52 apmērā, pievienojot savam pieprasījumam vajadzīgos dokumentus.

34.

Aģentūras pārbaužu dienests 2011. gada 9. septembrī veica pārbaudi uz vietas, kuras laikā tas, pamatojoties uz darba žurnālu un celtniecības atkritumu izvešanu, konstatēja, ka darbi pie šīs ēkas ir sākušies 2010. gada 16. augustā. Dienests konstatēja, ka jumta nojaukšanas darbi, uz kuru kā ēkas kopējo daļu attiecās maksājuma pieprasījums, bija notikuši 2010. gada 19. augustā.

35.

Aģentūra 2011. gada 3. novembrī noraidīja maksājuma pieprasījumu, pamatojoties uz to, ka Gorjes pašvaldība neesot izpildījusi visus PRP rīkojumā un uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus paredzētos nosacījumus. Konkrēti, pēc aģentūras domām, Gorjes pašvaldība esot pārkāpusi uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus 3.–5. punktu, uzsākot darbus ēkā 2010. gada 16. augustā, tātad pirms 2010. gada 19. oktobra lēmuma par atbilstību subsīdijām pieņemšanas. Turklāt aģentūra atsaucās uz abiem Gorjes pašvaldības 2010. gada 12. jūlijā noslēgtajiem līgumiem. Tādējādi, pēc aģentūras domām, jebkuri atbilstoši šiem līgumiem uzsāktie darbi radot saistības, kuras nav saderīgas ar uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus 3.–5. punktu.

36.

Gorjes pašvaldība par aģentūras 2011. gada 3. novembra lēmumu cēla prasību iesniedzējtiesā, kas ar 2013. gada 13. februāra spriedumu apmierināja Gorjes pašvaldības prasību, konstatējot valsts tiesību normu nesaderību ar Regulu Nr. 1698/2005. Attiecīgi iesniedzējtiesa atcēla aģentūras 2011. gada 3. novembra lēmumu un nosūtīja lietu atpakaļ aģentūrai atkārtotai izskatīšanai un jauna lēmuma pieņemšanai.

37.

Aģentūra 2013. gada 25. aprīlī atkārtoti noraidīja Gorjes pašvaldības maksājuma pieprasījumu faktiski ar to pašu pamatojumu, proti, ka darbi ēkā tikuši uzsākti pirms lēmuma par atbilstību pieņemšanas un ka līgumu noslēgšana ar pretendentu 2010. gada 12. jūlijā esot radījusi saistības, kuras nav saderīgas ar PRP rīkojuma 79. panta 4. punktu un uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus 3.–5. punktu. Turklāt savā 2013. gada 25. aprīļa lēmumā aģentūra uzsvēra, ka pieteikums ir ticis apstiprināts kā procentuālā daļa no kopējās ieguldījuma summas, bet nevis, balstoties uz principu, ka tiktu līdzfinansēti tikai noteikti darbi.

38.

Gorjes pašvaldība no jauna cēla prasību iesniedzējtiesā, tostarp apgalvojot, ka aģentūras lēmums esot balstīts uz PRP rīkojumu un uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, kuri neatbilstot Regulai Nr. 1698/2005, ciktāl tajos ir noteikti stingrāki atbilstības nosacījumi nekā šajā regulā.

39.

Aģentūra no savas puses apstrīdēja valsts tiesību normu neatbilstību Regulai Nr. 1698/2005, apgalvojot, ka valsts tiesību normās ir paredzēti vienīgi sīkāki, nevis stingrāki noteikumi par tiem, kas ir paredzēti minētajā regulā attiecībā uz izdevumu atbilstību ELFLA atbalsta saņemšanai.

40.

Šajos apstākļos Upravno sodišče (Administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

41.

Rakstveida apsvērumus iesniedza Gorjes pašvaldība, Slovēnijas, Polijas un Apvienotās Karalistes valdības, kā arī Komisija. Gorjes pašvaldība, Slovēnijas valdība, kā arī Komisija piedalījās tiesas sēdē, kas notika 2016. gada 28. janvārī.

42.

Pirmais prejudiciālais jautājums ir par dalībvalstīm piešķirto rīcības brīvību saskaņā ar Regulas Nr. 1698/2005 71. panta 3. punktu, nosakot izdevumu atbilstības nosacījumus ELFLA finansētā atbalsta piešķiršanai.

43.

No Regulas Nr. 1698/2005 71. panta 3. punkta izriet, ka “noteikumus par izdevumu atbilstību nosaka attiecīgās valsts līmenī” ( 12 ), ievērojot īpašus nosacījumus, kas izklāstīti šajā regulā. Saskaņā ar subsidiaritātes un dalītas pārvaldības principiem ( 13 ), kas raksturīgi Savienības lauku attīstības politikai, dalībvalstīm saskaņā ar šo tiesību normu ir plaša rīcības brīvība ( 14 ), kuras pamatā ir katras atsevišķās dalībvalsts lauku attīstības neizbēgami atšķirīgo vajadzību un īpašo izaicinājumu atzīšana.

44.

Padarot ieguldījumu izdevumu atbilstību atkarīgu no nosacījuma, ka tiem ir jārodas pēc atbalsta pieteikuma apstiprināšanas, attiecīgā Slovēnijas tiesiskā regulējuma, proti, PRP rīkojuma 79. panta un uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus 3. punkta, sekas, kā to apgalvo Gorjes pašvaldība, ir tādas, ka ELFLA ieguldījumi tiek attiecināti tikai uz “nākotnes darbībām”, un tātad netiek pieļauta atbalsta piešķiršana ar atpakaļejošu spēku. Jautājums, uz kuru jāatbild, ir, vai šāds laika ierobežojums atbilst katrai dalībvalstij piešķirtajai rīcības brīvībai atbilstoši Regulas Nr. 1698/2005 71. panta 3. punkta pirmajai daļai.

45.

Lai arī ir taisnība, kā to apgalvo iesniedzējtiesa un Gorjes pašvaldība, ka ar Regulu Nr. 1698/2005 nav noteikts izdevumu atbilstības sākuma brīdis, tomēr ar to nav arī izslēgts, ka dalībvalstis varētu noteikt šādu laika ierobežojumu. Patiesi, Regulā Nr. 1698/2005 ir ietvertas tiesību normas, kuru mērķis ir ierobežot izdevumu atbilstīguma laikposmu. Tā atbilstoši šīs regulas 71. panta 1. punktam izdevumi atbilst ELFLA ieguldījumam vienīgi tad, ja maksājumu aģentūra attiecīgo atbalstu faktiski izmaksā laikā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim. Šīs tiesību normas turpinājumā ir paredzēts, ka “līdzfinansētas darbības nevajadzētu pabeigt, pirms atbilstība stājusies spēkā”.

46.

Nav nekāda iemesla uzskatīt, ka Regulas Nr. 1698/2005 71. panta 1. punktā ir izsmeļoši minēti laika nosacījumi, kādi var tikt noteikti attiecībā uz izmaksu atbilstību ELFLA ieguldījumam.

47.

Turklāt man šķiet neiespējami no šīs pašas regulas 71. panta 1. punkta izdarīt secinājumu – kā to dara Gorjes pašvaldība –, ka līdzfinansētu darbību drīkst uzsākt pirms datuma, kurā stājusies spēkā atbilstība, un ka tādējādi dalībvalstis nevar izdevumu atbilstību padarīt atkarīgu no tā, ka tie ir radušies pēc atbalsta pieteikuma apstiprināšanas. Savukārt vārdkopa “atbilstība[s] stā[šanās] spēkā [datums]”, kura ir atrodama minētā panta formulējumā, jau pati, manuprāt, norāda, ka dalībvalstīm ir ļauts noteikt atbilstības spēkā stāšanās brīdi, tātad noteikt laika robežu, pirms kuras radušies ieguldījumu izdevumi nav atbilstīgi ELFLA ieguldījumam.

48.

Tāpat arī mani nepārliecina tas, ka tāds laika nosacījums kā attiecīgais valsts nosacījums – kā to apgalvo Gorjes pašvaldība – atņemot Regulai Nr. 1698/2005 saturu vai radot šķērsli regulā izvirzīto mērķu īstenošanai. Patiesi, šāds nosacījums neierobežo ELFLA līdzfinansējumu ar kādu īpašu laika nogriezni, kas būtu īsāks par to izmaksāšanas laikposmu, kāds ir paredzēts Regulas Nr. 1698/2005 71. panta 1. punktā (no 2007. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim); tas vienīgi nosaka, ka saņēmējam ir jāsagaida atbalsta pieteikuma apstiprināšana, pirms tas uzņemas ar līdzfinansēto darbību saistītās izmaksas ( 15 ).

49.

Pamatojoties uz to, es neredzu nekādu iemeslu apgalvojumam, ka ar tādu tiesisko regulējumu kā attiecīgais Slovēnijas tiesiskais regulējums tiktu traucēta Regulas Nr. 1698/2005 tieša piemērojamība, slēpts tās Kopienas raksturs vai pārsniegta ar šo regulu dalībvalstīm piešķirtā rīcības brīvība – šie ir Tiesas izvirzīti kritēriji ( 16 ). Vēl vairāk, nekas, manuprāt, neļauj secināt, ka šāds tiesiskais regulējums būtu pretrunā samērīguma principam, padarot subsīdiju piešķiršanu saņēmējiem pārmērīgi grūtu vai praktiski neiespējamu ( 17 ).

50.

Gluži pretēji, tāds laika nosacījums, kāds ir pamatlietā, manuprāt, veicina Regulas Nr. 1698/2005 mērķu īstenošanu, tostarp dzīves kvalitātes uzlabošanu lauku apvidos ( 18 ) un, konkrētāk, runājot par regulas 3. asi, – ciematu atjaunošanu un attīstību ( 19 ), nodrošinot optimālāko ELFLA finansējuma piešķiršanu.

51.

Šajā ziņā es pievienojos Slovēnijas, Polijas un Apvienotās Karalistes valdību sniegtajiem apsvērumiem, saskaņā ar kuriem ar valsts tiesisko regulējumu varētu tikt samazināts “nevajadzīga atbalsta” risks, proti, atbalsta piešķiršana ieguldījumiem, kuri jau ir daļēji vai pilnībā īstenoti pat bez piešķirtā atbalsta. Šo risku ir identificējusi Eiropas Revīzijas palāta, kura ieteica Komisijai mudināt dalībvalstis ievērot labu praksi, ar ko ieguldījumu izdevumi būtu atbilstīgi tikai no subsīdijas apstiprināšanas brīža ( 20 ).

52.

Turklāt to izdevumu atbilstības izslēgšana, kas radušies pirms lēmuma par atbilstību pieņemšanas, kā to apgalvo Slovēnijas valdība, nodrošinātu efektīvāku ELFLA finansējuma izlietojuma pārbaudi. It īpaši tas attiecas uz pārbaudi uz vietas, kas ir noteikta ar Regulas Nr. 65/2011 25.–27. punktu, tostarp paredzot, ka kompetentā iestāde pārliecinās, vai izdevumu raksturs un rašanās brīdis atbilst reāli paveiktajiem darbiem un reāli sniegtajiem pakalpojumiem, un kura varētu kļūt sarežģītāka, ja ar līdzfinansētu darbību saistīti izdevumi būtu daļēji vai pilnībā radušies pirms atbalsta pieteikuma apstiprināšanas.

53.

Šajā kontekstā Eiropas Revīzijas palāta izteica savu atbalstu Komisijas 2011. gada 12. oktobra priekšlikumam regulai, ar kuru groza Regulu Nr. 1698/2005, atsaucoties uz tiesību normu priekšlikumiem, saskaņā ar kuriem izdevumi būtu atbilstīgi vienīgi pēc subsīdiju pieteikuma iesniegšanas ( 21 ).

54.

Ar jaunas ELFLA regulas, proti, Regulas Nr. 1305/2013, pieņemšanu Savienības likumdevējs apstiprināja Komisijas priekšlikumu par atbilstības nosacījumu grozījumiem. Atbilstoši šai jaunajai regulai dalībvalstīm nepārprotami ir tiesības ieviest – kā to ir darījušas Slovēnijas iestādes – laika nosacījumu, saskaņā ar kuru vienīgi tie ieguldījumu izdevumi, kas ir radušies pēc atbalsta pieteikuma apstiprināšanas, ir atbilstīgi ELFLA ieguldījumam ( 22 ).

55.

Lai gan ir taisnība, ka Regula Nr. 1305/2013 tiek piemērota tikai no 2014. gada 1. janvāra ( 23 ), kas izslēdz tās piemērošanu šajā lietā, tas, ka Savienības likumdevējs ir pieņēmis jaunu regulu, manuprāt, liecina, ka Savienības likumdevējs atzīst, ka tāda veida laika nosacījums, kāds tiek aplūkots šajā lietā, varētu būt attaisnojams, lai nodrošinātu ELFLA līdzekļu labu finansiālo pārvaldību.

56.

Ņemot vērā šos aspektus, manuprāt, nekas neļauj secināt, ka dalībvalsts, nosakot tādu laika nosacījumu kā pamatlietā, ir pārsniegusi rīcības brīvību, kas tai ir piešķirta ar Regulas Nr. 1698/2005 71. panta 3. punkta pirmo daļu ( 24 ). Tādējādi es ierosinu Tiesai atbildēt uz pirmo prejudiciālo jautājumu noliedzoši.

57.

No iesniedzējtiesas lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka aģentūra ir noraidījusi maksājuma pieprasījumu šajā lietā, neievērojot PRP rīkojuma 79. panta 4. punktā, kā arī uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus 3. un 5. punktā minēto izdevumu atbilstības nosacījumu, saskaņā ar kuru atbilstīgi ir tikai tādi ieguldījumu izdevumi, kas ir radušies pēc atbalsta pieteikuma apstiprināšanas. No tā arī izriet, ka iesniedzējtiesa ir noteikusi, ka viena daļa no izdevumiem, kas ir saistīti ar attiecīgo līdzfinansēto darbību, ir radušies pēc atbalsta pieteikuma apstiprināšanas, tātad atbilstoši izdevumu atbilstības nosacījumiem, kamēr otra daļa ir radusies pirms šīs apstiprināšanas, tātad pretrunā izdevumu atbilstības nosacījumiem ( 25 ).

58.

Šajā kontekstā iesniedzējtiesa ar savu otro prejudiciālo jautājumu būtībā vēlas noskaidrot, vai ZKme‑1 56. panta 4. punkts, ar kuru ir paredzēts noraidīt maksājuma pieprasījumu kopumā tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, nav pārmērīgi stingrs. Tiesa uzdod jautājumu arī par to, vai maksājuma pieprasījums šajā lietā ir jāskata atbilstoši Regulas Nr. 65/2011 30. pantam, kurā atsevišķos gadījumos ir paredzēts saņēmējam izmaksājamās summas samazinājums un darbības izslēgšana no ELFLA atbalsta.

59.

Ņemot vērā Tiesai iesniegtos apsvērumus, kurus apstiprinājušas lietas dalībnieces, kas piedalījās tiesas sēdē, man šķiet nepieciešams šajā posmā uzsvērt, ka otrais jautājums, kādu to ir definējusi iesniedzējtiesa, neattiecas uz uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus 1. punktā ietverto nosacījumu, saskaņā ar kuru nevar tikt uzsākta ieguldījumu veikšana pirms lēmuma par atbilstību subsīdijām pieņemšanas ( 26 ). Patiesībā šis nosacījums attiecas uz atbilstības subsīdijām nosacījumu un neattiecas uz “izdevumu atbilstīb[u]” Regulas Nr. 1698/2005 71. panta 3. punkta izpratnē ( 27 ).

60.

Es atgādinu, ka atbilstoši Regulas Nr. 65/2011 2. panta a) un b) punktam ir jāievēro nošķīrums starp “atbalsta pieteikumu” un “maksājuma pieprasījumu” ( 28 ). Šis nošķīrums ir atrodams valsts tiesībās, jo uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus 1. punktā ir noteikts viens atbilstības subsīdijām nosacījums, kurš saņēmējam ir jāizpilda, lai saņemtu atbalsta pieteikuma apstiprinājumu ( 29 ), savukārt PRP rīkojuma 79. panta 4. punktā un uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus 3.–5. punktā ir noteikts izdevumu atbilstības nosacījums, kurš ir jāizpilda, lai iegūtu maksājuma pieprasījuma apstiprinājumu ( 30 ).

61.

Lai gan ir taisnība, kā to apgalvo Slovēnijas valdība, ka kompetentā iestāde maksājuma pieprasījuma pārbaudes gaitā var vērtēt, vai saņēmējs ir izpildījis atbilstības subsīdijām nosacījumus ( 31 ), manuprāt, nekas nenorāda uz to, ka šajā lietā ir tikusi konstatēta šo nosacījumu, tostarp arī uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus 1. punktā minēto nosacījumu, neievērošana ( 32 ). Taču šajā ziņā es atgādinu, ka principā Tiesas analīzei ir jāaprobežojas ar apstākļiem, ko iesniedzējtiesa iesniegusi tās vērtējumam, it īpaši, ciktāl tas attiecas uz atsevišķu valsts tiesību normu piemērošanas noteikumiem, un ko pēdējā minētā uzskata par pierādītiem, jo valsts tiesību normu piemērošanas joma un to īstenošana ir vienīgi valsts tiesas ziņā ( 33 ).

62.

Tātad otrais jautājums ir jāsaprot tādējādi, ka tā mērķis ir noskaidrot, vai Regulai Nr. 1698/2005 un tās īstenošanas regulai, proti, Regulai Nr. 65/2011, nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ir paredzēts noraidīt maksājuma pieprasījumu kopumā gadījumā, ja šajā pieprasījumā ir ietverti vienlaicīgi atbilstīgi un neatbilstīgi izdevumi.

63.

Šajā ziņā Tiesai ir lūgts izskaidrot, pirmkārt, vai dalībvalstis var pieņemt valsts noteikumus, ar kuriem par Regulas Nr. 1698/2005 71. panta 3. punkta pirmajā daļā noteikto izmaksu atbilstības noteikumu neievērošanu tiek noteiktas juridiskas sankcijas. Otrkārt, tiek uzdots jautājums, vai valsts tiesiskais regulējums, kāds ir pamatlietā, ir saderīgs ar samērīguma principu.

64.

Saskaņā ar Padomes 1995. gada 18. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/1995 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību ( 34 ) 1. panta 1. punktu un 2. panta 3. punktu Savienības tiesību aktos nosaka, kādiem un ar kādu darbības jomu jābūt administratīvajiem pasākumiem un sodiem par Savienības tiesību pārkāpumiem, lai tiktu aizsargātas Savienības finanšu intereses ( 35 ). Tomēr no Tiesas judikatūras izriet, ka, ja Savienības tiesiskajā regulējumā nav paredzēta neviena speciālā norma, kurā būtu paredzēta sankcija par tās pārkāpšanu, vai ja šādā regulējumā ir paredzēts, ka Savienības tiesību pārkāpuma gadījumā var tikt piemērotas atsevišķas sankcijas, taču šīs sankcijas, kādas var uzlikt dalībvalstis, nav izsmeļoši uzskaitītas, ar LES 4. panta 3. punktu dalībvalstīm ir noteikts, ka tām ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiek sodīta rīcība, kas apdraud Savienības finanšu intereses ( 36 ).

65.

Tādējādi šajā lietā rodas jautājums, vai Savienības tiesībās ir izsmeļoši noteiktas sankcijas, kuras saskaņā ar Regulas Nr. 1698/2005 71. panta 3. punkta pirmo daļu var tikt piemērotas izmaksu atbilstības nosacījumu neievērošanas gadījumā.

66.

Saskaņā ar Regulas Nr. 1698/2005 71. panta 3. punkta pirmo daļu “noteikumus par izdevumu atbilstību nosaka attiecīgās valsts līmenī, ievērojot īpašus nosacījumus, kas šajā regulā izklāstīti [..]”.

67.

Pirmšķietami vārdkopas “noteikum[i] par [..] atbilstību” izmantojums, kura šķiet nosacīti plaša, varētu runāt par labu Slovēnijas valdības ieteiktajai interpretācijai, saskaņā ar kuru dalībvalstis atbilstoši šim pantam ir pilnvarotas reglamentēt juridiskās sekas izmaksu atbilstības nosacījumu neievērošanas gadījumā. Tomēr no Regulas Nr. 1698/2005 71. panta 3. punkta pirmās daļas lasījuma šīs regulas kopējā kontekstā izriet, ka šis pants attiecas vienīgi uz izmaksu atbilstības materiālajiem nosacījumiem un neattiecas uz juridiskajām sankcijām, kas saistītas ar minēto nosacījumu neievērošanu.

68.

Tādējādi ar Regulas Nr. 1698/2005 74. panta 4. punktu ir nepārprotami noteikts, ka dalībvalstis veic pārbaudi saskaņā ar sīki izstrādātiem īstenošanas noteikumiem, kurus nosaka Komisija ( 37 ) un kuros tostarp ir noteikts pārbaužu veids un intensitāte atkarībā no dažādo lauku attīstības pasākumu rakstura. Regulā Nr. 65/2011, ko Komisija pieņēma saskaņā ar šo pantu, ir iekļauti sīki to pārbaužu noteikumi, kuras dalībvalstīm ir jāveic ELFLA ietvaros.

69.

Manuprāt, no tā izriet, ka ar Regulas Nr. 1698/2005 71. panta 3. punkta pirmo daļu dalībvalstīm nav piešķirtas pilnvaras noteikt juridiskas sankcijas, kas būtu saistītas ar izdevumu atbilstības nosacījumu neievērošanu ( 38 ).

70.

Ar Regulas Nr. 65/2011 30. pantu dalībvalstīm ir uzdots atsevišķos gadījumos veikt maksājamās summas samazinājumu un citos gadījumos – darbības pilnīgu izslēgšanu no ELFLA atbalsta.

71.

Tādējādi no Regulas Nr. 65/2011 30. panta 1. punkta izriet, ka maksājamās summas samazinājums ir jāpiemēro gadījumos, kad saņēmēja pieprasītā summa vairāk nekā par 3 % pārsniedz atbilstīgo summu, tātad summu, kas saņēmējam maksājama pēc maksājuma pieprasījuma atbilstības pārbaudes. Vajadzības gadījumā samazinājuma summa, kas tiek piemērota atbilstīgajai summai, saskaņā ar minētās regulas 30. panta 1. punkta trešo daļu atbilst starpībai starp prasīto summu un atbilstīgo summu. Turklāt no šīs pašas regulas 30. panta 1. punkta ceturtās daļas izriet, ka samazinājumu nepiemēro, ja saņēmējs var pierādīt, ka “nav vainojams pie neattaisnotās summas iekļaušanas pieprasījumā”. Savukārt saskaņā ar šīs regulas 30. panta 2. punktu līdzfinansēto darbību pilnībā izslēdz no ELFLA atbalsta, ja tiek konstatēts, ka saņēmējs tīši ir iesniedzis nepatiesu deklarāciju ( 39 ).

72.

Šajā posmā es norādu, ka dažādie jēdzieni “éligibilité” [atbilstība] un “admissibilité” [atbilstība], kas attiecīgi ir ietverti Regulas Nr. 1698/2005 71. panta 3. punktā un Regulas Nr. 65/2011 30. pantā, neliek apšaubīt šā pēdējā minētā panta piemērošanu tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā. Šī formulējuma atšķirība nav atrodama šo divu regulu citu valodu redakcijās ( 40 ). Tātad nav jāpieņem, ka abu regulu franču valodas redakcijā ietvertajiem jēdzieniem būtu atšķirīga nozīme ( 41 ).

73.

Es piekrītu Gorjes pašvaldības un Komisijas analīzei, saskaņā ar kuru Regulas Nr. 65/2011 30. panta 1. punkts ir piemērojams tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā ( 42 ).

74.

Lai gan ir taisnība, ka Regulas Nr. 65/2011 30. pants attiecas uz maksājamās summas aprēķināšanu un ka tā 1. punktā ir noteikts, ka šī aprēķināšana tiek veikta, “pamatojoties uz to, kas administratīvās pārbaudēs noteikts par atbilstošu”, šā panta piemērošanas joma nav attiecināma – kā to apgalvo Slovēnijas valdība – vienīgi uz gadījumiem, kad izdevumu atbilstības nosacījumi ir pilnībā izpildīti. No šīs regulas 30. panta 3. punkta nepārprotami izriet, ka minētā 30. panta 1. punktā paredzētie samazinājumi ir piemērojami “mutatis mutandis [..] saskaņā ar [šīs regulas] 25. un 29. pantu veiktajās pārbaudēs noteiktajiem neatbilstošajiem izdevumiem”, proti, pārbaudēs uz vietas. No tā, manuprāt, izriet, ka minētā 30. panta 1. punkts tiek piemērots tieši neatbilstīgajiem izdevumiem, kas ir atklāti citu pārbaužu, tostarp administratīvo pārbaužu, gaitā ( 43 ).

75.

Tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, kur viena daļa maksājuma pieprasījumā iekļauto izdevumu ir atbilstīgi saskaņā ar valsts nosacījumiem par atbilstību, kamēr otra daļa tāda nav, Regulas Nr. 65/2011 30. panta 1. punkta piemērošana izraisa maksājamās summas samazinājumu atbilstoši šajā punktā aprakstītajai metodei, aprēķinot starpību starp saņēmēja prasīto summu (visu maksājuma pieprasījumā ietverto izdevumu kopums) un atbilstīgo summu (tikai atbilstīgās izmaksas). Ja šī starpība pārsniedz 3 % no atbilstīgās summas, tad pēdējo minēto samazina par abu summu starpību.

76.

Tādējādi es nevaru piekrist Komisijas izvirzītajam argumentam, saskaņā ar kuru Regulas Nr. 65/2011 30. panta 1. punkta piemērošana šajā lietā esošajā situācijā izraisa 100 % samazinājumu, tātad pilnīgu ar ieguldījumu saistīto izdevumu izslēgšanu. Komisija šajā ziņā norāda, ka šajā lietā esot runa par visa ieguldījuma neatbilstību, nevis tikai par vienu tā daļu, jo Gorjes pašvaldība neesot izpildījusi piekļuves nosacījumu (atbilstības nosacījums), kas ir noteikts visa ieguldījuma kopumam un ar ko ir uzlikts pienākums neuzsākt ieguldījuma veikšanu pirms lēmuma par atbilstību pieņemšanas. Pēc Komisijas domām, šā piekļuves nosacījuma neievērošana “inficē” visu ieguldījuma veikšanu.

77.

Šajā ziņā es atzīmēju, pirmkārt, ka ne Regulā Nr. 1698/2005, ne Regulā Nr. 65/2011 nav norādīta atšķirība starp dažādām izmaksu atbilstības nosacījumu kategorijām, tāpat arī šajās regulās dalībvalstīm nav dotas tiesības noteikt īpašas sekas attiecībā uz atsevišķu nosacījumu, kurus tās uzskata par “pamatnosacījumiem”, neievērošanu. Otrkārt, Komisijas argumentācija īstenībā ir balstīta uz uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus 1. punktu, kurā, kā tas ir norādīts šo secinājumu 59. un 61. punktā, ir noteikts atbilstības subsīdijām nosacījums, kā pārkāpums neizraisītu maksājamās summas samazinājumu atbilstoši Regulas Nr. 65/2011 30. panta 1. punktam ( 44 ).

78.

Tātad šajā lietā rodas jautājums, vai Regulas Nr. 65/2011 30. pantā ir izsmeļoši noteiktas sankcijas, kuras dalībvalstis var piemērot gadījumā, ja nav ievēroti izmaksu atbilstības nosacījumi, kas ir noteikti valsts līmenī saskaņā ar Regulas Nr. 1698/2005 71. panta 3. punkta pirmo daļu.

79.

Lai arī ar Regulas Nr. 65/2011 4. panta 9. punktu ir skaidri noteikts, ka paredzēto samazināšanu vai izslēgšanu piemēro, neskarot papildu sankcijas, kas noteiktas saskaņā ar jebkuriem citiem Savienības vai valsts tiesību aktiem, es tomēr piekrītu Gorjes pašvaldības skatupunktam, saskaņā ar kuru dalībvalstis nedrīkstētu noteikt tādas sankcijas valsts tiesībās, ar kurām kāda darbība tiktu pilnībā izslēgta no ELFLA atbalsta, jo šāda rakstura sankcija jau ir detalizēti reglamentēta minētajā regulā ( 45 ). Proti, saskaņā ar Regulas Nr. 65/2011 30. panta 2. punktu šādu sankciju nepārprotami piemēro vienīgi tādā gadījumā, kad saņēmējs ir tīši iesniedzis nepatiesu deklarāciju, tāpēc dalībvalstis nevar piemērot pilnīgu izslēgšanu citos gadījumos, kā tas ir paredzēts Slovēnijas tiesiskajā regulējumā šajā pamatlietā, jo tādā gadījumā faktiski tiktu grozīta Regulas Nr. 65/2011 30. panta 2. punkta piemērošanas joma.

80.

No tā es secinu, ka ar Regulas Nr. 65/2011 30. pantu netiek pieļauts tāds tiesiskais regulējums kā pamatlietā piemērojamais Slovēnijas tiesību akts, ar kuru maksājuma pieprasījums tiek noraidīts kopumā, tādējādi pilnībā izslēdzot kādu darbību no ELFLA atbalsta gadījumā, kad šajā pieprasījumā ir ietverti vienlaikus atbilstīgi un neatbilstīgi izdevumi.

81.

Ņemot vērā manu nupat ierosināto atbildi, vairs nav jāpēta, vai maksājuma pieprasījuma noraidīšana kopumā ir saderīga ar samērīguma principu. Šim jautājumam es pievērsīšos tikai pakārtoti, gadījumā, ja Tiesa nepiekristu manam secinājumam un uzskatītu, ka Regulai Nr. 65/2011 nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā ZKme‑1 56. panta 4. punkts.

82.

Saskaņā ar Regulas Nr. 1698/2005 74. panta 1. punktu dalībvalstis pieņem visus normatīvos un administratīvos aktus, lai nodrošinātu efektīvu Savienības finansiālo interešu aizsardzību ( 46 ). Tomēr dalībvalstīm ir pienākums ievērot vispārējos Savienības tiesību principus, it īpaši samērīguma principu ( 47 ). No tā izriet, ka sankciju stingrībai neatbilstības gadījumā ir jāatbilst to pārkāpumu smagumam, pret ko tās ir vērstas, un it īpaši jānodrošina patiešām preventīva ietekme, vienlaikus ievērojot vispārējo samērīguma principu ( 48 ).

83.

Šajā ziņā Gorjes pašvaldība apgalvo, ka ar ZKme‑1 56. panta 4. punktu, ar kuru ir paredzēts noraidīt maksājuma pieprasījumu kopumā gadījumā, ja pieprasījumā ir ietverti vienlaikus atbilstīgi un neatbilstīgi izdevumi, neņemot vērā pārkāpuma raksturu un mērogu, tiek pārsniegts izvirzītā mērķa sasniegšanai nepieciešamais. Pēc Gorjes pašvaldības domām, Slovēnijas tiesiskais regulējums tādējādi ir pretrunā samērīguma principam – to apstrīd Polijas valdība, kā arī Komisija.

84.

Lai gan atbalsta izslēgšana kāda nosacījuma neievērošanas dēļ nav sods, bet gan tikai likumā paredzēto nosacījumu neievērošanas sekas ( 49 ), ZKme‑1 56. panta 4. punktā paredzētā maksājuma pieprasījuma noraidīšana tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, ir nevis atbalsta piešķiršanas nosacījumu neievērošanas sekas, bet gan drīzāk izmaksu atbilstības nosacījumu neievērošanas sekas ( 50 ).

85.

Turklāt tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, maksājuma pieprasījums saskaņā ar ZKme‑1 56. panta 4. punktu tiek noraidīts kopumā, tostarp arī tā pieprasījuma daļa, kas attiecas uz atbilstīgajiem izdevumiem, kuri ir radušies atbilstoši valsts nosacījumiem. Attiecībā uz šo daļu maksājuma pieprasījuma noraidīšana nevar tikt uzlūkota kā vienkāršas nosacījumu neievērošanas sekas, bet drīzāk ir jāuzlūko kā tāda, kam ir represīvs raksturs.

86.

Valsts tiesību aktu pārkāpumi, kas attiecas uz darbībām, kuras saņem Savienības līdzfinansējumu, neapšaubāmi, ir efektīvi jāsoda, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses no jebkādas krāpšanas un nodrošinātu pilnīgu Savienības likumdevēja izvirzīto mērķu sasniegšanu. Nav nekādu šaubu, ka tāds tiesiskais regulējums kā aplūkotais Slovēnijas tiesiskais regulējums, liedzot saņēmējam jebkādu atbalsta maksājumu, ir īpaši atturošs un tādējādi ar to var efektīvi cīnīties pret pārkāpumiem, kas tiek izdarīti ELFLA ietvaros ( 51 ).

87.

Tomēr, paredzot maksājuma pieprasījuma noraidīšanu kopumā, ZKme‑1 56. panta 4. punktā ir paredzēta sankcija, kurai nav sakara ar saņēmēja izdarītā pārkāpuma smagumu, jo sankcija paliek tāda pati neatkarīgi no tā, vai pārkāpums ir skāris nozīmīgu vai, gluži pretēji, nenozīmīgu pieprasījuma daļu ( 52 ).

88.

Ir taisnība, ka Regulas Nr. 65/2011 30. panta 1. punktā arī ir paredzēti samazinājumi, kas pārsniedz konstatēto pārkāpumu, nosakot, ka atbilstīgā summa tiks samazināta par starpību starp minēto summu un to, kuru saņēmējs bija pieprasījis. Tomēr pretēji aplūkotajam valsts tiesiskajam regulējumam šajā pantā paredzētais samazinājums tiek aprēķināts, ņemot vērā izdarīto pārkāpumu, kas, manuprāt, nodrošina samērīguma principa ievērošanu.

89.

Slovēnijas valdības norādītie apsvērumi attiecībā uz valsts nosacījuma pamatojumu, kas ir pirmā prejudiciālā jautājuma priekšmets, proti, “nevajadzīga atbalsta” riska samazināšana un efektīvas pārbaudes nodrošināšana, nav piemērojami pieprasījuma daļai attiecībā uz atbilstīgiem izdevumiem. Tādējādi, kaut arī atbilstības nosacījumi nav ievēroti attiecībā uz daļu izmaksu, līdzfinansētā darbība pati par sevi var sasniegt mērķi un sniegt patiesu pievienoto vērtību lauku attīstībai ( 53 ).

90.

Es secinu, ka valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts noraidīt maksājuma pieprasījumu kopumā gadījumā, kad pieprasījumā ir iekļautas vienlaikus atbilstīgas un neatbilstīgas izmaksas, neņemot vērā izdarītā pārkāpuma apmēru, ir jāuzskata par pretēju samērīguma principam ( 54 ).

91.

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, es ierosinu Tiesai uz Upravno sodišče (Administratīvā tiesa, Slovēnija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:

Padomes 2005. gada 20. septembra Regulas (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) 71. panta 3. punkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru tikai tādi ieguldījuma izdevumi, kas ir radušies pēc atbalsta pieteikuma apstiprināšanas, ir atbilstīgi ELFLA atbalstam.

Komisijas 2011. gada 27. janvāra Regulas (ES) Nr. 65/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Regulu Nr. 1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem, 30. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts noraidīt atbalsta maksājuma pieprasījumu kopumā gadījumā, kad šajā pieprasījumā ir ietverti vienlaikus atbilstīgi un neatbilstīgi izdevumi.