Puses
Sprieduma pamatojums
Rezolutīvā daļa

Puses

Lieta T‑708/14

Marpefa , SL , Barselona (Spānija), ko pārstāv I. Barroso Sánchez - Lafuente , advokāts,

prasītāja,

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) ,

atbildētājs,

otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece –

Kabushiki Kaisha Sony Computer Entertainment , Tokija (Japāna),

par prasību par ITSB Apelāciju otrās padomes 2014. gada 2. un 4. jūlija lēmumiem lietās R 1813/2013‑2, R 2013/2013‑2, R 1626/2013‑2 un R 1631/2013‑2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Marpefa , SL un Kabushiki Kaisha Sony Computer Entertainment .

VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Frimods Nilsens [ S. Frimodt Nielsen ] (referents), tiesneši F. Deuss [ F. Dehousse ] un E. M. Kolinss [ A. M. Collins ],

sekretārs E. Kulons [ E. Coulon ],

izdod šo rīkojumu.

Rīkojums

Sprieduma pamatojums

Fakti un tiesvedība

1. Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju otrā padome ar 2014. gada 2. un 4. jūlija lēmumiem lietās R 1813/2013‑2, R 2013/2013‑2, R 1626/2013‑2 un R 1631/2013‑2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Marpefa , SL un Kabushiki Kaisha Sony Computer Entertainment (turpmāk tekstā – “apstrīdētie lēmumi”) ir noraidījusi prasītājas celtos iebildumus pret Kopienas vārdiskas un grafiskas preču zīmes “PSVITA” un “PLAYSTATION VITA” reģistrāciju. Šie lēmumi tika paziņoti prasītājai 2014. gada 11. un 15. jūlijā.

2. Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā saņemts pa elektronisko pastu 2014. gada 22. septembrī, prasītāja cēla šo prasību.

3. 2014. gada 30. septembrī Vispārējās tiesas kancelejā tika saņemts prasības pieteikums papīra formā un pavadvēstule, kas datēta 2014. gada 26. septembrī, kā arī sešas apliecinātas prasības pieteikuma kopijas un dažas lappuses, ar kurām koriģēts prasības pieteikums. Pavadvēstulē, kas nebija nosūtīta pa elektronisko pastu, bija prasītājas advokāta pašrocīgs paraksts. Prasības pieteikums bija ieskanēta kopija, uz kuras bija ieskanēts prasītājas advokāta paraksts, nevis viņa pašrocīgs paraksts. Kanceleja norādīja prasītājai uz šo apstākli.

4. Ar vēstuli, kas datēta 2014. gada 1. oktobrī un Vispārējās tiesas kancelejā saņemta 2014. gada 2. oktobrī, prasītājas advokāts nosūtīja kancelejai pēdējo prasības pieteikuma lappusi (17. lappusi), uz kuras ir viņa pašrocīgs paraksts. Tomēr šis paraksts nebija identisks tam parakstam, kas ir uz prasības pieteikuma, kurš 2014. gada 22. septembrī nosūtīts pa elektronisko pastu, par ko prasītājas advokāts 2014. gada 23. oktobrī tika informēts pa telefaksu.

Prasītājas prasījumi

5. Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

– atcelt apstrīdētos lēmumus;

– atcelt preču zīmju reģistrāciju attiecībā uz konkrētajām precēm un pakalpojumiem;

– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Juridiskais pamatojums

6. Saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 111. pantu, ja prasība ir acīmredzami nepieņemama, Vispārējā tiesa, neveicot tālākas procesuālās darbības, var lemt, izdodot attiecīgu motivētu rīkojumu.

7. Šajā gadījumā Vispārējā tiesa uzskata, ka ir guvusi pietiekamu skaidrību no lietas materiāliem, un, piemērojot šo pantu, nolemj izlemt lietu, neveicot turpmākas procesuālās darbības.

8. Saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.) 65. panta 5. punktu prasību par Apelāciju padomes lēmumu ir jāceļ divu mēnešu laikā no minētā lēmuma izziņošanas brīža. Atbilstoši Reglamenta 102. panta 2. punktam procesuālos termiņus pagarina, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, par fiksētu desmit dienu termiņu.

9. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru šis prasības celšanas termiņš ir balstīts uz sabiedriskās kārtības apsvērumiem, jo tas ir noteikts, lai nodrošinātu tiesisko situāciju skaidrību un noteiktību un novērstu jebkādu diskrimināciju vai patvaļīgu rīcību tiesvedībā, un Savienības tiesai pēc savas ierosmes ir jāpārbauda, vai tas ir ticis ievērots (pēc analoģijas skat. spriedumu, 1997. gada 23. janvāris, Coen , C‑246/95, Krājums, EU:C:1997:33, 21. punkts; spriedumu, 1997. gada 18. septembris, Mutual Aid Administration Services /Komisija, T‑121/96 un T‑151/96, Krājums, EU:T:1997:132, 38. un 39. punkts, un rīkojumu, 2012. gada 3. oktobris, Tecnimed /ITSB – Ecobrands (“ZAPPER-CLICK”), T‑360/10, EU:T:2012:517, 12. punkts).

10. Izskatāmajā lietā, kā ir norādīts iepriekš 1. punktā, apstrīdētie lēmumi tika paziņoti prasītājai 2014. gada 11. un 15. jūlijā.

11. No Reglamenta 101. panta 1. punktā un 102. panta 2. punktā paredzēto procesuālo termiņu aprēķina izriet, ka prasības celšanas termiņi ir beigušies 2014. gada 22. un 25. septembrī.

12. Saskaņā ar Reglamenta 43. panta 1. punktu “katra procesuālā dokumenta oriģinālu paraksta attiecīgā lietas dalībnieka pārstāvis vai advokāts”.

13. Saskaņā ar Reglamenta 43. panta 6. punktu, dienu, kurā parakstīta procesuālā dokumenta oriģināla kopiju saņem kancelejā pa faksu vai pa elektronisko pastu, procesuālo termiņu ievērošanas nolūkos ņem vērā tikai ar nosacījumu, ka attiecīgā parakstītā procesuālā dokumenta oriģinālu iesniedz kancelejā vēlākais desmit dienu laikā no faksa vai elektroniskā pasta saņemšanas. Turklāt Praktisko norādījumu lietas dalībniekiem Vispārējā tiesā (OV 2012, L 68, 23. lpp., labojums OV 2012, L 73, 23. lpp.) 7. punktā ir paredzēts, ka gadījumā, ja parakstītais oriģināls un iepriekš iesniegtā kopija atšķiras, ņem vērā tikai dienu, kad iesniegts parakstītais oriģināls.

14. Tādējādi, ja teksta nosūtīšana pa elektronisko pastu neatbilst Reglamenta 43. pantā paredzētajām tiesiskās noteiktības prasībām, procesuālo termiņu ievērošanas nolūkos nevar ņemt vērā pa faksu vai elektronisko pastu nosūtītā prasības pieteikuma kopijas nosūtīšanas dienu un procesuālo termiņu ievērošanas nolūkos ir jāņem vērā vienīgi parakstītā oriģināla iesniegšanas diena (pēc analoģijas skat. rīkojumu, 2013. gada 13. decembris, Marcuccio /Komisija, F‑2/13, Krājums‑CDL, EU:F:2013:214, 43. punkts, kas apstiprināts ar rīkojumu apelācijas tiesvedībā, 2014. gada 22. maijs, Marcuccio /Komisija, T‑148/14 P, Krājums‑CDL, EU:T:2014:315, 9. punkts un tajā minētā judikatūra).

15. Tāpat, lai jebkādu procesuālo aktu varētu uzskatīt par iesniegtu tam noteiktajā termiņā, Reglamenta 43. pants, kas reglamentē iespēju kā prasības celšanas termiņu ņemt vērā to datumu, kurā parakstīta oriģināla kopija ir nosūtīta pa elektronisko pastu, lietas dalībnieka pārstāvim nosaka pienākumu pašrocīgi parakstīt dokumenta oriģinālu pirms tā nosūtīšanas pa elektronisko pastu, un iesniegt šo pašu oriģinālu Vispārējās tiesas kancelejā vēlākais desmit dienu termiņā pēc tam. Šādos apstākļos, ja vēlāk izrādās, ka uz parakstītā dokumenta oriģināla, kas faktiski ir iesniegts Vispārējās tiesas kancelejā desmit dienu laikā pēc tā nosūtīšanas pa elektronisko pastu, nav tāda paša paraksta kā uz dokumenta, kurš nosūtīts pa elektronisko pastu, tas ir pietiekami, lai konstatētu, ka šie divi dokumenti ir atšķirīgi, pat ja tos parakstījusi viena un tā pati persona (pēc analoģijas skat. rīkojumu Marcuccio /Komisija, minēts 14. punktā, EU:F:2013:214, 40. un 41. punkts).

16. Izskatāmajā lietā prasības pieteikums ar ieskanētu parakstu ir saņemts pa elektronisko pastu Vispārējās tiesas kancelejā 2014. gada 22. septembrī, proti, pirms prasības celšanas termiņa beigšanās.

17. Prasības pieteikums papīra formā Vispārējās tiesas kancelejā tika saņemts 2014. gada 30. septembrī. Tomēr runa ir par prasības pieteikuma oriģināla ieskanētu kopiju, uz kuras bija vienīgi ieskanēts prasītājas advokāta paraksts (skat. iepriekš 3. punktu). Tātad uz šī prasības pieteikuma nebija prasītājas advokāta pašrocīga paraksta. Ir tiesa, ka uz 2014. gada 30. septembrī kancelejā saņemtās pavadvēstules bija pašrocīgs advokāta paraksts. Tomēr šī pavadvēstule nebija starp dokumentiem, kas 2014. gada 22. septembrī nosūtīti pa elektronisko pastu. Attiecīgi prasības pieteikums nevar tikt uzskatīts par pašrocīgi parakstītu un atbilstošu prasības pieteikuma oriģinālam, kas nosūtīts pa elektronisko pastu.

18. Tātad ir jākonstatē, ka dokuments, kas Vispārējās tiesas kancelejā saņemts pa elektronisko pastu 2014. gada 22. septembrī, nav prasības pieteikuma oriģināla, kas saņemts kancelejā pa elektronisko pastu 30. septembrī, kopija.

19. Turklāt prasītājas parakstīta oriģināla neiesniegšana vēlākais desmit dienu laikā pēc tam, kad Vispārējās tiesas kancelejā pa elektronisko pastu bija saņemta prasības pieteikuma kopija, nevar tikt uzskatīta par novērstu, 2014. gada 2. oktobrī iesniedzot prasības pieteikuma oriģināla lappusi, uz kuras ir prasītājas advokāta pašrocīgs paraksts. Proti, uz šī iesniegtā dokumenta, kas turklāt nav oriģinālā prasības pieteikuma teksta sastāvdaļa, ir paraksts, kas nav identisks tam parakstam, kas ir uz 2014. gada 22. septembrī pa elektronisko pastu nosūtītā prasības pieteikuma (skat. iepriekš 4. punktu).

20. Tādēļ parakstīts prasības pieteikuma oriģināls nav ticis iesniegts kancelejā vēlākais desmit dienu laikā no brīža, kad kancelejā pa elektronisko pastu bija saņemta prasības pieteikuma kopija.

21. Šādā gadījumā atbilstoši Reglamenta 43. panta 6. punktam procesuālo termiņu ievērošanas nolūkos ir jāņem vērā vienīgi parakstīta prasības pieteikuma oriģināla iesniegšanas diena (rīkojumi, 2008. gada 28. aprīlis, PubliCare Marketing Communications /ITSB (“Publicare”), T‑358/07, EU:T:2008:130, 13. punkts, un 2011. gada 28. novembris, Noscira /ITSB – Agouron Pharmaceuticals (“ZENTYLOR”), T‑307/11, EU:T:2011:697, 15. punkts).

22. Izskatāmajā lietā diena, kad prasītājas nosūtītie dokumenti ir saņemti kancelejā kopā ar pienācīgā veidā pašrocīgi parakstītu pavadvēstuli, ir 2014. gada 30. septembris, proti, pēc prasības celšanas termiņa, kas beidzās 2014. gada 22. un 25. septembrī.

23. Līdz ar to ir jāsecina, ka prasības pieteikums nav ticis iesniegts pirms prasības celšanas termiņa beigšanās.

24. Vēlreiz ir jāatgādina, ka prasības pieteikuma oriģināla, kuru parakstījis šim nolūkam pilnvarots advokāts, neiesniegšana neietilpst formālajos trūkumos, kuri var tikt novērst atbilstoši Reglamenta 44. panta 6. punktam. Proti, šī prasība ir uzskatāma par būtisku procesuālu noteikumu un tā ir strikti jāpiemēro tādējādi, ka, beidzoties procesuālajam termiņam, tās neievērošana izraisa prasības nepieņemamību (šajā ziņā skat. spriedumu, 2011. gada 22. septembris, Bell & Ross /ITSB, C‑26/10 P, Krājums, EU:C:2011:612, 42. punkts; rīkojumu, 2012. gada 21. septembris, Noscira /ITSB, C‑69/12 P, EU:C:2012:589, 22. un 23. punkts, un spriedumu, 2007. gada 23. maijs, Parlaments/ Eistrup , T‑223/06 P, Krājums, EU:T:2007:153, 48. un 51. punkts).

25. Turklāt prasītāja nav ne pierādījusi, ne pat norādījusi ne attaisnojamu kļūdu, ne neparedzētus apstākļus vai nepārvaramu varu, kas Vispārējai tiesai ļautu atkāpties no attiecīgā termiņa, pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesas statūtu 45. panta otro daļu, kas saskaņā ar minēto statūtu 53. pantu ir piemērojama tiesvedībai Vispārējā tiesā.

26. Šādos apstākļos prasība ir jāuzskata par acīmredzami nepieņemamu, neizsniedzot ITSB prasības pieteikumu.

Par tiesāšanās izdevumiem

27. Tā kā šis rīkojums ir pieņemts pirms prasības pieteikuma izsniegšanas ITSB un pirms tam ir varējuši rasties tiesāšanās izdevumi, ir pietiekami nolemt, ka prasītāja atbilstoši Reglamenta 87. panta 1. punktam sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Rezolutīvā daļa

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)

izdot rīkojumu:

1) prasību noraidīt,

2) Marpefa , SL sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Luksemburgā, 2015. gada 3. februārī