Puses
Sprieduma pamatojums
Rezolutīvā daļa

Puses

Lieta T‑545/14

GEA Group AG , Diseldorfa (Vācija), ko pārstāv J. Schneiders , advokāts,

prasītāja,

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) , ko sākotnēji pārstāvēja A. Pohlmann , vēlāk – S. Hanne , pārstāvji,

atbildētājs,

par prasību par ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 2. jūnija lēmumu (lieta R 303/2014‑4) attiecībā uz vārdiska apzīmējuma “engineering for a better world” kā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.

VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētāja M. E. Martinša Ribeiru [ M. E. Martins Ribeiro ], tiesneši S. Žervazonī [ S. Gervasoni ] (referents) un L. Madise [ L. Madise ],

sekretārs E. Kulons [ E. Coulon ],

ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 18. jūlijā,

ņemot vērā atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 26. septembrī,

ņemot vērā Vispārējās tiesas rakstveida jautājumu lietas dalībniekiem,

ņemot vērā apsvērumus, ko lietas dalībnieki iesnieguši Vispārējās tiesas kancelejā 2015. gada 1. jūnijā,

izdod šo rīkojumu.

Rīkojums

Sprieduma pamatojums

Tiesvedības priekšvēsture

Par pirmo reģistrācijas pieteikumu

1. 2011. gada 6. septembrī prasītāja GEA Group AG saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.) iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) vārdiskas preču zīmes “engineering for a better world” reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 6., 7., 9., 11., 35., 37., 39., 41. un 42. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam Nicas 1957. gada 15. jūnija Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām.

2. Ar 2012. gada 20. marta lēmumu pārbaudītājs noraidīja pieteiktās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2. punktu.

3. 2012. gada 15. maijā prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu iesniedza ITSB apelācijas sūdzību.

4. Ar 2013. gada 21. marta lēmumu (turpmāk tekstā – “Apelācijas padomes pirmais lēmums”) ITSB Apelācijas ceturtā padome noraidīja apelācijas sūdzību, jo reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei neesot atšķirtspējas Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

5. Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 2. septembrī, prasītāja cēla prasību par Apelācijas padomes pirmo lēmumu, kura ar 2015. gada 22. janvāra rīkojumu GEA Group /ITSB (“engineering for a better world”) (T‑488/13, Krājums, EU:T:2015:64) tika noraidīta novēlotības dēļ.

Par otro reģistrācijas pieteikumu

6. 2013. gada 1. augustā prasītāja iesniedza ITSB otro reģistrācijas pieteikumu, kas visos aspektos bija identisks pirmajam reģistrācijas pieteikumam.

7. Ar 2013. gada 20. decembra lēmumu pārbaudītājs noraidīja pieteiktās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2. punktu.

8. 2014. gada 23. janvārī prasītāja par šo lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību.

9. Ar 2014. gada 2. jūnija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelācijas ceturtā padome noraidīja apelācijas sūdzību. Tā “ar izbrīnu” konstatēja, ka otrais reģistrācijas pieteikums ir identisks pirmajam un attiecās uz identisku produktu sarakstu (apstrīdētā lēmuma 13. punkts). Būtībā šā paša iemesla dēļ tā pilnībā atsaucās uz Apelācijas padomes pirmā lēmuma pamatojumu (apstrīdētā lēmuma 17. punkts), atkārtojot šā lēmuma “izšķirošos” pamatojumus (apstrīdētā lēmuma 18.–21. punkts).

Lietas dalībnieku prasījumi

10. Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

– atcelt apstrīdēto lēmumu;

– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

11. ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

– noraidīt prasību;

– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Juridiskais pamatojums

12. Saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 129. pantu tā jebkurā laikā pēc savas ierosmes un pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas var apsvērt, vai pastāv kāds absolūts šķērslis tiesas procesam.

13. Šajā lietā, ņemot vērā lietas dokumentus un it īpaši lietas dalībnieku atbildes uz Vispārējās tiesas uzdoto jautājumu par šīs prasības pieņemamību, Vispārējā tiesa saskaņā ar šo pantu nolemj izdot motivētu rīkojumu, neveicot tālākas procesuālās darbības, lai arī viens no lietas dalībniekiem ir lūdzis noturēt tiesas sēdi.

14. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru prasības pieņemamības nosacījumi ir absolūts šķērslis tiesas procesam, uz ko Savienības tiesai vajadzības gadījumā ir jāatsaucas pēc savas ierosmes (skat. spriedumus, 1999. gada 10. jūlijs, Automec /Komisija T‑64/89, Krājums, EU:T:1990:42, 41. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2011. gada 8. februāris, Paroc /ITSB (“INSULATE FOR LIFE”), T‑157/08, Krājums, EU:T:2011:33, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).

15. Turklāt tāpat saskaņā ar pastāvīgo judikatūru lēmums, kas apstiprina agrāku lēmumu, kļūst galīgs un nav apstrīdams akts. Lai neatjaunotu apstiprinātā lēmuma pārsūdzības termiņu, prasība, kas celta par šādu apstiprinošu lēmumu, ir jāatzīst par nepieņemamu (rīkojums, 2004. gada 7. decembris, Internationaler Hilfsfonds /Komisija, C‑521/03 P, EU:C:2004:778, 41. punkts; spriedumi, 1998. gada 16. septembris, Waterleiding Maatschappij /Komisija, T‑188/95, Krājums, EU:T:1998:217, 108. punkts, un INSULATE FOR LIFE , minēts 14. punktā, EU:T:2011:33, 29. punkts; šajā ziņā skat. arī spriedumu, 1989. gada 11. maijs, Maurissen un Union syndicale /Revīzijas palāta, 193/87 un 194/87, EU:C:1989:185, 26. punkts).

16. Ja salīdzinājumā ar iepriekšējo aktu lēmums neietver jaunus elementus un pirms tā pieņemšanas netika pārskatīta šā iepriekšējā akta saņēmēja situācija, ir uzskatāms, ka tas pilnībā apstiprina iepriekšējo lēmumu (skat. rīkojumu Internationaler Hilfsfonds /Komisija, minēts 15. punktā, EU:C:2004:778, 47. punkts un tajā minētā judikatūra; rīkojumu, 1998. gada 4. maijs, BEUC /Komisija, T‑84/97, Krājums, EU:T:1998:81, 52. punkts, un spriedumu INSULATE FOR LIFE , minēts 14. punktā, EU:T:2011:33, 30. punkts).

17. Šajā ziņā ir jāprecizē, ka, ja saskaņā ar pastāvīgo judikatūru apstrīdētajā aktā ir sniegta atbilde uz pieteikumu, kurā ir norādīts uz jauniem un būtiskiem faktiem un ar kuru iestādei lūdz pārskatīt iepriekš pieņemto galīgo lēmumu, šo aktu nevar uzskatīt tikai par apstiprinošu, ciktāl tas balstās uz šiem faktiem un tajā salīdzinājumā ar iepriekšējo lēmumu parādās jauni elementi. Taču jaunu un būtisku faktu esamība var attaisnot tāda pieteikuma iesniegšanu, ar kuru lūdz pārskatīt agrāku lēmumu, kas kļuvis galīgs. Un otrādi, ja pārskatīšanas lūgumu nepamato ar jauniem un būtiskiem faktiem, prasība par lēmumu atteikt veikt pārskatīšanu ir atzīstama par nepieņemamu (skat. rīkojumu, 2014. gada 4. jūlijs, Uspaskich /Parlaments, T‑84/12, EU:T:2014:642, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).

18. Pirmkārt, ir jānosaka, vai un cik lielā mērā apstrīdētais lēmums pilnībā apstiprina Apelācijas padomes pirmo lēmumu, kas paredz identificēt atbilstošos to lietu apstākļus, kuru rezultātā tika pieņemti šie lēmumi.

19. Šajā ziņā ir jākonstatē, ka šīs lietas priekšmets, tāpat kā tās lietas priekšmets, kas bija Apelācijas padomes pirmā lēmuma pamatā, ir vārdiska apzīmējuma “engineering for a better world” reģistrācija par Kopienas preču zīmi attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 6., 7., 9., 11., 35., 37., 39., 41. un 42. klasē atbilstoši Nicas nolīgumam. Turklāt gan Apelācijas padomes pirmajā lēmumā, gan apstrīdētajā lēmumā reģistrācijas pieteikumi tika noraidīti, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Jāpiebilst, ka apstrīdētajā lēmumā veiktajā šī reģistrācijas atteikuma pamata analīzē nav minēts neviens jauns elements un pirms tā pieņemšanas netika veikta prasītājas pieteiktās preču zīmes pārskatīšana.

20. Apstrīdētā lēmuma 14. punktā Apelācijas padome precizēja, ka prasītāja atkārtoja tos pašus argumentus, kurus Apelācijas padome ar pirmo lēmumu jau bija noraidījusi, un šā iemesla dēļ pilnībā atsaucās uz Apelācijas padomes pirmajā lēmumā minētajiem pamatiem, norādot uz šā lēmuma “izšķirošajiem” pamatojumiem (apstrīdētā lēmuma 17.–21. punkts).

21. Protams, apstrīdētā lēmuma 15. punktā Apelācijas padome norādīja, ka prasītāja savā apelācijas sūdzībā, uz ko pamatojoties bija pieņemts apstrīdētais lēmums, pirmoreiz atsaucās uz reģistrētām Kopienas preču zīmēm, kas satur vārdu salikumu “for a better world”. Tomēr, pat pieņemot, ka šīs reģistrācijas varētu kvalificēt kā jaunus faktus, ne tāpēc, ka tās ir notikušas pēc Apelācijas padomes pirmā lēmuma pieņemšanas, bet tāpēc, ka, pieņemot šo lēmumu, tās netika ņemtas vērā, lai gan tās jau pastāvēja (skat. spriedumu, 2014. gada 13. novembris, Spānija/Komisija, T‑481/11, Krājums, EU:T:2014:945, 38. punkts un tajā minētā judikatūra), tās pretēji prasītājas apgalvotajam atbildē, kas sniegta uz Vispārējās tiesas uzdoto jautājumu, nevar kvalificēt kā būtiskus faktus.

22. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru fakts ir būtisks, ja ar to ir iespējams būtiski mainīt tiesisko stāvokli, ko ņēma vērā iepriekšējā akta sagatavotāji, proti, būtiski mainot nosacījumus, kas virzīja iepriekšējā akta pieņemšanu. Tā tas ir tāda elementa gadījumā, kas rada šaubas par minētajā aktā pieņemtā risinājuma pamatotību (skat. spriedumu Spānija/Komisija, minēts 21. punktā, EU:T:2014:945, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

23. Lai arī pēc 2011. gada 10. marta sprieduma Agencja Wydawnicza Technopol /ITSB (C‑51/10 P, Krājums, EU:C:2011:139, 73.–77. punkts) pasludināšanas ar ITSB lēmumu pieņemšanas prakses ņemšanu vērā ITSB saistītā judikatūra ir tikusi precizēta, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru joprojām tiek uzskatīts, ka reģistrācijas atteikuma pamata novērtējumu nevar apšaubīt tikai tāpēc, ka Apelācijas padome kādā lietā nav sekojusi ITSB lēmumu pieņemšanas praksei (šajā ziņā skat. rīkojumu, 2013. gada 12. decembris, Getty Images (US) /ITSB, C‑70/13 P, EU:C:2013:875, 41.–48. punkts; spriedumus, 2014. gada 16. oktobris, Larrañaga Otaño /ITSB (“GRAPHENE”), T‑459/13, EU:T:2014:892, 35.–39. punkts, un 2014. gada 12. decembris, Wilo /ITSB (“Pioneering for You”), T‑601/13, EU:T:2014:1067, 42.–43. punkts). Saskaņā ar šo judikatūru reģistrācijas pieteikumu izskata katrā konkrētajā gadījumā un apzīmējuma kā preču zīmes reģistrācija ir atkarīga no īpašiem kritērijiem, kas piemērojami faktiskajiem lietas apstākļiem un atbilstoši kuriem ir jāpārbauda, vai uz attiecīgo apzīmējumu neattiecas Regulā Nr. 207/2009 noteiktais atteikuma pamats.

24. Būtībā prasītāja šajā lietā vienīgi veica iepriekšējo preču zīmju, kas ietver vārdus “for a better world”, reģistrāciju uzskaitījumu, savukārt Apelācijas padome savā pirmajā lēmumā no pieteiktās preču zīmes, kas ietver tostarp, bet ne tikai vārdu salikumu “for a better world”, konkrētas un aptverošas analīzes bija secinājusi, ka šīs preču zīmes reģistrāciju nepieļauj absolūts atteikuma pamats. No tā izriet, ka Apelācijas padomei nebija pienākuma pārskatīt reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar ITSB lēmumu pieņemšanas praksi (šajā ziņā skat. spriedumu INSULATE FOR LIFE , minēts 14. punktā, EU:T:2011:33, 39. punkts).

25. Šādas prakses ietekmē atkārtota pārbaude netika veikta. Apelācijas padome vienīgi konstatēja, ka attiecīgās reģistrācijas nav būtiskas, ņemot vērā pirmā lēmuma esamību, ar kuru tā jau bija atteikusi pieteiktās preču zīmes reģistrāciju (apstrīdētā lēmuma 15. punkts). Turklāt pat tad, ja apstrīdētā lēmuma 15. punktā sniegto atbildi varētu uzskatīt par atbildi pēc būtības uz apgalvojumu par iepriekšējām reģistrācijām, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru atbildi pēc būtības nevar kvalificēt kā iepriekšējā lēmuma pārskatīšanu, ja šajā ziņā nepastāv attiecīgs pienākums (šajā ziņā skat. rīkojumu, 2004. gada 29. aprīlis, SGL Carbon /Komisija, T‑308/02, Krājums, EU:T:2004:119, 72. punkts un tajā minētā judikatūra).

26. Turklāt no judikatūras attiecībā uz pienākumu pārskatīt pasākumus, kas ir atkarīgi no tā, vai joprojām pastāv faktiskie un tiesiskie apstākļi, kuri izraisījuši to pieņemšanu, šajā gadījumā nevar secināt, ka Apelācijas padomei ir pienākums pārskatīt pieteikto preču zīmi un Apelācijas padomes pirmo lēmumu. Saskaņā ar šo judikatūru, no vienas puses, pasākumam, kas ir atkarīgs no tā, vai joprojām pastāv faktiskie un tiesiskie apstākļi, kuri izraisījuši tā pieņemšanu, ir jātiek atkārtoti izvērtētam, lai pārbaudītu, vai tā saglabāšana ir pamatota, un, no otras puses, jauna izvērtēšana ar mērķi pārbaudīt, vai agrāk pieņemtais pasākums joprojām ir pamatots, ņemot vērā izmaiņas tiesiskajā vai faktiskajā stāvoklī, kas notikušas kopš tā laika, izraisa tāda akta pieņemšanu, kas nav iepriekšējo aktu pilnībā apstiprinošs akts, bet ir apstrīdams akts, par kuru var tikt celta prasība par tiesību akta atcelšanu (skat. spriedumu Spānija/Komisija, minēts 21. punktā, EU:T:2014:945, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).

27. Ja Regulas Nr. 207/2009 7. pantā izklāstītos atteikuma pamatus nepiemēro tik ilgi, kamēr nav izpildīti šajā normā ietvertie nosacījumi, ko ITSB būtībā apgalvo savā atbildē uz Vispārējās tiesas uzdoto jautājumu, it īpaši atsaucoties uz atšķi rtspējas iegūšanu izmantošanas rezultātā, tad, no vienas puses, no šīs judikatūras izriet, ka attiecīgās pārskatīšanas pienākums ir atkarīgs no izmaiņām tiesiskajā stāvoklī vai faktiskajos apstākļos, kā tas nav šajā gadījumā, jo reģistrācijas, uz kurām prasītāja norādīja Apelācijas padomē, nebija notikušas pēc šīs padomes pirmā lēmuma pieņemšanas (skat. iepriekš 21. punktu). No otras puses, tā kā atšķirībā no lūguma piekļūt dokumentiem (par sekām, kas iestājas, ja nepastāv pienākums pamatot šos lūgumus par piekļuvi, attiecībā uz iestāžu pārskatīšanas pienākumu skat. spriedumu, 2010. gada 26. janvāris, Internationaler Hilfsfonds /Komisija, C‑362/08 P, Krājums, EU:C:2010:40, 56. un 57. punkts) preču zīmes reģistrācijas pieteikums ir jāpamato un jādokumentē saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem (Regulas Nr. 207/2009 26. pants, un it īpaši grozītās Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95 par Padomes Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi piemērošanas noteikumiem (OV L 303, 1. lpp.) 1. noteikums), pārskatīšanas pienākums var rasties tikai tad, ja ieinteresētā persona ir norādījusi uz izmaiņām attiecīgajā tiesiskajā vai faktiskajā situācijā, ko šajā gadījumā prasītāja nebija izdarījusi (skat. iepriekš 21. punktu). Turklāt, ja pieņemtu, ka pārskatīšanas pienākums ir piemērojams saistībā ar jebkuru šāda veida pieteikumu, tas veicinātu iespēju nepareizi izmantot procedūru. Tomēr judikatūra konsekventi nepieļauj procedūras nepareizu izmantošanu, [kas notiek,] izvirzot lūgumu, lai varētu apstrīdēt uz to sniegto atbildi (šajā ziņā skat. rīkojumu, 2002. gada 18. aprīlis, IPSO un USE /ECB, T‑238/00, Krājums, EU:T:2002:102, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).

28. Visbeidzot Apelācijas padomes apstrīdētā lēmuma 17. punktā minētais apsvērums, saskaņā ar kuru pārbaudītāja lēmums par otro reģistrācijas pieteikumu pilnībā neapstiprina pārbaudītāja lēmumu par pirmo reģistrācijas pieteikumu, nav būtisks šajā analīzē, kas attiecas vienīgi uz apstrīdētā lēmuma apstiprinošo vai neapstiprinošo raksturu.

29. No visa iepriekš minētā izriet, ka apstrīdētais lēmums apstiprina Apelācijas padomes pirmo lēmumu.

30. Otrkārt, ir jānorāda, ka apstrīdētais lēmums tikai apstiprina lēmumu, kas kļuvis galīgs.

31. Apelācijas padomes pirmais lēmums bija kļuvis galīgs šīs prasības celšanas brīdī, jo Regulas Nr. 207/2009 65. panta 5. punktā noteikto divu mēnešu laikā par to netika iesniegta neviena apelācijas sūdzība, kā tas izriet no “engineering for a better world” rīkojuma, minēts 5. punktā (EU:T:2015:64, 23. un 24. punkts), kurš netika pārsūdzēts.

32. Apstrīdētā lēmuma 16. punktā paustais Apelācijas padomes apsvērums, saskaņā ar kuru minētais lēmums neesot galīgs, neatspēko šo Apelācijas padomes pirmā lēmuma galīgo raksturu. Šo Apelācijas padomes apsvērumu apstrīdētajā lēmumā var izskaidrot ar to, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā tika izskatīta prasība par Apelācijas padomes pirmo lēmumu lietā T‑488/13.

33. Šajā ziņā jāpiebilst, ka tas, ka prasība lietā T‑488/13 tika atzīta par novēlotu tikai pēc šīs prasības celšanas, arī neļauj uzskatīt, ka Apelācijas padomes pirmais lēmums šīs prasības celšanas brīdī nebija kļuvis galīgs. Ja novēlota prasības celšana par lēmumu varētu atlikt tā galīgā rakstura iegūšanu, tad judikatūrā attiecībā uz prasību, kas celtas par apstiprinošiem aktiem, nepieņemamību izvirzītais mērķis, kas ir novērst tādu prasību celšanu, kuru dēļ tiktu atjaunoti jau izbeigušies pārsūdzības termiņi (skat. rīkojumu, 2001. gada 25. oktobris, Métropole télévision  – M 6 /Komisija, T‑354/00, Krājums, EU:T:2001:258, 34. punkts un tajā minētā judikatūra), zaudētu iedarbību.

34. No tā izriet, ka, ciktāl šī prasība ir celta par lēmumu, ar kuru ir apstiprināts lēmums, kas ir kļuvis galīgs, tā ir jānoraida kā nepieņemama.

Par tiesāšanās izdevumiem

35. Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.

36. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem.

Rezolutīvā daļa

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)

izdod rīkojumu:

1) prasību noraidīt;

2) GEA Group AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Luksemburgā, 2015. gada 6. oktobrī