—

Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā Komisija veica finanšu korekcijas, atbildot uz novērotajiem pārkāpumiem pārbaudē uz vietas, kas notika tikai Lazio un Abruzzo reģionos. Prasītāja apstrīd ideju, ka šīs pārbaudes rezultātu varētu attiecināt ārpus šiem reģioniem un ka korekcijas varētu noteikt 5 % apmērā, jo patiesībā Itālijas dažādie reģioni ir ļoti atšķirīgi un katrā ziņā bija iesaistīta tika viena maksātāja aģentūra (Agenzia per le Erogazioni in Agricoltura) [Lauksaimniecības maksājumu aģentūra] (AGEA).

—

Savā lēmumā Komisija kritizēja Itāliju par nepareizu tiesību aktu par speciālajam tiesībām piemērošanu, apgalvojot, ka Fonda risks esot materializējies. Prasītāja secina, ka Regulas Nr. 1782/2003 43. un 48. pantā neesot norādīta īpaša metode speciālo tiesību pārdalei saistībā ar Komisijas pārbaudītajiem gadījumiem un ka Itālijas izmantotā metodoloģija ne tikai ir pilnībā atbilstoša šiem tiesību aktiem, bet, jo vairāk, tā pati par sevi nerada risku Fondam.

—

Savā lēmumā Komisija ir veikusi korekcijas saistībā ar Agenzia della Regione Basilicata per le Erogazioni in Agricoltura [Bazilikatas reģiona Lauksaimniecības maksājumu aģentūras] (ARBEA) izdarītajiem pārkāpumiem, kas ir maksājumu aģentūra, kuras akreditācija tika atsaukta ar administrācijas 2010. gada 12. maija lēmumu no 2010. gada 16. oktobra, kas ir datums, kad ARBEA kompetenci pārņēma AGEA. Prasītāja kritizē Komisijas rīcības veidu, proti, ka tā uz 2010. gadu attiecināja iepriekš 2007.–2009. finanšu gadā izmantotās korekcijas, balstoties uz pieņēmumu, ka iepriekš konstatētais risks joprojām pastāv, un pieņemot to pašu procentuālo likmi, kā arī kritizē šīs korekcijas piemērošanu laika posmā no datuma, kad tika atsaukta akreditācija, līdz datumam, kad AGEA pārņēma ARBEA pienākumus.