1

Ar Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (OV L 299, 1. lpp.), tika pārgrupēts viss 21 tirgu kopīgās organizācijas kopums attiecībā uz dažādiem produktiem vai produktu grupām, kas līdz tam tika reglamentētas tikpat daudzās dažādās pamatregulās, kā arī citās tās papildinošajās Padomes regulās. Piena un piena produktu un tauku tirdzniecības un nosaukumu reglamentēšanai tika pieņemti vairāki juridiski instrumenti, tostarp arī Padomes 1994. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 2991/94, ar ko nosaka standartus ziežamajiem taukiem (OV L 316, 2. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 3. nod., 17. sēj., 15. lpp.).

2

Ar Regulu Nr. 1234/2007, ar kuru ir atcelta un aizstāta tostarp arī Regula Nr. 2991/94 un pārņemts viss tās normu kopums, ir domāts, kā izriet konkrēti no tās preambulas 51. apsvēruma, arī vienādot tirdzniecības nosaukumu izmantošanu konkurences saglabāšanas un patērētāju aizsardzības nolūkos (spriedums, 2012. gada 18. oktobris, Komisija/Čehijas Republika, C‑37/11, Krājums, turpmāk tekstā – “spriedums lietā C‑37/11”, EU:C:2012:640, 2. un 61 punkts).

3

Tādējādi Regulas Nr. 1234/2007 115. pantā, ar atsauci uz šīs regulas XV pielikumu, tiek noteikti tauku tirdzniecības standarti, kas piemērojami lietošanai pārtikā paredzētajiem produktiem ar minimālo tauku saturu 10 %, bet maksimālo – 90 % no masas.

4

Regulas Nr. 1234/2007 XV pielikuma papildinājumā, uz kuru izdarīta atsauce šīs regulas 115. pantā, ir paredzēts, ka ar tirdzniecības nosaukumu “sviests” apzīmējams vienīgi “produkts ar piena tauku saturu, kas nav mazāks par 80 %, bet nepārsniedz 90 %, maksimālo ūdens saturu 16 % un maksimālo sauso piena sastāvdaļu, kas nav tauki, 2 %”. Izņēmumi no šā noteikuma ir izklāstīti šā pielikuma I punkta 2. apakšpunkta trešajā daļā un attiecas uz:

5

Produkti ar piena tauku saturu zem 80 % un ūdens saturu virs 16 % ir apzīmējami ar kādu citu no Regulas Nr. 1234/2007 XV pielikuma papildinājuma A daļā esošajiem nosaukumiem. Tādējādi minētā papildinājuma A daļas 4. punktā ir paredzēts, ka produkti ar piena tauku saturu vai nu zem 39 %, vai virs 41 %, bet zem 60 %, vai virs 62 %, bet zem 80 %, ir jāapzīmē kā “ziežams piena produkts [ziežami piena tauki] X %”.

6

Regulas Nr. 1234/2007 121. panta c) punkta i) apakšpunktā Eiropas Komisija ir pilnvarota pieņemt sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērojamas atkāpes no šīs regulas noteikumiem un konkrēti sagatavot to produktu sarakstu, kuriem, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem sarakstiem, ir piemērojama šī atkāpe.

7

Komisijas 2007. gada 23. aprīļa Regulas (EK) Nr. 445/2007, ar ko paredz noteiktus, sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu Nr. 2991/94 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1898/87 par piena un piena produktu tirdzniecībā izmantoto apzīmējumu aizsardzību (OV L 106, 24. lpp.), kas aizstāja Komisijas 1997. gada 1. aprīļa Regulu (EK) Nr. 577/97, ar ko paredz noteiktus, sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu Nr. 2991/94 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1898/87 par piena un piena produktu tirdzniecībā izmantoto apzīmējumu aizsardzību (OV L 87, 3. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 3. nod., 20. sēj., 359. lpp.), I pielikumā ir to produktu saraksts, kam piemērojama Regulas Nr. 1234/2007 XV pielikuma I punkta 2. apakšpunkta trešās daļas a) apakšpunktā paredzētā atkāpe. Regulas Nr. 445/2007 preambulas 4. apsvērumā ir teikts, ka šis saraksts ir izsmeļošs, par ko Tiesa ir atgādinājusi spriedumā lietā C‑37/11, minēts 2. punktā (EU:C:2012:640, 59. punkts).

8

Ar Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām (OV L 93, 1. lpp.) tika ieviests garantēto tradicionālo īpatnību reģistrs, kurā var reģistrēt lauksaimniecības produktus vai pārtikas produktus, kas ražoti no tradicionālām izejvielām vai ko raksturo tradicionāls sastāvs vai ražošanas vai pārstrādes veids, kas atspoguļo tradicionālu ražošanas vai pārstrādes veidu.

9

Kopš 2013. gada 3. janvāra Regula Nr. 509/2006 ir atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 1. lpp.). Šīs jaunās regulas mērķis bija, pirmkārt, konsolidēt dažādos normatīvos aktus par lauksaimniecības produktu kvalitāti (preambulas 10.–13. apsvērums) un, otrkārt, uzlabot, padarīt skaidrākus un konkrētākus Regulas Nr. 509/2006 noteikumus, lai garantēto tradicionālo īpatnību shēmu (turpmāk tekstā – “GTĪ”) padarītu pievilcīgāku, jo tajā bija reģistrēti tikai daži nosaukumi (preambulas 34. apsvērums).

10

Ar Regulu Nr. 1151/2012, kā teikts tās 1. panta 2. punktā, izveido kvalitātes shēmas, kas kalpo par pamatu tādu nosaukumu un apzīmējumu identificēšanai un vajadzības gadījumā aizsardzībai, kuri jo īpaši norāda vai apraksta lauksaimniecības produktus, kam piemīt pievienoto vērtību paaugstinošas īpašības vai pievienoto vērtību paaugstinošas pazīmes, pateicoties to ražošanā izmantotajām lauksaimniecības vai pārstrādes metodēm vai arī to ražošanas vai tirdzniecības vietai. Tajā ir apvienotas trīs dažādas kvalitātes shēmas, proti, gan aizsargāti cilmes vietas nosaukumi un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, gan GTĪ, gan fakultatīvie kvalitātes apzīmējumi.

11

Regulas Nr. 1151/2012 2. panta 3. punktā ir noteikts, ka “šo regulu piemēro, neskarot citus īpašus Savienības noteikumus, kas saistīti ar produktu laišanu tirgū, un jo īpaši ar vienotu tirgu kopīgo organizāciju, un ar pārtikas marķēšanu”.

12

Saskaņā ar Regulas Nr. 1151/2012 18. panta 1. punktu nosaukums var tikt reģistrēts kā GTĪ, ja tas apraksta konkrētu produktu vai pārtikas produktu, kurš radies, izmantojot minētajam produktam vai pārtikas produktam paredzētajai tradicionālajai praksei atbilstošu ražošanas veidu, pārstrādi vai sastāvu, vai ražots no tradicionāli izmantotām izejvielām vai sastāvdaļām. Minētās regulas 18. panta 2. punktā ir piebilsts, ka, lai nosaukumu reģistrētu kā GTĪ, tam jābūt tradicionāli lietotam attiecībā uz konkrēto produktu vai jāidentificē produkta tradicionālums vai specifiskās iezīmes. Tādējādi, lai produkta vai pārtikas produkta nosaukums būtu reģistrējams ka GTĪ, tam ir jāatbilst šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem, konkrēti, jāatbilst tās pašas regulas 19. pantā noteiktajai specifikācijai. Reģistrējot minētais nosaukums gūst attiecīgās regulas 23. un 24. pantā noteikto aizsardzību.

13

Regulas Nr. 1151/2012 49.–52. pantā ir noteikta reģistrācijas kārtība, kas ļauj ar produktiem strādājošajām grupām vai noteiktiem nosacījumiem atbilstošām fiziskām vai juridiskām personām iesniegt GTĪ reģistrācijas pieteikumu dalībvalstī, kurā attiecīgā grupa ir iedibinājusies. Dalībvalsts pārliecinās, ka pieteikums ir pamatots, un attiecīgā gadījumā iesniedz pieteikuma dokumentāciju Komisijā. Ja šī pēdējā uzskata, ka pieteikums neatbilst regulā prasītajiem GTĪ reģistrācijas nosacījumiem, tā pieņem īstenošanas aktus, ar ko pieteikumu noraida.

14

2010. gada 22. decembrī Čehijas Republika iesniedza Komisijai pieteikumu nosaukuma “pomazánkové máslo” (ziežams sviests) ierakstīšanai GTĪ reģistrā, pamatojoties uz Regulas Nr. 509/2006 noteikumiem.

15

2011. gada 1. aprīlī Komisija informēja Čehijas Republiku, ka tā ir pabeigusi Regulas Nr. 509/2006 8. panta 1. punktā paredzēto izskatīšanu un uzskata, ka pieteikums neatbilst šajā regulā noteiktajiem nosacījumiem, konkrēti nosacījumam, kas izklāstīts minētās regulas 4. panta 3. punkta b) apakšpunktā, kurā teikts, ka nevar reģistrēt lauksaimniecības produkta vai pārtikas specifiskās iezīmes izsakošu nosaukumu, “[kas] ir maldinošs, [kā, piemēram, nosaukums, kas] neatbilst specifikācijai un tādējādi var maldināt patērētāju par attiecīgā produkta īpašībām”.

16

Tādējādi Komisija uzskatīja, ka nosaukums “pomazánkové máslo” ietver terminu “máslo” (sviests), kas maldina patērētāju, jo mudina domāt, ka produktam ir tam nepiemītošas īpašības. Proti, produkta tauku saturs, tās ieskatā, nebija atbilstošs Regulā Nr. 1234/2007 noteiktajām prasībām.

17

2011. gada 30. maijā Čehijas Republika atbildēja Komisijai, ka tā veiks Komisijas nostājas juridisko izvērtējumu, ievērojot Tiesā notiekošo tiesvedību lietā C‑37/11, minēta 2. punktā (EU:C:2012:640).

18

Proti, Čehijas Republika Komisijai divreiz – 2004. gada 18. jūnijā un 2007. gada 14. martā – bija lūgusi piemērot produktam “pomazánkové máslo” atkāpi, kas paredzēta Regulas Nr. 2991/94 2. panta 2. punkta trešās daļas pirmajā ievilkumā (un pārņemta Regulas Nr. 1234/2007 XV pielikuma I punkta 2. apakšpunkta trešās daļas a) apakšpunktā), bet Komisija 2005. gada 23. septembra un 2007. gada 27. augusta vēstulēs bija atteikusies tās pieteikumus apmierināt. Tā kā Čehijas Republika nebija izdarījusi grozījumus savos tiesību aktos, 2008. gada 6. jūnijā Komisija tai nosūtīja brīdinājuma vēstuli. 2009. gada 3. novembrī Komisija tai nosūtīja argumentētu atzinumu un pēc tam 2011. gada 25. janvārī Tiesā cēla prasību sakarā ar pienākumu neizpildi.

19

Spriedumā lietā C‑37/11, minēts 2. punktā (EU:C:2012:640) Tiesa nosprieda, ka, atļaujot tirgot “pomazánkové máslo” ar nosaukumu “máslo”, lai gan šī produkta piena tauku saturs ir mazāks par 80 % un maksimālais ūdens saturs un maksimālais sauso sastāvdaļu, kas nav tauki, saturs pārsniedz attiecīgi 16 % un 2 %, Čehijas Republika nebija izpildījusi Regulas Nr. 1234/2007 115. pantā, lasot kopā ar minētās regulas XV pielikuma I punkta 2. apakšpunkta pirmo un otro daļu, kā arī ar šā pielikuma papildinājuma A daļas 1. un 4. punktu, paredzētos pienākumus.

20

2012. gada 23. oktobra vēstulē Čehijas Republika norādīja Komisijai, ka, tās ieskatā, nekas neliedz turpināt procedūru nosaukuma “pomazánkové máslo” reģistrēšanai GTĪ reģistrā un ka valsts mēroga aptaujā ir konstatēts, ka minēto nosaukumu čehu patērētāji neuzskata par maldinošu.

21

Ar 2013. gada 3. janvārī spēkā stājušos Regulu Nr. 1151/2012 tika atcelta un aizstāta Regula Nr. 509/2006.

22

2013. gada 14. maijā Čehijas Republika informēja Komisiju, ka sprieduma lietā C‑37/11, minēts 2. punktā (EU:C:2012:640), rezultātā tā uzsāka likumdošanas procesu, kura iznākumā tirdzniecības nosaukumu “pomazánkové máslo” būs jāaizstāj ar “tradiční pomazánkové” (tradicionāls ziežamais produkts), šo nosaukumu papildinot ar norādi “mléčná pomazánka 34 %” (ziežamie piena tauki 34 %).

23

2013. gada 2. jūlijā Komisija informēja Čehijas Republiku, ka, ievērojot atbilstīgi Regulas Nr. 1151/2012 50. panta 1. punktam veikto izskatīšanu, reģistrācijas pieteikums neatbilst šajā regulā noteiktajiem nosacījumiem, jo, tā kā tajā nav ievēroti Regulas Nr. 1234/2007 noteikumi, ar to ir pārkāpts Regulas Nr. 1151/2012 2. panta 3. punkts.

24

Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas komitejas 2013. gada 17. oktobra sanāksmē Komisija lūdza noraidīt pieteikumu nosaukuma “pomazánkové máslo” reģistrēšanai kā GTĪ. Minētā komiteja sniedza Komisijas ierosinājumu pārsvarā atbalstošu atzinumu.

25

Ar 2013. gada 13. novembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) Komisija pieņēma Īstenošanas lēmumu 2013/658/ES, ar ko noraida pieteikumu nosaukuma ierakstīšanai GTĪ reģistrā, kā paredzēts Regulā Nr. 1151/2012 (Pomazánkové máslo (GTĪ)) (OV L 305, 22. lpp.).

26

Ar prasības pieteikumu, kurš Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts 2014. gada 22. janvārī, Čehijas Republika cēla šo prasību.

27

Čehijas Republikas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

28

Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

29

Prasības pamatošanai Čehijas Republika izvirza vienu vienīgu prasības pamatu par to, ka esot pārkāpti Regulas Nr. 1151/2012 50. un 52. pants saistībā ar tās 18. pantu, jo Komisija nav izvērtējusi, vai ir izpildīti nosacījumi GTĪ “pomazánkové máslo” reģistrēšanai, un noraidījusi tās pieteikumu nevis tāpēc, ka tas neatbilstu šiem nosacījumiem, bet gan kāda cita iemesla dēļ.

30

Tādējādi Čehijas Republika apgalvo, ka savu atteikumu reģistrēt nosaukumu “pomazánkové máslo” Komisija pamatojusi ar to, ka neesot ievērota specifikācija, kas paredzēta Regulā Nr. 1234/2007, kurā ir noteikti tostarp noteikumi par sviesta un citu ziežamo tauku tirdzniecības nosaukuma lietošanu, lai gan šāds nosacījums neesot paredzēts nevienā Regulas Nr. 1151/2012 tiesību normā. Tā uzskata, ka šajās regulās ir paredzētas alternatīvas metodes, kā reģistrējami lauksaimniecības produktu nosaukumi, un tās abas ir vērstas uz to, lai nodrošinātu patērētāju informētību par produkta īpašībām ar tā nosaukuma palīdzību. Tā uzskata, ka Regulas Nr. 1151/2012 2. panta 3. punktā, kurā noteikts, ka šo regulu piemēro, neskarot Eiropas Savienības citas speciālās normas attiecībā uz produktu laišanu tirgū, un tostarp ar vienotu tirgu kopīgo organizāciju, un ar pārtikas marķēšanu, ir gluži vienkārši norādīts uz to, ka jautājums par pārtikas produktu laišanu tirgū un apzīmēšanu šajā tiesību aktā netiek reglamentēts izsmeļoši.

31

Saskaņā ar Regulas Nr. 1151/2012 50. panta 1. punktā noteikto “Komisija, izmantojot piemērotus līdzekļus, rūpīgi izskata ikvienu pieteikumu, ko tā saņem saskaņā ar 49. pantu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un vai tas atbilst attiecīgās shēmas nosacījumiem”. Minētās regulas 52. panta 1. punktā precizējot ir paskaidrots, ka, “ja, pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju pēc 50. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētās izskatīšanas, Komisija uzskata, ka nav izpildīti reģistrācijas nosacījumi, tā pieņem īstenošanas aktus, ar ko noraida pieteikumu”, un ka “minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru”.

32

Regulas Nr. 1151/2012 18. panta 1. punktā ir teikts, ka “nosaukums atbilst reģistrēšanai kā garantēta tradicionālā īpatnība, ja tas apraksta īpašu produktu vai pārtikas produktu, kurš [..], radies, izmantojot minētajam produktam vai pārtikas produktam paredzētajai tradicionālajai praksei atbilstošu ražošanas veidu, pārstrādi vai sastāvu[,] vai [..] ražots no tradicionāli izmantotām izejvielām vai sastāvdaļām”. Minētās regulas 18. panta 2. punktā turklāt norādīts, ka, “lai nosaukumu reģistrētu kā garantētu tradicionālo īpatnību, tam [..] jābūt tradicionāli lietotam attiecībā uz īpašo produktu [..] vai [..] jāidentificē produkta tradicionālais raksturs vai specifiskās iezīmes”.

33

Čehijas Republika uzskata, ka Komisijai, izskatot reģistrācijas pieteikumu, bija vienīgi jāpārliecinās, ka attiecīgais nosaukums atbilst Regulas Nr. 1151/2012 18. pantā paredzētajiem nosacījumiem, savukārt Komisija uzskata, ka tai vajadzēja pārliecināties arī par to, vai tas atbilst Regulā Nr. 1234/2007 paredzētajiem nosacījumiem, ievērojot Regulas Nr. 1151/2012 2. panta 3. punktu. Šajā nupat minētajā punktā, kas ir viena no vispārīgajām uz pašu regulu attiecināmajām tiesību normām, ir noteikta šīs regulas piemērošanas joma, proti, “šo regulu piemēro, neskarot citus īpašus Savienības noteikumus, kas saistīti ar produktu laišanu tirgū, un jo īpaši ar vienotu tirgu kopīgo organizāciju, un ar pārtikas marķēšanu”.

34

Pastāvīgajā judikatūrā ir noteikts, ka, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās formulējums, bet arī konteksts un tiesiskā regulējuma, kurā tā ietilpst, mērķi (skat. spriedumu, 2005. gada 7. jūnijs, VEMW u.c., C‑17/03, Krājums, EU:C:2005:362, 41. punkts un tajā minētā judikatūra; spriedums, 2010. gada 26. oktobris, Vācija/Komisija, T‑236/07, Krājums, EU:T:2010:451, 44. punkts). Tādējādi ir svarīgi ņemt vērā Savienības noteikumu mērķi, lai tos interpretētu tādējādi, ka pilnībā tiktu nodrošināta to lietderīgā iedarbība (spriedums, 2004. gada 13. jūlijs, Komisija/Padome, C‑27/04, Krājums, EU:C:2004:436, 74. punkts).

35

Tieši šo principu gaismā ir jāizvērtē, vai uzskatāms, ka ar Regulas Nr. 1151/2012 2. panta 3. punkta noteikumiem, ka šo regulu “piemēro, neskarot citus īpašus Savienības noteikumus, kas saistīti ar produktu laišanu tirgū, un jo īpaši ar vienotu tirgu kopīgo organizāciju, un ar pārtikas marķēšanu”, domāts, ka GTĪ reģistrā nosaukums ir ierakstāms tikai pakārtoti nosacījumam, ka tas atbilst Regulā Nr. 1234/2007 noteiktajiem tirdzniecības nosacījumiem.

36

Pirmām kārtām, ir redzams, ka atbilde uz šo jautājumu var tikt izsecināta no Regulas Nr. 1151/2012 2. panta 3. punkta burtiskas interpretācijas, jo formulējuma “neskarot citus īpašus Savienības noteikumus, kas saistīti ar produktu laišanu tirgū, un jo īpaši ar vienotu tirgu kopīgo organizāciju, un ar pārtikas marķēšanu” nozīme ir gluži skaidra. Proti, šis formulējums nozīmē, ka minētā regula nevar liegt piemērot Regulu Nr. 1234/2007, kurā ir noteikti šīs kopīgās organizācijas noteikumi.

37

Otrām kārtām, ir redzams, ka šā sprieduma 36. punktā izklāstītā interpretācija ir atbilstīga Regulas Nr. 1234/2007 vispārējai sistēmai. Šajā ziņā jāatgādina šīs regulas fundamentālā loma Eiropas lauksaimniecības politikas darbībā. Atbilstoši LESD 288. panta 2. punktā noteiktajam minētā regula, gluži kā visas regulas, uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama attiecībā uz ikvienu dalībvalsti. Tā ietver noteikumu kopumu par lauksaimniecības tirgu pārvaldību, lauksaimniecības produktu tirdzniecības un ražošanas standartiem, kā arī to eksportēšanu un importēšanu.

38

Savukārt piena un piena produktu, kā arī tauku gadījumā ir izveidoti vairāki juridiski instrumenti šo produktu tirdzniecības un nosaukumu reglamentēšanai, kuru mērķis “ir, no vienas puses, uzlabot piena un piena produktu pozīciju tirgū un, no otras puses, nodrošināt godīgu konkurenci starp piena izcelsmes un citas izcelsmes ziežamajiem taukiem, kā rezultātā ieguvēji būtu gan ražotāji, gan patērētāji” (Regulas Nr. 1234/2007 preambulas 51. apsvērums). Tādējādi klasifikāciju kopā ar noteikumiem par nosaukumu ietverošajā Regulā Nr. 2991/94 tika noteikti tirdzniecības standarti piena produktiem un produktiem, kuri nav piena produkti (Regulas Nr. 1234/2007 preambulas 51. apsvērums). Regulā Nr. 1234/2007, ar kuru ir atcelta un aizstāta Regula Nr. 2991/94, pārņemot visu tās normu kopumu (spriedums lietā C‑37/11, minēts 2. punktā, EU:C:2012:640, 2. punkts), tika paturēta šī saglabājamā klasifikācija (spriedums lietā C‑37/11, minēts 2. punktā, EU:C:2012:640, 56. punkts). Tādējādi tās mērķis ir arī vienādot tirdzniecības nosaukumu lietošanu konkurences saglabāšanas un patērētāju aizsardzības nolūkos (Regulas Nr. 1234/2007 preambulas 51. apsvērums un spriedums lietā C‑37/11, minēts 2. punktā, EU:C:2012:640, 61. punkts).

39

Regulas Nr. 1234/2007 XV pielikuma papildinājumā, uz kuru ir izdarīta atsauce šīs regulas 115. pantā, ir paredzēts, ka ar tirdzniecības nosaukumu “sviests” apzīmējams vienīgi “produkts ar piena tauku saturu, kas nav mazāks par 80 %, bet nepārsniedz 90 %, maksimālo ūdens saturu 16 % un maksimālo sauso piena sastāvdaļu, kas nav tauki, 2 %”. Vienīgie izņēmumi no šā noteikuma ir izklāstīti minētā pielikuma I punkta 2. apakšpunkta trešajā daļā un attiecas uz:

40

Regulas Nr. 445/2007 I pielikumā ir ietverts to produktu saraksts, uz kuriem attiecas Regulas Nr. 2991/94 2. panta 2. punkta trešajā daļā paredzētā atkāpe. Kā lietas dalībnieki atzina tiesas sēdē, ar Regulu Nr. 1234/2007 atceļot Regulu Nr. 2991/94, netika atcelta Regula Nr. 445/2007, jo Regulas Nr. 2991/94 2. panta 2. punkta trešās daļas noteikumi tika gluži identiski pārņemti Regulas Nr. 1234/2007 XV pielikuma I punkta 2. apakšpunkta trešās daļas a) apakšpunktā. Tātad šis saraksts ir palicis spēkā un precizē minētā pielikuma I punkta 2. apakšpunkta trešās daļas a) apakšpunkta tvērumu. Spriedumā C‑37/11, minēts 2. punktā (EU:C:2012:640, 57. punkts) Tiesa atgādināja, ka šā pielikuma I punkta 2. apakšpunkta trešās daļas a) apakšpunktā paredzētajam atbrīvojumam noteikti ir izņēmuma raksturs, jo, kā teikts Regulas Nr. 2991/94 preambulas septītajā apsvērumā, šīs regulas mērķis ir ieviest vienveidīgu ziežamo tauku klasifikāciju. Kā norādīts Regulas Nr. 445/2007 preambulas 4. apsvērumā un izriet no sprieduma lietā C‑37/11, minēts 2. punktā (EU:C:2012:640, 59. punkts), šis saraksts ir izsmeļošs.

41

Ievērojot nozīmi, kādu Eiropas likumdevējs ir piešķīris lauksaimniecības produktu tirdzniecības nosaukumu lietojuma vienādošanai konkurences saglabāšanas un patērētāju aizsardzības nolūkos, noteikumi par tirdzniecības nosaukumu “sviests” ir jāinterpretē tā, lai pilnībā tiktu nodrošināta to lietderīgā iedarbība. Taču Čehijas Republikas piedāvātās Regulas Nr. 1151/2012 2. panta 3. punkta interpretācijas rezultātā dalībvalstij tiktu pavērta iespēja izmantot GTĪ shēmu tālab, lai apietu Regulas Nr. 1234/2007 noteikumus par tirdzniecības standartiem, un, pieņemot, ka attiecīgais produkts drīkst tikt tirgots, šim pēdējam piešķirt netaisnīgu konkurences priekšrocību un maldināt patērētāju. Turpretim šīs tiesību normas interpretācija, ko apstrīdētajā lēmumā izklāsta Komisija un kas atgādināta šā sprieduma 36. punktā, ļauj ievērot noteikumus par tirdzniecības nosaukumu “sviests”.

42

Trešām kārtām, ir redzams, ka šā sprieduma 36. punktā izklāstītā Regulas Nr. 1151/2012 2. panta 3. punkta interpretācija ir atbilstīga šā tiesību akta mērķiem.

43

Proti, kā teikts Regulas Nr. 1151/2012 preambulas 34. apsvērumā, GTĪ shēmas īpašais mērķis ir palīdzēt tradicionālo produktu ražotājiem nodot patērētājiem informāciju par īpašībām, kas palielina viņu ražoto produktu pievienoto vērtību. Minētās regulas 17. pantā turklāt ir norādīts, ka GTĪ shēma “tiek izveidota [..], lai aizsargātu tradicionālās ražošanas metodes un receptes, palīdzot tradicionālo produktu ražotājiem piedāvāt tirgū un nodot patērētājiem informāciju par viņu tradicionālo recepšu un produktu pievienoto vērtību paaugstinošām pazīmēm”. Tomēr nebūt nav domāts ieviest lauksaimniecības produktu tirdzniecības standartu shēmu, kas pastāvētu līdztekus un būtu alternatīva ar Regulu Nr. 1234/2007 ieviestajai, kur nu vēl paredzēt atkāpes no nupat minētā tiesību akta noteikumiem.

44

Turklāt, ja Čehijas Republikas tēze būtu atzīstama par pareizu, tās rezultātā tiktu atļauts kā GTĪ reģistrēt produktus, kas neatbilst Regulā Nr. 1234/2007 paredzētajiem tirdzniecības standartiem un līdz ar to principā nedrīkstētu tikt tirgoti, lai arī nosaukumu, kas reģistrēts kā GTĪ, saskaņā ar Regulas Nr. 1151/2012 23. panta 1. punktu var izmantot jebkurš uzņēmējs, kurš tirgo attiecīgajai specifikācijai atbilstošu produktu.

45

Visbeidzot ceturtām kārtām, Komisijas izklāstīto un šā sprieduma 36. punktā atgādināto Regulas Nr. 1151/2012 2. panta 3. punkta interpretāciju apšaubīt neliek arī pārējie Čehijas Republikas argumenti.

46

Čehijas Republika apgalvo, ka tās piedāvātā Regulas Nr. 1151/2012 2. panta 3. punkta interpretācija būtu saskanīga, jo Regulas Nr. 1151/2012 18. pantā izklāstītie nosacījumi atbilstot Regulas Nr. 1234/2007 XV pielikuma I punkta 2. apakšpunkta trešās daļas a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.

47

Tomēr, lai kā arī nebūtu, vispirms jāatgādina, ka pat tad, ja pieņemtu, ka Regulas Nr. 1151/2012 18. pantā paredzētie nosacījumi pārklājas ar Regulas Nr. 1234/2007 XV pielikuma I punkta 2. apakšpunkta trešās daļas a) apakšpunkta noteikumos izklāstītajiem, Komisijai joprojām būtu saistoši Regulas Nr. 1151/2012 2. panta 3. punkta noteikumi, saskaņā ar kuriem tai ir pienākums ievērot Regulā Nr. 1234/2007 noteikto. Turklāt Regulas Nr. 1234/2007 XV pielikuma I punkta 2. apakšpunkta trešās daļas a) apakšpunkta noteikumu tvērums aprobežojas ar Regulas Nr. 445/2007 I pielikumā esošo izsmeļošo sarakstu (skat. šā sprieduma 40. punktu).

48

Pakārtoti jākonstatē, ka Regulas Nr. 1234/2007 XV pielikuma I punkta 2. apakšpunkta trešās daļas a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi, kā apgalvo Komisija, atšķiras no Regulas Nr. 1151/2012 18. pantā esošajiem. Proti, Regula Nr. 1234/2007, kurā ir paredzēts piemērot atkāpi no noteikumiem par ziežamo tauku nosaukumu tostarp attiecībā uz “to produktu apzīmējumiem, kuru precīzais raksturojums ir skaidri noprotams no [to] tradicionālā lietojuma”, ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā tiek prasīts ne tikai, lai attiecīgais nosaukums būtu lietots tradicionāli, bet arī lai attiecīgā produkta konkrētā iedaba atšķirtos no cita ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta produkta iedabas. Turpretim Regulā Nr. 1151/2012 ir vienīgi prasīts, lai attiecīgais produkts būtu radies, izmantojot tradicionālajai praksei atbilstošu ražošanas veidu, pārstrādi vai sastāvu, un lai nosaukums būtu lietots tradicionāli vai norādītu uz produkta tradicionālumu.

49

Proti, šāda Regulas Nr. 1234/2007 XV pielikuma I punkta 2. apakšpunkta trešās daļas a) apakšpunkta interpretācija ir atbilstīga mērķiem aizsargāt patērētājus un saglabāt konkurenci, kurus iecerēts sasniegt ar šo regulu, kurā atkāpes ir atļautas tikai attiecībā uz produktiem, kuru patiesā iedaba nav sajaucama ar aizsargāta nosaukuma produktu iedabu.

50

Tāpat nav atzīstams arī Čehijas Republikas arguments, ka Komisijas argumentācijas rezultātā tiekot mazināta Regulas Nr. 1151/2012 lietderīgā iedarbība, ieviešot vēl vienu procedūru un ierobežojot GTĪ kvalifikācijas pievilcību. Proti, abās regulās ir iecerēts sasniegt daļēji atšķirīgus mērķus (skat. šā sprieduma 38. un 43. punktu) un ir paredzēti atšķirīgi nosacījumi (skat. šā sprieduma 48. punktu). Ir loģiski, ka Regulā Nr. 1234/2007 paredzētos vispārīgos lauksaimniecības produktu tirdzniecības nosacījumus papildina Regulā Nr. 1151/2012 paredzētā specifiskā un atšķirīgā procedūra, ar kuru domāts garantēt patērētājiem, ka noteikti lauksaimniecības produkti var pamatoti pretendēt uz īpašībām, kas tos apvelta ar pievienoto vērtību.

51

Visbeidzot, lai arī, kā apgalvo Čehijas Republika, spriedumā lietā C‑37/11, minēts 2. punktā (EU:C:2012:640), Tiesa patiešām nav spriedusi par to, vai “pomazánkové máslo” atbilst Regulā Nr. 1151/2012 paredzētajiem nosacījumiem, šis apstāklis neietekmē apstrīdētā lēmuma tiesiskumu. Proti, minētā lēmuma 2. punktā Komisija ir atsaukusies uz Tiesas secinājumu, ka strīdīgais nosaukums nav atbilstīgs Regulai Nr. 1234/2007, un ar šo secinājumu saskaņā ar Regulas Nr. 1151/2012 2. panta 3. punktu tika pamatots attiecīgais reģistrācijas pieteikuma noraidījums.

52

No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka Komisija nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, interpretēdama Regulas Nr. 1151/2012 2. panta 3. punktu tādējādi, ka nosaukums nav reģistrējams GTĪ reģistrā, ja tas neatbilst Regulā Nr. 1234/2007 noteiktajiem tirdzniecības nosacījumiem.

53

Līdz ar to vienīgais prasības pamats, ka esot pārkāpti Regulas Nr. 1151/2012 50. un 52. pants saistībā ar tās 18. pantu, ir jānoraida kā nepamatots, un tāpēc prasība jānoraida kopumā.

54

Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.

55

Tā kā Čehijas Republikai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Komisijas prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)

nospriež: