Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta paplašinātā sastāvā) 2014. gada 16. oktobra spriedumu apvienotajās lietās T-208/11 un T-508/11 Liberation Tigers of Tamil Eelam (LTTE)/Eiropas Savienības Padome 2014. gada 19. decembrī iesniedza Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-599/14 P)

(2015/C 089/07)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – B. Driessen, E. Finnegan un G. Etienne)

Pārējie lietas dalībnieki: Liberation Tigers of Tamil Eelam (LTTE), Nīderlandes Karaliste, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste un Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa atcēla [lēmumu par] LTTE iekļaušanu sarakstā vienīgi to iemeslu dēļ, kas ir saistīti ar lēmuma par iekļaušanu sarakstā pieņemšanai izmantoto procedūru. Padome apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi šādas kļūdas.

Pirmais pamats: Vispārējā tiesa esot nepareizi atzinusi, ka Padomei pamatojumā ir jāpierāda, ka tā ir pārbaudījusi, vai iestādes, kas ir atbildīgas par personu iekļaušanu sarakstā, darbība trešajā valstī ir veikta, paredzot pietiekamus aizsardzības pasākumus. Lai gan Padome piekrīt, ka kompetentās iestādes darbība trešajā valstī ir jāveic saskaņā ar tiesību aktiem un praksi, kuros ir ievērotas to personu pamattiesības, ko šī darbība ietekmē, tā apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pieprasot šo informāciju iekļaut pamatojumā.

Otrais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, novērtējot to, kā Padome ir izmantojusi publiski pieejamu informāciju. Turklāt Vispārējā tiesa nepamatoti neesot atzinusi, ka Padome izmantoja informāciju no atklātiem avotiem. Vispārējā tiesa turklāt esot kļūdījusies, uzskatot, ka Padomei bija jālūdz kompetentā iestāde izpētīt pamatojumā minētos rakstus no preses izdevumiem. Visbeidzot Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, secinot, ka, ņemot vērā tās atteikšanos atzīt Padomes pamatošanos uz informāciju no atklātiem avotiem, apstrīdētais lēmums ir atceļams.

Trešais pamats: Vispārējā tiesa ir kļūdījusies, nekonstatējot, ka iekļaušana sarakstā varētu būt pamatota ar Apvienotās Karalistes 2001. gada Aizlieguma rīkojumu. Vispārējās tiesas interpretācijas sekas, ja neņem vērā, ka tā nav atbilstošas tiesību aktiem, ir tādas, ka organizācija varētu kavēt savu iekļaušanu sarakstā saskaņā ar Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP, atsakoties apstrīdēt iekļaušanu sarakstā vai aizlieguma pasākumu dalībvalstī, kurā ir ticis pieņemts lēmums saskaņā ar Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 1. panta 4. punktu. Turklāt Vispārējās tiesas argumentācija nav saderīga ar spriedumu lietā Kadi II.