—

VAD BVBA vārdā – J. Gevers, advocaat,

—

Beļģijas valdības vārdā – S. Vanrie un M. Jacobs, pārstāvji,

—

Spānijas valdības vārdā – A. Gavela Llopis, pārstāve,

—

Eiropas Komisijas vārdā – A. Caeiros un W. Roels, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu, kas ir I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2007. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1214/2007 (OV L 286, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “KN”), 3. noteikuma b) punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp VAD BVBA (turpmāk tekstā – “VAD”) un tās vadītāju M. van Aert un Belgische Staat (Beļģijas valsts) par kombinēto video un audio sistēmu, kā arī skaļruņu tarifa klasificēšanu.

3

Ar Regulu Nr. 2658/87 izveidotā KN ir balstīta uz preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, ko izstrādājusi Muitas sadarbības padome, kas kļuvusi par Pasaules Muitas organizāciju (PMO), un kas tikusi izveidota ar starptautisko Konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (turpmāk tekstā – “HS”), kura noslēgta Briselē 1983. gada 14. jūnijā un ar tās 1986. gada 24. jūnija grozījumu protokolu Eiropas Ekonomikas Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes 1987. gada 7. aprīļa Lēmumu 87/369/EEK (OV L 198, 1. lpp.).

4

Atbilstoši Regulas Nr. 2658/87 12. panta 1. punktam, kas grozīts ar Padomes 2000. gada 31. janvāra Regulu (EK) Nr. 254/2000 (OV L 28, 16. lpp.), Eiropas Komisija katru gadu pieņem regulu, kas atveido KN pilnu redakciju kopā ar nodokļu likmēm, kuras izriet no Eiropas Savienības Padomes vai Komisijas noteiktajiem pasākumiem. Šī regula ir piemērojama no nākamā kalendārā gada 1. janvāra.

5

KN redakcija, kas ir piemērojama pamatlietas faktiem, izriet no Regulas Nr. 1214/2007.

6

KN no HS ir pārņemtas pozīcijas un sešciparu apakšpozīcijas, un tikai ar septīto un astoto ciparu tiek veidots vienīgi tai piemītošs apakšiedalījums.

7

KN pirmajā daļā ir ietverti visi ievada noteikumi. Šīs daļas pirmajā sadaļā, kas ir veltīta vispārīgiem noteikumiem, A punktā ar nosaukumu “Vispārīgi [KN] interpretācijas noteikumi” (turpmāk tekstā – “Vispārīgie noteikumi”) ir noteikts:

“[KN] preces klasificē saskaņā ar šādiem principiem:

[..]

[..]”

8

KN otrajā daļā, kas ietver muitas nodokļu sarakstu, ir iekļauta XVI sadaļa “Mehānismi un mehāniskas ierīces; elektroiekārtas; to detaļas; skaņu ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūra, televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas aparatūra un šādu izstrādājumu detaļas un piederumi”.

9

KN XVI sadaļā ir arī 85. nodaļa “Elektroierīces un elektroiekārtas, un to detaļas; skaņu ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūra, televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas aparatūra un šādu izstrādājumu detaļas un piederumi”.

10

KN pozīcijas 8518 redakcija ir šāda:

– – citādas

– Korpusos iemontēti vai neiemontēti skaļruņi:

8518 29

[..]

– ‐ citādas

[..]”

11

KN pozīcijā 8521 ir noteikts šādi:

12

Komisijas izstrādātajās Vadlīnijās par tādu preču klasificēšanu kombinētajā nomenklatūrā, kas iesaiņotas komplektos mazumtirdzniecībai (OV 2013, C 105, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Vadlīnijas”), tostarp ir paredzēts:

“[Vispārīgo interpretācijas noteikumu 3. noteikuma b) punkta] izpratnē termins “preces, kas iesaiņotas komplektos mazumtirdzniecībai” apzīmē preces:

[..]

Precēm jāatbilst visiem iepriekš izklāstītajiem nosacījumiem.

[..]”

13

Kas attiecas konkrētāk uz nosacījumu, ka precēm ir jābūt iesaiņotām tā, lai tās būtu piemērotas tiešai pārdošanai lietotājiem, neveicot pārsaiņošanu, Vadlīnijās ir norādīts:

14

Atbilstoši HS konvencijas 3. panta 1. punktam katra līgumslēdzēja puse apņemas nodrošināt, lai to muitas tarifu nomenklatūra un statistika atbilstu HS, izmantot visas HS pozīcijas un apakšpozīcijas, tās nepapildinot un negrozot, un atbilstošos ciparu kodus un ievērot šīs sistēmas ciparu secību. Šajā pašā normā ir paredzēts, ka katra līgumslēdzēja puse apņemas arī piemērot vispārīgos noteikumus HS interpretācijai un visas iedaļu, nodaļu un apakšpozīciju piezīmes un negrozīt šo iedaļu, nodaļu un apakšpozīciju piemērošanas apjomu.

15

PMO, kura izveidota ar 1950. gada 15. decembrī Briselē noslēgto starptautisko Konvenciju par Muitas sadarbības padomes izveidošanu, saskaņā ar HS konvencijas 8. panta noteikumiem apstiprina paskaidrojošās piezīmes, ko pieņem tās 6. pantā regulētā HS komiteja.

16

Saskaņā ar minētās komitejas pieņemto paskaidrojošo piezīmju – redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietas faktiem (turpmāk tekstā – “HS paskaidrojošās piezīmes”), – 3. noteikuma b) punktu:

“[..]

17

No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka VAD, kuru vada J. J. M. van Aert, 2008. gada 10., 11. un 23. janvārī kā muitas aģents savā vārdā, bet Zicplay SA labā un pēc Transmar Logistics rīkojuma kompetentajās muitas iestādēs Antverpenē (Beļģija) laišanai brīvā apgrozībā un nodošanai patēriņam ir iesniegusi trīs ievedmuitas deklarācijas “IM4” par kombinētām video un audio sistēmām “micro Z 99 DVBT”, kuras veido, pirmkārt, iekārta, kurā ietilpst DVD lasītājs, USB savienojums, FM uztvērējs, šķidro kristālu displejs (LCD) TFT, MP 3 atskaņotājs un televīzijas uztvērējs (turpmāk tekstā – “audio/video sistēma”), kā arī, otrkārt, noņemami skaļruņi.

18

Transportēšanai šīs preces ir tikušas demontētas un ievedmuitas deklarācijās “IM4” tikušas deklarētas kā atsevišķi elementi.

19

Tādējādi iekārtas “micro Z 99 DVBT” ir tikušas klasificētas divās atsevišķās KN tarifa pozīcijās, proti, pirmkārt, audio/video sistēmas KN apakšpozīcijā 8518 1095 90, kam piemēro 2,5 % muitas nodokli, un, otrkārt, noņemami skaļruņi – KN tarifa apakšpozīcijā 8518 2200 90, kam piemēro 4,5 % muitas nodokli.

20

Tādējādi audio/video sistēmas un skaļruņi nav tikuši deklarēti kopā KN pozīcijā 8521 9000 90, par ko ir jāmaksā 13,9 % ievedmuitas nodoklis.

21

VAD un J. J. M. van Aert tika noteikts 2011. gada 21. oktobrī ierasties correctionele rechtbank te Antwerpen [Antverpenes Krimināllietu tiesa] sakarā ar trīs deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā vai nodošanai patēriņam Savienības muitas teritorijā iesniegšanu ar kļūdainiem nosaukumiem un kļūdainu preču tarifa kodu attiecībā uz iekārtām “micro Z 99 DVBT”.

22

2012. gada 6. jūnija spriedumā minētā tiesa nosprieda, ka audio/video sistēmas un skaļruni esot jāuzskata par preču komplektu un jāklasificē visi kopā KN apakšpozīcijā 8521 9000 90. Tā piesprieda VAD un J. J. M. van Aert solidāri samaksāt naudassodu un apieto ievedmuitas nodokli.

23

Pēc tam, kad par šo spriedumu tika iesniegta apelācijas sūdzība, hof van beroep te Antwerpen [Antverpenes Apelācijas tiesa] ar 2013. gada 11. septembra spriedumu atstāja spēkā minēto spriedumu.

24

Šajā ziņā minētā tiesa ir ņēmusi vērā faktus, ka tostarp audio/video sistēmas un skaļruņi muitā ir tikuši uzrādīti kopā vienās un tajās pašās ievedmuitas deklarācijās “IM4” un ka šīs preces, kā izriet no ar tām saistītās dokumentācijas, acīmredzami ir domātas pārdošanai kopā.

25

Taču, kā uzskata apelācijas tiesa, komplektu, kas iesaiņots pārdošanai mazumtirdzniecībā, preces veido tad, ja tiek pierādīts, ka mazumtirdzniecībā tās tiek pārdotas vienā iepakojumā, proti, tās ir paredzēts parādīt kā vienu veselu šādā tirdzniecībā. Kā to parādot faktisko pierādījumu virkne, proti, preču kopīga ievešana, transports, rēķina izrakstīšana par tām un to apstrāde, tas, ka saņēmējs ir viens un tas pats, iekārtas vizuālais izskats, kā arī tas, ka ievesto skaļruņu pāru skaits tieši atbilst audio/video sistēmu skaitam, tā esot šajā gadījumā. Audio/video iekārta un skaļruņi to klasificēšanas brīdī esot veidojuši komplektu, kas iesaiņots pārdošanai mazumtirdzniecībā. Tas, ka to atmuitošanas brīdī šīs preces netika iesniegtas vienā iesaiņojumā, neietekmējot šo konstatējumu.

26

VAD un J. J. M. van Aert par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību iesniedzējtiesā.

27

Iesniedzējtiesa šajā kontekstā šaubās par to, vai komplektos mazumtirdzniecībai iesaiņotas preces, kas muitā pamatoti tikušas uzrādītas atsevišķos iesaiņojumos, bet par kurām ir skaidrs, ka tās ir savstarpēji saistītas un mazumtirdzniecībā tās tiek piedāvātas kā vienots veselums, ir jāuzskata par “precēm, kas iesaiņotas komplektos mazumtirdzniecībai”, kā noteikts Vispārīgo noteikumu 3. noteikuma b) punktā, arī tad, ja piedāvāšanai mazumtirdzniecībā šīs preces tiek iesaiņotas kopā tikai pēc deklarēšanas.

28

Šādos apstākļos Hof van Cassatie nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai preces, kas iesaiņotas komplektos mazumtirdzniecībai, kas muitā tiek uzrādītas atsevišķos iesaiņojumos, jo tas ir pamatoti, bet par kurām ir skaidrs, ka tās ir savstarpēji saistītas un mazumtirdzniecībā tās tiek piedāvātas kā vienots vesels, ir jāuzskata par precēm, kas iesaiņotas komplektos mazumtirdzniecībai, kā noteikts Vispārīgo [..] noteikumu 3. noteikuma b) punktā, arī tad, ja piedāvāšanai mazumtirdzniecībā preces tiek iesaiņotas kopā tikai pēc deklarēšanas?”

29

Ar prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai un kādā mērā Vispārīgo noteikumu 3. noteikuma b) punkts var tikt interpretēts tādējādi, ka tādas preces, par kādām ir pamatlieta, kas atmuitošanai tiek uzrādītas atsevišķos iepakojumos un tiek iesaiņotas kopā tikai pēc atmuitošanas, tomēr var tikt uzskatītas par “precēm, kas iesaiņotas komplektos mazumtirdzniecībai,” šīs normas izpratnē un tādējādi ietilpst vienā un tajā pašā tarifa pozīcijā, ja tiek pierādīts, ka, ņemot vērā objektīvus faktorus, šīs preces veido vienu veselu un ir paredzētas mazumtirdzniecībai tieši šādi.

30

Sākotnēji ir jāatgādina, ka Vispārīgo noteikumu 3. noteikuma b) punkts, kurā tostarp regulēta “preču, kas iesaiņotas komplektos mazumtirdzniecībai” klasifikācija, ir piemērojams tikai tad, ja, pirmkārt, attiecīgie produkti var tikt sasaistīti ar dažādām KN pozīcijām un, otrkārt, ja nav iespējams veikt klasifikāciju, piemērojot šo Vispārīgo noteikumu 3. noteikuma b) punktu, proti, nevar tikt veikta klasifikācija, dodot priekšroku pozīcijai, kurā ir konkrētāks preces apraksts, nevis pozīcijām, kurās preces apraksts ir vispārīgāks (skat. šajā ziņā spriedumus Telefunken Fernseh un Rundfunk, 163/84, EU:C:1985:396, 36. un 37. punkts, kā arī Kurcums Metal, C‑558/11, EU:C:2012:721, 36. punkts).

31

Lai arī šajā gadījumā no pirmā acu uzmetiena šķiet, ka Vispārīgo noteikumu 3. noteikuma b) punkta piemērošanas nosacījumi ir izpildīti attiecībā uz produktiem, par ko ir pamatlieta, šai tiesai ir jāveic šajā ziņā nepieciešamais vērtējums un jāpārbauda, vai šie produkti var tikt klasificēti dažādās KN pozīcijās, no kurām neviena nevar tikt uzskatīta par konkrētāku Vispārīgo noteikumu 3. noteikuma a) punkta izpratnē (skat. šajā ziņā spriedumus Kurcums Metal, C‑558/11, EU:C:2012:721, 28. punkts, un Vario Tek, C‑178/14, EU:C:2015:152, 18. punkts).

32

Kas attiecas uz uzdoto prejudiciālo jautājumu, ir jāuzsver, ka HS paskaidrojošajās piezīmēs, kā arī Vadlīnijās attiecībā uz Vispārīgo noteikumu 3. noteikuma b) punktu ir noteikts, ka par “precēm, kas iesaiņotas komplektos mazumtirdzniecībai” šīs normas izpratnē tiek uzskatītas tikai preces, “kas ir iesaiņotas tā, lai būtu piemērotas tiešai pārdošanai lietotājiem, neveicot pārsaiņošanu”. Taču šajā gadījumā tikai pēc atmuitošanas preces, kas aplūkotas pamatlietā, tika pārsaiņotas kopā, lai tiktu pārdotas kā viens vesels, kā rezultātā, kā uzskata iesniedzējtiesa, no jēdziena “preces, kas iesaiņotas komplektos mazumtirdzniecībai”, kā tas ir precizēts šajās HS paskaidrojošajās piezīmēs un Vadlīnijās, tās varētu tikt izslēgtas.

33

Šajā ziņā Tiesa ir nospriedusi, ka skaidrojumos, ko attiecībā uz KN ir sagatavojusi Komisija un attiecībā uz HS ir sagatavojusi PMO, ir svarīgas dažādu tarifa pozīciju piemērojamības interpretācijā, lai arī tām nav juridiski saistoša spēka (skat. it īpaši spriedumus Digitalnet u.c., C‑320/11, C‑330/11, C‑382/11 un C‑383/11, EU:C:2012:745, 33. punkts, kā arī Data I/O, C‑297/13, EU:C:2014:331, 33. punkts).

34

Līdz ar to minēto piezīmju saturam ir jābūt saderīgam ar KN normām un tās nevar grozīt šo normu piemērošanas jomu (spriedumi JVC France, C‑312/07, EU:C:2008:324, 34. punkts, un Vario Tek, C‑178/14, EU:C:2015:152, 22. punkts). Tas vēl jo vairāk ir tā attiecībā uz Vadlīnijām, ciktāl Komisija tajās precizē tvērumu, kādam, kā tā uzskata, būtu jābūt jēdzienam “preces, kas iesaiņotas komplektos mazumtirdzniecībai” Vispārīgo noteikumu 3. noteikuma b) punkta izpratnē.

35

Pirmkārt, ir jākonstatē, ka katrā ziņā ne no Vispārīgo noteikumu 3. noteikuma b) punkta formulējuma, ne arī no HS paskaidrojošajām piezīmēm un Vadlīnijām, kurās paredzētas zināmas atkāpes prasībai par vienotu iepakojumu, neizriet, ka jēdziens “komplekts” šīs normas izpratnē noteikti prasa, lai visos gadījumos attiecīgās preces atmuitojot tiktu uzrādītas vienā iepakojumā.

36

Otrkārt, ir jānorāda, ka Tiesa ir nospriedusi, ka jēdziens “komplekts” šīs normas izpratnē paredz ciešu saistību to pārdošanas ziņā starp attiecīgajām precēm, tādēļ tās tiek uzrādītas kopā ne tikai atmuitojot, bet arī parasti dažādos tirdzniecības posmos, it īpaši mazumtirdzniecībā, tiek piedāvātas kā viens vesels un vienā iepakojumā, lai apmierinātu kādu vajadzību vai noteiktas darbības veikšanu (šajā ziņā skat. spriedumu Telefunken Fernseh un Rundfunk, 163/84, EU:C:1985:396, 35. punkts).

37

Šajā ziņā, lai gan patiešām no sprieduma Telefunken Fernseh un Rundfunk (163/84, EU:C:1985:396) izriet, ka, lai tās varētu tikt klasificētas kopā kā “preču komplekts”, tās atmuitošanai ir jāuzrāda kopā, tomēr no šī sprieduma neizriet, ka šādai klasifikācijai attiecīgajām precēm šajā brīdī noteikti ir jābūt iepakotām vienā un tajā pašā iepakojumā. Jēdziens “preču komplekts” drīzāk norāda uz tādu preču kombināciju, kas parasti, it īpaši mazumtirdzniecībā, tiek piedāvātas kā viens vesels un vienā iepakojumā, lai apmierinātu kādu vajadzību vai noteiktas darbības veikšanu.

38

Preču kopīgs iepakojums, uzrādot tās muitai, nav sine qua non nosacījums, lai uzskatītu, ka tās ir viens vesels un tādējādi ir “komplekts” Vispārīgo noteikumu 3. noteikuma b) punkta izpratnē, bet tā ir tikai norāde, kas ļauj izdarīt šādu secinājumu.

39

Pretēja komplekta jēdziena interpretācija patiesībā ļautu ar tādu relatīvi vienkāršu manipulāciju kā pārsaiņošana vai preču sastiprināšana ar stiegrotu līmlenti importētājiem pašiem izvēlēties tiem izdevīgāko attiecīgo preču tarifa klasifikāciju – vai nu kā vienu veselu vai atsevišķi.

40

No Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka šāda iespēja būtu pretrunā principam, ka izšķirošais kritērijs preču tarifu klasifikācijā kopumā ir to objektīvās īpašības un pazīmes, un tādējādi tiktu pārkāpti mērķis atvieglot muitas kontroli un tiesiskā noteiktība, kurai ir jāprevalē importēto preču tarifa klasifikācijā (skat. šajā ziņā spriedumus Kurcums Metal, C‑558/11, EU:C:2012:721, 29. punkts, un Humeau Beaupréau, C‑2/13, EU:C:2014:48, 45. punkts).

41

Turklāt no Tiesas judikatūras būtībā izriet, ka, nosakot, vai preces ir viens vesels vai, citiem vārdiem sakot, “komplekts” Vispārīgo noteikumu 3. noteikuma b) punkta izpratnē, kad attiecīgās preces tiek uzrādītas muitā, galu galā tas ir jāveic, ņemot vērā veidu, kādā ir paredzēts tās piedāvāt patērētājiem, proti, vai tās tiem tiek piedāvātas kopā (šajā ziņā skat. spriedumu Telefunken Fernseh un Rundfunk, 163/84, EU:C:1985:396, 35. punkts).

42

Visbeidzot, kā to dara Beļģijas valdība, ir jākonstatē, ka tas, ka pamatlietā aplūkotās preces pēc to atmuitošanas tika pārsaiņotas vienā iepakojumā, nenozīmē pilnīgi noteikti, ka tās tieši nevar tikt pārdotas kā viens vesels lietotājiem nepārsaiņojot. Proti, ņemot vērā iesniedzējtiesas sniegto informāciju, šķistu pilnībā iespējami un pamatoti, ka audio/video sistēmas un atbilstošie skaļruņi tiktu pārdoti lietotājiem kopā gan atsevišķās kastēs, gan vienā iepakojumā.

43

No tā izriet, ka apstāklis, ka preces tiek uzrādītas muitā atsevišķos iepakojumos un tiek iesaiņotas kopā tikai pēc atmuitošanas, kā tāds neliedz šīs preces klasificēt kā “preces, kas iesaiņotas komplektos mazumtirdzniecībai”, Vispārīgo noteikumu 3. noteikuma b) punkta izpratnē, ja atmuitošanas brīdī no citiem objektīviem faktoriem izriet, ka šīs preces veido vienu veselu un ir paredzēts tās šādi pārdot mazumtirdzniecībā.

44

Šādus objektīvus faktorus var izsecināt no tādiem apstākļiem, kādi ir norādīti iesniedzējtiesas nolēmumā, proti, preču kopīga ievešana, transports, rēķina izrakstīšana par tām un kopīga apstrāde, tas, ka saņēmējs ir viens un tas pats, iekārtas vizuālais izskats, kā arī tas, ka ievesto skaļruņu pāru skaits tieši atbilst audio/video sistēmu skaitam. Tomēr valsts tiesai ir jānovērtē attiecīgie apstākļi, lai konstatētu, vai preces, par kurām ir pamatlieta, var tikt uzskatītas par tādām, kas ir paredzētas kā komplekti.

45

Tādēļ uz prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, ka Vispārīgo noteikumu 3. noteikuma b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādas preces, par kādām ir pamatlieta, kas atmuitošanai tiek uzrādītas atsevišķos iepakojumos un tiek iesaiņotas kopā tikai pēc šīs darbības, tomēr var tikt uzskatītas par “precēm, kas iesaiņotas komplektos mazumtirdzniecībai” šīs normas izpratnē, un tādējādi tās ietilpst vienā un tajā pašā tarifa pozīcijā, ja tiek pierādīts, ka, ņemot vērā citus objektīvus faktorus, šīs preces veido vienu veselu un ir paredzētas mazumtirdzniecībai tieši šādi.

46

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

Vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu, kas ir I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, redakcijā, kas izriet no Komisijas 2007. gada 20. septembra Regulas (EK) Nr. 1214/2007, 3. noteikuma b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādas preces, par kādām ir pamatlieta, kas atmuitošanai tiek uzrādītas atsevišķos iepakojumos un tiek iesaiņotas kopā tikai pēc šīs darbības, tomēr var tikt uzskatītas par “precēm, kas iesaiņotas komplektos mazumtirdzniecībai” šīs normas izpratnē un tādējādi tās ietilpst vienā un tajā pašā tarifa pozīcijā, ja tiek pierādīts, ka, ņemot vērā objektīvus faktorus, šīs preces veido vienu veselu un ir paredzētas mazumtirdzniecībai tieši šādi, un tas ir jānovērtē valsts tiesai.