—

Vorarlberger Gebietskrankenkasse vārdā – J. Lercher, Rechtsanwalt,

—

A. Knauer vārdā – J. Nagel un M. Bitriol, Rechtsanwälte,

—

Austrijas valdības vārdā – G. Hesse, pārstāvis,

—

Apvienotās Karalistes valdības vārdā – V. Kaye, pārstāve, kurai palīdz T. de la Mare, QC,

—

Eiropas Komisijas vārdā – M. Kellerbauer un D. Martin, pārstāvji,

—

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā – M. Moustakali, X. Lewis un M. Schneider, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 1. lpp., un labojums – OV L 200, 1. lpp.) 5. pantu, kā arī LESD 45. pantu.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Vorarlberger Gebietskrankenkasse (Forarlbergas reģionālā slimokase, turpmāk tekstā – “slimokase”) un A. Knauer, no vienas puses, un Landeshauptmann von Vorarlberg (Forarlbergas federālās zemes priekšsēdētājs), no otras puses, par A. Knauer pienākumu veikt iemaksas Austrijas veselības apdrošināšanas shēmā saistībā ar ikmēneša pensiju, kas viņam tiek maksāta no Lihtenšteinas Firstistes arodpensiju shēmas.

3

Saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 preambulas 9. apsvērumu:

4

Minētās regulas 3. pantā “Jomas, uz kurām attiecas šī regula” ir paredzēts:

“1.   Šī regula attiecas uz visiem tiesību aktiem, kuri skar šādas sociālā nodrošinājuma jomas:

[..]

[..].”

5

Saskaņā ar šīs pašas regulas 5. pantu “Vienlīdzīga attieksme pret pabalstiem, ienākumiem, faktiem vai notikumiem”:

“Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, ņemot vērā izklāstītos īpašos īstenošanas noteikumus, piemēro šādus noteikumus:

6

Regulas Nr. 883/2004 9. panta “Dalībvalstu deklarācijas par šās regulas darbības jomu” 1. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstis Komisijai rakstveidā paziņo tostarp par šīs regulas 3. pantā minētajiem tiesību aktiem un shēmām.

7

Minētās regulas 30. pantā “Pensionāru iemaksas” ir noteikts:

“1.   Tās dalībvalsts iestāde, kas saskaņā ar tiesību aktiem, kurus tā piemēro, ir atbildīga par atskaitījumu izdarīšanu attiecībā uz iemaksām par slimības [..] pabalstiem, var pieprasīt un atgūt šos atskaitījumus, ko aprēķina atbilstoši tiesību aktiem, ko tā piemēro, tikai tik, cik lielas pabalstu izmaksas [..] jāsedz minētās dalībvalsts iestādei.

2.   Ja [..] slimības, maternitātes vai līdzvērtīgu paternitātes pabalstu iegūšana ir atkarīga no iemaksu vai līdzīgu maksājumu izdarīšanas saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā dzīvo attiecīgais pensionārs, šīs iemaksas neizmaksā, pamatojoties uz šādu dzīvesvietu.”

8

Regulas Nr. 883/2004 53. panta “Noteikumi par pārklāšanās novēršanu” 1. punktā ir paredzēts:

“Tādu vecuma un apgādnieka zaudējuma pabalstu pārklāšanos, kas aprēķināti vai sniegti, pamatojoties uz apdrošināšanas un/vai dzīvesvietas periodiem, ko izpildījusi viena un tā pati persona, uzskata par viena veida pabalstu pārklāšanos.”

9

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai Nr. 883/2004 (OV L 284, 1. lpp.), 30. pantu “Pensionāru iemaksas”:

“Ja persona saņem pensiju no vairāk nekā vienas dalībvalsts, nekādā gadījumā tā iemaksu summa, ko atskaita no visām izmaksātajām pensijām, nepārsniedz summu, ko attiecīgi atskaitītu personai, kura kompetentajā dalībvalstī saņem pensiju tādā pašā apmērā.”

10

Regulas Nr. 883/2004 un Nr. 987/2009 Lihtenšteinai ir piemērojamas saskaņā ar [Eiropas Ekonomikas zonas] Apvienotās komitejas 2011. gada 1. jūlija Lēmumu Nr. 76/2011, ar ko groza EEZ līguma VI pielikumu (Sociālais nodrošinājums) un 37. protokolu (OV L 262, 33. lpp.).

11

Sociālā nodrošinājuma kodeksa (Allgemeines Sozialversicherungsgesetz), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2010. gada Otro likumu par grozījumiem sociālā nodrošinājuma shēmā (2. Sozialversicherungs-Änderungsgesetz 2010, BGBl. I, 102/2010; turpmāk tekstā – “Sociālā nodrošinājuma kodekss”), 73.a panta 1. punktā ir noteikts:

“Ārvalsts pensijas saņēmējam, kuram ir piemērojama

[..]

gadījumā, ja tam ir tiesības uz veselības apdrošināšanas pabalstiem, veselības apdrošināšanas iemaksa saskaņā ar 73. panta 1. un 1.a punktu ir jāveic arī no šīs ārvalsts pensijas. Šī iemaksa ir jāveic brīdī, kad tiek izmaksāta ārvalsts pensija.”

12

Runājot par Austrijas pensiju sistēmu, kas ieviesta ar Sociālā nodrošinājuma kodeksu, iesniedzējtiesa skaidro, ka pensiju apdrošināšanai, kas apdrošinātos aizsargā tostarp no vecuma riskiem, ir mērķis ļaut apdrošinātajam saglabāt ierasto dzīves līmeni, kāds tam ir bijis pirms pensionēšanās. Lai varētu saņemt vecuma pensiju, papildus vispārējā pensijas vecuma sasniegšanai apdrošinātajam ir arī jāveic obligātās apdrošināšanas iemaksas noteiktu laikposmu skaitu. Obligāti apdrošināts pamatā ir ikviens darba ņēmējs, kurš ir nodarbināts pie darba devēja un kura ienākumi pārsniedz neapliekamo minimumu. Obligātās pensiju apdrošināšanas dalībniekiem, kuri vēlas saņemt pensijas maksājumu papildus pensijai, uz kuru tiem pamatā būtu tiesības, ir iespēja brīvprātīgi apdrošināties, veicot iemaksas, kas nepārsniedz gada maksimālo summu. Runājot par pensiju apdrošināšanas sadales shēmu, veiktās iemaksas tieši tiek izmantotas pabalstu finansēšanai. Pensiju apdrošināšanas pārvaldību nodrošina apdrošināšanas sabiedrības.

13

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Lihtenšteinas vecuma pensiju sistēma ir balstīta uz trim pīlāriem, proti, vecuma un apgādnieka zaudējuma apdrošināšanu (1. pīlārs), arodpensiju shēmu (2. pīlārs) un privātām papildpensiju shēmām (3. pīlārs).

14

Ja vecuma un apgādnieka zaudējuma apdrošināšana ir iemaksu sistēma, kas tiek finansēta no iemaksām, tad arodpensiju shēma, ko reglamentē 1987. gada 20. oktobra Likums par arodpensiju shēmu (Gesetz über die betriebliche Personalvorsorge), ir fondēta pensiju shēma. Tā ir saistīta ar vecuma un apgādnieka zaudējuma apdrošināšanas shēmu, kā arī ar darba tiesiskajām attiecībām. Dalība arodpensiju shēmā principā ir obligāta, un kopā ar vecuma un apgādnieka zaudējuma apdrošināšanu tai ir jāļauj apdrošinātajam saglabāt ierasto dzīvesveidu, kāds tam ir bijis pirms pensionēšanās. Arodpensiju shēmas īstenošana principā piekrīt vienībai, kas ir jāizveido vai jāizmanto darba devējam, proti, pensiju kapitāla uzkrāšanas institūcijai. Šīm institūcijām var būt tikai minimālo likumisko pabalstu piešķiršanas pilnvaras vai noteiktu par šiem minimālajiem pabalstiem augstāku pabalstu piešķiršanas nodrošināšanas funkcijas tajos pašos tiesiskos un organizatoriskos ietvaros. Arodpensiju shēmas definīcija un struktūra pārsvarā nav saistīta nedz ar vecuma risku skarto personu pašiniciatīvu, nedz to vēlmi noteikt saturu.

15

Atbilstoši Regulas Nr. 883/2004 9. pantam Lihtenšteinas Firstiste ir paziņojusi Likumu par arodpensiju shēmu kā tiesību aktu, kas ietilpst šīs regulas materiālajā piemērošanas jomā.

16

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka A. Knauer un R. Mathis dzīvo Austrijā un, tā kā viņi saņem Austrijas pensiju, uz viņiem attiecas veselības apdrošināšanas shēma saskaņā ar Sociālā nodrošinājuma kodeksu. Tā kā viņi iepriekš bija strādājušu Šveicē un Lihtenšteinā, viņi saņem vecuma pensijas no pensiju fonda Lihtenšteinas arodpensiju shēmas ietvaros (turpmāk tekstā – “Lihtenšteinas pensiju fonds”).

17

Slimokase ir uzlikusi A. Knauer un R. Mathis pienākumu veikt iemaksas veselības apdrošināšana shēmā kopš 2011. gada oktobra par ikmēneša pensijām, kas viņiem tiek izmaksātas no Lihtenšteinas pensiju fonda.

18

Ar diviem 2013. gada 10. decembra lēmumiem Forarlbergas federālās zemes priekšsēdētājs samazināja A. Knauer un R. Mathis veselības apdrošināšana shēmas iemaksu apmēru, pamatojoties uz to, ka Regulas Nr. 883/2004 piemērošanas jomā ietilpst un līdz ar to Sociālā nodrošinājuma kodeksa 73.a pantā paredzētajam iemaksu veikšanas pienākumam ir pakļauta tikai daļa no arodpensiju shēmas, proti, tā daļa, kas atbilst minimālajiem obligātajiem pabalstiem. Savukārt papildu daļa, kas paredzēta Likumā par arodpensiju shēmu un atbilst dāsnākiem pabalstiem nekā minimālie pabalsti, neietilpstot minētajā piemērošanas jomā. Tas pats attiecoties uz Lihtenšteinas arodpensiju shēmas daļu, kas atbilst pabalstiem, kuri piešķirti atbilstoši iemaksām, kas veiktas pirms Likuma par arodpensiju shēmu stāšanās spēkā, tas ir, pirms 1989. gada 1. janvāra. Šī daļa būtu jāanalizē tāpat kā papildu daļa.

19

Slimokase pārsūdzēja šos abus lēmumus iesniedzējtiesā, un A. Knauer pārsūdzēja lēmumu, kurš uz viņu attiecas. Slimokase uzskata, ka maksājamās iemaksas ir jāaprēķina, pamatojoties uz visām ikmēneša pensijām, kas A. Knauer un R. Mathis maksātas no Lihtenšteinas pensiju fonda, bet A. Knauer uzskata, ka par šīm pensijām nav jāveic nekādas iemaksas.

20

Atbilstoši iesniedzējtiesas norādītajam, ja salīdzina tiesiskos tādu vecuma pensijas piešķiršanas nosacījumus, kas piešķirtas atbilstoši Sociālā nodrošinājuma kodeksam, no vienas puses, un atbilstoši Likumam par arodpensiju shēmu, no otras puses, šķiet, ir jāsecina, ka runa ir par līdzvērtīgiem pabalstiem Regulas Nr. 883/2004 5. panta a) punkta izpratnē. Tā uzskata, ka pēdējās minētās pensijas ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā. Proti, minētās pensijas esot balstītas uz konkrētās valsts sociālā nodrošinājuma nozari vai tās vecuma pensiju shēmu regulējošajām tiesību normām, un turklāt Lihtenšteinas Firstiste ir paziņojusi Likumu par arodpensiju shēmu kā tādu, kurš kopumā ietilpst minētās regulas piemērošanas jomā.

21

Tomēr iesniedzējtiesa uzskata, ka nav neiespējams, pirmkārt, ka Lihtenšteinas arodpensiju shēma – neņemot vērā tās piederību koordinēto pensiju sistēmu lokam, kura ir tikusi skaidri apstiprināta ar minēto paziņojumu, – ievērojot tās privātautonomās satura noteikšanas iespējas, var netikt uzskatīta par līdzvērtīgu šīs pašas regulas 5. panta izpratnē un, otrkārt, ka visu no minētās pensiju shēmas maksājamo pabalstu iekļaušana Austrijas veselības apdrošināšanas iemaksu bāzē saskaņā ar Savienības tiesībām būtu jāuzskata par prettiesisku pasākumu, jo ar to tiek radīts šķērslis LESD 45. pantā noteiktā brīvās pārvietošanās principa īstenošanai.

22

Šādos apstākļos Verwaltungsgerichtshof (Administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

23

Vispirms pirmām kārtām ir jānorāda, ka, tā kā vecuma pabalsti tika minēti paziņojumā Regulas Nr. 883/2004 9. panta izpratnē, tie ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā (šajā ziņā skat. spriedumus Mora Romero, C‑131/96, EU:C:1997:317, 25. punkts, kā arī Pérez García u.c., C‑225/10, EU:C:2011:678, 36. punkts).

24

Netiek apstrīdēts, ka Lihtenšteinas Firstiste, kas šīs regulas piemērošanai ir jāpielīdzina dalībvalstij, attiecīgo arodpensiju shēmu pamatlietā kopumā ir paziņojusi atbilstoši Regulas Nr. 883/2004 9. pantam. Tādēļ ir jāuzskata, ka no šīs shēmas maksātie vecuma pabalsti ietilpst minētās regulas piemērošanas jomā.

25

Otrām kārtām, pat ja jautājumā ir atsauce uz Regulas Nr. 883/2004 5. pantu, parasti patiesībā tas attiecas uz jēdziena “līdzvērtīgi pabalsti” šīs regulas 5. panta a) punkta izpratnē interpretāciju.

26

Šādos apstākļos iesniedzējtiesas uzdotais jautājums ir jāsaprot tādējādi, ka tiek jautāts, vai minētās regulas 5. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā esošie no vienas dalībvalsts arodpensiju shēmas maksātie vecuma pabalsti un no citas dalībvalsts obligātās pensiju shēmas maksātie pabalsti, šīm abām shēmām ietilpstot vienas un tās pašas regulas piemērošanas jomā, ir uzskatāmi par līdzvērtīgiem pabalstiem šīs tiesību normas izpratnē.

27

Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, lai noskaidrotu Savienības tiesību normas, šajā gadījumā – Regulas Nr. 883/2004 5. panta a) punkta, piemērošanas jomu, ir jāņem vērā gan tās formulējums, gan tās konteksts, gan arī tās mērķi (it īpaši skat. spriedumu Angerer, C‑477/13, EU:C:2015:239, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).

28

Šīs tiesību normas tekstā nav norāžu par veidu, kādā būtu jāinterpretē termins “līdzvērtīgi pabalsti”. Tomēr, kā secinājumu 54. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts un pretēji tam, ko ierosina Komisija, jēdziens “līdzvērtīgi pabalsti” Regulas Nr. 883/2004 5. panta a) punkta izpratnē var nenozīmēt to pašu, ko “viena veida pabalsti” šīs regulas 53. panta izpratnē. Proti, ja Savienības likumdevējs būtu vēlējies piemērot judikatūras kritērijus par šī “viena veida pabalstu” jēdziena interpretāciju apstākļos, kad ir piemērojami nepārklāšanās noteikumi, tas būtu lietojis vienu un to pašu terminoloģiju pielīdzināšanas principa piemērošanai.

29

Runājot par Regulas Nr. 883/2004 5. panta a) punkta kontekstu, patiešām, kā norāda Austrijas valdība, citi noteikumi, piemēram, šīs regulas 30. pants un Regulas Nr. 987/2009 30. pants var reglamentēt apstākļus, kādos dalībvalsts iestāde tādos apstākļos kā pamatlietā esošie var pieprasīt un atgūt atskaitījumus, lai segtu slimības pabalstus. Tomēr šis apstāklis vien neizslēdz to, ka šajā 5. panta a) punktā var būt paredzēts arī reglamentēt šos nosacījumus.

30

Vispārīgi jānorāda, ka no Regulas Nr. 883/2004 30. panta un Regulas Nr. 987/2009 30. panta izriet, ka šajos pantos ir ieviesti daži konkrēti ierobežojumi dalībvalstu iespējai pieprasīt un atgūt atskaitījumus, lai tostarp segtu slimības pabalstus. Tādējādi minētajos pantos nav paredzēts reglamentēt šo pieprasīšanu un atgūšanu tādējādi, ka atbilstoši Regulas Nr. 883/2004 5. pantam šī pati pieprasīšana un atgūšana būtu izslēgtas no minētā 5. panta a) punkta piemērošanas jomas.

31

Attiecībā uz Regulas Nr. 883/2004 5. panta a) punkta mērķi no šīs regulas preambulas 9. apsvēruma izriet, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies minētās regulas tekstā ieviest judikatūrā noteikto pabalstu, ienākumu un faktu pielīdzināšanas principu, lai tas tiktu attīstīts, ievērojot Tiesas nolēmumu būtību un garu.

32

Tādējādi vispirms ir jānorāda, ka divi vecuma pabalsti nav uzskatāmi par līdzvērtīgiem minētās regulas 5. panta a) punkta izpratnē tikai tādēļ, ka abi ietilpst vienas un tās pašas regulas piemērošanas jomā. Proti, papildus tam, ka šāda interpretācija nerod apstiprinājumu Tiesas judikatūrā, tā atņemtu minētajā tiesību normā iekļautajai un Savienības likumdevēja paredzētajai līdzvērtības prasībai tās piemērojamību, jo šī tiesību norma katrā ziņā var būt piemērojama tikai pabalstiem, kas ietilpst tās piemērošanas jomā.

33

Vēl, runājot konkrēti par tādiem vecuma pabalstiem kā pamatlietā aplūkotie un ņemot vērā Tiesas judikatūru, uz kuru Savienības likumdevējs atsaucas Regulas Nr. 883/2004 preambulas 9. apsvērumā, šīs regulas 5. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas būtībā attiecas uz diviem vecuma pabalstiem, kas ir salīdzināmi (šajā ziņā skat. spriedumu Klöppel, C‑507/06, EU:C:2008:110, 19. punkts).

34

Runājot par šādu pabalstu salīdzināmību, ir jāņem vērā šo pabalstu un tiesiskā regulējuma, ar kuru tie ir tikuši ieviesti, mērķis (pēc analoģijas skat. spriedumu O, C‑432/14, EU:C:2015:643, 33. punkts).

35

Attiecībā uz pamatlietu jānorāda, ka no paša jautājuma formulējuma izriet, ka vecuma pabalstiem, kas tiek maksāti no Lihtenšteinas arodpensiju shēmas, un no Austrijas obligātās apdrošināšanas shēmas maksātajiem pabalstiem ir viens un tas pats mērķis – nodrošināt to saņēmējiem ierastā dzīves līmeņa saglabāšanu, kāds tiem ir bijis pirms pensionēšanās.

36

Līdz ar to tādi vecuma pabalsti kā pamatlietā aplūkotie ir jāuzskata par salīdzināmiem. Šajā ziņā, kā secinājumu 60. punktā norādījis ģenerāladvokāts, ar to, ka pastāv atšķirības tostarp veidā, kādā tiek iegūtas tiesības uz šiem pabalstiem, vai apdrošināto iespējā saņemt fakultatīvus papildu pabalstus, nebūtu pamatots citāds secinājums.

37

Visbeidzot, nevar konstatēt, ka pastāvētu objektīvs attaisnojums tam, ka tādos apstākļos kā pamatlietā esošie attiecīgie vecuma pabalsti netiktu vienādi vērtēti. Šāds attaisnojums attiecīgajā gadījumā varētu pastāvēt, ja, kā pamatoti ir norādījusi EBTA Uzraudzības iestāde, iemaksas slimības pabalstu segšanai tiktu atskaitītas Austrijā no vecuma pabalstiem, kas tiek izmaksāti no Lihtenšteinas arodpensiju shēmas, lai arī šādas iemaksas jau būtu tikušas atskaitītas Lihtenšteinā. Tomēr no Tiesā iesniegtajiem lietas materiāliem neizriet, ka tā tas būtu noticis pamatlietas apstākļos.

38

Līdz ar to uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 883/2004 5. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā esošie no vienas dalībvalsts arodpensiju shēmas maksātie vecuma pabalsti un no citas dalībvalsts obligātās pensiju shēmas maksātie pabalsti, šīm abām shēmām ietilpstot vienas un tās pašas regulas piemērošanas jomā, ir uzskatāmi par līdzvērtīgiem pabalstiem šīs tiesību normas izpratnē, jo abām pabalstu kategorijām ir viens un tas pats mērķis – nodrošināt to saņēmējiem ierastā dzīves līmeņa saglabāšanu, kāds tiem ir bijis pirms pensionēšanās.

39

Attiecībā uz pamatlietu pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu 5. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā esošie no vienas dalībvalsts arodpensiju shēmas maksātie vecuma pabalsti un no citas dalībvalsts obligātās pensiju shēmas maksātie pabalsti, šīm abām shēmām ietilpstot vienas un tās pašas regulas piemērošanas jomā, ir uzskatāmi par līdzvērtīgiem pabalstiem šīs tiesību normas izpratnē, jo abām pabalstu kategorijām ir viens un tas pats mērķis – nodrošināt to saņēmējiem ierastā dzīves līmeņa saglabāšanu, kāds tiem ir bijis pirms pensionēšanās.