Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62014CJ0352

Tiesas spriedums (sestā palāta) 2015. gada 15. oktobrī.
Juan Miguel Iglesias Gutiérrez un Elisabet Rion Bea pret Bankia SA u.c.
Juzgado de lo Social n° 2 de Terrassa lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu.
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – LESD 107. un 108. pants – Finanšu krīze – Atbalsts finanšu nozarei – Atbalsta saderība ar iekšējo tirgu – Eiropas Komisijas lēmums – Finanšu iestāde, uz kuru attiecas pārstrukturēšanas process – Darba ņēmēja atlaišana – Valsts tiesiskais regulējums, kas attiecas uz atlaišanas pabalsta summu.
Apvienotās lietas C-352/14 un C-353/14.

Court reports – general

ECLI identifier: ECLI:EU:C:2015:691

TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)

2015. gada 15. oktobrī ( * )

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — LESD 107. un 108. pants — Finanšu krīze — Atbalsts finanšu nozarei — Atbalsta saderība ar iekšējo tirgu — Eiropas Komisijas lēmums — Finanšu iestāde, uz kuru attiecas pārstrukturēšanas process — Darba ņēmēja atlaišana — Valsts tiesiskais regulējums, kas attiecas uz atlaišanas pabalsta summu”

Apvienotās lietas C‑352/14 un C‑353/14

par lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Juzgado de lo Social no 2 de Terrassa (Terasas 2. darba lietu tiesa, Spānija) iesniedza ar lēmumiem, kas pieņemti 2014. gada 8. jūlijā un kas Tiesā reģistrēti 22. jūlijā, tiesvedībās

Juan Miguel Iglesias Gutiérrez (C‑352/14),

Elisabet Rion Bea (C‑353/14)

pret

Bankia SA ,

Sección Sindical UGT ,

Sección Sindical CCOO ,

Sección Sindical ACCAM ,

Sección Sindical CSICA ,

Sección Sindical SATE ,

Fondo de Garantía Salarial .

TIESA (sestā palāta)

šādā sastāvā: E. Levits, kas pilda palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši M. Bergere [M. Berger] (referente) un S. Rodins [S. Rodin],

ģenerāladvokāts M. Vatelē [M. Wathelet],

sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

Bankia SA vārdā – H. Monzón Pérez, abogada,

Spānijas valdības vārdā – M. Sampol Pucurull, pārstāvis,

Eiropas Komisijas vārdā – L. Flynn un É. Gippini Fournier, pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1

Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz LESD 107. un 108. panta interpretāciju.

2

Šie lūgumi ir tikuši iesniegti divās tiesvedībās starp attiecīgi Iglesias Gutiérrez un Rion Bea, no vienas puses, un Bankia SA (turpmāk tekstā – “Bankia”), dažādām arodbiedrību nodaļām un Fondo de Garantía Salarial (Algas garantiju fonds), no otras puses, par minēto personu atlaišanu, ko veikusi Bankia.

Atbilstošās tiesību normas

Savienības tiesības

Regula (EK) Nr. 659/1999

3

Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD 108.] panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.), 7. panta 1.–5. punktā, kas iekļauts II nodaļā “Procedūra attiecībā uz paziņotu atbalstu”, ir paredzēts:

“1.   Neskarot 8. pantu, formālo izmeklēšanas procedūru izbeidz ar lēmumu, kas paredzēts šā panta no 2. līdz 5. punktā.

2.   Ja Komisija konstatē, ka – attiecīgos gadījumos, pēc attiecīgās dalībvalsts veikta grozījuma – paziņotais pasākums nav atbalsts, tā nostiprina minēto konstatējumu ar lēmumu.

3.   Ja Komisija konstatē, ka – attiecīgos gadījumos, pēc attiecīgās dalībvalsts veikta grozījuma – šaubas par paziņotā pasākuma saderību ar kopējo tirgu ir novērstas, tā nolemj, ka atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu (turpmāk – “pozitīvs lēmums”). Lēmumā norāda, kuru no [LESD] paredzētajiem izņēmumiem piemēro.

4.   Pozitīvā lēmumā Komisija var ietvert nosacījumus, kurus ievērojot atbalsts uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu, un noteikt pienākumus, kas ļauj uzraudzīt tās lēmuma izpildi (turpmāk – “nosacīts lēmums”).

5.   Ja Komisija konstatē, ka paziņotais atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu, tā nolemj, ka attiecīgais atbalsts netiek ieviests (turpmāk – “negatīvs lēmums”).”

4

Minētās regulas 25. pantā ir noteikts:

“Lēmumus, ko pieņem saskaņā ar II, III, IV, V un VII nodaļu, adresē attiecīgai dalībvalstij. [..]”

Lēmums par BFA grupas pārstrukturēšanu

5

Saistībā ar finanšu krīzi, kura sākās 2008. gadā, Spānijas iestādes 2012. gada 9. novembrī paziņoja Komisijai Banco Financiero y de Ahorro SA un tās meitasuzņēmuma Bankia (turpmāk tekstā abi kopā – “BFA grupa”) pārstrukturēšanas plānu.

6

Komisija 2012. gada 28. novembrī pieņēma Lēmumu C(2012) 8764 final par Spānijas iestāžu piešķirto atbalstu BFA grupas pārstrukturēšanai un rekapitalizācijai (turpmāk tekstā – “Lēmums par BFA grupas pārstrukturēšanu”). Šā lēmuma 217. un 218. punktā Komisija konstatēja, ka paziņotie pasākumi ir uzskatāmi par atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, taču, ņemot vērā Spānijas Karalistes uzņemtās saistības, tie ir jāuzskata par saderīgiem ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

7

Savā vērtējumā par paziņoto pasākumu saderīgumu Komisija atsaucas uz noteiktām Spānijas Karalistes saistībām. Lēmuma par BFA grupas pārstrukturēšanu 215. punktā tā it īpaši norāda:

“Papildus šiem liela mēroga strukturālajiem pasākumiem Spānijas Karaliste līdz 2017. gada decembrim, kas ir pārstrukturēšanas perioda noslēguma termiņš [..], ir apņēmusies arī ievērot vairākus citus rīcības ierobežojumus un konkrēti nodrošināt, ka BFA grupa:

i)

[..] ievēro atalgojuma un pabalstu jomā spēkā esošo tiesisko regulējumu, it īpaši tiesību normas par piemērojamajiem algu ierobežojumiem kredītiestādēs, kā arī ierobežojumus, kuri var izrietēt no valdības kontrolētas iestādes vai grupas statusa [..]

Valdība apņemas arī nodrošināt, ka publiskie līdzekļi pabalstu un algu jomā tiek izmantoti visefektīvākajā veidā atbilstoši principiem, kas ir Karaļa leģislatīvā dekrēta 24/2012 pieņemšanas pamatā. Tādējādi tā nodrošinās, ka pārstrukturēšanas process atbilst ļoti augstām prasībām, proti, ka atlaišanas pabalsti ir līdzīgi likumā noteiktajam minimumam, taču šajā ziņā ir pieļaujama zināma elastība, lai neaizkavētu procesu; vajadzības gadījumā tā arī vērtēs, vai ir jāierosina personāla un vispārējo izmaksu samazināšana, ja peļņas vai zaudējumu aprēķina attīstība ir negatīva.

[..]”

8

Spānijas Karalistes ierosinātās saistības ir iekļautas nosacījumu dokumentā, kas pievienots minētajam lēmumam. Šā dokumenta 84. un 85. punktā šo nosacījumu skaitā kā rīcības pasākumi un uzņēmuma pārvaldības noteikumi ir iekļautas šā paša lēmuma 215. punktā minētās saistības.

Spānijas tiesības

9

Darba likuma, kas apstiprināts ar Karaļa 1995. gada 24. marta Leģislatīvo dekrētu 1/1995, ar kuru apstiprina Darba likuma pārstrādāto tekstu (Real Decreto Legislativo 1/1995 por el que se aprueba el texto refundido de la Ley del Estatuto de los Trabajadores; BOE Nr. 75, 1995. gada 29. marts, 9654. lpp.), redakcijā, kas izriet no 2012. gada 6. jūlija Likuma 3/2012, ar ko noteikti steidzami pasākumi darba tirgus reformai (Ley 3/2012 de medidas urgentes para la reforma del mercado laboral; BOE Nr. 162, 2012. gada 7. jūlijs, 49113. lpp.; turpmāk tekstā – “Darba likums”), 51. panta 1. punktā kolektīvās atlaišanas jēdziens ir definēts kā “darba tiesisko attiecību izbeigšana saimniecisku, tehnisku, organizatorisku vai ar ražošanu saistītu iemeslu dēļ” gadījumos, kad 90 dienu laikā šī darba tiesisko attiecību izbeigšana skar vismaz noteiktu darba ņēmēju skaitu no attiecīgā uzņēmuma kopējā darba ņēmēju skaita. Šajā tiesību normā ir precizēts, ka “saimnieciskie iemesli ir konstatējami tad, ja no uzņēmuma rādītājiem var izsecināt, ka tas ir sliktā ekonomiskā stāvoklī, piemēram, tādos gadījumos, kad ir radušies vai plānoti zaudējumi vai pastāvīga regulāro ieņēmumu vai apgrozījuma samazināšanās”.

10

Minētā likuma 52. pantā ir paredzēts, ka darba līgums var tikt izbeigts objektīvu iemeslu dēļ, “ja ir izpildīts kāds no [šā likuma] 51. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem un darba līguma izbeigšana attiecas uz mazāku darba ņēmēju skaitu, nekā paredzēts minētajos noteikumos”.

11

Attiecībā uz darba līguma izbeigšanas objektīvu iemeslu dēļ formu un sekām Darba likuma 53. panta 1. punktā ir noteikts:

“Lai noslēgtu vienošanos par darba līgumu izbeigšanu uz iepriekšējā pantā paredzēto noteikumu pamata, ir jāievēro šādi nosacījumi:

a)

jāsniedz rakstveida paziņojums darba ņēmējam, norādot iemeslu;

b)

vienlaicīgi ar rakstveida paziņojuma sniegšanu darba ņēmējam ir jāizmaksā pabalsts, kura summa atbilst 20 dienu algai par katru nostrādāto gadu; pabalstu par laikposmiem, kas īsāki par vienu gadu, aprēķina proporcionāli nostrādāto mēnešu skaitam, un pabalsta kopējā summa nedrīkst pārsniegt 12 mēnešalgas.

[..]”

12

Minētā likuma 56. panta 1. punkts ir izteikts šādi:

“Ja atlaišana no darba tiek atzīta par prettiesisku, darba devējs 5 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas vai nu atjauno darbinieku darbā uzņēmumā, vai arī samaksā pabalstu, kas atbilst 33 dienu algai par katru nostrādāto gadu; pabalstu par laikposmiem, kas īsāki par vienu gadu, aprēķina proporcionāli nostrādātajiem mēnešiem, un pabalsta summa nedrīkst pārsniegt 24 mēnešalgas. Ja tiek izdarīta izvēle samaksāt atlaišanas pabalstu, darba līgums beidzas dienā, kad tiek faktiski izbeigts darbs.”

13

Likuma Nr. 3/2012 piektajā pārejas noteikumā ir paredzēts:

“1.

[Darba likuma] 56. panta 1. punktā paredzētais pabalsts attiecas uz līgumiem, kuri noslēgti, sākot no 2012. gada 12. februāra.

2.

Pabalsts par prettiesisku atlaišanu attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti pirms 2012. gada 12. februāra, ir 45 dienu algas apmērā par katru līdz šim datumam nostrādāto gadu (pabalstu par laikposmiem, kas ir īsāki par vienu gadu, aprēķina proporcionāli nostrādātajiem mēnešiem) un ir 33 dienu algas apmērā par katru pēc šā datuma nostrādāto gadu (arī šajā gadījumā pabalstus par laikposmiem, kas ir īsāki par vienu gadu, aprēķina proporcionāli nostrādātajiem mēnešiem). Atlaišanas pabalsta summa nedrīkst pārsniegt 720 dienu algu, ja vien līdz 2012. gada 12. februārim nostrādāto darba dienu skaits nav lielāks; šādā gadījumā šis skaits veido pabalsta maksimālo summu, tomēr šī summa nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 42 mēnešalgas.

[..]”

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

14

Iglesias Gutiérrez un Rion Bea bija Bankia darba ņēmēji attiecīgi kopš 1991. gada 1. aprīļa un 2008. gada 2. jūnija.

15

Bankia, samazinot savu darbību saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu, 2013. gada 8. februārī noslēdza nolīgumu ar arodbiedrībām, kuras pārstāv 97,86 % darbinieku. Šajā nolīgumā bija paredzēts līdz 2015. gada 31. decembrim likvidēt 4500 darbvietu, ievērojot zināmus tajā paredzētus ekonomiska rakstura nosacījumus. Minētajā nolīgumā it īpaši bija paredzēts, ka atlaišanas gadījumā tiek samaksāts pabalsts, kas ir līdzvērtīgs vidēji 30 dienu algai par katru nostrādāto gadu.

16

Rion Bea un Iglesias Gutiérrez attiecīgi 2013. gada 25. oktobrī un 2013. gada 21. novembrī tika informēti, ka viņu darba līgumi tiks izbeigti attiecīgi 2013. gada 12. novembrī un 2013. gada 10. decembrī un ka viņiem tiks izmaksāts pabalsts, kura summa tiks aprēķināta atbilstoši 2013. gada 8. februāra nolīgumā paredzētajai kārtībai.

17

Iglesias Gutiérrez un Rion Bea katrs ir cēluši prasību Juzgado de lo Social no 2 de Terrassa, kurās ir lūgts konstatēt viņu atlaišanas prettiesiskumu un likt viņiem izmaksāt maksimālo likumā noteikto pabalstu, kas ir maksājams līdzīgos gadījumos, proti, pabalstu 33 līdz 45 dienu algas apmērā par katru nostrādāto gadu.

18

Šajos apstākļos Juzgado de lo Social no 2 de Terrassa nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus, kuru redakcija lietās C‑352/14 un C‑353/14 ir identiska:

“Attiecībā uz Bankia [..] darba ņēmēja celto prasību par viņa atlaišanu kolektīvās atlaišanas ietvaros, kuru reglamentē [Lēmums par BFA grupas pārstrukturēšanu]:

1)

Vai Darba likuma [..] 56. pants, [..] Likuma Nr. 3/2012 [..] piektais pārejas noteikums un 2011. gada 10. oktobra Likuma Nr. 36/2011 par jurisdikciju darba un sociālo jautājumu lietās (Ley 36/2011 reguladora de la Jurisdicción Social), kurā ir netieša atsauce uz iepriekšējiem noteikumiem, 123. pants un 124. panta 13. punkts ir saderīgi ar LESD 107. un 108. pantu, ciktāl ar tiem būtībā tiek palielināts atlaišanas pabalsta apmērs, kas ir apstiprināts ar lēmumu [par BFA grupas pārstrukturēšanu]?

2)

Vai Savienības tiesībām un Lēmumam [par BFA grupas pārstrukturēšanu] būtu pretrunā tāda šo noteikumu interpretācija, kas ļautu valsts tiesai gadījumā, ja atlaišana tiktu atzīta par tiesisku, atlaišanas pabalstu noteikt tiesiskajā regulējumā noteiktās minimālās summas apmērā?

3)

Vai Savienības tiesībām un Lēmumam [par BFA grupas pārstrukturēšanu] ir pretrunā tāda šo noteikumu interpretācija, kas gadījumā, ja atlaišana tiek atzīta par prettiesisku, ļauj tiesas iestādei atlaišanas pabalstu noteikt apmērā, par kādu ir panākta vienošanās konsultāciju laikposmā noslēgtajā nolīgumā, ar nosacījumu, ka šis apmērs ir lielāks par likumā noteikto minimālo summu, bet mazāks par likumā noteikto maksimālo summu?”

19

Ar Tiesas priekšsēdētāja 2014. gada 9. septembra lēmumu lietas C‑352/14 un C‑353/14 tika apvienotas rakstveida un mutvārdu procesa vajadzībām, kā arī sprieduma taisīšanai.

Par prejudiciālajiem jautājumiem

20

Ar saviem jautājumiem atbilstoši to formulējumam iesniedzējtiesa lūdz Tiesai lemt par noteiktu valsts tiesību normu atbilstību Savienības tiesībām.

21

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka LESD 267. pantā paredzētās sadarbības sistēmas pamatā ir skaidra funkciju sadale starp valsts tiesām un Tiesu. Saskaņā ar šo pantu uzsāktas tiesvedības ietvaros valsts tiesību normu interpretācija ir dalībvalstu tiesu, nevis Tiesas kompetencē un Tiesa nav tiesīga lemt par valsts tiesību normu atbilstību Savienības tiesībām. Tomēr Tiesas kompetencē ir sniegt iesniedzējtiesai visus Savienības tiesību interpretācijas elementus, kas tai ļauj izlemt jautājumu par valsts tiesību normu saderību ar Savienības tiesisko regulējumu (it īpaši skat. rīkojumu Debiasi, C‑560/11, EU:C:2012:802, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).

22

Kaut arī ir taisnība, ka no uzdoto jautājumu formulējuma izriet, ka Tiesai tiek lūgts pieņemt nolēmumu par valsts tiesību normas saderību ar Savienības tiesībām, tomēr nekas Tiesai neliedz dot lietderīgu atbildi iesniedzējtiesai, sniedzot tai Savienības tiesību interpretācijas elementus, kas tai ļaus pašai pieņemt lēmumu par valsts tiesiskā regulējuma saderību ar Savienības tiesībām (it īpaši skat. rīkojumu Debiasi, C‑560/11, EU:C:2012:802, 20. punkts un tajā minētā judikatūra).

23

Tāpēc uzdotie jautājumi būtībā ir jāsaprot kā vērsti uz to, lai uzzinātu, vai Lēmums par BFA grupas pārstrukturēšanu un LESD 107. un 108. pants, uz kuru pamata ir pieņemts šis lēmums, liedz tiesvedībā par minētā lēmuma tvērumā esošu kolektīvu atlaišanu piemērot tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā ir noteikts, ka darba ņēmējam maksājamo pabalstu summa ir lielāka nekā likumā noteiktā minimālā pabalstu summa, ja viņa atlaišana tiek atzīta par prettiesisku.

24

Šie jautājumi ir jāizvērtē kopā.

25

Valsts atbalsta kontroles sistēma Savienības tiesībās balstās uz atbalsta projektu preventīvu kontroli, kuras mērķis ir nodrošināt, ka tiek īstenoti tikai tie projekti, kas ir saderīgi ar iekšējo tirgu.

26

Šīs kontroles sistēmas īstenošana ir, pirmkārt, Komisijas un, otrkārt, valsts tiesu ziņā, un to attiecīgās lomas ir viena otru papildinošas, bet atšķirīgas. Atbalsta pasākumu saderības ar iekšējo tirgu izvērtēšana ir ekskluzīvā Komisijas kompetencē, kuras darbību kontrolē Savienības tiesas, savukārt valstu tiesas rūpējas par to, lai līdz Komisijas galīgā lēmuma pieņemšanai tiktu nodrošināta indivīdu tiesību aizsardzība gadījumos, kad valsts iestādes, iespējams, nav ievērojušas LESD 108. panta 3. punktā paredzēto aizliegumu sākt atbalsta projekta īstenošanu, pirms Komisija ir lēmusi par tā saderīgumu (šajā ziņā skat. spriedumu Deutsche Lufthansa, C‑284/12, EU:C:2013:755, 27. un 28. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

27

Ja Komisija savas pārbaudes noslēgumā pieņem pozitīvu lēmumu Regulas Nr. 659/1999 7. panta 3. punkta izpratnē, šķiet, ka šā sprieduma 25. punktā minētais mērķis ir aizsargāts un var tikt sākta attiecīgā atbalsta īstenošana (šajā ziņā skat. spriedumu CELF un ministre de la Culture et de la Communication, C‑199/06, EU:C:2008:79, 49. punkts).

28

Taču šī atļauja sākt atbalsta īstenošanu ir spēkā tikai tiktāl, ciktāl ir ievēroti visi elementi, kurus Komisija ir ņēmusi vērā, novērtējot minētā pasākuma saderīgumu. It īpaši gadījumos, kad paziņotais pasākums pēc attiecīgās dalībvalsts priekšlikuma ietver saistības, kuras tā ir piekritusi uzņemties, ir jāuzskata, ka arī šīs saistības ir atļautā pasākuma sastāvdaļa. Tas tā ir pamatlietās, kurās Komisija, veicot savu vērtējumu, ir ņēmusi vērā Spānijas Karalistes ierosinātās saistības un iekļāvusi tās nosacījumu dokumentā, kas ir pievienots lēmuma par atļaujas piešķiršanu pielikumā.

29

Par to, vai attiecīgā dalībvalsts, kura saskaņā ar Regulas Nr. 659/1999 25. pantu ir šā lēmuma adresāte, varēs ievērot atļaujā iekļautās saistības, ir jāpārliecinās šai dalībvalstij. Šajā ziņā tai it īpaši ir jānodrošina, ka šīs saistības atbilst valsts tiesību aktiem, un jāizvērtē, vai attiecīgā gadījumā atbilstoši tās konstitucionālajām procedūrām ir jāuzsāk šo tiesību aktu pielāgošanas process.

30

Pamatlietās Lēmumam par BFA grupas pārstrukturēšanu pievienotā nosacījumu dokumenta 84. un 85. punktā iekļautajās saistībās ir minēts, ka Spānijas Karaliste veiks visus pasākumus, lai nodrošinātu, ka BFA grupa “ievēro spēkā esošo tiesisko regulējumu par atalgojumu un pabalstiem”, un ka tā raudzīsies, lai grupas pārstrukturēšanas process atbilstu “ļoti augstām prasībām”, kas nozīmē, ka “atlaišanas pabalsti ir līdzīgi likumā noteiktajam minimumam”, vienlaikus pieļaujot “zināmu elastību”.

31

Jau šo saistību formulējums norāda, pirmkārt, ka tās ir jāizpilda spēkā esošo valsts tiesību aktu robežās un, otrkārt, ka to izpildē ir pieļaujama zināma elastība.

32

Atsauces uz piemērojamajām tiesībām liecina, ka atlaistajiem darba ņēmējiem izmaksājamās summas atbilstoši Spānijas darba tiesībām var tikt aprēķinātas saskaņā ar atšķirīgiem kritērijiem atkarībā no tā, vai, ņemot vērā katra gadījuma tiesiskos un faktiskos apstākļus, atlaišana var tikt kvalificēta kā tiesiska vai arī tā ir uzskatāma par prettiesisku.

33

Skaidri atzītā elastība turklāt nozīmē, ka, lai gan summām, kuras BFA saskaņā ar tās pārstrukturēšanas plānu ir jāmaksā saviem darba ņēmējiem, ir jābūt līdzīgām valsts darba tiesību normās paredzētajām likmēm, tām nav obligāti stingri jāatbilst šīm likmēm.

34

Ņemot vērā visus apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Lēmums par BFA grupas pārstrukturēšanu un LESD 107. un 108. pants, uz kuru pamata ir pieņemts šis lēmums, neliedz tiesvedībā par minētā lēmuma tvērumā esošu kolektīvu atlaišanu piemērot tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā ir noteikts, ka darba ņēmējam maksājamo pabalstu summa ir lielāka nekā likumā noteiktā minimālā pabalstu summa, ja viņa atlaišana tiek atzīta par prettiesisku.

Par tiesāšanās izdevumiem

35

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

 

Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež:

 

Komisijas 2012. gada 28. novembra Lēmums C(2012) 8764 final par Spānijas iestāžu piešķirto atbalstu BFA grupas pārstrukturēšanai un rekapitalizācijai, kā arī LESD 107. un 108. pants, uz kuru pamata ir pieņemts šis lēmums, neliedz tiesvedībā par minētā lēmuma tvērumā esošu kolektīvu atlaišanu piemērot tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā ir noteikts, ka darba ņēmējam maksājamo pabalstu summa ir lielāka nekā likumā noteiktā minimālā pabalstu summa, ja viņa atlaišana tiek atzīta par prettiesisku.

 

[Paraksti]


( * )   Tiesvedības valoda – spāņu.

Top