Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62014CA0098

    Lieta C-98/14: Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 11. jūnija spriedums (Fővárosi Törvényszék (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Berlington Hungary Tanácsadó és Szolgáltató kft u.c./Magyar Állam Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Azartspēles – Valsts nodokļi, kas piemērojami spēļu automātu ekspluatācijai spēļu zālēs – Valsts tiesiskais regulējums, ar ko aizliedz spēļu automātu ekspluatāciju ārpus kazino – Tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi – Direktīva 98/34/EK – Pienākums tehnisko noteikumu projektus paziņot Komisijai – Dalībvalsts atbildība par zaudējumiem, kas radušies Savienības tiesībām neatbilstoša tiesiskā regulējuma dēļ

    OV C 270, 17.8.2015, p. 10–11 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    20150731007616592015/C 270/11982014CJC27020150817LV01LVINFO_JUDICIAL20150611101121

    Lieta C-98/14: Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 11. jūnija spriedums (Fővárosi Törvényszék (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Berlington Hungary Tanácsadó és Szolgáltató kft u.c./Magyar Állam Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Azartspēles – Valsts nodokļi, kas piemērojami spēļu automātu ekspluatācijai spēļu zālēs – Valsts tiesiskais regulējums, ar ko aizliedz spēļu automātu ekspluatāciju ārpus kazino – Tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi – Direktīva 98/34/EK – Pienākums tehnisko noteikumu projektus paziņot Komisijai – Dalībvalsts atbildība par zaudējumiem, kas radušies Savienības tiesībām neatbilstoša tiesiskā regulējuma dēļ

    Top

    C2702015LV1010120150611LV0011101112

    Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 11. jūnija spriedums (Fővárosi Törvényszék (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Berlington Hungary Tanácsadó és Szolgáltató kft u.c./Magyar Állam

    (Lieta C-98/14) ( 1 )

    “Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Azartspēles — Valsts nodokļi, kas piemērojami spēļu automātu ekspluatācijai spēļu zālēs — Valsts tiesiskais regulējums, ar ko aizliedz spēļu automātu ekspluatāciju ārpus kazino — Tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi — Direktīva 98/34/EK — Pienākums tehnisko noteikumu projektus paziņot Komisijai — Dalībvalsts atbildība par zaudējumiem, kas radušies Savienības tiesībām neatbilstoša tiesiskā regulējuma dēļ”

    2015/C 270/11Tiesvedības valoda – ungāru

    Iesniedzējtiesa

    Fővárosi Törvényszék

    Pamatlietas puses

    Prasītāji: Berlington Hungary Tanácsadó és Szolgáltató kft, Lixus Szerencsejáték Szervező kft, Lixus Projekt Szerencsejáték Szervező kft, Lixus Invest Szerencsejáték Szervező kft, Megapolis Terminal Szolgáltató kft

    Atbildētāja: Magyar Állam

    Rezolutīvā daļa:

    1)

    tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds aplūkots pamatlietā, ar kuru, neparedzot pārejas periodu, tiek pieckāršots fiksētais nodoklis par spēļu automātu ekspluatēšanu spēļu zālēs un turklāt tiek ieviests proporcionāls nodoklis šai pašai darbībai, ir uzskatāms par ierobežojumu LESD 56. pantā garantētajai pakalpojumu sniegšanas brīvībai, ciktāl ar to spēļu automātu ekspluatēšanas pakalpojumu brīva sniegšana spēļu zālēs tiek aizliegta, traucēta vai padarīta mazāk pievilcīga – kas jāpārbauda valsts tiesai;

    2)

    tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds aplūkojams pamatlietā, ar kuru, neparedzot nedz pārejas periodu, nedz kompensāciju uzņēmējiem, kas ekspluatē spēļu zāles, aizliedz spēļu automātus ekspluatēt ārpus kazino, ir uzskatāms par ierobežojumu LESD 56. pantā garantētajai pakalpojumu sniegšanas brīvībai;

    3)

    ierobežojumi pakalpojumu sniegšanas brīvībai, kuri var izrietēt no tāda tiesiskā regulējuma, kāds aplūkojams pamatlietā, ir pamatojami ar primāriem vispārējo interešu apsvērumiem tikai tad, ja valsts tiesa, veicot visaptverošu izvērtējumu par apstākļiem, kādos pieņemts un īstenots šis tiesiskais regulējums, secina, ka:

    tā mērķi primāri patiešām ir patērētāju aizsardzība pret azartspēļu atkarību un ar azartspēlēm saistītas noziedzības un krāpšanas apkārošana, jo vienīgi apstāklis, ka azartspēļu darbību ierobežojums, palielinot nodokļu ieņēmumus, pakārtoti nāk par labu attiecīgās dalībvalsts budžetam, neliedz uzskatīt, ka šī ierobežojuma mērķi patiešām ir šādi;

    ar to šie mērķi tiek īstenoti saskanīgi un sistemātiski un

    tas atbilst no Savienības tiesībām izrietošajiem vispārīgajiem principiem, īpaši tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principiem, kā arī tiesībām uz īpašumu;

    4)

    Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvas 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā, kas grozīta ar Padomes 2006. gada 20. novembra Direktīvu 2006/96/EK, 1. panta 11. punkts ir interpretējams tādējādi, ka:

    tāda valsts tiesiskā regulējuma normas, ar kurām, neparedzot pārejas periodu, tiek pieckāršots fiksētais nodoklis par spēļu automātu ekspluatēšanu spēļu zālēs un turklāt tiek ieviests proporcionāls nodoklis šai pašai darbībai, nav “tehniskie noteikumi” šīs normas izpratnē, un

    tāda valsts tiesiskā regulējuma normas, ar kurām tiek aizliegts ekspluatēt spēļu automātus ārpus kazino, ir “tehniskie noteikumi” minētās normas izpratnē, kuru projekti ir jāpaziņo, kā noteikts šīs direktīvas 8. panta 1. punkta pirmajā daļā;

    5)

    LESD 56. panta mērķis ir piešķirt tiesības indivīdiem, lai gadījumā, kad dalībvalsts tās pārkāpj, tostarp ar tās izdotiem tiesību aktiem, indivīdiem rastos tiesības no šīs dalībvalsts pieprasīt atlīdzību par šī pārkāpuma rezultātā ciestajiem zaudējumiem, ciktāl minētais pārkāpums ir pietiekami būtisks un pastāv tieša cēloņsakarība starp valstij esošā pienākuma pārkāpumu un radīto zaudējumu, kas ir jāpārbauda valsts tiesai;

    6)

    Direktīvas 98/34, kas grozīta ar Direktīvu 2006/96, 8. un 9. panta mērķis nav piešķirt tiesības indivīdiem, lai gadījumā, kad dalībvalsts tos pārkāpj, indivīdiem atbilstoši Savienības tiesībām rastos tiesības no šīs dalībvalsts pieprasīt atlīdzību par šī pārkāpuma rezultātā ciestajiem zaudējumiem;

    7)

    apstāklis, ka tāds tiesiskais regulējums kā pamatlietā attiecas uz jomu, kura ietilpst dalībvalstu kompetencē, neietekmē atbildes uz iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem.


    ( 1 ) OV C 142, 12.5.2014.

    Top