Pasirinkite eksperimentines funkcijas, kurias norite išbandyti

Šis dokumentas gautas iš interneto svetainės „EUR-Lex“

Dokumentas 62014CA0085

Lieta C-85/14: Tiesas (trešā palāta) 2015. gada 17. septembra spriedums (College van Beroep voor het Bedrijfsleven (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – KPN BV/Autoriteit Consument en Markt (ACM) Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Elektronisko sakaru tīkli un pakalpojumi — Universālais pakalpojums un lietotāju tiesības — Direktīva 2002/22/EK — 28. pants — Piekļuve numuriem un pakalpojumiem — Neģeogrāfiski numuri — Direktīva 2002/19 EK — 5., 8. un 13. pants — Valsts regulatīvo iestāžu pilnvaras — Cenu kontrole — Zvanu tranzītpakalpojumi — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru tālruņa zvanu tranzītpakalpojumu operatoriem ir noteikts nepiemērot augstākus tarifus zvaniem uz neģeogrāfiskiem numuriem nekā zvaniem uz ģeogrāfiskiem numuriem — Uzņēmums bez būtiskas ietekmes tirgū — Kompetentā valsts iestāde

OV C 371, 9.11.2015, p. 9—10 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

9.11.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 371/9


Tiesas (trešā palāta) 2015. gada 17. septembra spriedums (College van Beroep voor het Bedrijfsleven (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – KPN BV/Autoriteit Consument en Markt (ACM)

(Lieta C-85/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Elektronisko sakaru tīkli un pakalpojumi - Universālais pakalpojums un lietotāju tiesības - Direktīva 2002/22/EK - 28. pants - Piekļuve numuriem un pakalpojumiem - Neģeogrāfiski numuri - Direktīva 2002/19 EK - 5., 8. un 13. pants - Valsts regulatīvo iestāžu pilnvaras - Cenu kontrole - Zvanu tranzītpakalpojumi - Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru tālruņa zvanu tranzītpakalpojumu operatoriem ir noteikts nepiemērot augstākus tarifus zvaniem uz neģeogrāfiskiem numuriem nekā zvaniem uz ģeogrāfiskiem numuriem - Uzņēmums bez būtiskas ietekmes tirgū - Kompetentā valsts iestāde)

(2015/C 371/11)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

College van Beroep voor het Bedrijfsleven

Pamatlietas puses

Prasītāja: KPN BV

Atbildētāja: Autoriteit Consument en Markt (ACM)

Rezolutīvā daļa:

1)

Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tām valsts kompetentajai iestādei ir atļauts noteikt tādu tarifu pienākumu kā pamatlietā, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/136/EK, 28. pantu, lai zvaniem uz neģeogrāfiskajiem numuriem Eiropas Savienībā likvidētu šķērsli, kas nav tehniska rakstura, bet kurš izriet no piemērotajiem tarifiem, kaut arī nav veikta tirgus izpēte, no kuras izrietētu, ka attiecīgajam uzņēmumam ir būtiska ietekme tirgū, ja šāds pienākums ir kvalificējams par nepieciešamu un samērīgu pasākumu, lai garantētu, ka tiešie lietotāji var piekļūt pakalpojumiem, kuriem Savienībā izmanto neģeogrāfiskos numurus.

Valsts tiesai ir jāpārbauda, vai šis nosacījums ir izpildīts un vai tarifu pasākums ir objektīvs, pārredzams, samērīgs, nediskriminējošs, vai tas ir balstīts uz konstatētās problēmas veidu un vai tas ir attaisnots ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/140/EK, 8. pantā minētajiem mērķiem, un vai ir ievērotas procedūras, kas ir noteiktas Direktīvas 2002/21, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/140, 6., 7. un 7.a pantā;

2)

Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts var paredzēt, ka tādu tarifu pienākumu atbilstoši Direktīvas 2002/22, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/136, 28. pantam kā pamatlietā var noteikt cita valsts iestāde, nevis valsts regulatīvā iestāde, kam parasti ir uzdots piemērot Savienības jauno tiesisko regulējumu, kas ir piemērojams elektronisko sakaru pakalpojumiem, ja vien ir ievērots priekšnoteikums par katras šīs iestādes atbilstību kompetences, neatkarības, objektivitātes un pārskatāmības nosacījumiem, kuri ir paredzēti Direktīvā 2002/21, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/140, un ka jebkuru lēmumu, ko šīs iestādes pieņem, var efektīvi pārsūdzēt no ieinteresētajām pusēm neatkarīgā iestādē, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.


(1)  OV C 151, 19.5.2014.


Į viršų