This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62013TN0289
Case T-289/13: Action brought on 24 May 2013 — Ledra Advertising v Commission and ECB
Lieta T-289/13: Prasība, kas celta 2013. gada 24. maijā — Ledra Advertising /Komisija un ECB
Lieta T-289/13: Prasība, kas celta 2013. gada 24. maijā — Ledra Advertising /Komisija un ECB
OV C 226, 3.8.2013, p. 13–14
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
OV C 226, 3.8.2013, p. 5–5
(HR)
3.8.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 226/13 |
Prasība, kas celta 2013. gada 24. maijā — Ledra Advertising/Komisija un ECB
(Lieta T-289/13)
(2013/C 226/21)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Ledra Advertising Ltd (Nicosia, Kipra) (pārstāvji — C. Paschalides, Solicitor, un A. Paschalides, lawyer)
Atbildētājas: Eiropas Centrālā Banka un Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
— |
piespriest kompensāciju EUR 958 920,00 apmērā pamatojoties uz to, ka 2013. gada 26. aprīļa Saprašanās Memoranda starp Kipru un atbildētājām 1.23.–1.27. punktā paredzētie nosacījumi ietvēra prasības, kuras ir nopietnā pretrunā privātpersonu aizsardzībai paredzētām normām ar augstāku likuma spēku, proti, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantam un Eiropas Cilvēktiesību [un pamatbrīvību aizsardzības] konvencijas 1. Protokola 1. pantam; |
— |
atzīt attiecīgos nosacījumus par spēkā neesošiem un steidzami piespriest līguma par Eiropas Stabilitātes mehānismu (turpmāk tekstā — “ESM līgums”) 14.–18. pantam paredzēto finansiālās palīdzības instrumentu pārskatīšanu atbilstoši tā 19. pantam saskaņā ar Tiesas spriedumu un ņemot vērā izmaiņas, lai izpildītu Tiesas spriedumu, un |
— |
ciktāl pirmajā punktā prasītā kompensācija nenozīmē, ka attiecīgie nosacījumi tiktu atcelti, izdot rīkojumu par kompensāciju par LESD 263. panta pārkāpumu. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.
1) |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka attiecīgie Saprašanās Memoranda nosacījumi ietvēra prasības, kuras ir nopietnā pretrunā privātpersonu aizsardzībai paredzētām normām ar augstāku likuma spēku (1), jo:
|
2) |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka iepriekš minētie pārkāpumi, tos ņemot kopā, ir tik plaši, ka tie ir uzskatāmi par nopietnu normu ar augstāku likuma spēku pārkāpumu, jo:
|
3) |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka prasītājas noguldījumu bankā atņemšana nebija ne nepieciešama, ne samērīga. |
4) |
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka rezultātā atbildētāju dēļ prasītajiem tika atņemti viņu noguldījumi bankā, jo, ja nebūtu acīmredzamā pārkāpuma, prasītājas noguldījumi bankā būtu bijuši aizsargāti ar Hartā un Protokolā paredzētajām tiesībām, tādējādi prasītājas zaudējumi bija pietiekami tieši un paredzami. |
5) |
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka iepriekš minētie apgalvojumi ir pamatoti un attiecīgie nosacījumi ir jāatceļ, neskatoties uz to, ka attiecīgo nosacījumu adresāts bija Kipra, jo tie skar tieši un individuāli katru no prasītajiem tādēļ, ka attiecīgie nosacījumi un veids, kā tie tika ieviesti, ir pretrunā Līgumam un/vai tiesiskumam tā piemērošanā un/vai, ciktāl tiek apgalvots, ka prasītājas noguldījumu bankā atņemšana bija pilnvaru nepareiza izmantošana, jo tā bija prettiesiska un pretrunā LES 6. panta 1. punktam. |
(1) Skat. 1971. gada 2. decembra spriedumu lietā 5/71 Zuckerfabrik Schoeppenstedt/Padome, Recueil, 975. lpp.
(2) Hartas 52. panta 1. punkts.