1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 20. un 21. pantu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Sindicato Nacional dos Profissionais de Seguros e Afins un Via Directa – Companhia de Seguros SA (turpmāk tekstā – “Via Directa”) par atvaļinājumu un Ziemassvētku piemaksu vai jebkādu citu 13. un/vai 14. mēnešalgai atbilstošu pabalstu izmaksas apturēšanu 2012. gadā.

3

Portugālē 2011. gada 30. decembra Likuma Nr. 64‑B/2011, ar kuru apstiprina valsts budžetu 2012. gadam (2011. gada 30. decembraDiário da República, 1. sērija, Nr. 250; turpmāk tekstā – “Likums par valsts budžetu 2012. gadam”), 20. pantā ir paredzēts, ka publiskā sektora darba ņēmēju algu samazinājumi, kas izriet no 2010. gada 31. decembra Likuma Nr. 55‑A/2010, ar kuru apstiprina valsts budžetu 2011. gadam (2010. gada 31. decembraDiário da República, 1. sērija, Nr. 253; turpmāk tekstā – “Likums par valsts budžetu 2011. gadam”), paliks spēkā 2012. gadā.

4

Likuma par valsts budžetu 2012. gadam 21. panta 1. punktā “Atvaļinājuma un Ziemassvētku piemaksu un tiem pielīdzināmu pabalstu izmaksas apturēšana” ir noteikts:

“Ekonomiskā un finanšu atbalsta programmas (EFAP) piemērošanas laikā ar ārkārtas pasākumu budžeta līdzsvarošanai tiek apturēta atvaļinājuma un Ziemassvētku piemaksu vai jebkādu 13. un/vai 14. mēnešalgai atbilstošu maksājumu izmaksa [Likuma par valsts budžetu 2011. gadam] – redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2011. gada 26. augusta Likumu Nr. 48/2011 un 2011. gada 30. novembra Likumu Nr. 60‑A/2011, – 19. panta 9. punktā minētajām personām, kuru ikmēneša darba samaksa pārsniedz EUR 1100.”

5

Via Directa, Portugālē reģistrēta apdrošināšanas kompānija, ir akciju sabiedrība, kuras kapitāldaļas pilnībā pieder valstij. Tā ir parakstījusi darba koplīgumu, kas ir piemērojams pamatlietas pusēm.

6

2012. gada janvārī Via Directa nolēma piemērot saviem darbiniekiem Likuma par valsts budžetu 2012. gadam, 21. panta 1. punktu, tādējādi pārtraucot izmaksāt šajā darba koplīgumā paredzētās piemaksas.

7

Ar Likumu par valsts budžetu 2012. gadam tika papildināti Likuma par valsts budžetu 2011. gadam, kura mērķis arī bija valsts izdevumu samazināšana, noteikumi.

8

Tribunal do Trabalho do Porto [Porto Darba lietu tiesa], kuras izskatīšanā bija divas lietas, kas attiecās uz attiecīgi Likuma par valsts budžetu 2011. gadam 19. pantu un Likuma par valsts budžetu 2012. gadam 21. pantu, un kurai bija nopietnas šaubas attiecībā uz šo pantu atbilstību Savienības tiesībām, iesniedza divus lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas Tiesā reģistrēti 2012. gada 8. martā un 29. maijā un par kuriem attiecīgi ir izdoti rīkojumi Sindicato dos Bancários do Norte u.c. (C‑128/12, EU:C:2013:149) un Sindicato Nacional dos Profissionais de Seguros e Afins (C‑264/12, EU:C:2014:2036).

9

Negaidot, kamēr Tiesa pasludinās nolēmumu lietā C‑264/12, iesniedzējtiesa Tiesai iesniedza šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, kurā uzdotie jautājumi ir analoģiski tiem, kas ir uzdoti lietās C‑128/12 un C‑264/12.

10

Uzskatot, ka Tiesas nolēmums par Hartas 20. un 21. panta interpretāciju tai ir vajadzīgs, lai izlemtu tās izskatīšanā esošo lietu, Tribunal do Trabalho de Lisboa [Lisabonas Darba lietu tiesa], nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

11

Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punktu, ja tās kompetencē acīmredzami nav izskatīt lietu, Tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas var lemt, izdodot motivētu rīkojumu.

12

Saistībā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam Tiesa var Savienības tiesības interpretēt vienīgi to kompetenču robežās, kādas ir piešķirtas Eiropas Savienībai (rīkojumi Corpul Naţional al Poliţiştilor, C‑434/11, EU:C:2011:830, 13. punkts, Sindicato dos Bancários do Norte u.c., EU:C:2013:149, 9. punkts, kā arī Sindicato Nacional dos Profissionais de Seguros e Afins, EU:C:2014:2036, 18. punkts).

13

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka savā rīkojumā Sindicato Nacional dos Profissionais de Seguros e Afins (EU:C:2014:2036) Tiesa konstatēja, ka tās kompetencē acīmredzami nav izskatīt Tribunal do Trabalho do Porto uzdotos jautājumus, kuri bija analoģiski jautājumiem, kas Tiesai ir uzdoti šajā lietā. Proti, tāpat kā šī lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu gadījumā lēmumā par prejudiciālu jautājumu uzdošanu lietā, kas bija pamatā minētajam rīkojumam, nebija norādīts neviens konkrēts fakts, kas ļautu uzskatīt, ka Likuma par valsts budžetu 2012. gadam mērķis ir Savienības tiesību īstenošana.

14

Šajā kontekstā ir jāatgādina arī, ka lietā, kas bija pamatā rīkojumam Sindicato dos Bancários do Norte u.c. (EU:C:2013:149), Tribunal do Trabalho do Porto uzdotie prejudiciālie jautājumi attiecībā uz Likumu par valsts budžetu 2011. gadam bija analoģiski tiem, kuri bija uzdoti saistībā ar Likumu par valsts budžetu 2012. gadam lietā, kas bija pamatā rīkojumam Sindicato Nacional dos Profissionais de Seguros e Afins (EU:C:2014:2036). Pirmajā no šiem rīkojumiem Tiesa jau bija konstatējusi, ka, ņemot vērā apstākli, ka lēmumā par prejudiciālu jautājumu uzdošanu nebija norādīts neviens konkrēts fakts, kas ļautu uzskatīt, ka attiecīgā likuma mērķis ir Savienības tiesību īstenošana, izskatīt tai uzdotos jautājumus acīmredzami nav tās kompetencē.

15

No iepriekš minētā izriet, ka, tā kā šīs divas lietas bija pamatā minētajiem rīkojumiem, Tiesas kompetence sniegt atbildi uz šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, kura izskatīšana turklāt tika apturēta līdz Tiesas nolēmuma pasludināšanai lietā, kas bija pamatā rīkojumam Sindicato Nacional dos Profissionais de Seguros e Afins (EU:C:2014:2036), nevar tikt konstatēta.

16

Šajos apstākļos ir jākonstatē, ka, pamatojoties uz Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punktu, tās kompetencē acīmredzami nav izskatīt šo Tribunal do Trabalho de Lisboa lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.

17

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež:

Eiropas Savienības Tiesai acīmredzami nav kompetences izskatīt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, kuru ar 2013. gada 28. oktobra lēmumu (lieta C‑655/13) ir iesniegusi Tribunal do Trabalho de Lisboa (Portugāle).