18.1.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 15/2

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvas 2003/55/EK (1) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 98/30/EK atcelšanu (turpmāk tekstā — “2003. gada direktīva”) 25. pants, ar kuru tiek noteiktas personas, kuras var iesniegt pārsūdzību, ir jāpiemēro tāda administratīvā lēmuma gadījumā, kurš ir pieņemts šīs direktīvas iespaidā, vai [tomēr] notiekošajā tiesvedībā ir jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/73/EK (2) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (turpmāk tekstā — “2009. gada direktīva”) — kura ir stājusies spēkā tiesvedības laikā — 41. pantā esošās normas, ņemot vērā šīs direktīvas 54. panta 1. punkta otro daļu, saskaņā ar kuru šīs normas ir piemērojamas no 2011. gada 3. marta ?

2)

Gadījumā, ja ir piemērojama 2009. gada direktīva, vai, pārsūdzot lēmumu, ar kuru apstiprina tīkla kodeksu vai nosaka tā saturu, par “skarto pusi” šīs direktīvas 41. panta 17. punkta izpratnē var tikt uzskatīts tirgotājs, kurš ir saņēmis atļauju un kuram ir saimnieciskas intereses kā šajā gadījumā, vai tomēr skartā puse var būt tikai sistēmas operators, kurš var uzsākt kodeksa apstiprināšanas procedūru ?

3)

Gadījumā, ja ir piemērojama 2003. gada direktīva, vai tīkla kodeksa, attiecīgi, apstiprināšana vai grozīšana, par ko ir šī lieta, ciktāl tā attiecas uz jaudas sadalījuma pārbaudi, ietilpst šīs direktīvas 25. panta 5. vai 6. punktā paredzētajās situācijās ?

4)

Gadījumā, ja runa ir par situāciju, kas ir norādīta 2003. gada direktīvas 25. panta 6. punktā, vai, pārsūdzot lēmumu, ar kuru apstiprināts tīkla kodekss vai noteikts tā saturs, par “skarto pusi” var uzskatīt tirgotāju, kurš ir saņēmis atļauju un kuram ir saimnieciskas intereses kā šajā gadījumā, vai tomēr skartā puse var būt tikai sistēmas operators, kurš var uzsākt kodeksa apstiprināšanas procedūru ?

5)

Kā ir jāinterpretē 2003. gada direktīvas 25. panta 11. punkts, kurā paredzēts, ka sūdzības, kas minētas 5. un 6. punktā, neskar apelācijas tiesību izmantošanu saskaņā ar Kopienas un valstu tiesību aktiem, ja no atbildēm uz iepriekš minētajiem jautājumiem izriet, ka valsts tiesībās apelācijas tiesībām tiek piemēroti stingrāki nosacījumi nekā tie, kas izriet no šīs direktīvas vai Kopienu judikatūras ?