Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62013CN0067

    Lieta C-67/13 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2012. gada 29. novembra spriedumu lietā T-491/07 CB/Komisija 2013. gada 8. februārī iesniedza Groupement des cartes bancaires (CB)

    OV C 114, 20.4.2013, p. 24–25 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    20.4.2013   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 114/24


    Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2012. gada 29. novembra spriedumu lietā T-491/07 CB/Komisija 2013. gada 8. februārī iesniedza Groupement des cartes bancaires (CB)

    (Lieta C-67/13 P)

    2013/C 114/38

    Tiesvedības valoda — franču

    Lietas dalībnieki

    Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Groupement des cartes bancaires (CB) (pārstāvji — F. Pradelles, advokāts, un J. Ruiz Calzado, abogado)

    Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, BNP Paribas, BPCE, agrāk — Caisse Nationale des Caisses d'Epargne et de Prévoyance (CNCEP) un Société générale

    Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

    atcelt Vispārējās tiesas 2012. gada 29. novembra spriedumu lietā T-491/07 CB/Komisija;

    nosūtīt lietu Vispārējai tiesai jauna sprieduma taisīšanai, ja vien Tiesa nenolemj, ka tā ir pietiekami informēta, lai atceltu Komisijas 2007. gada 17. oktobra Lēmumu C(2007) 5060, galīgā redakcija, par (EKL) 81. panta piemērošanas procedūru (COMP/D1/38.606 — Groupement des Cartes Bancaires “CB”);

    piespriest Komisijai atildzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā, kā arī apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus Tiesā un Vispārējā tiesā.

    Pamati un galvenie argumenti

    Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda trīs pamatus.

    Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā, piemērojot jēdzienu “konkurences ierobežošana atkarībā no priekšmeta”.

    Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošana, piemērojot LESD 101. panta 1. punktu attiecībā uz Groupement des Cartes Bancaires “CB” (turpmāk tekstā — “Groupement”) pasākumu saturu. Precīzāk, Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi judikatūru par jēdzienu “konkurenci ierobežojoša prakse atkarībā no priekšmeta”, uzskatot, ka iepriekš minētie pasākumi ir ierobežojums atkarībā no priekšmeta, lai gan tie paši par sevi nemaz nebija tik bīstami, lai kaitētu konkurencei. Turklāt Vispārējā tiesa esot pieļāvusi citas kļūdas tiesību piemērošanā, ņemot vērā pasākumu pieņemšanas “izcelsmi”. Tā esot kļūdaini interpretējusi judikatūru par jēdzienu “uzņēmumu apvienības lēmums” saistībā ar Groupement gribas izpausmi un esot sagrozījusi pierādījumus, kas tika nodoti tās rīcībā, lai Groupement piedēvētu pret konkurenci vērstu nodomu apstrīdētos pasākumu pieņemšanā.

    Vispārējā tiesa esot arī pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, piemērojot LESD 101. panta 1. punktu attiecībā uz Groupement pasākumu mērķiem. Precīzāk, Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi judikatūru, uzskatot, ka cīņu pret parazītismu, kas bija Groupement veikto pasākumu leģitīmais mērķis un kuru atzina Vispārējā tiesa, varēja ņemt vērā tikai LESD 101. panta 3. punkta piemērošanas stadijā, nevis piemērojot LESD 101. panta 1. punktu.

    Turklāt Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā, piemērojot LESD 101. panta 1. punktu attiecībā uz atbilstošo Groupement pasākumu kontekstu. Precīzāk, Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi judikatūru par juridiskā konteksta ņemšanu vērā, kļūdoties attiecībā uz savu pienākumu ņemt vērā pastāvīgo pieredzi. It īpaši tā esot kļūdaini interpretējusi Tiesas 2008. gada 20. novembra spriedumu lietā C-209/07 Beef Industry Development un Barry Brothers, vēloties to piemērot šajā lietā, lai gan abas situācija bija būtiski atšķirīgas. Turklāt Vispārējā tiesa esot pieļāvusi vairākas kļūdas tiesību piemērošanā, ņemot vērā ekonomisko kontekstu un tirgus divējādo funkcionēšanu šajā lietā. Visbeidzot, Vispārējā tiesa esot ignorējusi judikatūru attiecībā uz tās veiktās sarežģītu ekonomisku novērtējumu pārbaudes raksturu un apmēru, neveicot a minima pārbaudi, kas tai esot bijusi jāveic.

    Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošana, piemērojot jēdzienu “konkurences ierobežošana atkarībā no iedarbības”. Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā tās veiktajā Groupement pasākumu iedarbības pārbaudē. Faktiski, neatbildot uz apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzītajiem pamatiem par pasākumu iespējamo pret konkurenci vērsto iedarbību, tā neesot izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu.

    Treškārt, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi samērīguma un tiesiskās noteiktības principu, neatceļot Komisijas Lēmuma C(2007) 5060, galīgā redakcija, 2. panta otrajā daļā ietverto rīkojumu. Samērīguma principa pārkāpumu varot raksturot ar to, ka tā atstāja spēkā Komisijas izdoto rīkojumu, lai gan tas ne vien nebija nepieciešams, lai izbeigtu it kā konstatēto pārkāpumu, bet arī bija nesamērīgs izvirzītā mērķa sasniegšanai. Turklāt Vispārējā tiesa esot pārkāpusi tiesiskās noteiktības principu, neatceļot iepriekš minēto rīkojumu, kaut gan tas bija izteikts vispārīgi un neskaidri, radot Groupement neskaidrības par pasākumiem, ko tā var veikt cīņai pret parazītismu un sistēmas “CB” aizsardzības nodrošināšanai.


    Top