13.4.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/16

1)

Vai no Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (1) 243. panta 1. punkta, to interpretējot kopsakarā ar šīs regulas 245. pantu, kā arī tiesību uz aizstāvību un res judicata principiem, izriet, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir ietverts Zakon za mitnitsite (Muitas likums) 220. un 211.a pantā, saskaņā ar kuriem var tikt apstrīdēts vairāk nekā viens muitas iestādes lēmums, ar kuru vēlākas piedziņas nolūkā tiek noteikts muitas nodokļa papildparāds, proti, arī tad, ja apstākļos, kādi pastāv pamattiesvedībā, šā muitas nodokļa parāda noteikšanai varētu tikt pieņemts galīgs lēmums Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Regulai (EEK) Nr. 2913/92 (2), 181.a panta 2. punkta izpratnē?

2)

Vai Regulas Nr. 2913/92 243. panta 2. punkts par pārsūdzības tiesību izmantošanu ir interpretējams tādējādi, ka tajā nav paredzēts, ka galīgs lēmums Regulas Nr. 2454/93 181.a panta 2. punkta izpratnē vispirms ir jāapstrīd administratīvā procesa ietvaros, lai par to būtu pieļaujama tiesvedība?

3)

Vai Regulas Nr. 2454/93 181.a panta 2. punkts apstākļos, kādi pastāv pamattiesvedībā, ir interpretējams tādējādi, ka, ja šajā normā paredzētā procedūra nav tikusi ievērota attiecībā uz tiesībām sniegt paskaidrojumus un izvirzīt iebildumus, tad muitas iestādes pieņemtais lēmums, ar kuru tika pārkāpti šie principi, nav uzskatāms par galīgu lēmumu minētās normas izpratnē, bet gan tikai par daļu no procedūras, kurā tiek pieņemts galīgais lēmums? Vai apstākļos, kādi pastāv pamattiesvedībā, šī norma alternatīvi ir interpretējama tādējādi, ka kontroli pār lēmuma, kas pieņemts, izdarot minēto procesuālo kļūdu, tiesiskumu tieši veic tiesa, un ka tiesai ir jālemj par lietā celto prasību par šāda lēmuma atcelšanu?

4)

Vai regulas 181.a panta 2. punkts apstākļos, kādi pastāv pamattiesvedībā, un ievērojot tiesiskuma principu, ir interpretējams tādējādi, ka, ja šajā normā paredzētā procedūra nav tikusi ievērota attiecībā uz tiesībām sniegt paskaidrojumus un izvirzīt iebildumus, tad pretrunā šiem principiem pieņemtais muitas iestādes lēmums nav spēkā būtiskas procesuālas kļūdas dēļ, kas pielīdzināma tādu būtisku formas prasību pārkāpumam, kuru neievērošana neatkarīgi no konkrētajām pārkāpuma sekām izraisa tiesību akta spēkā neesamību, tā ka tiesai ir jālemj par prasību, kas celta par šāda lēmuma atcelšanu, bez iespējas apsvērt, vai lieta būtu nododama atpakaļ administratīvajai iestādei, lai tā procesu pabeigtu atbilstoši tiesību normām?