—

Europäische Schule München vārdā – H. Kunz-Hallstein, Rechtsanwalt,

—

S. Oberto un B. O’Leary vārdā – A. Freiherr von Schorlemer, Rechtsanwalt,

—

Eiropas Komisijas vārdā – B. Eggers un J. Currall, pārstāvji,

1

Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz Konvencijas, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus, kas Luksemburgā 1994. gada 21. jūnijā noslēgta starp dalībvalstīm un Eiropas Kopienām (OV L 212, 3. lpp.), 27. panta 2. punkta pirmās daļas pirmā teikuma interpretāciju.

2

Šie lūgumi ir iesniegti strīdā starp Europäische Schule München un attiecīgi S. Oberto un B. O’Leary par Vācijas tiesību sistēmas jurisdikciju lemt par prasību pārbaudīt ieinteresēto personu darba līguma noslēgšanas uz noteiktu laiku spēkā esamību.

3

Saskaņā ar 1969. gada 23. maija Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām (Recueil des traités des Nations unies [Apvienoto Nāciju Organizācijas līgumu krājums], 1155. sējums, 331. lpp.; turpmāk tekstā – “Vīnes konvencija”) 1. pantu “Konvencijas piemērošanas joma” tā tiek piemērota līgumiem starp valstīm.

4

Vīnes konvencijas 3. pantā “Starptautiskie līgumi ārpus Konvencijas piemērošanas jomas” ir noteikts:

“Fakts, ka Konvencija netiek piemērota starptautiskiem līgumiem, kas tiek noslēgti starp valstīm un citiem starptautisko tiesību subjektiem vai šādu citu starptautisko tiesību subjektu starpā, kā arī attiecībā uz tiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav izteikti rakstiski, neietekmē:

[..]

[..].”

5

Saskaņā ar Vīnes konvencijas 31. pantu “Iztulkošanas [Interpretācijas] vispārējie noteikumi”:

“1.   Līgums tulkojams [interpretējams] godprātīgi saskaņā ar parasto nozīmi, kāda piešķirama līguma noteikumiem kopumā un atbilstoši tā objektam un mērķim.

2.   Līguma iztulkošanas [interpretācijas] nolūkos [..]

3.   [..] jāievēro arī:

[..]

[..]”

6

Konvencijas, ar kuru nosaka Eiropas skolu statūtus, preambulas no pirmā līdz ceturtajam apsvērumam ir noteikts:

“ņemot vērā, ka, sākot no 1957. gada, ir dibinātas iestādes, kuras sauc par Eiropas skolām un kuras ir paredzētas Eiropas Kopienu darbinieku bērnu kopējai izglītošanai, lai nodrošinātu Eiropas iestāžu pienācīgu darbību,

ņemot vērā, ka Eiropas Kopienas ir ieinteresētas nodrošināt šo bērnu kopēju izglītošanu un šim nolūkam veikt iemaksu Eiropas skolu budžetā,

ņemot vērā, ka Eiropas skolu sistēma ir sui generis sistēma; ņemot vērā, ka tā ir forma sadarbībai starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un Eiropas Kopienām, vienlaikus pilnīgi atzīstot dalībvalstu atbildību par mācību saturu un to izglītības sistēmas organizāciju, kā arī to kultūras un valodas savdabību;

tā kā:

[..]

7

Šīs konvencijas 7. pantā ir noteikts:

“Visām skolām kopīgām jābūt šādām struktūrām:

Katru skolu pārvalda Administratīvā valde un vada direktors”.

8

Minētās konvencijas 8. panta 1. punktā paredzēts:

“1.   Saskaņā ar 28. pantu Padomi veido šādi locekļi:

9

Šīs pašas konvencijas 12. panta 1) punkts ir izteikts šādā redakcijā:

“Administratīvos jautājumos Padome:

10

Konvencijas, ar kuru nosaka Eiropas skolu statūtus, 19. panta 4. un 6. punktā ir noteikts:

“Saskaņā ar 28. un 29. pantu katrā administratīvajā valdē, kas paredzēta 7. pantā, ir šādi astoņi locekļi:

[..]

[..]

11

Atbilstoši Konvencijas, ar kuru nosaka Eiropas skolu statūtus, 21. panta otrajai daļai direktoram ir jābūt kompetencei un kvalifikācijai, kas vajadzīga, lai viņa valstī vadītu izglītības iestādi, kura izdod beigšanas apliecību, kas tās īpašniekam dod tiesības iestāties augstskolā.

12

Atbilstoši šīs konvencijas 22. panta pirmajai daļai tiek izveidota personāla komiteja, kuru veido ievēlēti pedagogu un administratīvā un apkalpojošā personāla pārstāvji no visām skolām.

13

Šīs pašas konvencijas 26. pantā ir noteikts:

“Tie strīdi starp līgumslēdzējām pusēm, kas attiecas uz šīs konvencijas interpretāciju un piemērošanu un ko nav atrisinājusi Padome, ir tikai Eiropas Kopienu Tiesas kompetencē.”

14

Šīs pašas konvencijas 27. panta 1., 2. un 7. punktā ir noteikts:

“1.   Izveido Apelācijas padomi.

2.   Jebkuru tādu strīdu gadījumā, kas attiecas uz šīs konvencijas piemērošanu, visām personām, uz kurām tā attiecas, izņemot administratīvo un apkalpojošo personālu, pirmā un pēdējā instance ir tikai Apelācijas padome, ja visas administratīvās iespējas ir izmantotas, un attiecībā uz jebkura tāda akta likumību, kas pamatojas uz konvenciju vai noteikumiem, kuri izstrādāti saskaņā ar to un kuri nelabvēlīgi ietekmē šādas personas, Padomei vai Administratīvajai valdei realizējot savas pilnvaras, kas noteiktas šajā konvencijā. Ja šādi strīdi rodas saistībā ar finansēm, tad Apelācijas padomei ir neierobežota kompetence.

Nosacījumus un sīki izstrādātus noteikumus, kas attiecas uz šo lietu izskatīšanu, pēc vajadzības nosaka Pedagogu nodarbināšanas noteikumos vai nepilnas slodzes pedagogu nodarbināšanas kārtībā, vai arī Skolu vispārējos noteikumos.

[..]

7.   Citi strīdi, kurās skolas ir puses, ir dalībvalstu tiesu kompetencē. Īpaši šis pants neskar dalībvalstu tiesu kompetenci civillietās un krimināllietās.”

15

Eiropas skolu no 1994. gada 1. septembra līdz 2011. gada 31. augustam nodarbināto nepilnas slodzes pedagogu nodarbināšanas kārtības (turpmāk tekstā – “Nepilnas slodzes pedagogu nodarbināšanas kārtība”) 1.1.–1.3. punktā ir paredzēts:

[..]”

16

Atbilstoši Nepilnas slodzes pedagogu nodarbināšanas kārtības 2. punktam direktors var pieņemt darbā nepilnas slodzes pedagogus, lai izpildītu nepilna laika darba uzdevumus.

17

Minētās kārtības 3.2. un 3.4. punktā attiecībā uz pagaidu darbiniekiem pedagogiem ir noteikts:

[..]

18

Darbam Eiropas skolās norīkotā personāla nodarbināšanas kārtības (turpmāk tekstā – “Norīkotā personāla nodarbināšanas kārtība”) 6. panta a) punktā ir noteikts:

“Šajā nodarbināšanas kārtībā noteiktie amati tiek iedalīti šādās kategorijās:

19

Norīkotā personāla nodarbināšanas kārtības 80. pantā ir paredzēts:

“1.   Apelācijas padomei ir ekskluzīva pirmās un pēdējās instances kompetence, izskatot visus strīdus starp skolu vadības struktūrām un personālu saistībā ar viņiem nelabvēlīga akta tiesiskumu. Ja šādi strīdi rodas saistībā ar finansēm, apelācijas padomei ir neierobežota kompetence.

2.   Neskarot 77. panta noteikumus, apelācijas padomes kompetencē ir izskatīt lietu tikai tad,

3.   Atkāpjoties no 2. panta, skolu administratīvās valdes un padomes lēmumi tieši var tikt pārsūdzēti apelācijas padomē.

[..]”

20

Norīkotā personāla nodarbināšanas kārtības 86. pants ir izteikts šādi:

“Šīs kārtības pantus, kas ir identiski Kopienas Civildienesta noteikumos paredzētajiem pantiem, interpretē atbilstoši Komisijas piemērotajiem kritērijiem.”

21

Tiesu iekārtas likuma (Gerichtsverfassungsgesetz) 20. pantā ir noteikts:

“[..]

22

S. Oberto un B. O’Leary ir Europäische Schule München pedagoģes, kas pilda šo amatu kopš attiecīgi 1998. un 2003. gada. Viņu pedagogu darba līgumi, ko parakstījis šīs skolas direktors, tika noslēgti uz noteiktu laiku, proti, vienu gadu. Viņu pēdējie secīgie 2010. gada 13. jūlija pedagoga darba līgumi attiecās uz laikposmu no 2010. gada 1. septembra līdz 2011. gada 31. augustam.

23

2010. gada 13. jūlija pedagogu darba līgumu, kas noslēgti starp Europäische Schule München direktoru un attiecīgi S. Oberto un B. O’Leary, 10. punktā bija paredzēts:

“Piemērojamie tiesību akti un kompetentās tiesas

1.   Izglītības pakalpojumu tiesiskajām attiecībām šādā secībā tiek piemēroti: šī līguma noteikumi, “jaunā kārtība”, kā arī saskaņā ar jaunās kārtības 3. panta 2. punktu piemērojamās Norīkotā personāla nodarbināšanas kārtības normas [..]. Saskaņā ar kārtības 3. panta 4. punktu Vācijas tiesības ir piemērojamas tikai, ciktāl šajā līgumā un līgumam piemērojamās Eiropas skolu tiesībās nav paredzēts attiecīgs regulējums un tikai tiktāl, ciktāl attiecīgais robs tiesiskajā regulējumā attiecas uz šajā līgumā nereglamentētajām darba nosacījumiem un darba tiesiskajām attiecībām, sociālo apdrošināšanu un nodokļu tiesībām.

2.   Strīdus starp skolu un nepilnas slodzes pedagogu saistībā ar šo līgumu, ciktāl līgumslēdzēju pušu tiesiskās attiecības ir pakļautas šim līgumam un Eiropas skolu tiesībām, izskata tikai Eiropas skolu apelācijas padome saskaņā ar Norīkotā personāla nodarbināšanas kārtības [..] 80. pantu. Vācijas valsts tiesas saskaņā ar Eiropas skolu nepilnas slodzes pedagogu nodarbināšanas kārtības 3. panta 4. punktu var izskatīt tikai strīdus starp skolu un nepilnas slodzes pedagogu, kas attiecas vienīgi uz jautājumiem, attiecībā uz kuriem atbilstoši šā panta 1. punktam ir piemērojamas Vācijas tiesības.”

24

S. Oberto un B. O’Leary ar divām prasībām, kas celtas Arbeitsgericht München (Minhenes Darba tiesa), apstrīd darba līgumu ilguma ierobežojumu uz vienu gadu. Arbeitsgericht München viņas apgalvoja, ka Vācijas tiesām bija kompetence lemt par viņu darba attiecību ilguma ierobežojumu spēkā esamību. Arbeitsgericht München ar starpspriedumu, lai gan bija iebildums par nepieņemamību, ko izvirzīja Europäische Schule München, šīs prasības atzina par pieņemamām.

25

Pēc tam, kad tika noraidīta Europäische Schule München apelācijas sūdzība, tā Bundesarbeitsgericht (Federālā Darba tiesa) iesniedza Revision [kasācijas] sūdzību. Europäische Schule München šajā tiesā apgalvoja, ka tā nav pakļauta Vācijas tiesību sistēmai, jo pamatlieta ietilpst Eiropas skolu apelāciju padomes ekskluzīvā kompetencē.

26

Šādos apstākļos Bundesarbeitsgericht rodas jautājums par Vācijas tiesību sistēmas kompetenci attiecībā uz lēmuma pieņemšanu pamatlietā. Iesniedzējtiesa uzskata, ka lēmums, kas tai ir jāpieņem par šo kompetenci, ir atkarīgs no Konvencijas, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus, 27. panta 2. punkta pirmās daļas pirmā teikuma interpretācijas.

27

Šādos apstākļos Bundesarbeitsgericht nolēma apturēt tiesvedību un katrā no pamatlietām uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

28

S. Oberto un B. O’Leary ir apstrīdējušas Tiesas kompetenci interpretēt Konvencijas, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus, normas, jo tā neesot jāuzskata par Savienības tiesību daļu.

29

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Eiropas Savienības Padomes atbilstoši LESD 217. un 218. pantam noslēgts nolīgums attiecībā uz Eiropas Savienību ir Savienības iestādes pieņemts tiesību akts LESD 267. panta pirmās daļas b) punkta izpratnē, ka šāda nolīguma normas kopš to stāšanās spēkā ir Savienības tiesību sistēmas neatņemama daļa un ka šīs tiesību sistēmas ietvaros Tiesai ir kompetence pieņemt prejudiciālu nolēmumu par šī nolīguma interpretāciju (skat. spriedumu Demirel, 12/86, EU:C:1987:400, 7. punkts).

30

Tas pats attiecas arī uz tādu starptautisku nolīgumu, kāda ir Konvencija, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus, ko, pamatojoties uz EK līguma 235. pantu (vēlāk EKL 308. pants, kas tagad ir kļuvis par LESD 352. pantu), noslēdza Eiropas Kopienas, kurām šādas tiesības tika piešķirtas ar Padomes 1994. gada 17. jūnija Lēmumu 94/557/EK, Euratom, ar ko pilnvaro Eiropas Kopienu un Eiropas Atomenerģijas kopienu apstiprināt ar parakstu un noslēgt Konvenciju, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus (OV L 212, 1. lpp.).

31

Tādējādi Tiesai ir kompetence pieņemt prejudiciālo nolēmumu par šīs konvencijas, kā arī par uz tās pamata pieņemto tiesību aktu interpretāciju.

32

Vispirms ir jāatgādina, ka Eiropas skolu sistēma ir sui generis sistēma, kas, izmantojot starptautisku vienošanos, nodrošina sadarbību starp dalībvalstīm, kā arī starp tām un Savienību (skat. spriedumu Miles u.c., C‑196/09, EU:C:2011:388, 39. punkts).

33

No judikatūras izriet arī, ka Eiropas skolas ir starptautiskas iestādes, kas, lai gan tām ir funkcionālas saiknes ar Savienību, tomēr ir formāli nošķirtas no Savienības un dalībvalstīm (skat. šajā ziņā Miles u.c., EU:C:2011:388, 42. punkts).

34

Tādējādi, ja Konvencija, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus, ciktāl tā skar Eiropas Savienību, ir akts, kuru pieņēmusi Eiropas Savienības iestāde LESD 267. panta pirmās daļas b) punkta izpratnē, to regulē arī starptautiskās tiesības un, konkrētāk, no tās interpretācijas viedokļa – starptautiskās līgumtiesības (skat. šajā ziņā spriedumu Brita, C‑386/08, EU:C:2010:91, 39. punkts).

35

Starptautiskās līgumtiesības būtībā ir kodificētas Vīnes konvencijā. Saskaņā ar šīs konvencijas 1. pantu tā tiek piemērota līgumiem starp valstīm. Tomēr saskaņā ar minētās konvencijas 3. panta b) punktu fakts, ka tā netiek piemērota starptautiskiem līgumiem, kas tiek noslēgti starp valstīm un citiem starptautisko tiesību subjektiem, neietekmē jebkura Vīnes konvencijā izklāstītā noteikuma piemērošanu nolīgumiem, kas būtu piemērojams neatkarīgi no šīs pašas konvencijas atbilstoši starptautisko tiesību normām.

36

No minētā izriet, ka Vīnes konvencijā ietvertie noteikumi ir piemērojami tādam nolīgumam, kas noslēgts starp dalībvalsti un starptautisku organizāciju, piemēram, Konvencija, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus, ciktāl šie noteikumi atspoguļo vispārējās starptautisko paražu tiesību normas. Minētā konvencija līdz ar to ir jāinterpretē saskaņā ar šiem noteikumiem (skat. šajā ziņā spriedumu Brita, EU:C:2010:91, 41. punkts).

37

Atbilstoši Vīnes konvencijas 31. pantam, kas atspoguļo vispārējās starptautiskās paražu tiesības (skat. šajā ziņā spriedumu Komisija/Somija, EU:C:2009:715, 39. punkts), līgums jāinterpretē godprātīgi saskaņā ar parasto nozīmi, kāda piešķirama līguma noteikumiem kopumā un atbilstoši tā objektam un mērķim (skat. spriedumu Brita, EU:C:2010:91, 43. punkts).

38

Turklāt atbilstoši Vīnes konvencijas 31. panta 3. punkta b) apakšpunktam, interpretējot līgumu, ir jāņem vērā jebkura agrākā prakse līguma piemērošanā, ar kuru ir iedibināta pušu vienošanās par līguma interpretāciju.

39

Uzdodot pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Konvencijas, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus, 27. panta 2. punkta pirmās daļas pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka Eiropas skolas nodarbināti nepilnas slodzes pedagogi, kas nav kādas dalībvalsts norīkoti, ietilpst šajā tiesību normā minēto personu skaitā atšķirībā no administratīvā un apkalpojošā personāla.

40

Šajā ziņā ir jānorāda, ka atbilstoši šīs konvencijas 27. panta 2. punkta pirmās daļas pirmajam un otrajam teikumam, pirmkārt, Eiropas skolu apelācijas padomei ir ekskluzīva kompetence, ja visas administratīvās iespējas ir izmantotas, pirmajā un pēdējā instancē lemt par jebkuru strīdu par šīs konvencijas piemērošanu tajā minētajām personām, izņemot administratīvo un apkalpojošo personālu, un, otrkārt, šo procedūru nosacījumi un sīki izstrādāti noteikumi pēc vajadzības tiek noteikti Pedagogu nodarbināšanas noteikumos vai Nepilnas slodzes pedagogu nodarbināšanas kārtībā.

41

Tādējādi no Konvencijas, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus, 27. panta 2. punkta formulējuma izriet, ka nepilnas slodzes pedagogi pieder pie minētās konvencijas šīs tiesību normas pirmās daļas pirmajā teikumā minētajām personām atšķirībā no administratīvā un apkalpojošā personāla, kas no tām ir izslēgts.

42

Turklāt šādu interpretāciju apstiprina Konvencijas, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus, 27. panta 2. punkta konteksts.

43

Kā Komisija norāda savos apsvērums, it īpaši no šīs konvencijas 19. panta 4. un 6. punkta un 22. punkta pirmās daļas izriet, ka tajā tiek skaidri nošķirti pedagogi, no vienas puses, un administratīvais un apkalpojošais personāls, no otras puses.

44

Līdz ar to uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Konvencijas, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus, 27. panta 2. punkta pirmās daļas pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka Eiropas skolas nodarbināti nepilnas slodzes pedagogi, kas nav kādas dalībvalsts norīkoti, ietilpst šajā tiesību normā minēto personu skaitā atšķirībā no administratīvā un apkalpojošā personāla, kas no tām ir izslēgts.

45

Uzdodot trešo jautājumu, kas ir jāpārbauda pirms otrā jautājuma, iesniedzējtiesa jautā, vai Konvencijas, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus, 27. panta 2. punkta pirmās daļas pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka līgumiskas vienošanās noslēgšana starp Eiropas skolas direktoru un nepilnas slodzes pedagogu par darba tiesisko attiecību termiņa noteikšanu ir pēdējam minētajam nelabvēlīgs akts.

46

Šajā ziņā jānorāda, ka šī konvencija neietver nekādu jēdziena “akts, kurš nelabvēlīgi ietekmē personas [nelabvēlīgs akts]”, definīciju, kas ir minēts tās 27. panta 2. punkta pirmās daļas pirmajā teikumā.

47

Kā to norāda Europäische Schule München un Komisija, pastāv atšķirība starp minētās konvencijas dažādu valodu redakcijām attiecībā uz jēdzienu “nelabvēlīgs akts”, proti, dažās no tām, konkrētāk, spāņu, angļu, franču un itāļu valodu redakcijās tiek attiecīgi lietoti jēdzieni “un acto”, “any act”, “un acte” un “un atto”, kam ir plašāka piemērojamība nekā vācu valodas redakcijā lietotajam terminam “Entscheidung”, jeb burtiski – “lēmums”.

48

Šajā ziņā jāatgādina, ka atbilstoši Konvencijas, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus, preambulas ceturtā apsvēruma piektajam ievilkumam viens no tās mērķiem ir pietiekamas tiesiskās aizsardzības nodrošināšana pret padomes vai administratīvo valžu darbību pedagogiem un citām personām, uz kurām attiecas šī konvencija.

49

Ievērojot it īpaši iepriekšējā šī sprieduma punktā atgādināto mērķi, šajā gadījumā ir jāizmanto jēdziena “nelabvēlīgs akts” plaša interpretācija, jo nekas minētajā konvencijā, kā arī tās piemērošanai pieņemtajās tiesību normās, kas ir jāņem vērā atbilstoši Vīnes konvencijas 31. panta 3. punkta c) apakšpunktam, to neliedz.

50

Jāuzsver, ka atbilstoši Konvencijas, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus, 27. panta 2. punkta otrajai daļai Nepilnas slodzes pedagogu nodarbināšanas kārtības, kurā it īpaši ir paredzēti nosacījumi un sīki izstrādāti noteikumi, kas attiecas uz šo lietu izskatīšanu apelāciju padomē, 3.2. punktā ir paredzēts, ka Norīkotā personāla nodarbināšanas kārtības 80. pants, kas ir iekļauts tās VII nodaļā par tiesību aizsardzības līdzekļiem, tiek piemērots nepilnas slodzes pedagogiem, jo Eiropas skolas apelācijas padomei ir ekskluzīva kompetence pirmajā un pēdējā instancē lemt par “nelabvēlīga akta” tiesiskumu visos strīdos starp Eiropas skolu vadības institūcijām un nepilnas slodzes pedagogiem.

51

Šajā ziņā ir jākonstatē, ka Norīkotā personāla nodarbināšanas kārtības 80. panta 1. punkts ir formulēts identiski Eiropas Kopienas Civildienesta noteikumu (Padomes 1968. gada 29. februāra Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko ir noteikti Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība (OV L 56, 1. lpp.)) 91. pantam, atbilstoši kuram Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir jebkurš strīds starp Savienību un jebkuru personu, uz kuru attiecas šie Civildienesta noteikumi, attiecībā uz tādu tiesību aktu likumību, kas nelabvēlīgi ietekmē šādu personu 90. panta 2. punkta izpratnē.

52

Atbilstoši Norīkotā personāla nodarbināšanas kārtības 86. pantam šīs kārtības pantu interpretācija, kuri ir identiski Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu pantiem, ir jāveic saskaņā ar Komisijas piemērotajiem kritērijiem.

53

Atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai tikai tie akti, kas tieši un individuāli ietekmē ieinteresēto personu tiesisko stāvokli, var tikt uzskatīti par nelabvēlīgiem. Turklāt Tiesa atkārtoti ir interpretējusi nelabvēlīga akta jēdzienu Kopienu Civildienesta noteikumu 90. panta izpratnē tā, ka tas attiecas uz visiem aktiem, kas var tieši ietekmēt noteiktu tiesisko situāciju (skat. it īpaši rīkojumu Strack/Komisija, C‑237/06 P, EU:C:2007:156, 62. punkts un tajā minētā judikatūra).

54

Turklāt Tiesa ir jau nospriedusi strīdā starp palīgdarbinieku un Komisiju, ka “nelabvēlīgs akts” minēto statūtu 90. panta 2. punkta izpratnē šajā lietā bija darba līgums (skat. spriedumu Castagnoli/Komisija, 329/85, EU:C:1987:352, 11. punkts).

55

Tādējādi nepilnas slodzes pedagoga darba līgums tiek uzskatīts par “nelabvēlīgu aktu” Norīkotā personāla nodarbināšanas kārtības 80. panta izpratnē vēl jo vairāk tādēļ, kā tas ir šajā lietā, ka runa ir par tādu līguma elementu, kas paredzēts piemērojamajā likumā, tas ir, ilgumu, kas tieši izriet no Nepilnas slodzes pedagogu nodarbināšanas kārtības 1.3. punkta.

56

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka Konvencijas, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus, 27. panta 2. punkta pirmās daļas pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neliedz līgumisku vienošanos starp Eiropas skolas direktoru un nepilnas slodzes pedagogu par darba tiesisko attiecību termiņa noteikšanu uzskatīt par pēdējam minētajam nelabvēlīgu aktu.

57

Uzdodot otro jautājumu, iesniedzējtiesa jautā, vai Konvencijas, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus, 27. panta 2. punkta pirmās daļas pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka šis regulējums attiecas arī uz tādu aktu, kuru skolas direktors pieņēmis, izpildot savus pienākumus.

58

Jāprecizē, ka direktora akti nevar tikt izslēgti no minētās konvencijas 27. panta 2. punkta pirmās daļas pirmā teikuma piemērošanas jomas tikai tādēļ, ka tie nav tieši minēti šajā tiesību normā.

59

Pirmkārt, jāatgādina, ka atbilstoši Konvencijas, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus, 27. panta 2. punkta otrajai daļai nosacījumi un sīki izstrādāti noteikumi, kas attiecas uz šo lietu izskatīšanu, pēc vajadzības tiek noteikti Pedagogu nodarbināšanas noteikumos vai nepilnas slodzes pedagogu nodarbināšanas kārtībā.

60

Otrkārt, Konvencija, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus, ir jāinterpretē it īpaši atbilstoši Vīnes konvencijas 31. pantam, atbilstoši kuram ir jāņem vērā jebkuras starptautisko tiesību normas, kas piemērojamas attiecībās starp dalībniekiem, un jāpiešķir liela nozīme jebkurai agrākai pirmās no šīm konvencijām piemērošanas praksei.

61

Šajā ziņā, kā izriet no Starptautiskās Tiesas judikatūras, agrākā līguma piemērošanas prakse var būt nozīmīgāka par šī līguma skaidriem noteikumiem, ja šī prakse atspoguļo pušu vienošanos (ST, lieta Preah Vihear templis (Kambodža pret Taizemi), 1962. gada 15. jūnija spriedums, Recueil 1962, 6. lpp.).

62

Tādējādi, lai noteiktu terminu “akti, ko pieņēmusi padome vai administratīvā valde”, kas minēti Konvencijas 27. panta 2. punkta pirmās daļas pirmajā teikumā, piemērojamību, ir jāatsaucas uz visām starptautisko tiesību normām, kā arī uz agrāko šīs konvencijas piemērošanas praksi.

63

Šajā gadījumā ir jākonstatē, ka atbilstoši Norīkotā personāla nodarbināšanas kārtības 80. pantam, uz kuru ir atsauce Nepilnas slodzes pedagogu nodarbināšanas kārtības 3.2. punktā un kurā saskaņā ar Konvencijas, ar kuru nosaka Eiropas skolu statūtus, 27. panta 2. punkta otro daļu ir noteikti Eiropas skolu apelāciju padomē uzsākto procedūru atsevišķi nosacījumi un sīki izstrādāti noteikumi, tās ekskluzīvā kompetence attiecas uz visiem strīdiem starp Eiropas skolu vadības institūcijām un personāla locekļiem par tiem nelabvēlīgiem aktiem. It īpaši no šīs konvencijas 7. panta pēdējās daļas, skatītas kopā ar tās 21. panta otro daļu, kā arī no Norīkotā personāla nodarbināšanas kārtības 6. panta a) punkta un I pielikuma izriet, ka Eiropas skolas direktors ir šīs skolas vadības institūcija.

64

Tādējādi Norīkotā personāla nodarbināšanas kārtības 80. panta formulējums atšķiras no Konvencijas, ar kuru nosaka Eiropas skolu statūtus, 27. panta 2. punkta pirmās daļas pirmā teikuma.

65

Pamatojoties uz minēto 80. pantu, pēc tam attīstījās Eiropas skolu apelācijas padomes judikatūra, saskaņā ar kuru var celt prasību par nelabvēlīgiem aktiem, ko pieņēmušas Eiropas skolu valdības institūcijas. Šī judikatūra ir jāuzskata par Konvencijas piemērošanas agrāku praksi Vīnes konvencijas 31. panta 3. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

66

Minētās konvencijas puses nekad nav apstrīdējušas šādu praksi. Tas, ka konvencijas puses to nav apstrīdējušas, ir jāuzskata par piekrišanu šādai praksei, klusu ciešot.

67

No minētā izriet, ka šīs prakse ir jāuzskata, pamatojoties uz Norīkotā personāla nodarbināšanas kārtības 80. pantu, par tādu, kas veido pušu vienošanos par Konvencijas, ar kuru nosaka Eiropas skolu statūtus, 27. panta 2. punkta pirmās daļas pirmā teikuma interpretāciju. Šī prakse tādējādi var būt svarīgāka par šīs tiesību normas tekstu, kas tātad ir jāinterpretē tādējādi, ka tas būtībā neliedz uzskatīt Eiropas skolas vadības institūciju aktus par tādiem, uz kuriem attiecas minētā tiesību norma.

68

Attiecībā uz Nepilnas slodzes pedagogu nodarbināšanas kārtības 3.4. punkta ietekmi jāatgādina, ka atbilstoši šai tiesību normai skolas atrašanās valsts tiesām ir kompetence izskatīt iespējamos strīdus par nepilnas slodzes pedagogu, reliģijas skolotāju un pagaidu darbinieku darbā pieņemšanas un atlaišanas nosacījumiem, ko reglamentē skolas atrašanās vietas valsts tiesību akti darba tiesisko attiecību, sociālās apdrošināšanas un nodokļu jomā, neskarot iepriekš minētos noteikumus.

69

Ciktāl pamatlieta attiecas uz darba līguma ilguma ierobežošanu, kas ir paredzēta Nepilnas slodzes pedagogu nodarbināšanas kārtības 1.3. punktā, tā nevar ietilpt attiecīgās Eiropas skolas atrašanās vietas tiesas kompetencē. Turklāt šis konstatējums ir izteikts arī pedagoga darba līgumu, kas noslēgti starp pamatlietas pusēm, 10. panta 2. punktā.

70

No minētā izriet, ka jāuzskata, ka Nepilnas slodzes pedagogu nodarbināšanas kārtības 1.3., 3.2. un 3.4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka strīds par darba līgumā, kas noslēgts starp nepilnas slodzes pedagogu un Eiropas skolas direktoru, ietvertas vienošanās par darba attiecību ilguma ierobežošanu tiesiskumu ir ekskluzīvā Eiropas skolu apelāciju padomes kompetencē.

71

Turklāt, pretēji S. Oberto un B. O’Leary tiesas sēdē apgalvotajam, jānorāda, ka šī to Konvencijas, ar kuru nosaka Eiropas skolu statūtus, un Nepilnas slodzes pedagogu nodarbināšanas kārtības attiecīgo normu interpretācija, atbilstoši kurām apelāciju padomei ir ekskluzīva kompetence lemt par tādu strīdu, kāds ir pamatlietā, neietekmē ieinteresēto personu tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

72

Attiecībā uz Eiropas skolu apelāciju padomi Tiesa ir nospriedusi, ka tā atbilst visiem nosacījumiem, lai to varētu uzskatīt par “tiesu” LESD 267. panta izpratnē, proti, šī iestāde ir izveidota ar likumu, tā ir pastāvīga, tās pieņemtie nolēmumi ir saistoši, tiesvedība tajā notiek atbilstoši sacīkstes principam un tā piemēro tiesību normas, kā arī tā ir neatkarīga, izņemot to, ka tā pieder vienai no dalībvalstīm (skat. šajā ziņā spriedumu Miles u.c., EU:C:2011:388, 37.–39. punkts).

73

Turpinājumā ir jāatgādina, ka atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 47. pantam efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips attiecas nevis uz tiesībām piekļūt vairākām tiesu instancēm, bet gan tikai uz tiesībām piekļūt tiesai (skat. spriedumu, 2014. gada 17. jūlijs, Sánchez Morcillo un Abril García, C‑169/14, EU:C:2014:2099, 36. punkts).

74

Visbeidzot, kaut arī iepriekš minētajā spriedumā Miles (EU:C:2011:388, 43.–45. punkts) Tiesa ir norādījusi, ka tai nav kompetences atbildēt uz Eiropas skolu apelācijas padomes uzdoto jautājumu, jo tā nav “dalībvalsts tiesa” LESD 267. panta izpratnē, tā arī pieļāva, ka iespēja – pat pienākums – šai apelācijas padomei vērsties Tiesā attiecībā uz strīdu ar Eiropas skolas nepilnas slodzes pedagogiem, kurā ir jāpiemēro Savienības tiesību vispārīgie principi, protams, ir iespējama, bet dalībvalstīm ir jāveic reformas šobrīd spēkā esošajā ar Konvencijas, ar kuru nosaka Eiropas skolu statūtus, izveidotajā sistēmā.

75

Tātad jāuzskata, ka pienākums atbildētājām pamatlietā celt savu prasību par darba līgumā, kas noslēgts starp viņu un Europäische Schule München direktoru, ietvertas vienošanās par darba attiecību ilguma ierobežošanu tiesiskumu Eiropas skolu apelāciju padomē, kas lemj pirmajā un pēdējā instancē un kas nav pilnvarota vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, neietekmē viņu tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

76

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Konvencijas, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus, 27. panta 2. punkta pirmās daļas pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka šis regulējums principā neliedz šo tiesību normu piemērot aktam, kuru Eiropas skolas direktors pieņēmis, izpildot savus pienākumus. Nepilnas slodzes pedagogu nodarbināšanas kārtības 1.3., 3.2. un 3.4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka strīds par darba līgumā, kas noslēgts starp nepilnas slodzes pedagogu un Eiropas skolas direktoru, ietvertas vienošanās par darba attiecību ilguma ierobežošanu tiesiskumu ir ekskluzīvā Eiropas skolu apelāciju padomes kompetencē.

77

Ņemot vērā uz otro jautājumu sniegto atbildi, uz ceturto jautājumu nav jāatbild.

78

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež: