—

un A. un V. Balazs vārdā – S. Dima un A. Muntean, advokāti,

—

Rumānijas valdības vārdā – R. Radu, kā arī R. Hațieganu, E. Gane un A.‑L. Crișan, pārstāvji,

—

Grieķijas valdības vārdā – E.‑M. Mamouna, pārstāve,

—

Eiropas Komisijas vārdā – D. Martin un C. Gheorghiu, pārstāvji,

1

Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97 (OV 1997, L 28, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1992/2006 (OV L 392, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1408/71”), 7. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

2

Šie lūgumi ir iesniegti tiesvedībās starp, no vienas puses, V. Balazs un Casa Județeană de Pensii Cluj (Klužas apgabala pensiju kase (Rumānija), turpmāk tekstā – “Casa Județeană de Pensii”) un, no otras puses, šo pēdējo minēto un A. Balazs par vecuma pensiju piešķiršanu A. un V. Balazs (turpmāk tekstā kopā – “laulātie Balazs”).

3

Regulas Nr. 1408/71 6. pantā ir paredzēts:

“Ievērojot 7. un 8. pantu, kā arī 46. panta 4. punktu, ar šo regulu attiecībā uz personām un jautājumiem, uz kuriem tā attiecas, tiek aizstāti jebkāda veida sociālā nodrošinājuma konvenciju noteikumi, kas saista:

[..].”

4

Šīs regulas 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir noteikts:

“Neatkarīgi no šīs regulas 6. panta, turpina piemērot:

[..]

5

Minētās regulas 94. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:

“1.   Saskaņā ar šo regulu nevar iegūt tiesības attiecībā uz laika posmu pirms 1972. gada 1. oktobra vai pirms dienas, kad tā stājusies spēkā attiecīgajā dalībvalstī vai kādā šīs valsts teritorijas daļā.

2.   Visus apdrošināšanas laika posmus un, attiecīgā gadījumā, visus nodarbinātības vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pirms 1972. gada 1. oktobra vai pirms tās spēkā stāšanās dienas šajā dalībvalstī vai kādā tās teritorijas daļā, ņem vērā, lai noteiktu tiesības uz pabalstiem, kas iegūtas saskaņā ar šo regulu.”

6

Padomes 1972. gada 21. marta Regulā (EEK) Nr. 574/72 (OV L 74, 1. lpp.), redakcijā, kas izriet it īpaši no Padomes 2006. gada 20. novembra Regulas (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 574/72”), ir noteikta Regulas Nr. 1408/71 izpildes kārtība.

7

Rumānijas un Grieķijas valdību 1996. gada 23. februārī noslēgtais divpusējais nolīgums par no Rumānijas repatriējušos Grieķijas politisko bēgļu sociālās apdrošināšanas iemaksu kompensācijas galīgo tiesisko regulējumu (turpmāk tekstā – “divpusējais nolīgums”) Regulas Nr. 1408/71 III pielikumā nav minēts.

8

Divpusējā nolīguma 1. panta a) un e) punktā jēdzieni “repatriants” un “apdrošināšanas laikposms” ir definēti šādi:

[..]

9

Divpusējā nolīguma 2. pantā ir noteikts:

“1.   Līgumslēdzējas puses reglamentē repatriantu sociālās apdrošināšanas iemaksu kompensāciju, kā paredzēts šī panta 2. un 3. punktā un šī nolīguma 3. pantā.

2.   Rumānija apņemas samaksāt Grieķijai vienreizēju summu kā kompensāciju par pensiju izmaksu un repatriantu apdrošināšanas laikposma segšanu, ko veic Grieķija.

3.   Grieķija apņemas pensionāriem, kuri ir repatriējušies, maksāt pensijas un apdrošinātām personām, kuras ir repatriējušās, atzīt Rumānijā pabeigto apdrošināšanas laikposmu saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem sociālā nodrošinājuma jomā.”

10

Divpusējā nolīguma 2. panta 2. punktā minētā kompensācija atbilstoši šī nolīguma 3. pantam atbilst 15 miljoniem Savienoto valstu dolāru (USD).

11

Saskaņā ar divpusējā nolīguma 5. pantu, “tiklīdz ir samaksāta naudas summa USD 15 miljonu apmērā, pārtrauc pastāvēt jebkādi Rumānijas pienākumi saistībā ar repatriējušos Grieķijas politisko bēgļu tiesībām sociālā nodrošinājuma jomā”.

12

Laulātie Balazs ir Grieķijas pilsoņi, kuriem ir repatriējušos Grieķijas politisko bēgļu statuss. Viņu domicils ir Salonikos (Grieķija).

13

1948. gadā A. un V. Balazs, kuriem tolaik bija attiecīgi septiņi un deviņi gadi, apmetās uz dzīvi Rumānijā, kurā viņiem tika piešķirts politisko bēgļu statuss. Viņi veica iemaksas šīs dalībvalsts valsts sociālā nodrošinājuma sistēmā attiecīgi 34 gadus, septiņus mēnešus un sešas dienas un 28 gadus. Uz Grieķiju viņi repatriējās 1990. gada 18. augustā.

14

1998. gadā laulātie Balazs lūdza Grieķijas iestādēm atzīt viņu darba laikposmus, kas ir pabeigti Rumānijā. 1998. gada 21. septembrī pieņemtajā lēmumā šīs iestādes pauda viedokli, ka A. un V. Balazs Rumānijā pabeigtie darba laikposmi atbilst attiecīgi 9382 un 8351 dienai, par kuru ir izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas. No šiem laikposmiem Grieķijas iestādes nolēma pensiju aprēķina vajadzībām atzīt tikai 4500 dienas.

15

Pamatojoties uz minēto, Grieķijas iestādes laulātajiem Balazs pēc tam piešķīra vecuma pensijas.

16

Runājot par V. Balazs, viņai piešķirtā pensija tika aprēķināta, pamatojoties uz kopējo apdrošināšanas laikposmu – 6993 darba dienām, kas atbilst 4500 dienām, kuras tika atzītas saistībā ar darba laikposmu Rumānijā, un 2493 dienām – saistībā ar nodarbinātību Grieķijā. Šādi tika aprēķināta ikmēneša pensija 136910 Grieķijas drahmu (GRD) (aptuveni EUR 390) apmērā.

17

Runājot par A. Balazs, viņam piešķirtā pensija tika aprēķināta, pamatojoties uz kopējo apdrošināšanas laikposmu – 7733 dienām, no kurām 4500 dienas tika atzītas saistībā ar darba laikposmiem Rumānijā un 3233 dienas – saistībā ar nodarbinātību Grieķijā. Šādi tika aprēķināta ikmēneša pensija EUR 596,99 apmērā.

18

Attiecīgi 2007. gada 11. oktobrī un 27. novembrī V. un A. Balazs vērsās Casa Județeană de Pensii ar pieteikumiem par vecuma pensiju piešķiršanu, pamatojoties uz Regulā Nr. 1408/71 un Regulā Nr. 574/72 ietvertajām tiesību normām.

19

Šie pieteikumi ar 2011. gada 5. oktobra lēmumiem tika noraidīti. Šajos lēmumos Casa Județeană de Pensii norādīja, ka, tā kā Grieķijas iestādes laulātos Balazs uzskata par Grieķijas politiskajiem bēgļiem, kas ir repatriējušies, Rumānijas iestādēm saskaņā ar divpusējā nolīguma 5. pantu nav pienākuma viņiem piešķirt pensijas.

20

V. un A. Balazs abi vērsās Tribunalul Cluj [Klužas tiesā] ar prasībām par minētajiem lēmumiem.

21

Ar 2012. gada 26. septembra spriedumiem Tribunalul Cluj minētos lēmumus atcēla un deva rīkojumu Casa Județeană de Pensii pieņemt jaunus lēmumus, ar kuriem laulātajiem Balazs tiktu piešķirtas vecuma pensijas atbilstoši Regulai Nr. 1408/71 un Regulai Nr. 574/72, ņemot vērā šo laulāto pabeigtos kopējos iemaksu laikposmus Rumānijā. Tribunalul Cluj precizēja, ka šīs regulas ir piemērojamas attiecībā uz laulāto Balazs pieteikumiem, jo uz divpusējo nolīgumu neattiecas Regulas Nr. 1408/71 7. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētā atkāpe, tāpēc ka tā piemērošana nav tikusi ierobežota laikā, tas nav minēts šīs Regulas III pielikumā un tā tiesību normas acīmredzami nevar tikt uzskatītas par labvēlīgākām attiecībā uz pabalstu saņēmējiem, turklāt pēdējie minētie ir lūguši piešķirt pensijas saskaņā ar minēto regulu.

22

Pildot šos spriedumus, Casa Județeană de Pensii 2013. gada 20. un 27. februārī pieņēma divus jaunus lēmumus, ar kuriem, piemērojot Regulas Nr. 1408/71 tiesību normas, tā piešķīra A. un V. Balazs ikmēneša vecuma pensijas attiecīgi 405 un 500 Rumānijas leju (RON) (aptuveni EUR 110 un EUR 90) apmērā.

23

Gan laulātie Balazs, gan Casa Județeană de Pensii pārsūdzēja Tribunalul Cluj spriedumus Curtea de Apel Cluj [Klužas Apelācijas tiesā].

24

Casa Județeană de Pensii būtībā apgalvo, ka Regulas Nr. 1408/71 un Regulas Nr. 574/72 tiesību normas šajā lietā nav piemērojamas divpusējā nolīguma dēļ. Saskaņā ar šo pēdējo minēto jebkādi Rumānijas pienākumi repatriējušos Grieķijas politisko bēgļu jautājumā esot pārstājuši pastāvēt, jo Rumānija esot izpildījusi savu pienākumu samaksāt Grieķijas Republikai USD 15 miljonus.

25

Laulātie Balazs apstrīd Tribunalul Cluj spriedumu pamatojumu un, pamatojoties uz šīm pašām regulām, lūdz atzīt viņu tiesības uz vecuma pensiju par iemaksu laikposmu, ko viņi ir pabeiguši Rumānijā. Viņi būtībā apgalvo, ka Rumānijas pievienošanās Eiropas Savienībai dēļ šai dalībvalstij esot pienākums piemērot Regulu Nr. 1408/71 un Regulu Nr. 574/72. Faktiski Regulas Nr. 1408/71 7. panta 2. punkta c) apakšpunkts neattiecoties uz šo divpusējo nolīgumu, kas esot mazāk labvēlīgs un neesot minēts šīs regulas III pielikumā.

26

Šajos apstākļos Curtea de Apel Cluj nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu, kas lūgumos sniegt prejudiciālu nolēmumu, kuri attiecas uz lietām C‑401/13 un C‑432/13, ir formulēts vienādi:

“Vai Regulas Nr. 1408/71 7. panta 2. punkta c) apakšpunkta tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka to piemērošanas jomā ietilpst pirms šīs regulas spēkā stāšanās datuma starp divām dalībvalstīm noslēgts divpusējs nolīgums, pamatojoties uz kuru šīs dalībvalstis ir vienojušās atcelt pienākumu saistībā ar sociālā nodrošinājuma pabalstiem, kas vienai valstij ir jāmaksā otras valsts pilsoņiem, kuriem ir bijis politisko bēgļu statuss pirmās valsts teritorijā un kuri ir repatriējušies uz otrās valsts teritoriju, apmaiņā pret pirmās valsts vienreizējas summas maksājumu, kas ir paredzēts pensiju izmaksai un nosedz laikposmu, kura laikā pirmajā dalībvalstī ir tikušas veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas?”

27

Ar Tiesas priekšsēdētāja 2013. gada 4. septembra lēmumu lietas C‑401/13 un C‑432/13 rakstveida, mutvārdu procesā un galīgā sprieduma taisīšanai tika apvienotas.

28

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 1408/71 7. panta 2. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds divpusējs nolīgums attiecībā uz vienas nolīguma parakstītājvalsts pilsoņu, kuriem ir bijis politisko bēgļu statuss otras parakstītājvalsts teritorijā, sociālā nodrošinājuma pabalstiem, kas ir ticis noslēgts datumā, kad viena no parakstītājvalstīm vēl nebija pievienojusies Savienībai, un kas nav minēts šīs regulas III pielikumā, turpina būt piemērojams attiecībā uz tādu politisko bēgļu situāciju, kuri ir repatriējušies uz savu izcelsmes valsti pirms divpusējā nolīguma noslēgšanas un minētās regulas spēkā stāšanās.

29

Iesākumā ir jānorāda, ka Casa Județeană de Pensii uzskata, ka Regula Nr. 1408/71 pamatlietā nav piemērojama divpusējā nolīguma un, konkrēti, tā 5. panta, saskaņā ar kuru jebkādi Rumānijas pienākumi repatriējušos Grieķijas politisko bēgļu jautājumā esot pārstājuši pastāvēt, dēļ, jo Rumānija esot izpildījusi savu pienākumu samaksāt Grieķijas Republikai USD 15 miljonus. Līdz ar to ir jāpārbauda, vai situācija, uz kuru attiecas pamatlieta, ietilpst Regulas Nr. 1408/71 piemērošanas jomā.

30

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai gan jauns tiesiskais regulējums principā ir spēkā tikai attiecībā uz nākotni, atbilstoši vispāratzītam principam, ja vien nav izdarīta attiecīga atkāpe, tas tomēr ir piemērojams arī attiecībā uz situāciju, kuras ir radušās saskaņā ar agrāko tiesību aktu, sekām nākotnē (skat. spriedumu Duchon, C‑290/00, EU:C:2002:234, 21. punkts un tajā minētā judikatūra).

31

Lai padarītu iespējamu Regulas Nr. 1408/71 piemērošanu attiecībā uz situāciju, kuras ir radušās saskaņā ar agrāko tiesību aktu, sekām nākotnē, šīs regulas 94. pantā, it īpaši tā 2. punktā, ir paredzēts pienākums, nosakot tiesības uz pabalstiem, ņemt vērā visus apdrošināšanas, nodarbinātības vai dzīvesvietas laikposmus, kas pabeigti saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pirms 1972. gada 1. oktobra vai pirms regulas spēkā stāšanās dienas šajā dalībvalstī (skat. spriedumu Duchon, EU:C:2002:234, 23. punkts).

32

Tā kā Regula Nr. 1408/71 attiecībā uz Rumāniju stājās spēkā no brīža, kad pēdējā minētā pievienojās Savienībai, proti, no 2007. gada 1. janvāra, šī regula ratione temporis ir piemērojama tādai situācijai, kādā ir laulātie Balazs, kuri tādējādi, sākot no šī datuma, bija tiesīgi uz to atsaukties.

33

Pretēji tam, ko apgalvo Casa Județeană de Pensii, apstāklim, ka divpusējā nolīgumā ir paredzēts, ka Rumānijas pienākumi saistībā ar repatriējušos Grieķijas politisko bēgļu tiesībām sociālā nodrošinājuma jomā pārtrauc pastāvēt, tiklīdz ir samaksāta summa USD 15 miljonu apmērā, šajā ziņā nav nozīmes.

34

Proti, no Regulas Nr. 1408/71 6. panta izriet, ka ar šo regulu attiecībā uz tās piemērojamību personām, kā arī materiālo piemērojamību ar zināmiem nosacījumiem tiek aizstāti jebkāda veida sociālā nodrošinājuma konvenciju noteikumi, kas saista divas vai vairākas dalībvalstis. Šīs aizstāšanas piemērošana ir imperatīva, un nav pieļaujami nekādi izņēmumi papildus regulā minētajiem gadījumiem (pēc analoģijas skat. spriedumus Walder, 82/72, EU:C:1973:62, 6. un 7. punkts; Thévenon, C‑475/93, EU:C:1995:371, 15. punkts, kā arī Rönfeldt, C‑227/89, EU:C:1991:52, 22. punkts).

35

Viens no Regulā Nr. 1408/71 paredzētajiem izņēmumiem ir 7. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētais izņēmums, saskaņā ar kuru šīs regulas III pielikumā minētie sociālā nodrošinājuma konvenciju noteikumi paliek spēkā neatkarīgi no minētās regulas 6. panta (spriedumi Habelt u.c., C‑396/05, EU:C:2007:810, 87. punkts, kā arī Wencel, C‑589/10, EU:C:2013:303, 35. punkts), ar nosacījumu, ka šie noteikumi ir labvēlīgāki pabalstu saņēmējiem vai ka tie izriet no īpašiem vēsturiskiem apstākļiem un to darbības laiks ir ierobežots.

36

Šajā gadījumā ir skaidrs, ka divpusējais nolīgums Regulas Nr. 1408/71 III pielikumā nav minēts. No tā izriet, ka tādā situācijā kā tā, uz kuru attiecas pamatlieta, šis nolīgums atbilstoši Regulas Nr. 1408/71 6. panta a) punktam ir ticis aizstāts ar šo regulu.

37

Iesniedzējtiesa un Rumānijas valdība tomēr atsaucas uz spriedumu Rönfeldt (EU:C:1991:52), lai uzsvērtu, ka neatkarīgi no Regulas Nr. 1408/71 6. panta un 7. panta 2. punkta c) apakšpunkta formulējuma divpusējais nolīgums turpina būt piemērojams.

38

Šajā spriedumā Tiesa, pamatojoties uz LESD 45. un 48. pantu, atzina, ka migrējošu darba ņēmēju gadījumā sociālā nodrošinājuma konvenciju piemērojamībai ir jāsaglabājas pēc Regulas Nr. 1408/71 spēkā stāšanās neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav minētas šīs regulas III pielikumā, ja šī piemērošana darba ņēmējam ir labvēlīgāka.

39

Līdz ar to ir jānosaka, vai spriedumā Rönfeldt (EU:C:1991:52) izstrādātie principi ir piemērojami tādās situācijās kā tā, uz kuru attiecas pamatlieta.

40

Šajā ziņā, pirmkārt, kā tika norādīts šī sprieduma 33. punktā, ir jānorāda, ka Regulas Nr. 1408/71 6. pantā noteiktā aizstāšanas principa piemērošana ir imperatīva un principā nav pieļaujami nekādi izņēmumi.

41

Otrkārt, ir jāatgādina, ka spriedumā Rönfeldt (EU:C:1991:52) izstrādātie principi ir balstīti uz ideju, ka attiecīgajai personai pamatoti ir bijusi tiesiskā paļāvība, ka tā varēs izmantot tādas divpusējas konvencijas tiesību normas, kura bija vienīgais piemērojamais tiesību akts datumā, kad tā nolēma pārvietoties uz citu dalībvalsti (šajā ziņā skat. spriedumu Kaske, C‑277/99, EU:C:2002:74, 27. punkts).

42

Līdz ar to tādā situācijā kā tā, uz kuru attiecas pamatlieta un kurai ir raksturīgi tas, ka attiecīgās personas atstāja Rumāniju, lai dotos uz Grieķiju, 1990. gadā, proti, sešus gadus pirms divpusējā nolīguma noslēgšanas, šīm personām nevarēja būt tiesiskā paļāvība, ka tās varēs izmantot divpusējā nolīguma tiesību normas, jo datumā, kad tās repatriējās uz Grieķiju, tas vēl nebija noslēgts.

43

Katrā ziņā ir jānorāda, ka pamatlietā laulātie Balazs nelūdz, lai attiecībā uz tiem tiktu piemērots divpusējais nolīgums. Viņi, gluži pretēji, vēlas, lai viņiem tiktu piemērota Regula Nr. 1408/71. Šajos apstākļos Rumānijas valdība nevar atsaukties uz spriedumu Rönfeldt (EU:C:1991:52), lai pierādītu, ka viņu situācijai turpina būt piemērojams šis nolīgums.

44

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, ir jākonstatē, ka spriedumā Rönfeldt (EU:C:1991:52) izstrādātie principi, kuri ļauj atkāpties no Regulas Nr. 1408/71 tiesību normu piemērošanas, lai turpinātu piemērot divpusēju konvenciju, kura parasti ir tikusi aizstāta ar šo regulu, tādos apstākļos kā tie, uz kuriem attiecas pamatlieta, nav piemērojami.

45

No tā izriet, ka uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1408/71 7. panta 2. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds divpusējs nolīgums attiecībā uz vienas nolīguma parakstītājvalsts pilsoņu, kuriem ir bijis politisko bēgļu statuss otras parakstītājvalsts teritorijā, sociālā nodrošinājuma pabalstiem, kas ir ticis noslēgts datumā, kad viena no parakstītājvalstīm vēl nebija pievienojusies Savienībai, un kas nav minēts šīs regulas III pielikumā, neturpina būt piemērojams attiecībā uz tādu politisko bēgļu situāciju, kuri ir repatriējušies uz savu izcelsmes valsti pirms divpusējā nolīguma noslēgšanas un minētās regulas spēkā stāšanās.

46

Rumānijas valdība lūdz Tiesu gadījumā, ja tā atzītu, ka uz divpusējo nolīgumu neattiecas Regulas Nr. 1408/71 7. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktais izņēmums, ierobežot tās sprieduma iedarbību laikā.

47

Sava lūguma pamatojumam minētā valdība apgalvo, pirmkārt, ka Rumānijas iestādes ir rīkojušās labticīgi. Proti, vispirms – to nostāja esot pamatota ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, it īpaši ar spriedumu Rönfeldt (EU:C:1991:52). Turpinot –, lai gan Komisija uzsāka pret Rumāniju pienākumu neizpildes procedūru, lai konstatētu, ka šī dalībvalsts nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir noteikti saistībā ar Regulas Nr. 1408/71 piemērošanu, šīs dalībvalsts nostāja šajā procedūrā esot bijusi nemainīga un Komisija neesot atbildējusi uz minētās valsts lūgumu rīkot tehniskas apspriedes un vērsties Grieķijas iestādēs. Turklāt Rumānijas iestāžu labticību nevarot padarīt apšaubāmu fakts, ka citas dalībvalstis, kuras ir saskārušās ar līdzīgām problēmām, ir piekritušas piemērot Regulu Nr. 1408/71, jo nolīgumi, ko Grieķijas Republika ir noslēgusi ar šīm citām valstīm, atšķiroties no nolīguma, kas ir noslēgts starp to un Rumāniju. Visbeidzot – Rumānijas iestādes esot vērsušās Grieķijas iestādēs, lai noskaidrotu situāciju.

48

Otrkārt, Rumānijas valdība vērš Tiesas uzmanību uz smagajām finansiālajām sekām, ko izraisītu Tiesas sprieduma piemērošana ar atpakaļejošu datumu. Pēc Casa Națională de Pensii Publice (Nacionālā valsts pensiju kase) novērtējuma papildu summa, kura būtu jāizmaksā, sasniegtu RON 38 560 683 (aptuveni EUR 8 680 537). Rumānijas valdība arī uzsver, ka šobrīd izskatīšanā ir aptuveni 800 laulāto Balazs prasībām līdzīgas prasības.

49

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru Savienības tiesību normas interpretācija, ko pēdējā minētā sniedz, īstenojot tai ar LESD 267. pantu piešķirto kompetenci, izskaidro un precizē šīs tiesību normas nozīmi un darbības jomu tā, kā tā ir jāsaprot un jāpiemēro vai kādā to būtu bijis jāsaprot un jāpiemēro no tās spēkā stāšanās brīža. No minētā izriet, ka šādi interpretētu normu tiesa var piemērot un tiesai tā ir jāpiemēro pat tiesiskām attiecībām, kas ir radušās un ir nodibinātas pirms sprieduma par lūgumu sniegt interpretāciju taisīšanas, ja turklāt ir izpildīti nosacījumi, kuri ļauj kompetentajās tiesās uzsākt tiesvedību attiecībā uz minētās tiesību normas piemērošanu (skat. spriedumu Santander Asset Management SGIIC u.c., no C‑338/11 līdz C‑347/11, EU:C:2012:286, 58. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

50

Tiesa tikai īsta izņēmuma kārtā, piemērojot Savienības tiesību sistēmai raksturīgo vispārējo tiesiskās noteiktības principu, var ierobežot iespēju visām ieinteresētajām personām atsaukties uz tiesību normu, kuru tā ir interpretējusi, lai apstrīdētu labā ticībā nodibinātas tiesiskās attiecības. Lai varētu pieņemt lēmumu noteikt šādu ierobežojumu, ir jāpastāv diviem būtiskiem kritērijiem, proti, ieinteresēto personu labas ticības esamībai un būtisku traucējumu rašanās riskam (skat. spriedumu Santander Asset Management SGIIC u.c., EU:C:2012:286, 59. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

51

Konkrētāk, Tiesa šādu risinājumu ir izmantojusi tikai ļoti specifiskos apstākļos, tostarp tad, ja ir pastāvējis risks, ka varētu rasties smagas ekonomiskas sekas, it īpaši saistībā ar ļoti daudzām tiesiskām attiecībām, kas ir tikušas nodibinātas labā ticībā, pamatojoties uz tiesisko regulējumu, kurš tika uzskatīts par likumīgā spēkā esošu, un ir izrādījies, ka privātpersonām un valsts iestādēm ir nācies rīkoties neatbilstoši Savienības tiesībām tādēļ, ka ir pastāvējusi objektīva un būtiska neskaidrība attiecībā uz Savienības tiesību normu darbības jomu; šo neskaidrību, iespējams, bija veicinājusi citu dalībvalstu vai Komisijas pašu īstenotā rīcība (skat. spriedumu Santander Asset Management SGIIC u.c., EU:C:2012:286, 60. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

52

Kā secinājumu 98. un 99. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, Rumānijas valdība nav pierādījusi būtisku traucējumu riska esamību. Proti, kaut gan šī valdība min 800 laulāto Balazs prasībām līdzīgas prasības, tā nebūt nenorāda to personu kopējo skaitu, kuras atrodas situācijā, kas ir pielīdzināma minēto laulāto situācijai. Turklāt šī valdība nav precizējusi, vai naudas summa RON 38 560 683 apmērā nosedz arī pašreiz izskatīšanā esošās 800 laulāto Balazs prasībām līdzīgās prasības. Katrā ziņā sprieduma darbības ierobežošana laikā tās nekādi neietekmētu (šajā ziņā skat. spriedumu Bosman, C‑415/93, EU:C:1995:463, 144. punkts).

53

Tā kā otrais šī sprieduma 50. punktā minētais kritērijs nav izpildīts, nav jāpārbauda, vai ir izpildīts ieinteresēto personu labticības kritērijs.

54

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka šī sprieduma iedarbība laikā nav jāierobežo.

55

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1992/2006, 7. panta 2. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds divpusējs nolīgums attiecībā uz vienas nolīguma parakstītājvalsts pilsoņu, kuriem ir bijis politisko bēgļu statuss otras parakstītājvalsts teritorijā, sociālā nodrošinājuma pabalstiem, kas ir ticis noslēgts datumā, kad viena no parakstītājvalstīm vēl nebija pievienojusies Savienībai, un kas nav minēts šīs regulas III pielikumā, neturpina būt piemērojams attiecībā uz tādu politisko bēgļu situāciju, kuri ir repatriējušies uz savu izcelsmes valsti pirms divpusējā nolīguma noslēgšanas un minētās regulas spēkā stāšanās.