—

VAEX Varkens- en Veehandel BV vārdā – T. Linssen, advocaat,

—

Nīderlandes valdības vārdā – B. Koopman un M. Bulterman, pārstāves,

—

Eiropas Savienības Padomes vārdā – E. Karlsson un B. Driessen, pārstāvji,

—

Eiropas Komisijas vārdā – H. Kranenborg un D. Triantafyllou, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt un, atbilstošā gadījumā, vai ir spēkā lauksaimniecības produktu eksporta kompensācijām piemērojamais tiesiskais regulējums, proti, pirmkārt, Komisijas 2009. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 612/2009, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (OV L 186, 1. lpp.), kā arī, otrkārt, Komisijas 2008. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 376/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (OV L 114, 3. lpp.), un Komisijas 2008. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 382/2008 par importa un eksporta licenču piemērošanas noteikumiem liellopu [un teļa] gaļas nozarē (OV L 115, 10. lpp.).

2

Šis lūgums ir ticis izteikts tiesvedībā starp VAEX Varkens- en Veehandel BV (turpmāk tekstā – “VAEX”), Nīderlandē reģistrētu sabiedrību, un Productschap Vee en Vlees (turpmāk tekstā – “PVV”) par atteikumu izmaksāt eksporta kompensāciju un nolūkā iegūt eksporta licenci iemaksātās garantijas neatbrīvošanu.

3

Regulas Nr. 376/2008 preambulas 15., 21. un 27. apsvērums ir izteikti šādi:

[..]

4

Šīs regulas 7. pantā ir noteikts:

“1.   Importa vai eksporta licence ir atļauja un kļūst par pamatu pienākumam attiecīgi importēt vai eksportēt saskaņā ar licenci un, izņemot force majeure gadījumus, tās spēkā esamības laikā precizēto attiecīgo produktu vai preču daudzumu.

[..]

2.   Eksporta licence, kas iepriekš nosaka eksporta kompensāciju, kļūst par pamatu pienākumam eksportēt precizēto attiecīgā produkta daudzumu saskaņā ar licenci un, izņemot force majeure gadījumus, tās spēkā esamības laikā.

Ja uz produktu eksportu attiecas eksporta licences uzrādīšana, tad eksporta licence ar iepriekš noteiktu kompensāciju nosaka tiesības eksportēt un pretendēt uz kompensāciju.

[..]”

5

Saskaņā ar minētās regulas 22. pantu:

“1.   Nolūkā noteikt licenču un sertifikātu derīguma termiņu, tos uzskata par izdotiem dienā, kad iesniegts pieteikums attiecībā uz tiem, ieskaitot šo dienu derīguma termiņa aprēķinos. Tomēr licences un sertifikātus nedrīkst izmantot līdz to faktiskajai izdošanai.

2.   Var noteikt, ka licence vai sertifikāts kļūst derīgs tā izdošanas dienā, un šajā gadījumā tā derīguma termiņa aprēķinos iekļauj šo dienu.”

6

Šīs regulas 23. pantā ir noteikts:

“1.   Licences vai sertifikāta eksemplāru Nr. 1 iesniedz muitas iestādei, kura pieņēmusi:

[..]

[..]

2.   Licences vai sertifikāta eksemplāru Nr. 1 iesniedz vai patur muitas iestāžu rīcībā 1. punktā minētās deklarācijas pieņemšanas brīdī.”

7

Regulas Nr. 376/2008 24. pantā ir noteikts:

“1.   Atkāpjoties no 23. panta, dalībvalsts drīkst atļaut licenci vai sertifikātu:

[..]

6.   Gadījumā, kad par eksportētajiem produktiem nav jāuzrāda eksporta licence, taču eksporta kompensācija ir noteikta ar eksporta licenci, kas iepriekš nosaka eksporta kompensāciju, ja kļūdas rezultātā uz eksporta laikā izmantotā dokumenta, kas pierāda tiesības pretendēt uz kompensāciju, nav atsauces uz šo pantu un/vai licences vai sertifikāta numuru vai ja informācija ir nepareiza, darbību drīkst nokārtot ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

8

Šīs regulas 34. panta 2. punktā ir noteikts, ka:

“Saskaņā ar 39., 40. vai 47. pantu, ja nav izpildīts pienākums importēt vai eksportēt, drošības naudu zaudē tādā apjomā, kas ir vienāds ar starpību starp:

[..]”

9

Regulas Nr. 612/2009 preambulas 4. un 10. apsvērums ir šādi:

[..]

10

Saskaņā ar šīs regulas 3. pantu:

“[..] [T]iesības uz kompensāciju iegūst:

11

Minētās regulas 4. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Tiesības uz kompensāciju pastāv ar nosacījumu, ka tiek uzrādīta eksporta licence ar iepriekš noteiktu kompensāciju, izņemot preču eksporta gadījumus.

[..]”

12

Atbilstoši šīs pašas regulas 5. panta 1. un 2. punktam eksporta diena ir diena, kad muitas dienests pieņem eksporta deklarāciju, kurā ir teikts, ka tiks prasīta kompensācija. Datums, kad pieņemta eksporta deklarācija, ir būtisks, lai tostarp noteiktu piemērojamo kompensācijas likmi, jebkurus veicamos pielāgojumus, kā arī eksportētā produkta būtību un īpašības.

13

Atbilstoši Regulas Nr. 612/2009 5. panta 7. punkta trešajai daļai kompetentajai muitas iestādei ir jāspēj veikt fiziskas pārbaudes un identificēt preces transportēšanai no Kopienas muitas teritorijas uz robežšķērsošanas muitas punktu.

14

Regulas Nr. 382/2008 preambulas 9. apsvērums ir izteikts šādi:

“Paziņojums par lēmumiem attiecībā uz eksporta licencēm būtu jāizdara tikai pēc pārdomu laika, kas ļautu Komisijai novērtēt pieteiktos daudzumus un saistītos izdevumus un vajadzības gadījumā veikt īpašus pasākumus saistībā ar attiecīgajiem pieteikumiem. [..]”

15

Šīs regulas 9. pantā ir noteikts:

“Neskarot [Komisijas 2000. gada 9. jūnija] Regulas (EK) Nr. 1291/2000 [ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (OV L 152, 1. lpp.)] 5. panta 1. punktu, attiecībā uz visiem liellopu gaļas eksporta darījumiem, par kuriem tiek pieprasīta eksporta kompensācija, ir jāuzrāda eksporta licence ar iepriekš noteiktu kompensāciju atbilstoši šīs regulas 10. līdz 16. pantam.”

16

Regulas Nr. 382/2008 10. pantā ir paredzēts:

“1.   Licenču derīguma termiņš tādu produktu eksportam, par kuriem ir pieprasīta kompensācija, kas aprēķināta, sākot no to iesniegšanas datuma, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1291/2000 23. panta 2. punktā, un uz kuriem attiecas eksporta licences ar iepriekš noteiktu kompensāciju izsniegšana, ir šāds:

[..]”

17

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Muitas kodekss”) 78. pantā ir noteikts:

“1.   Pēc preču atlaišanas muitas dienesti var pēc sava ieskata vai pēc deklarētāja lūguma izdarīt deklarācijā labojumus.

2.   Pēc preču atlaišanas, lai pārliecinātos par deklarācijas datu pareizību, muitas dienesti var pārbaudīt tirdzniecības dokumentus un datus par attiecīgo preču ievešanu un izvešanu vai sekojušajām tirdznieciskām darbībām ar šīm precēm. Šādas pārbaudes var izdarīt deklarētāja vai jebkuras citas personas telpās, kas minētajās darbībās tieši vai netieši iesaistīta sakarā ar savu komercdarbību, vai pie jebkuras citas personas, kuras valdījumā komercdarbības vajadzībām atrodas minētie dokumenti un ziņas. Šie dienesti var arī pārbaudīt preces, ja tās joprojām ir iespējams tiem uzrādīt.

3.   Ja deklarācijas pārskatīšanas rezultātā vai pēcmuitas pārbaudē atklājas, ka attiecīgās muitas procedūras noteikumi ir piemēroti, pamatojoties uz nepatiesu vai nepilnīgu informāciju, muitas dienesti saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem veic pasākumus, kas nepieciešami lai stāvokli izlabotu, ņemot vērā tiem pieejamo jauno informāciju.”

18

2009. gada 15. oktobrīVAEX lūdza PVV izsniegt eksporta licenci par teļu kravu, kuras galamērķis bija Krievija. Nolūkā iegūt minēto licenci tā iemaksāja drošības naudu EUR 6448 apmērā. 2009. gada 15. un 16. oktobrī PVV nosūtīja VAEX dokumentus ar nosaukumu “Paziņojumi par izmaiņām drošības naudas un aktīvu iemaksāšanā”, kuros bija minētas eksporta licences ar pagaidu numuriem 100308 un 100315.

19

VAEX norāda, ka 2009. gada 19. oktobra telefonsarunā par pieprasīto eksporta licenci PVV darbinieks apstiprināja licences ar numuru 100315 izmantošanu eksporta deklarācijā, kas tika veikta nākamajā dienā. PVV tomēr apstrīd šādas informācijas sniegšanu pa telefonu.

20

2009. gada 20. oktobrīVAEX iesniedza eksporta deklarāciju par attiecīgo teļu kravu. Šajā deklarācijā bija ietverts eksporta kompensācijas pieprasījums, pamatojoties uz eksporta licenci ar numuru 100315. Muitas dienests tajā pašā dienā pieņēma šo eksporta deklarāciju.

21

2009. gada 21. oktobrīPVV izsniedza eksporta licenci ar numuru 100344 saistībā ar VAEX pieprasīto eksportu. 2009. gada 22. oktobrī minētā teļu krava pameta Eiropas Savienības muitas teritoriju un galamērķī ieradās 2009. gada 26. oktobrī.

22

Ar 2010. gada 6. jūlija lēmumu PVV noraidīja VAEX pieteikumu izmaksāt eksporta kompensāciju un uzdeva neatbrīvot eksporta licences iegūšanai iemaksāto drošības naudu.

23

Sūdzību, ko VAEX iesniedza par šo lēmumu, PVV noraidīja, pamatojot, ka eksports nebija veikts minētās licences derīguma laikā.

24

VAEX vērsās College van Beroep voor het bedrijfsleven (Tirdzniecības un rūpniecības administratīvā tiesa), lai tai tiktu izmaksāta minētā kompensācija un atbrīvota iemaksātā drošības nauda.

25

Šī tiesa uzskata, ka strīda atrisinājums ir atkarīgs no jautājuma, vai eksporta kompensācijas izmaksai ir piemērojams nosacījums, ka eksporta deklarācija ir jāiesniedz eksporta licences derīguma termiņa laikā.

26

Iesniedzējtiesa konstatē, ka gan kompensācijām, gan arī eksporta licencēm piemērojamais tiesiskais regulējums var tikt interpretēts kā labvēlīgi, tā arī nelabvēlīgi VAEX argumentiem, ka kompensācija ir jāmaksā, ja eksports ir ticis veikts eksporta licences derīguma termiņā.

27

Turklāt un gadījumā, ja ar piemērojamo tiesisko regulējumu būtu pretrunā prasību vēlāka izpilde, kas ļautu izmaksāt VAEX pieprasīto eksporta kompensāciju, iesniedzējtiesa pauž šaubas par šāda tiesiskā regulējuma spēkā esamību, it īpaši saistībā ar samērīguma principa piemērošanu.

28

Šādos apstākļos College van Beroep voor het bedrijfsleven nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

29

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 612/2009, kā arī Regulu Nr. 376/2008 un Nr. 382/2008 normām principā nav pretrunā eksporta kompensācijas izmaksa un šai nolūkā iemaksātās drošības naudas atbrīvošana, ja attiecīgajam eksportētājam muitas deklarācijas iesniegšanas dienā nebija derīgas eksporta licences, kaut arī attiecīgās preces faktiski tikušas eksportētas viņam izsniegtas eksporta licences derīguma termiņā.

30

Šai ziņā jāatzīst, ka Regulas Nr. 612/2009 4. panta 1. punktā ir noteikts, ka tiesībām saņemt eksporta kompensāciju ir piemērojams nosacījums, ka kompetentajā muitas iestādē ir jāiesniedz derīga eksporta licence.

31

Tā kā Regulas Nr. 612/2009 4. pants ietilpst tās vispārīgajos noteikumos par tiesībām uz kompensāciju, ir jānorāda, ka saistībā ar Komisijas 1987. gada 27. novembra Regulas (EEK) Nr. 3665/87, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (OV L 351, 1. lpp.), 3. pantu, kura saturs atbilst Regulas Nr. 612/2009 5. panta saturam un kurš arī ietilpst jau minētajos vispārīgajos noteikumos, Tiesa ir atzinusi, ka šajā 3. pantā minētā informācija ir paredzēta ne tikai precīzas kompensācijas summas matemātiskam aprēķinam, bet drīzāk un vispirms tam, lai noteiktu tiesību uz šādu kompensāciju esamību vai neesamību, un tā var būt iemesls kompensācijas pieteikuma pārbaudes sistēmas piemērošanai (spriedums Dachsberger & Söhne, C‑77/08, EU:C:2009:172, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).

32

Par veicamajām pārbaudēm Regulas Nr. 612/2009 5. panta 7. punktā ir noteikts, ka kompetentajai muitas iestādei jāspēj veikt preču, par kurām pieprasīta eksporta kompensācija, fiziskas pārbaudes un identificēt preces transportēšanai no Savienības muitas teritorijas uz robežšķērsošanas muitas punktu.

33

Šīs pārbaudes faktiski ir vajadzīgas, lai varētu sasniegt Savienības tiesiskā regulējuma eksporta kompensāciju jomā mērķus (skat. šai ziņā spriedumus Dachsberger & Söhne, EU:C:2009:172, 41. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī Südzucker u.c., C‑608/10, C‑10/11 un C‑23/11, EU:C:2012:444, 43. punkts).

34

No tā izriet, ka eksporta licences iesniegšana ir būtisks kompensācijas pieteikumu pārbaužu sistēmas elements.

35

Regulā Nr. 612/2009 tomēr nav nekādu norāžu par kārtību, kāda būtu piemērojama eksporta licences iesniegšanai. Šie precizējumi ir atrodami Regulā Nr. 376/2008, kā arī – tieši attiecībā uz liellopu gaļas nozari – Regulā Nr. 382/2008.

36

Tādējādi saskaņā ar Regulas Nr. 376/2008 preambulas 15. apsvērumu eksporta licence piešķir tiesības eksportēt, tādēļ tā jāuzrāda vienlaikus ar eksporta deklarācijas pieņemšanu.

37

Atbilstoši šīs regulas 7. pantam eksporta licence ir atļauja un kļūst par pamatu pienākumam eksportēt tās spēkā esamības laikā precizēto attiecīgo produktu vai preču daudzumu.

38

Attiecībā uz eksporta licences derīguma ilgumu no Regulas Nr. 376/2008 22. panta 1. punkta izriet, ka licences uzskata par izdotām dienā, kad iesniegts pieteikums attiecībā uz tām, tomēr tās drīkst izmantot, kad tās ir izdotas faktiski. Atbilstoši šīs regulas 22. panta 2. punktam no šī noteikuma var atkāpties un noteikt, ka licence kļūst derīga tās izdošanas dienā; šāda iespēja cita starpā ir paredzēta Regulas Nr. 382/2008 10. panta 1. punktā.

39

Kā izriet no Regulas Nr. 376/2008 preambulas 27. apsvēruma un Regulas Nr. 382/2008 preambulas 9. apsvēruma, dažos lauksaimniecības tirgu kopējās organizācijas sektoros eksporta licences tiek izsniegtas tikai pēc pārdomu laika, lai Eiropas Komisija varētu novērtēt tirgus situāciju un pieprasītos daudzumus, kā arī ar tiem saistītās izmaksas un, ja vajadzīgs, paredzēt izskatāmajiem pieprasījumiem īpašus pasākumus.

40

Atbilstoši Regulas Nr. 376/2008 23. panta 1. punktam eksporta licenci iesniedz muitas iestādē, kas pieņem eksporta deklarāciju. Atbilstoši šīs regulas 23. panta 2. punktam šo licenci iesniedz vai patur muitas iestāžu rīcībā eksporta deklarācijas pieņemšanas brīdī.

41

No iepriekš izklāstītā izriet, ka derīga eksporta licence eksportētājam principā ir jāiesniedz brīdī, kad eksporta deklarācija tiek pieņemta kompetentajā muitas iestādē. Šo secinājumu neatspēko fakts, ka attiecīgo preču faktiskās eksportēšanas dienā šim eksportētājam bija šo preču eksporta licence.

42

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 612/2009, kā arī Regulu Nr. 376/2008 un Nr. 382/2008 normas ir interpretējamas tādējādi, ka tām principā ir pretrunā eksporta kompensācijas izmaksa un šai nolūkā iemaksātās drošības naudas atbrīvošana, ja attiecīgajam eksportētājam muitas deklarācijas iesniegšanas dienā nebija derīgas eksporta licences, kaut arī attiecīgās preces faktiski tikušas eksportētas viņam izsniegtas eksporta licences derīguma termiņā.

43

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 612/2009 un Regulu Nr. 376/2008 un Nr. 382/2008 normām nav pretrunā situācija, kāda ir pamatlietā, kad prasības tiek izpildītas vēlāk, tādējādi darbību vēl ļaujot iekļaut eksporta licencē, pamatojoties uz to izmaksāt eksporta kompensāciju un attiecīgā gadījumā atbrīvot iemaksāto drošības naudu.

44

Šai ziņā ir jāatgādina, ka no pamatlietas faktiem izriet, ka eksporta deklarācija tika pieņemta dienu pirms eksporta licences fiziskas izsniegšanas. Katrā ziņā faktiskā preču eksportēšana pamatlietā notika pēc šīs licences izsniegšanas un tās derīguma termiņā.

45

Turklāt iesniedzējtiesas nolēmumā nav nekādu ziņu par to, kas ļautu secināt, ka nebūtu ticis ievērots šī sprieduma 39. punktā atgādinātais pārdomu laiks vai ka saistībā ar nepareizi norādīto eksporta licences numuru kompetentās iestādes, veicot fiziskas pārbaudes, būtu apstiprinājušas nepareizu informāciju eksporta deklarācijā.

46

Šādos apstākļos, kā to savos rakstveida apsvērumos piedāvājusi Komisija, ir jāpārbauda, vai kompetentajām iestādēm iesniegtajos dokumentos pieļautais pārkāpums drīkst tikt labots vēlāk.

47

Šai ziņā vispirms ir jānorāda, ka, lai arī Regulā Nr. 612/2009 nav normu, kas ļautu šo pārkāpumu labot, Regulas Nr. 376/2008 24. panta 6. punktā ir paredzēta labošanas iespēja, īpaši, ja par kompensācijas izmaksāšanu atbildīgajai iestādei ir deklarācijas iesniegšanas dienā spēkā esoša eksporta licence.

48

Tieši tā ir pamatlietā.

49

Tomēr Tiesa jau ir nospriedusi, ka eksports Regulas Nr. 612/2009 izpratnē ir muitas procedūra un ka būtībā Muitas kodeksa vispārīgie noteikumi ir piemērojami visām eksporta deklarācijām attiecībā uz precēm, par kurām tiek prasīta eksporta kompensācija, neskarot speciālās tiesību normas (skat. šai ziņā spriedumu Nowaco Germany, C‑353/04, EU:C:2006:522, 45.–47. punkts). Tādējādi eksporta deklarācijas vēlāki labojumi var tikt balstīti uz Muitas kodeksa 78. pantu (skat. šai ziņā spriedumu Südzucker u.c., EU:C:2012:444, 46. punkts).

50

Otrkārt, attiecībā uz šī 78. panta piemērojamību Tiesa jau ir precizējusi, ka tās loģika ir saskaņot muitas procedūru ar faktisko situāciju (spriedums Terex Equipment u.c., C‑430/08 un C‑431/08, EU:C:2010:15, 56. punkts). Turklāt minētajā pantā nav nošķirtas kļūdas vai izlaidumi, kuri varētu tikt laboti, un tādi, kuri nevarētu tikt laboti (spriedumi Overland Footwear, C‑468/03, EU:C:2005:624, 63. punkts, un Südzucker u.c., EU:C:2012:444, 47. punkts). Frāze “nepatiesa vai nepilnīga informācija” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas gan uz tehniskām kļūdām vai neizdarību, gan uz piemērojamo tiesību interpretācijas kļūdām (spriedumi Overland Footwear, EU:C:2005:624, 63. punkts, un Terex Equipment u.c., EU:C:2010:15, 56. punkts).

51

No tā izriet, ka gadījumā, kad eksportētājs tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, lūdz muitas iestādēm veikt tādus labojumus viņa eksporta deklarācijā, lai to varētu uzskatīt par iesniegtu vēlākā datumā, kad šim eksportētājam bija derīga eksporta licence, atbilstoši Muitas kodeksa 78. pantam principā šādi labojumi drīkst tikt veikti.

52

Tādējādi, pamatojoties uz šī kodeksa 78. panta 1. punktu, muitas iestādes pēc savas ierosmes vai pēc deklarētāja lūguma “var” labot deklarācijas datumu un tādējādi – tās pieņemšanas datumu.

53

Katrā ziņā, izvērtējot, kurai muitas iestādei šāda iespēja ir sniegta, tām cita starpā ir jāņem vērā, vai ir iespējams pārbaudīt deklarācijā, kuru paredzēts pārskatīt, un lūgumā par deklarācijas pārskatīšanu minētās ziņas (spriedumi Overland Footwear, EU:C:2005:624, 47. punkts, un Terex Equipment u.c., EU:C:2010:15, 59. punkts).

54

Tādējādi, ja pārbaudē atklājas, ka attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķi nav apdraudēti, proti, ka deklarētās preces faktiski ir arī tikušas eksportētas, un kompetento iestāžu rīcībā ir pietiekami pierādījumi, kas ļauj konstatēt saikni starp eksportēto daudzumu un licenci, kura faktiski attiecas uz eksportu, kompetentās iestādes saskaņā ar Muitas kodeksa 78. panta 3. punktu veic pasākumus, kas nepieciešami situācijas labošanai, ņemot vērā visu to rīcībā esošo informāciju (skat. šai ziņā spriedumus Overland Footwear, EU:C:2005:624, 52. punkts, un Terex Equipment u.c., EU:C:2010:15, 62. punkts).

55

Līdz ar to uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 612/2009 un Regulu Nr. 376/2008 un Nr. 382/2008 normas, lasot tās kopā ar Muitas kodeksa 78. pantu, ir interpretējamas tādējādi, ka tām principā nav pretrunā eksporta deklarācijas vēlāka labošana, tādējādi ļaujot attiecīgo darbību vēl iekļaut eksporta licencē, pamatojoties uz to, izmaksāt eksporta kompensāciju un attiecīgā gadījumā atbrīvot iemaksāto drošības naudu.

56

Ņemot vērā uz otro jautājumu sniegto atbildi, uz trešo prejudiciālo jautājumu nav jāatbild.

57

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež: