—

V. Peftiev, BelTechExport ZAO, Sport‑Pari ZAO un BT Telecommunications PUE vārdā – V. Vaitkutė Pavan un E. Matulionytė, advokatės,

—

Lietuvas valdības vārdā – D. Kriaučiūnas un J. Nasutavičienė, pārstāvji,

—

Eiropas Komisijas vārdā – M. Konstantinidis un A. Steiblytė, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 2006. gada 18. maija Regulas (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju (OV L 134, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2011. gada 31. janvāra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 84/2011 (OV L 28, 17. lpp.) un Padomes 2011. gada 20. jūnija Regulu (ES) Nr. 588/2011 (OV L 161, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 765/2006”), 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Užsienio reikalų ministerija (Ārlietu ministrija) un Finansinių nusikaltimų tyrimo tarnyba (Iekšlietu ministrijas Finanšu pārkāpumu izmeklēšanas nodaļa) un V. Peftiev, BelTechExport ZAO, Sport‑Pari ZAO un BT Telecommunications PUE (turpmāk tekstā – “atbildētāji pamatlietā”) par ierobežojošajiem pasākumiem, kas pieņemti pret šiem pēdējiem.

3

Regulas Nr. 765/2006 preambulas 1. apsvērums ir izteikts šādi:

“2006. gada 24. martā Eiropadome izteica nožēlu par Baltkrievijas iestāžu nespēju izpildīt [Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO)] saistības sakarā ar demokrātiskām vēlēšanām, pauda uzskatu, ka prezidenta vēlēšanas 2006. gada 19. martā bijušas pamatos prettiesiskas, un nosodīja Baltkrievijas iestāžu rīcību, kad tās minētajā dienā aizturēja miermīlīgus demonstrantus, kuri izmantoja savas likumīgās tiesības brīvi pulcēties, lai protestētu pret prezidenta vēlēšanu norises veidu. Tādēļ Eiropadome nolēma, ka būtu jāpiemēro ierobežojoši pasākumi pret personām, kas atbildīgas par starptautisko vēlēšanu standartu pārkāpumiem.”

4

Regulas Nr. 765/2006 2. panta 1. punktā ir noteikts, ka tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir prezidenta Lukašenko un citu to Baltkrievijas Republikas amatpersonu īpašumā, kā arī ar minētajām personām saistīto fizisko vai juridisko personu, organizāciju vai struktūru īpašumā, kas uzskaitītas I pielikumā.

5

Regulas Nr. 765/2006 2. panta 2. punktā ir noteikts, ka I pielikumā uzskaitītajām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām un struktūrām vai to interesēs ir jāliedz tieša vai netieša pieeja līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem.

6

Regulas Nr. 765/2006 3. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Atkāpjoties no 2. panta, dalībvalstu kompetentās iestādes, kā norādīts II pielikumā ietvertajās tīmekļa vietnēs, var atļaut atbrīvot vai darīt pieejamus atsevišķus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstošiem, ja tās ir konstatējušas, ka attiecīgie līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir:

[..].”

7

Saskaņā ar Regulas Nr. 765/2006 II pielikumā norādītajās tīmekļa vietnēs ietverto informāciju kompetentā Lietuvas Republikas iestāde ir Užsienio reikalų ministerija.

8

Saskaņā Padomes dokumenta “Labākā [Eiropas Savienības] prakse attiecībā uz ierobežojošu pasākumu efektīvu ieviešanu”, tā 2008. gada 24. aprīļa redakcijā (Dokuments 8666/1/08 REV 1; turpmāk tekstā – “Labākā prakse”), 3. punktu tā būtu jāuzskata par vispārīgiem ieteikumiem, kas nav uzskatāmi par pilnīgiem, lai saskaņā ar spēkā esošiem Savienības un valsts tiesību aktiem efektīvi īstenotu ierobežojošus pasākumus. Tā nav juridiski saistoša un nebūtu jāuztver kā tāda, ar ko iesaka kādu darbību, kas nebūtu savietojama ar spēkā esošiem Savienības vai valsts tiesību aktiem, tostarp tiem, kas attiecas uz datu aizsardzību.

9

Labākās prakses C daļas VII nodaļas “Atbrīvojumi humānu iemeslu dēļ” 54. un 55. punkts ir izteikti šādā redakcijā:

10

Labākās prakses C daļas VIII nodaļas “Norādījumi, apsverot prasības pēc atbrīvojumiem” 57. un 59.–61. punktā ir noteikts:

[..]

11

Saskaņā ar Regulu Nr. 588/2011, kā arī Padomes 2011. gada 20. jūnija Lēmumu 2011/357/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2010/639/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret dažām Baltkrievijas amatpersonām (OV L 161, 25. lpp.), atbildētāji pamatlietā tika iekļauti to personu sarakstā, kam piemēro Savienības dalībvalstīs spēkā esošos ierobežojošos pasākumus.

12

Lai apstrīdētu šos ierobežojošos pasākumus, tie lūdza palīdzību Lietuvā reģistrētam advokātu birojam, kurš Eiropas Savienības Vispārējā tiesā cēla prasību atcelt tiesību aktu (lietas T-438/11 BelTechExport/Padome (OV 2011 C 290, 15. lpp.), T-439/11 Sport-Pari/Padome (OV 2011 C 290, 15. lpp.), T-440/11 BT Telecommunications/Padome (OV 2011 C 290, 16. lpp.) un T-441/11 Peftiev/Padome (OV 2011 C 290, 17. lpp.)).

13

2011. gada 3. augustā advokātu birojs pamatlietas atbildētājiem izdeva četrus rēķinus par sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem, pamatojoties uz tiem, atbildētāji pamatlietā veica attiecīgo naudas summu pārskaitījumu uz šī biroja bankas kontu. Tomēr pārskaitītās summas tika iesaldētas attiecīgā advokātu biroja bankas kontā saskaņā ar Savienībā noteiktajiem ierobežojošajiem pasākumiem.

14

Saskaņā ar Regulas Nr. 765/2006 3. panta normām atbildētāji pamatlietā laika posmā no 2011. gada 2. līdz 6. decembrim lūdza Užsienio reikalų ministerija un Finansinių nusikaltimų tyrimo tarnyba nepiemērot iesaldēšanas pasākumus finanšu resursiem, jo tie ir nepieciešami, lai samaksātu par attiecīgajiem juridiskajiem pasākumiem.

15

Ar 2012. gada 4. janvāra lēmumu Užsienio reikalų ministerija nolēma atbildētājiem pamatlietā nepiešķirt Regulas Nr. 765/2006 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto atkāpi. Šajos lēmumos ir precizēts, ka “ir ņemti vērā visi tiesiskie un politiskie apstākļi”. Iesniedzējtiesa norāda, ka administratīvajā tiesvedībā Užsienio reikalų ministerija darīja zināmu, ka tai ir informācija, atbilstoši kurai atbildētāju pamatlietā naudas līdzekļi samaksai par juridiskajiem pakalpojumiem ir tikuši iegūti pretlikumīgi.

16

2012. gada 19. janvārīFinansinių nusikaltimų tyrimo tarnyba pieņēma lēmumus, kuros ir norādīts, ka tā nevar apmierināt atbildētāju pamatlietā iesniegtos lūgumus piemērot atkāpi, ņemot vērā Užsienio reikalų ministerija atteikumu.

17

Atbildētāji pamatlietā cēla prasību Vilniaus apygardos administracinis teismas (Viļņas Administratīvā apgabaltiesa), lai atceltu Užsienio reikalų ministerija2012. gada 4. janvāra lēmumus un Finansinių nusikaltimų tyrimo tarnyba2012. gada 19. janvāra lēmumus, kā arī piespriest šīm iestādēm atkārtoti izskatīt prasītāju iesniegumus un pieņemt pamatotus lēmumus, ievērojot piemērojamos tiesību aktus.

18

Vilniaus apygardos administracinis teismas ar 2012. gada 27. augusta spriedumu pilnībā apmierināja atbildētāju pamatlietā pieteikumu un nodeva lietu Užsienio reikalų ministerija un Finansinių nusikaltimų tyrimo tarnyba pārskatīšanai.

19

Užsienio reikalų ministerija pārsūdzēja Vilniaus apygardos administracinis teismas spriedumu un iesniedza apelācijas sūdzību Lietuvos vyriausiasis administracinis teiksmas (Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa), prasot atcelt šo spriedumu un taisīt jaunu spriedumu. Arī Finansinių nusikaltimų tyrimo tarnyba izvirzīja šādu pašu prasījumu.

20

Iesniedzējtiesā Užsienio reikalų ministerija, pamatojoties uz Regulas Nr. 765/2006 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta tekstu, apgalvoja, ka tai ir absolūta rīcības brīvība izlemt par to, vai tā piemēro attiecīgo atkāpi. Šādu interpretāciju apstiprina fakts, ka šis ir politisks jautājums saistībā ar dalībvalstu ārpolitiskajām attiecībām ar citām valstīm, kas ir joma, kurā dalībvalstu iestādēm katrā ziņā vajadzētu būt plašai rīcības brīvībai.

21

Iesniedzējtiesa tomēr uzskata, ka atbilstoši Labākajai praksei un Tiesas judikatūrai, interpretējot minēto tiesību normu, ir jāņem vērā vajadzība garantēt pamattiesību un brīvību aizsardzību un tostarp ietilpstošās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Iesniedzējtiesa norāda šajā ziņā, ka vienīgā iespēja atcelt ierobežojošos pasākumus ir celt prasību Vispārējā tiesā, taču, lai to izdarītu, ir nepieciešama advokāta pārstāvība saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 43. un 44. pantu. Visbeidzot iesniedzējtiesa uzsver, ka Vispārējā tiesa šāda veida lietās rūpīgi izskata prasītāju iesniegtos juridiskās palīdzības lūgumus un vajadzības gadījumā tos apmierina.

22

Šādos apstākļos Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

23

Ar savu pirmo, otro un trešo jautājumu, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 765/2006 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, pieņemot lēmumu par lūgumu, kas ir iesniegts saskaņā ar šo tiesību normu, piemērot atkāpi, lai celtu prasību, kuras priekšmets ir Savienības noteikto ierobežojošo pasākumu likumības apstrīdēšana, kompetentajai valsts iestādei ir absolūta rīcības brīvība. Noraidošas atbildes gadījumā, kādi elementi un kritēriji šai iestādei ir jāņem vērā.

24

Jākonstatē, ka, lemjot par lūgumu atbrīvot iesaldētos līdzekļus saskaņā ar Regulas Nr. 765/2006 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kompetentā valsts iestāde piemēro Savienības tiesības. Tātad tai ir pienākums ievērot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (turpmāk tekstā – “Harta”) atbilstoši tās 51. panta 1. punktam.

25

Tā kā Regulas Nr. 765/2006 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta mērķis ir atvieglot juridisko pakalpojumu pieejamību, tas ir jāinterpretē saskaņā ar prasībām, kādas izriet no Hartas 47. panta. Hartas 47. panta otrās daļas otrajā teikumā attiecībā uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā ir noteikts, ka ikvienai personai ir iespējas saņemt konsultāciju, aizstāvību un pārstāvību. Minētā panta trešajā daļā ir īpaši noteikts, ka juridiskā palīdzība tiek sniegta tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu, ciktāl šī palīdzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu tiesiskuma īstenošanu [efektīvu piekļuvi tiesību aizsardzībai].

26

Tādējādi Regulas Nr. 765/2006 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē atbilstoši Hartas 47. pantam tajā ziņā, ka līdzekļu iesaldēšanai nevar būt tādas sekas, ka personām, kuru līdzekļi tiek iesaldēti, tiek liegta efektīva piekļuve tiesību aizsardzībai tiesā.

27

Jāatgādina, ka šajā lietā saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta trešo daļu un Vispārējās tiesas Reglamenta 43. panta 1. punkta pirmo daļu tikai advokāts var parakstīt tāda veida prasības pieteikumu, kuru ir iesnieguši atbildētāji pamatlietā, kāds ir aplūkots lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu.

28

Tiesas statūtu 19. pantā noteiktās prasības pamatā ir fakts, ka advokāts ir uzskatāms par tiesību aizsardzības sistēmas daļu, kuram, esot pilnīgi neatkarīgam un darbojoties primārajās taisnīguma interesēs, ir jāsniedz klientam nepieciešamā juridiskā palīdzība (šajā ziņā skat. spriedumus AM & S Europe/Komisija, 155/79, EU:C:1982:157, 24. punkts; Akzo Nobel Chemicals un Akcros Chemicals/Komisija, C‑550/07 P, EU:C:2010:512, 42. punkts, kā arī Prezes Urzędu Komunikacji Elektronicznej un Polija/Komisija, C‑422/11 P un C‑423/11 P, EU:C:2012:553, 23. punkts). Tiesa turklāt jau ir lēmusi, ka, tā kā Tiesas statūtos vai Reglamentā nav paredzēta neviena atkāpe vai izņēmums no šī pienākuma, tad ar paša prasītāja vien parakstītu prasības pieteikumu nevar celt prasību (skat. rīkojumu Correia de Matos/Parlaments, C‑502/06 P, EU:C:2007:696, 12. punkts).

29

No šiem elementiem izriet, ka, pieņemot lēmumu par atkāpi no līdzekļu iesaldēšanas atbilstoši Regulas Nr. 765/2006 3. panta 1. punkta b) apakšpunktam, valsts kompetentajai iestādei nav absolūtas rīcības brīvības, toties tai ir jāīsteno sava kompetence, ievērojot Hartas 47. panta otras daļas otrajā teikumā paredzētās tiesības un tādā situācijā, kā pamatlietā, tai ir jāņem vērā advokāta pārstāvības obligātais raksturs, lai varētu celt prasību, kuras priekšmets ir ierobežojošo pasākumu tiesiskuma apstrīdēšana.

30

Lietuvas valdība apgalvo, ka pats atteikums piešķirt atbilstoši Regulas Nr. 765/2006 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto atkāpi būtībā neapdraud tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, ciktāl fiziska vai juridiska persona, kura sniedz juridiskos pakalpojumus, tai pienākošos finanšu resursus varētu saņemt pēc līdzekļu un ekonomisko resursu iesaldēšanas pasākuma atcelšanas. Tomēr šāds arguments ir balstīts uz pieņēmumu, ka celtā prasība tiks apmierināta, kaut arī šāda prasība var tikt noraidīta. Turklāt dalībvalsts juridisko pakalpojumu jomas profesionālim nevar prasīt uzņemties šādu risku un šādas finansiālas izmaksas, kaut arī Regulas Nr. 765/2006 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts piemērot atkāpi no līdzekļu un ekonomisko resursu iesaldēšanas, lai nodrošinātu sapratīgu profesionālo honorāru apmaksu un ar juridisko pakalpojumu sniegšanu saistīto pakalpojumu apmaksu.

31

Attiecībā uz Lietuvas valdības iebildi par to, ka atbildētāji pamatlietā varēja lūgt valsts tiesiskajā regulējumā paredzēto juridisko palīdzību advokāta palīdzības saņemšanai, ir jākonstatē, ka ar Regulas Nr. 765/2006 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu Savienības likumdevējs ir ieviesis saskanīgu sistēmu, kura ļauj nodrošināt to, ka, lai gan ir līdzekļu iesaldēšana, tiek ievērotas Hartas 47. pantā paredzētās tiesības. Ja personai, kas ir minēta šīs regulas I pielikumā ietvertajā sarakstā, ir nepieciešami juridiski pakalpojumi, viņu nevar uzskatīt par trūcīgu šīs iesaldēšanas dēļ, bet, tieši otrādi, tai šādā nolūkā ir jāprasa noteiktu iesaldēto līdzekļu vai resursu atbrīvošana, tiklīdz ir izpildīti visi šajā tiesību normā paredzētie nosacījumi. Tātad jau pašā par sevi minētajā 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir aizliegts valsts iestādei atteikt līdzekļu atbrīvojumu, pamatojoties uz to, ka šāda persona varētu lūgt saņemt juridisko palīdzību.

32

Attiecībā uz kritērijiem, kuri valsts kompetentajai iestādei jāņem vērā, pieņemot lēmumu par lūgumu piemērot atkāpi, ir jākonstatē, ka Regulas Nr. 765/2006 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir paredzēti ierobežojumi līdzekļu izmantošanai, jo tiem jābūt paredzētiem vienīgi atbilstīgu honorāru samaksai un atlīdzībai par izdevumiem saistībā ar juridiskiem pakalpojumiem.

33

Visbeidzot, lai kompetentā valsts iestāde spētu labāk kontrolēt atbrīvotos līdzekļus, tā var ņemt vērā Labākās prakses C daļas VII nodaļā “Atbrīvojumi humānu iemeslu dēļ” paredzētos ieteikumus, kuri mutatis mutandis ir piemērojami lūgumam piemērot atkāpi, par ko ir runa pamatlietas strīdā, ja šāda lūguma mērķis ir īstenot tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, ceļot prasību atcelt ierobežojošos pasākumus, kuri ir piemēroti atbildētājiem pamatlietā. Atbilstoši Labākajai praksei kompetentā valsts iestāde var paredzēt nosacījumus, kurus tā uzskata par piemērotiem, lai tostarp garantētu, ka netiek atstāts novārtā noteikto sankciju mērķis un ka piemērotā atkāpe netiek apieta. Tostarp šī iestāde var dot priekšroku banku pārskaitījumiem, nevis maksājumiem skaidrā naudā.

34

Ņemot vērā šos elementus uz pirmo, otro un trešo jautājumu ir jāatbild, ka:

35

Ar savu ceturto jautājumu iesniedzējtiesa jautā, vai Regulas Nr. 765/2006 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka viens no pamatiem, ar ko var attaisnot šajā tiesību normā paredzētā atkāpes nepiemērošanu, var būt šīs atkāpes piemērošanas saistībā norādīto līdzekļu iegūšanas prettiesiskums.

36

Kā norāda atbildētāji pamatlietā un Eiropas Komisija, prettiesiski iegūtu līdzekļu izņemšana un konfiskācija var tikt veikta saskaņā ar vairāku veidu tiesisko regulējumu, kāds izriet gan no Savienības, gan no valstu tiesībām.

37

Šie ir atšķirīgi tiesiskie regulējumi no Regulas Nr. 765/2006, kuru piemērojot ir iesaldēti atbildētāju pamatlietā līdzekļi. Šīs regulas mērķis ir nevis piemērot sankcijas par līdzekļu prettiesisku iegūšanu, bet gan, kā izriet no tās preambulas 1. apsvēruma, piemērot ierobežojošus pasākumus pret personām, kas atbildīgas par starptautisko vēlēšanu standartu pārkāpumiem 2006. gada 19. marta vēlēšanās Baltkrievijā.

38

Līdz ar to atbildētāju pamatlietā līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana ir jāveic saskaņā ar Regulas Nr. 765/2006 normām, kurās ir paredzēta šo līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanas kārtība, kā arī šiem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem piemērojamais režīms.

39

Tādējādi atkāpe no līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanas saistībā ar atlīdzību par juridiskajiem pakalpojumiem, ir jānovērtē saskaņā ar Regulas Nr. 765/2006 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kurā nekas nav teikts par līdzekļu izcelsmi un to iespējamo prettiesisko iegūšanu.

40

Līdz ar to uz ceturto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 765/2006 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā kā pamatlietā, kad līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana ir pamatota ar iepriekš minēto regulu, atkāpe no līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanas saistībā ar atlīdzību par juridiskiem pakalpojumiem ir jāizvērtē atbilstoši šai tiesību normai, kurā nekas nav teikts par līdzekļu izcelsmi un to iespējamo prettiesisko iegūšanu.

41

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež: