—

F. Ryneš vārdā – M. Šalomoun, advokát,

—

Úřad pro ochranu osobních údajů vārdā – I. Němec, advokát un J. Prokeš,

—

Čehijas Republikas valdības vārdā – M. Smolek un J. Vláčil, pārstāvji,

—

Spānijas valdības vārdā – A. Rubio González, pārstāvis,

—

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz P. Gentili, avvocato dello Stato,

—

Austrijas valdības vārdā – A. Posch un G. Kunnert, pārstāvji,

—

Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, J. Fałdyga un M. Kamejsza, pārstāvji,

—

Portugāles valdības vārdā – L. Inez Fernandes un C. Vieira Guerra, pārstāvji,

—

Apvienotās Karalistes valdības vārdā – L. Christie, pārstāvis, kam palīdz J. Holmes, barrister,

—

Eiropas Komisijas vārdā – B. Martenczuk, P. Němečková un Z. Malůšková, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 31. lpp.) 3. panta 2. punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp F. Ryneš un Úřad pro ochranu osobních údajů (Personas datu aizsardzības birojs, turpmāk tekstā – “Úřad”) saistībā ar lēmumu, kurā pēdējais minētais konstatēja, ka F. Ryneš ir izdarījis vairākus pārkāpumus personas datu aizsardzības jomā.

3

Direktīvas 95/46 preambulas 10., 12. un 14.–16. apsvērumā ir noteikts:

[..]

[..]

4

Saskaņā ar šīs direktīvas 2. pantu:

“Šajā direktīvā:

5

Minētās direktīvas 3. pantā ir paredzēts:

“1.   Šī direktīva attiecas uz personas datu apstrādi pilnībā vai daļēji ar automatizētiem līdzekļiem un uz personas datu, kuri veido daļu no kartotēkas vai ir paredzēti, lai veidotu daļu no kartotēkas, apstrādi, kura netiek veikta ar automatizētiem līdzekļiem.

2.   Šī direktīva neattiecas uz personas datu apstrādi:

6

Šīs pašas direktīvas 7. pants ir formulēts šādi:

“Dalībvalstis paredz to, ka personas datus var apstrādāt tikai, ja:

[..]

7

Direktīvas 95/46 11. pantā ir paredzēts:

“1.   Ja dati nav iegūti no datu subjekta, dalībvalstis paredz to, ka personas datu apstrādātājam [..] datu reģistrācijas [ierakstīšanas] pasākuma laikā [..] jāsniedz datu subjektam vismaz šāda informācija, ja viņam tā jau nav:

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro jo īpaši apstrādei statistiskiem nolūkiem vai vēsturiskas vai zinātniskas pētniecības nolūkiem, ja šādas informācijas sniegšana izrādās neiespējama vai radītu nesamērīgas pūles vai ja reģistrēšanu [ierakstīšanu] vai atklāšanu konkrēti nosaka attiecīgās valsts tiesības. Šajos gadījumos dalībvalstis nodrošina atbilstošas garantijas.”

8

Šīs direktīvas 13. panta 1. punktā ir noteikts:

“Dalībvalstis var pieņemt tiesību aktus, lai ierobežotu [..] 11. panta 1. punktā [..] paredzēto pienākumu un tiesību jomu [apjomu], ja šāds ierobežojums ir nepieciešams aizsargpasākums:

[..]

[..]

9

Atbilstoši minētās direktīvas 18. panta 1. punktam:

“Dalībvalstis paredz to, ka personas datu apstrādātājam [..], pirms jebkuras pilnībā vai daļēji automatizētas apstrādes darbības vai tādu darbību kopuma, kuras paredzētas vienam nolūkam vai vairākiem saistītiem nolūkiem, jāpaziņo par to [..] uzraudzības iestādei.”

10

Likuma Nr. 101/2000 Sb. par personas datu aizsardzību un grozījumiem atsevišķos likumos (turpmāk tekstā – Likums Nr. 101/2000) 3. panta 3. punktā ir paredzēts:

“Šis likums nav piemērojams personas datu apstrādei, ko veic fiziska persona vienīgi savai personiskai izmantošanai.”

11

Šī likuma 44. panta 2. punktā ir noteikta tāda personas datu apstrādātāja atbildība, kurš izdara pārkāpumu, ja viņš šos datus apstrādā bez attiecīgās personas piekrišanas, ja viņš nesniedz pēdējam minētajam nozīmīgo informāciju un ja viņš nepilda pienākumu paziņot par to kompetentajai iestādei.

12

Atbilstoši minētā likuma 5. panta 2. punktam personas datu apstrāde principā ir iespējama vienīgi ar attiecīgās personas piekrišanu. Ja šāda piekrišana nav dota, minētā apstrāde var notikt, ja tā ir nepieciešama personas datu apstrādātāja, adresāta vai citas attiecīgās personas ar likumu aizsargāto tiesību un interešu aizsardzībai. Tomēr šī apstrāde nedrīkst apdraudēt attiecīgās personas tiesības uz tās privātās un personiskās dzīves neaizskaramību.

13

Laikā no 2007. gada 5. oktobra līdz 2008. gada 11. aprīlimF. Ryneš uzstādīja un izmantoja kameras sistēmu, kura bija novietota zem viņa ģimenes mājas jumta dzegas. Tā tika uzstādīta fiksētā stāvoklī, tā nevarēja griezties, un ar to tika filmēta ieeja šajā mājā, publiskais ceļš, kā arī ieeja pretējā mājā. Sistēma ļāva veikt tikai vizuālu ierakstu, kas tika uzglabāts cirkulējošā ieraksta iekārtā, proti, cietajā diskā. Tiklīdz tas bija pilns, esošais ieraksts tika dzēsts un tika sākts jauns ieraksts. Minētajai ieraksta iekārtai monitora nebija, un līdz ar to nebija iespējams videoierakstu vizualizēt uzreiz. Vienīgi F. Ryneš bija tieša pieeja sistēmai un ierakstītajiem datiem.

14

Iesniedzējtiesa norāda, ka šīs kameras izmantošanas, ko veica F. Ryneš, vienīgais iemesls bija aizsargāt viņa, kā arī viņa ģimenes īpašumu, veselību un dzīvību. Kāda nezināma persona, kura nebija identificēta, vairāku gadu laikā bija nodarījusi kaitējumu gan viņam pašam, gan viņa ģimenei. Turklāt laikā no 2005. līdz 2007. gadam vairākkārt ir tikuši izsisti viņa ģimenes mājas logi.

15

Naktī no 2007. gada 6. uz 7. oktobri tika nodarīts vēl viens kaitējums. Ar šāvienu, kas izdarīts no kaķenes, tika izsists attiecīgās mājas logs. Ar attiecīgo videonovērošanas sistēmas palīdzību tika identificēti divi aizdomās turētie. Ieraksti ir tikuši nodoti policijai un pēc tam kā pierādījums norādīti saistībā ar uzsākto kriminālprocesu.

16

Tā kā viens no aizdomās turētajiem pieprasīja F. Ryneš videonovērošanas sistēmas likumīguma pārbaudi, Úřad ar savu 2008. gada 4. augusta lēmumu konstatēja, ka F. Ryneš esot pārkāpis Likumu Nr. 101/2000, jo:

17

F. Ryneš par šo lēmumu cēla prasību Městský soud de Prague (Prāgas pilsētas tiesa), un tā ar 2012. gada 25. aprīļa spriedumu to noraidīja. F. Ryneš par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību iesniedzējtiesā.

18

Šajos apstākļos Nejvyšší správní soud (Augstākā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai saskaņā ar Direktīvas 95/46 [..] 3. panta 2. punktu pie ģimenes mājas uzstādītas kameras sistēmas izmantošana ar mērķi aizsargāt šīs mājas īpašnieku īpašumu, veselību un dzīvību var tikt kvalificēta kā personas datu apstrāde, “ko veic fiziska persona tikai un vienīgi personiskām vai sadzīviskām vajadzībām”, pat ja ar šo sistēmu tiek uzraudzīta arī publiskā telpa?”

19

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta otrais ievilkums ir interpretējams tādējādi, ka tādas kameras sistēmas izmantošana, ar kuru tiek veikts personu vizuālais ieraksts, kas tiek uzglabāts cirkulējošā ieraksta iekārtā, proti, cietajā diskā, un kuru fiziska persona ir uzstādījusi pie savas ģimenes mājas ar mērķi aizsargāt mājas īpašnieku īpašumu, veselību un dzīvību, bet ar šo sistēmu tiek uzraudzīta arī publiskā telpa, šīs tiesību normas izpratnē ir personas datu apstrāde tikai un vienīgi personiskām vai sadzīviskām vajadzībām.

20

Jāatgādina, ka saskaņā ar šīs direktīvas 3. panta 1. punktu tā ir piemērojama attiecībā uz “personas datu apstrādi pilnībā vai daļēji ar automatizētiem līdzekļiem un uz personas datu, kuri veido daļu no kartotēkas vai ir paredzēti, lai veidotu daļu no kartotēkas, apstrādi, kura netiek veikta ar automatizētiem līdzekļiem”.

21

Ar jēdzienu “personas dati”, kas ietverts šajā tiesību normā, atbilstoši Direktīvas 95/46 2. panta a) punktā norādītajai definīcijai ir aptverta “jebkura informācija attiecībā uz identificētu vai identificējamu fizisku personu”. Par identificējamu ir uzskatāma “persona [..], kuru var identificēt tieši vai netieši, norādot [..] vienu vai vairākus šai personai raksturīgus fiziskās [..] identitātes faktorus.”

22

Līdz ar to ar kameru ierakstītas personas attēls iepriekšējā punktā minētās tiesību normas izpratnē ir personas dati, ciktāl tas ļauj identificēt attiecīgo personu.

23

Runājot par jēdzienu “personu datu apstrāde”, ir jānorāda, ka tā ir definēta Direktīvas 95/46 2. panta b) punktā kā “jebkura ar personas datiem veikta darbība vai [visu] darbību kopums [..] – kā vākšana, reģistrēšana [ierakstīšana], [..] uzglabāšana [..]”.

24

Kā tas izriet it īpaši no Direktīvas 95/46 preambulas 15. un 16. apsvēruma, videonovērošana principā ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā, ciktāl nozīmē automātisku apstādi.

25

Uzraudzība, kas tiek veikta ar tādu personu vizuālu ierakstīšanu – kā tas ir pamatlietā – un kas tiek uzglabāta cirkulējošā ieraksta iekārtā, proti, cietajā diskā, saskaņā ar Direktīvas 95/46 3. panta 1. punktu ir personas datu apstrāde ar automatizētiem līdzekļiem.

26

Iesniedzējtiesa šaubās par to, vai šāda apstrāde tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā tomēr nav izslēgta no šīs direktīvas piemērošanas jomas, jo tā ir veikta “tikai un vienīgi personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā [personiskām vai sadzīviskām vajadzībām]” minētās direktīvas 3. panta 2. punkta otrā ievilkuma izpratnē.

27

Kā izriet no Direktīvas 95/46 1. panta un preambulas 10. apsvēruma, tās mērķis ir nodrošināt fizisko personu pamatbrīvību un pamattiesību, it īpaši viņu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar personas datu apstrādi, augstu aizsardzības līmeni (skat. spriedumu Google Spain un Google, C‑131/12, EU:C:2014:317, 66. punkts).

28

Šajā ziņā ir jānorāda, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai pamattiesību uz privātās dzīves neaizskaramību aizsardzība, kas garantēta Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pantā, prasa, lai atkāpes no personas datu aizsardzības un tās ierobežojumi tiktu īstenoti, stingri ievērojot vajadzīgās robežas (skat. spriedumus IPI, C‑473/12, EU:C:2013:715, 39. punkts, kā arī Digital Rights Ireland u.c., C‑293/12 un C‑594/12, EU:C:2014:238, 52. punkts).

29

Ciktāl Direktīvas 95/46 tiesību normas, tā kā tajās reglamentēta personas datu apstrāde, kas var kaitēt pamatbrīvībām un it īpaši tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, noteikti ir jāinterpretē, ievērojot pamattiesības, kas ir ierakstītas minētajā hartā (skat. spriedumu Google Spain un Google, EU:C:2014:317, 68. punkts), šīs direktīvas 3. panta 2. punkta otrajā ievilkumā paredzētā atkāpe ir jāinterpretē šauri.

30

Šī šaurā interpretācija ir pamatota arī ar šīs tiesību normas formulējumu, atbilstoši kuram no Direktīvas 95/46 piemērošanas jomas ir izslēgta datu apstrāde ne tikai vienkārši personiskām vai sadzīviskām vajadzībām, bet “tikai un vienīgi” personiskām vai sadzīviskām vajadzībām.

31

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ir jāsecina, ka atbilstoši tam, ko savu secinājumu 53. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta otrajā ievilkumā paredzētā atkāpe uz personas datu apstrādi ir attiecināma vienīgi tad, ja tā tiek veikta tikai un vienīgi tās personas, kura veic šo apstrādi, personiskā vai sadzīviskā sfērā.

32

Tādējādi, kas attiecas uz fiziskām personām, sarakste un adrešu reģistri, ņemot vērā Direktīvas 95/46 preambulas 12. apsvērumu, ir “vienīgi un tikai personiska vai sadzīves rakstura pasākumi” pat tad, ja tie nejauši skar vai var skart citu personu privāto dzīvi.

33

Ciktāl tāda videonovērošana kā pamatlietā aplūkotā kaut vai daļēji aptver publisko telpu un tādēļ ir vērsta uz personas, kura ar šo līdzekli veic datu apstrādi, privātās sfēras ārpusi, to nevar uzskatīt par darbību tikai un vienīgi personiskām vai sadzīviskām vajadzībām” Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta otrajā ievilkuma izpratnē.

34

Vienlaicīgi šīs direktīvas tiesību normu piemērošana ļauj attiecīgi ņemt vērā, it īpaši saskaņā ar minētās direktīvas 7. panta f) punktu, 11. panta 2. punktu, kā arī 13. panta 1. punkta d) un g) apakšpunktu, personas datu apstrādātāja likumīgās intereses, kuras aptver tostarp, kā tas ir pamatlietā, šī apstrādātāja, kā arī viņa ģimenes īpašuma, veselības un dzīvības aizsardzību.

35

Līdz ar to uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 95/46 3. panta 2. punkta otrais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka tādas kameras sistēmas izmantošana, ar kuru tiek veikts personu vizuālais ieraksts, kas tiek uzglabāts cirkulējošā ieraksta iekārtā, proti, cietajā diskā, un kuru fiziska persona ir uzstādījusi pie savas ģimenes mājas ar mērķi aizsargāt mājas īpašnieku īpašumu, veselību un dzīvību, bet ar šo sistēmu tiek uzraudzīta arī publiskā telpa, šīs tiesību normas izpratnē nav datu apstrāde tikai un vienīgi personiskām vai sadzīviskām vajadzībām.

36

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 3. panta 2. punkta otrais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka tādas kameras sistēmas izmantošana, ar kuru tiek veikts personu vizuālais ieraksts, kas tiek uzglabāts cirkulējošā ieraksta iekārtā, proti, cietajā diskā, un kuru fiziska persona ir uzstādījusi pie savas ģimenes mājas ar mērķi aizsargāt mājas īpašnieku īpašumu, veselību un dzīvību, bet ar šo sistēmu tiek uzraudzīta arī publiskā telpa, šīs tiesību normas izpratnē nav datu apstrāde tikai un vienīgi personiskām vai sadzīviskām vajadzībām.