1

Savā prasības pieteikumā Spānijas Karaliste lūdz atcelt Padomes 2012. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1260/2012, ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi, ciktāl tas attiecas uz piemērojamo tulkošanas kārtību (OV L 361, 89. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”).

2

Šo regulu Eiropas Savienības Padome pieņēma pēc Padomes 2011. gada 10. marta Lēmuma 2011/167/ES, ar ko atļauj ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi (OV L 76, 53. lpp.; turpmāk tekstā – “lēmums par ciešāku sadarbību”).

3

Konvencijas par Eiropas patentu piešķiršanu, kas parakstīta Minhenē 1973. gada 5. oktobrī un stājusies spēkā 1977. gada 7. oktobrī, tās šajā lietā piemērojamajā redakcijā (turpmāk tekstā – “EPK”), 14. pantā “Eiropas Patentu iestādes, Eiropas patenta pieteikumu un citu dokumentu valodas” ir noteikts:

“(1)   Eiropas Patentu iestādes [(turpmāk tekstā – “EPI”)] oficiālās valodas ir angļu, franču un vācu valoda.

(2)   Eiropas patenta pieteikumi jāiesniedz vienā no oficiālajām valodām vai – ja tas tiek iesniegts citā valodā – ir jāiztulko kādā no oficiālajām valodām atbilstoši izpildes noteikumiem. Visā [EPI] procedūras laikā šis tulkojums var tikt pieskaņots pieteikuma tekstam versijā, kādā tas iesniegts. Ja vajadzīgais tulkojums netiek iesniegts paredzētajos termiņos, pieteikums tiek uzskatīts par atsauktu.

(3)   [EPI] oficiālā valoda, kurā Eiropas patenta pieteikums ir iesniegts vai tulkots, tiek lietota kā lietvedības valoda visās darbībās [EPI], ja vien izpildes noteikumos nav paredzēts citādi.

(4)   Fiziskās vai juridiskās personas, kuru dzīves vai galvenā uzņēmējdarbības vieta ir līgumslēdzējā valstī, kurā oficiālā valoda ir cita, nevis angļu, franču vai vācu valoda, un šīs valsts pilsoņi, kuru dzīvesvieta ir ārvalstī, dokumentus, kas jāiesniedz noteiktā termiņā, var iesniegt šīs valsts oficiālajā valodā. Tomēr šīm personām ir jāiesniedz tulkojums kādā no [EPI] oficiālajām valodām atbilstoši izpildes noteikumiem. Ja dokuments, kas nav Eiropas patenta pieteikuma sastāvdaļa, nav iesniegts prasītajā valodā vai ja vajadzīgais tulkojums nav iesniegts paredzētajos termiņos, šāds dokuments tiek uzskatīts par nesaņemtu.

(5)   Eiropas patenta pieteikumus publicē lietvedības valodā.

(6)   Eiropas patenta specifikāciju publicē lietvedības valodā; specifikācija ietver pretenziju tulkojumu divās pārējās [EPI] oficiālajās valodās.

[..]

(8)   Ieraksti Eiropas patentu reģistrā tiek izdarīti trīs oficiālajās [EPI] valodās. Šaubu gadījumos par autentisko tekstu uzskata tekstu lietvedības valodā.”

4

EPK 142. pantā “Vienotie patenti” ir paredzēts:

“(1)   Ikviena dalībvalstu grupa saskaņā ar īpašu līgumu, kas paredz, ka Eiropas patentam, kas piešķirts attiecībā uz šīm valstīm, ir vienots raksturs to teritorijās, var paredzēt, ka attiecībā uz šīm valstīm piešķir tikai vienoto Eiropas patentu.

(2)   Šīs daļas nosacījumus piemēro dalībvalstu grupām, kas ir akceptējušas 1. daļā minēto kārtību.”

5

EPK 143. pantā “[EPI] specializētie departamenti” ir noteikts:

“(1)   Dalībvalstu grupa var uzdot [EPI] papildu uzdevumus.

(2)   Lai veiktu dalībvalstu grupas uzdotos papildu uzdevumus, [EPI] var izveidot specializētus departamentus. Šos specializētos departamentus vada [EPI] prezidents; 10. panta 2. un 3. daļu piemēro ar attiecīgām izmaiņām (mutatis mutandis).”

6

EPK 145. pantā “Administratīvās padomes Izraudzītā komiteja” ir noteikts:

Dalībvalstu grupa var izveidot Izraudzīto komiteju, lai pārraudzītu 143. panta 2. daļā minēto specializēto departamentu darbību; [EPI] nodod tās rīcībā personālu, telpas un aprīkojumu, kas nepieciešams tās pienākumu veikšanai. [EPI] prezidents ir atbildīgs par specializēto departamentu darbību Administratīvās padomes Izraudzītajai komitejai.

(2)   Izraudzītās komitejas sastāvu, pilnvaras un funkcijas nosaka dalībvalstu grupa.”

7

Vienotās patentu tiesas izveides nolīguma, kas parakstīts Briselē 2013. gada 19. februārī (OV C 175, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “VPT nolīgums”), 32. panta 1. punkta i) apakšpunktā ir noteikts:

“Tiesai ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz:

[..]

8

VPT nolīguma 89. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Šis nolīgums stājas spēkā 2014. gada 1. janvārī vai tā ceturtā mēneša pirmajā dienā, kurš seko dienai, kad saskaņā ar 84. pantu ir deponēts trīspadsmitais ratifikācijas vai pievienošanās instruments, tostarp to trīs dalībvalstu instrumenti, kurās vislielākais Eiropas patentu skaits ir stājies spēkā gadā, kas ir pirms nolīguma parakstīšana gada, vai arī tā ceturtā mēneša pirmajā dienā, kurš seko dienai, kad ir stājušies spēkā grozījumi [Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra] Regulā (ES) 1215/2012 [par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 1. lpp.)], kuri attiecas uz regulas saistību ar šo nolīgumu, – atkarībā no tā, kurš datums ir visvēlāk.”

9

Regulas Nr. 1257/2012 preambulas 9., 24. un 25. apsvēruma redakcija ir šāda:

[..]

10

Regulas Nr. 1257/2012 1. pantā ir noteikts:

“1.   Ar šo regulu īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi, kas atļauta ar [lēmumu par ciešāku sadarbību].

2.   Šī regula ir īpašs līgums [EPK] 142. panta nozīmē.”

11

Minētās regulas 2. panta e) punktā ir paredzēts:

“Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

[..]

12

Šīs pašas regulas 3. panta 1. punkta pirmajā daļā ir noteikts:

“Eiropas patentam, kas piešķirts ar vienādu pretenziju kopumu attiecībā uz visām iesaistītajām dalībvalstīm, ir vienots spēks iesaistītajās dalībvalstīs, ja tā vienotais spēks ir reģistrēts Vienotās patentaizsardzības reģistrā.”

13

Regulas Nr. 1257/2012 9. pantā “Eiropas Patentu organizācijā veicamie administratīvie uzdevumi” ir noteikts:

“1.   Iesaistītās dalībvalstis EPK 143. panta nozīmē var uzticēt EPI šādus uzdevumus, kas veicami saskaņā ar EPI iekšējiem noteikumiem:

2.   Iesaistītās dalībvalstis, savstarpēji sadarbojoties, nodrošina atbilstību šai regulai, izpildot savas EPK noteiktās starptautiskās saistības. Iesaistītās dalībvalstis kā EPK līgumslēdzējas valstis nodrošina darbību, kas saistītas ar šā panta 1. punktā minētajiem uzdevumiem, pārvaldību un uzraudzību un nodrošina, ka atbilstīgi šīs regulas 12. pantam tiek noteikts spēkā uzturēšanas maksu lielums un atbilstīgi šīs regulas 13. pantam – spēkā uzturēšanas maksu sadalījums.

Tālab tās izveido Eiropas Patentu organizācijas Administratīvās padomes izraudzīto komiteju (turpmāk “izraudzītā komiteja”) EPK 145. panta nozīmē.

Izraudzītajā komitejā ir iesaistīto dalībvalstu pārstāvji un viens Komisijas pārstāvis novērotāja statusā, kā arī viņu aizstājēji, kas viņus pārstāv prombūtnes laikā. Izraudzītās komitejas locekļiem var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

Izraudzītā komiteja lēmumus pieņem, pienācīgi ievērojot Komisijas nostāju un atbilstīgi EPK 35. panta 2. punktā izklāstītajiem noteikumiem.

3.   Iesaistītās dalībvalstis nodrošina faktisku tiesisko aizsardzību vienas vai vairāku iesaistīto dalībvalstu kompetentajās tiesās pret EPI lēmumiem, kas pieņemti, veicot 1. punktā minētos uzdevumus.”

14

Apstrīdētās regulas preambulas 5., 6., 9. un 15. apsvērums ir formulēti šādi:

[..]

[..]

15

Apstrīdētās regulas 2. panta b) punktā “lietvedības valoda” šajā regulā ir definēta kā EPI izmantotā lietvedības valoda, kā noteikts [EPK] 14. panta 3. punktā”.

16

Apstrīdētās regulas 3.–7. pantā ir noteikts:

“3. pants

[VSEP] tulkošanas kārtība

1.   Neskarot šīs regulas 4. un 6. pantu, ja Eiropas patenta, kuram ir noteikts vienots spēks, specifikācija jau ir publicēta saskaņā ar EPK 14. panta 6. punktu, papildu tulkojumi nav vajadzīgi.

2.   Vienota spēka pieprasījumu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1257/2012 9. pantā, iesniedz lietvedības valodā.

4. pants

Tulkojums strīda gadījumā

1.   Ja rodas strīds saistībā ar [VSEP] iespējamu pārkāpumu, patenta īpašnieks pēc iespējamā pārkāpēja pieprasījuma un izvēles nodrošina [VSEP] pilnu tulkojumu tās iesaistītās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā noticis iespējamais pārkāpums, vai tās iesaistītās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā ir iespējamā pārkāpēja dzīvesvieta.

2.   Ja rodas strīds saistībā ar [VSEP], patenta īpašnieks tiesvedības laikā pēc tās tiesas pieprasījuma, kas iesaistītajās dalībvalstīs ir kompetenta izskatīt strīdus, kas attiecas uz [VSEP], nodrošina patenta pilnu tulkojumu minētās tiesas tiesvedības valodā.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minēto tulkojumu izmaksas sedz patenta īpašnieks.

4.   Ja rodas strīds attiecībā uz prasību par zaudējumu atlīdzību, strīdu iztiesājošā tiesa izvērtē un, jo īpaši, ja iespējamais pārkāpējs ir MVU, fiziska persona vai bezpeļņas organizācija, universitāte vai publiska pētniecības organizācija, ņem vērā, vai iespējamais pārkāpējs, pirms viņam tika nodrošināts 1. punktā minētais tulkojums, ir rīkojies, nezinot, ka tas pārkāpis [VSEP], vai tam nebija pamatota iemesla to zināt.

5. pants

Kompensācijas shēmas administrēšana

1.   Ņemot vērā to, ka Eiropas patenta pieteikumus atbilstīgi EPK 14. panta 2. punktam var iesniegt jebkurā valodā, iesaistītās dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1257/2012 9. pantu EPK 143. panta nozīmē uztic EPI administrēt kompensācijas shēmu, saskaņā ar kuru pieteikumu iesniedzējiem, kuri EPI iesniedz patenta pieteikumus vienā no Savienības oficiālajām valodām, kas nav EPI oficiālā valoda, atlīdzina visas tulkošanas izmaksas, nepārsniedzot noteiktu lielumu.

2.   Panta 1. punktā minēto kompensācijas shēmu finansē no Regulas (ES) Nr. 1257/2012 11. pantā minētajām maksām, un tā ir pieejama tikai MVU, fiziskām personām, bezpeļņas organizācijām, universitātēm un publiskām pētniecības organizācijām, kuru dzīvesvieta vai galvenā uzņēmējdarbības vieta ir dalībvalstī.

6. pants

Pārejas pasākumi

1.   Pārejas periodā, kas sākas ar šīs regulas piemērošanas dienu, vienota spēka pieprasījumu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1257/2012 9. pantā, iesniedz kopā ar:

2.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1257/2012 9. pantu iesaistītās dalībvalstis EPK 143. panta nozīmē uztic EPI publicēt šā panta 1. punktā minētos tulkojumus, cik drīz vien iespējams pēc Regulas (ES) Nr. 1257/2012 9. pantā minētā vienota spēka pieprasījuma iesniegšanas dienas. Šādiem tulkojumiem nav juridiska spēka, un tos nodrošina tikai informatīvos nolūkos.

3.   Sešus gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas un pēc tam katrus divus gadus neatkarīgu ekspertu komiteja objektīvi izvērtē, vai ir pieejami patenta pieteikumu un specifikāciju augstas kvalitātes mašīntulkojumi visās Savienības oficiālajās valodās, kurus izstrādā EPI. Šo ekspertu komiteju izveido iesaistītās dalībvalstis Eiropas Patentu organizācijas satvarā, un tajā ir EPI un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuri pārstāv Eiropas patentu sistēmas lietotājus un kurus saskaņā ar EPK 30. panta 3. punktu kā novērotājus uzaicinājusi Eiropas Patentu organizācijas Administratīvā padome.

4.   Pamatojoties uz šā panta 3. punktā minētajiem pirmajiem vērtējumiem un pēc tam reizi divos gados, pamatojoties uz turpmākiem vērtējumiem, Komisija iesniedz ziņojumu Padomei un vajadzības gadījumā izstrādā priekšlikumus par to, ka pārejas periods ir jāizbeidz.

5.   Ja pārejas periodu neizbeidz, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, tad tas beidzas pēc 12 gadiem, skaitot no šīs regulas piemērošanas dienas.

7. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2014. gada 1. janvāra vai no dienas, kurā stājas spēkā [VPT nolīgums], atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk.”

17

Ar prasības pieteikumu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 22. martā, Spānijas Karaliste cēla šo prasību.

18

Ar Tiesas priekšsēdētāja 2013. gada 12. septembra lēmumiem Beļģijas Karalistei, Čehijas Republikai, Dānijas Karalistei, Vācijas Federatīvajai Republikai, Francijas Republikai, Luksemburgas Lielhercogistei, Ungārijai, Nīderlandes Karalistei, Zviedrijas Karalistei, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei, Eiropas Parlamentam un Komisijai tika atļauts iestāties lietā Padomes prasījumu atbalstam atbilstoši Tiesas Reglamenta 131. panta 2. punktam.

19

Spānijas Karalistes prasījumi Tiesai ir šādi:

20

Padomes, kurai pievienojas arī visas personas, kas iestājušās lietā, prasījumi Tiesai ir šādi:

21

Savas prasības pamatojumam Spānijas Karaliste ir izvirzījusi piecus pamatus, kas ir saistīti attiecīgi ar nediskriminācijas valodas dēļ principa pārkāpumu, spriedumā Meroni/Augstā iestāde (9/56, EU:C:1958:7) noteikto principu pārkāpumu atsevišķu ar VSEP saistītu administratīvo darbību deleģēšanas EPI dēļ, juridiskā pamata neesamību, tiesiskās noteiktības principa pārkāpumu un Savienības tiesību autonomijas principa pārkāpumu.

22

Spānijas Karaliste apgalvo, ka, pieņemdama apstrīdēto regulu, Padome neesot ievērojusi nediskriminācijas principu, kurš paredzēts LES 2. pantā, attiecībā uz VSEP ieviesdama valodu lietojuma noteikumus, kas kaitē personām, kuru valoda nav kāda no EPI oficiālajām valodām. Šie valodu lietojuma noteikumi radot nevienlīdzību starp, pirmkārt, Savienības pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri spēj pietiekami sīki saprast iepriekš minētajās valodās rakstītus dokumentus, un, otrkārt, tiem, kuri to nespēj un kuriem par saviem līdzekļiem būs jāveic tulkojumi. Jebkuram Savienības oficiālo valodu lietojuma ierobežojumam būtu jābūt pienācīgi pamatotam, ievērojot samērīguma principu.

23

Pirmkārt, neesot tikusi nodrošināta piekļuve to dokumentu tulkojumiem, ar kuriem sabiedrībai tiek piešķirtas tiesības. Tas izriet no tā, ka VSEP specifikācija tiks publicēta lietvedības valodā un tajā būs ietverts pretenziju tulkojums abās pārējās EPI oficiālajās valodās, bez iespējas saņemt citu tulkojumu, kas esot diskriminējoši un ar ko tiekot pārkāpts tiesiskās noteiktības princips. Apstrīdētajā regulā neesot precizēts pat tas, kādā valodā tiks piešķirts VSEP, nedz arī tas, vai tas tiks publicēts. Fakts, ka, lai paredzētu VSEP valodu lietojuma noteikumus, Padome ir pamatojusies uz EPI noteikumiem, nenodrošinot šo noteikumu atbilstību Savienības tiesībām.

24

Otrkārt, apstrīdētā regula esot nesamērīga un neesot pamatota ar vispārējām interesēm. Pirmām kārtām, neesot tikusi paredzēta vismaz pretenziju tulkojuma nodrošināšana, kas nozīmējot lielu tiesisko nenoteiktību un varot nelabvēlīgi ietekmēt konkurenci. Otrām kārtām, VSEP esot iekšējam tirgum būtisks intelektuālā īpašuma tiesības apliecinošs dokuments. Trešām kārtām, minētajā regulā neesot paredzēti pārejas noteikumi, kas nodrošinātu pienācīgu iepazīšanos ar patentu. Šajā ziņā nedz mašīntulkojumu izstrāde, nedz pienākums iesniegt pilnu tulkojumu strīda gadījumā neesot pietiekami līdzekļi.

25

No tā izrietot, ka, ieviešot izņēmumu no Savienības oficiālo valodu vienlīdzības principa, tas būtu bijis jāpamato ar citiem kritērijiem, nevis tikai ar saimnieciskiem kritērijiem, kas minēti apstrīdētās regulas preambulas 5. un 6. apsvērumā.

26

Padome atbild, pirmām kārtām, ka no Līgumiem nevar secināt nevienu principu, saskaņā ar kuru pret visām Savienības oficiālajām valodām visos apstākļos būtu jāizturas vienlīdzīgi; tas turklāt esot apstiprināts LESD 118. panta otrajā daļā, kurai nebūtu jēgas, ja pastāvētu tikai viens iespējamais valodu lietojuma regulējums, kas ietver visas Savienības oficiālās valodas.

27

Otrām kārtām, pašreizējā sistēmā jebkura fiziskā vai juridiskā persona Eiropas patenta reģistrācijas pieteikumu varot iesniegt jebkurā valodā, tomēr ar nosacījumu, ka tā divu mēnešu laikā iesniedz tulkojumu kādā no trijām EPI oficiālajām valodām, kas kļūtu par lietvedības valodu, un pretenzijas pēc tam tiktu publicētas abās pārējās EPI oficiālajās valodās. Tādējādi reģistrācijas pieteikums tiktu tulkots un publicēts spāņu valodā tikai tad, ja pieteikums par patenta apstiprinājumu būtu iesniegts attiecībā uz Spānijas Karalisti.

28

Trešām kārtām, nepublicēšanai spāņu valodā esot tikai ierobežotas sekas. Pirmkārt, apstrīdētajā regulā esot paredzēta izmaksu kompensācijas shēma. Otrkārt, patentus parasti pārvaldot rūpnieciskā īpašuma padomes, kuras pārvalda citas Savienības valodas. Treškārt, ietekme uz piekļuvi zinātniskajai informācijai spāņu valodā esot neliela. Ceturtkārt, tikai neliela daļa Eiropas patentu pieteikumu pašlaik tiekot tulkoti spāņu valodā. Piektkārt, apstrīdētajā regulā esot paredzēts ieviest augstas kvalitātes mašīntulkošanas sistēmu visās Savienības oficiālajās valodās. Visbeidzot, sestkārt, minētās regulas 4. pantā esot noteikts mazo un vidējo uzņēmumu, fizisko personu, bezpeļņas organizāciju, universitāšu un publisku pētniecības organizāciju iespējamās atbildības ierobežojums.

29

Ceturtām kārtām, saistībā ar VSEP lietoto valodu skaita ierobežojumam esot leģitīms mērķis, kas vērsts uz tā pieņemamām izmaksām.

30

Personas, kas iestājušās lietā, pievienojas Padomes argumentiem. Tās uzsver, ka atrast līdzsvaru starp dažādajiem saimnieciskās darbības subjektiem ir bijis sevišķi sarežģīti, jo atšķirību starp dalībvalstīm dēļ vērtējumā par valodu lietojuma noteikumiem visi agrākie vienotā patenta projekti ir cietuši neveiksmi.

31

No Tiesas judikatūras izriet, ka Līgumos ietvertās atsauces uz valodu lietojumu Savienībā nevar tikt uzskatītas par tāda Savienības tiesību vispārējā principa izpausmi, kas katram pilsonim nodrošina tiesības, lai visi dokumenti, kas var ietekmēt viņa intereses, vienmēr tiktu sagatavoti viņa dzimtajā valodā (spriedumi Kik/ITSB, C‑361/01 P, EU:C:2003:434, 82. punkts, un Polska Telefonia Cyfrowa, C‑410/09, EU:C:2011:294, 38. punkts).

32

Šajā gadījumā nevar noliegt, ka apstrīdētajā regulā pret Savienības oficiālajām valodām ir piemērota atšķirīga attieksme. Minētās regulas 3. panta 1. punktā, kurā ir noteikta VSEP tulkošanas kārtība, ir ietverta atsauce uz VSEP specifikācijas publicēšanu saskaņā ar EPK 14. panta 6. punktu. Atbilstoši šai tiesību normai un EPK 14. panta 1. punktam Eiropas patentu specifikācijas tiek publicētas lietvedības valodā, kurai ir jābūt vienai no EPI oficiālajām valodām, proti, angļu, franču vai vācu valodai, un tajās tiek ietverts pretenziju tulkojums abās pārējās EPI oficiālajās valodās. Ja šajos EPK noteikumos paredzētās prasības ir izpildītas, attiecīgā Eiropas patenta vienotā spēkā atzīšanai nekādi citi papildu tulkojumi nav vajadzīgi.

33

Pieņemot, ka var atsaukties uz leģitīmo vispārējo interešu mērķi un pierādīt tā pastāvēšanu, ir jāatgādina, ka atšķirīgajai attieksmei valodas dēļ vēl ir jāatbilst samērīguma principam, proti, tai ir jābūt piemērotai noteiktā mērķa sasniegšanai un tā nedrīkst pārsniegt tā sasniegšanai nepieciešamo (skat. spriedumu Itālija/Komisija, C‑566/10 P, EU:C:2012:752, 93. punkts).

34

Attiecībā uz, pirmkārt, Padomes mērķi no apstrīdētās regulas preambulas 16. apsvēruma izriet, ka tās mērķis ir vienota un vienkāršota tulkošanas režīma izveide VSEP, kurš ir ticis izveidots ar Regulu Nr. 1257/2012. Apstrīdētās regulas preambulas 4. un 5. apsvērumā ir precizēts, ka saskaņā ar lēmumu par ciešāku sadarbību VSEP tulkošanas kārtībai vajadzētu būt vienkāršai un ekonomiski izdevīgai. Tai būtu jānodrošina arī tiesiskā noteiktība, jāveicina inovācijas un jo īpaši jāpalīdz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī jāpadara piekļuve VSEP un patentu sistēmai kopumā vieglāka, lētāka un juridiski droša. No iepriekš minētā izriet, ka apstrīdētās regulas mērķis ir veicināt piekļuvi patenta sniegtajai aizsardzībai, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem.

35

Šāda mērķa leģitimitāti nebūtu pamata apšaubīt. Viena no izvēlēm, kas izgudrotājam ir jāizdara brīdī, kad tas vēlas saņemt sava izgudrojuma aizsardzību ar patenta piešķiršanas palīdzību, ir saistīta ar paredzētās aizsardzības teritoriālo apjomu, kas tiek noteikts, pamatojoties uz katras izvēles iespējas priekšrocību un trūkumu visaptverošu novērtējumu, kurš tostarp ietver sarežģītus ekonomiskos novērtējumus saistībā ar komercinteresi saņemt aizsardzību dažādās valstīs salīdzinājumā ar patenta piešķiršanas šajās valstīs kopējo izmaksu summu, tostarp tulkošanas izmaksām (šajā ziņā skat. spriedumu BASF, C‑44/98, EU:C:1999:440, 18. punkts).

36

Tomēr Eiropas patentaizsardzības sistēmai, kas izriet no EPK, ir raksturīga sarežģītība un ļoti lielas izmaksas, ar ko nākas saskarties pieteikuma iesniedzējam, kurš vēlas saņemt sava izgudrojuma aizsardzību ar tāda patenta piešķiršanas palīdzību, kurš aptver visu dalībvalstu teritoriju. Šī sarežģītība un izmaksas, kas tostarp izriet no EPI piešķirta Eiropas patenta īpašniekam noteiktās prasības šī patenta apstiprināšanas dalībvalsts teritorijā nolūkā iesniegt tā tulkojumu šīs dalībvalsts oficiālajā valodā, rada šķērsli patentaizsardzībai Savienībā.

37

Turklāt nav šaubu par to, ka šobrīd pastāvošās, no EPK izrietošās patentaizsardzības sistēmas noteikumi nelabvēlīgi ietekmē Savienības uzņēmumu, it īpaši to mazo un vidējo uzņēmumu, inovācijas spēju un konkurētspēju, kuri nespēj attīstīt jaunas tehnoloģijas, kas būtu aizsargātas ar patentiem, kuri aptver visu Savienību, neizmantojot sarežģītas un dārgas procedūras, lai gan ar apstrīdētajā regulā paredzēto valodu lietojuma regulējumu piekļuvi VSEP un patentu sistēmai kopumā ir iespējams padarīt vieglāku, lētāku un juridiski drošāku.

38

Otrkārt, ir jāizvērtē, vai apstrīdētajā regulā paredzētais regulējums ir atbilstošs leģitīmā mērķa veicināt piekļuvi ar patentu nodrošinātajai aizsardzībai sasniegšanai.

39

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka apstrīdētās regulas mērķis ir noteikt tulkošanas kārtību Eiropas patentiem, kuriem atbilstoši Regulai Nr. 1257/2012 tiek piešķirts vienots spēks. Tā kā par Eiropas patentu piešķiršanu ir atbildīga EPI, apstrīdētās regulas pamatā ir EPI spēkā esošā tulkošanas kārtība, kas paredz angļu, franču un vācu valodu izmantošanu, tomēr minētajā regulā netiek prasīta Eiropas patenta specifikācijas vai vismaz tā pretenziju tulkojums katras tās valsts oficiālajā valodā, kurā VSEP radīs sekas, kā tas ir Eiropas patenta gadījumā. Līdz ar to regulējums, kas ir ticis ieviests ar apstrīdēto regulu, faktiski ļauj veicināt piekļuvi ar patentu nodrošinātajai aizsardzībai, samazinot ar tulkojumu nepieciešamību saistītās izmaksas.

40

Treškārt, ir jāizvērtē, vai ar regulējumu, kas ir ticis ieviests ar apstrīdēto regulu, netiek pārsniegts izvirzītā leģitīmā mērķa sasniegšanai nepieciešamais.

41

Šajā ziņā Tiesa sprieduma Kik/ITSB (C‑361/01 P, EU:C:2003:434) 92. punktā ir uzsvērusi, ka ir jāsaglabā vajadzīgais līdzsvars starp saimnieciskās darbības subjektu un sabiedrības interesēm saistībā ar procedūru izmaksām, no vienas puses, un starp intelektuālā īpašuma tiesības apliecinošo dokumentu pieprasītāju un pārējo saimnieciskās darbības subjektu interesēm saistībā ar piekļuvi to dokumentu tulkojumiem, ar kuriem tiek piešķirtas tiesības, vai procedūrām, kurās ir iesaistīti vairāki saimnieciskās darbības subjekti, no otras puses.

42

Attiecībā uz, pirmkārt, līdzsvara saglabāšanu starp saimnieciskās darbības subjektu un sabiedrības interesēm saistībā ar Eiropas patenta vienotā spēka atzīšanas procedūras izmaksām ir jānorāda, ka, lai arī Savienība ir apņēmusies saglabāt daudzvalodību, kuras nozīmība ir tikusi atgādināta LES 3. panta 3. punkta ceturtajā daļā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 22. pantā, šī sprieduma 36. punktā ir ticis atzīts, ka ar Eiropas patenta, kas aptver visu dalībvalstu teritoriju, piešķiršanu saistītās paaugstinātās izmaksas ir šķērslis patentaizsardzībai Savienībā, un tādēļ bija nepieciešams, lai VSEP tulkošanas kārtība būtu ekonomiski izdevīga.

43

Otrkārt, jāuzsver, ka Padome ir paredzējusi vairāku mehānismu izveidi, lai nodrošinātu vajadzīgo līdzsvaru starp VSEP pieprasītāju un pārējo saimnieciskās darbības subjektu interesēm saistībā ar piekļuvi to dokumentu tulkojumiem, ar kuriem tiek piešķirtas tiesības, vai procedūrām, kurās ir iesaistīti vairāki saimnieciskās darbības subjekti.

44

Līdz ar to, vispirms lai veicinātu piekļuvi VSEP un, it īpaši, lai ļautu pieteikuma iesniedzējiem iesniegt to pieteikumus EPI jebkurā Savienības valodā, apstrīdētās regulas 5. pantā atsevišķiem pieteikuma iesniedzējiem, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri EPI iesniedz patenta pieteikumus kādā no Savienības oficiālajām valodām, kas nav viena no EPI oficiālajām valodām, ir paredzēta kompensācijas shēma tulkošanas izmaksu atlīdzināšanai, nepārsniedzot noteiktu maksimālo apmēru.

45

Tāpat nolūkā ierobežot tiem saimnieciskās darbības subjektiem radītās neērtības, kuri nespēj pietiekami sīki saprast angļu, franču un vācu valodā sagatavotus dokumentus, Padome apstrīdētās regulas 6. pantā ir paredzējusi pārejas periodu, kura maksimālais ilgums ir 12 gadi, līdz brīdim, kad visās Savienības oficiālajās valodās būs pieejama augstas kvalitātes mašīntulkošanas sistēma. Šajā pārejas periodā vienota spēka pieprasījums ir jāiesniedz kopā ar Eiropas patenta specifikācijas pilnu tulkojumu angļu valodā, ja lietvedības valoda ir franču vai vācu valoda, vai Eiropas patenta specifikācijas pilnu tulkojumu jebkurā citā Savienības oficiālajā valodā, ja lietvedības valoda ir angļu valoda.

46

Visbeidzot, lai aizsargātu tos saimnieciskās darbības subjektus, kuri nespēj pietiekami sīki saprast kādu no EPI oficiālajām valodām, Padome apstrīdētās regulas 4. pantā ir paredzējusi vairākus strīda gadījumā piemērojamus noteikumus, kuru mērķis ir, pirmkārt, ļaut šiem saimnieciskās darbības subjektiem, ja tie tiek turēti aizdomās par patenta pārkāpumu, šajā pantā paredzētajos apstākļos saņemt VSEP pilnu tulkojumu un, otrkārt, ja rodas strīds attiecībā uz prasību par zaudējumu atlīdzību, paredzēt tiesības uz to, ka iztiesājošā tiesa izvērtēs un ņems vērā iespējamā pārkāpēja labticību.

47

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāsecina, ka apstrīdētajā regulā ir saglabāts vajadzīgais līdzsvars starp dažādām attiecīgajām interesēm un ka tā līdz ar to nepārsniedz izvirzītā leģitīma mērķa sasniegšanai nepieciešamo. Tādējādi, kā savu secinājumu 61.–74. punktā būtībā ir norādījis ģenerāladvokāts, Padomes izvēle, nosakot VSEP tulkošanas kārtību, piemērot atšķirīgu attieksmi attiecībā pret Savienības oficiālajām valodām, izvēloties tikai angļu, franču un vācu valodu, ir atbilstoša un samērīga ar leģitīmo mērķi, ko ir iecerēts sasniegt ar šo regulu.

48

Tādējādi pirmais pamats ir jānoraida.

49

Spānijas Karaliste apgalvo, ka Padome, apstrīdētās regulas 5. pantā un 6. panta 2. punktā deleģēdama EPI kompensācijas shēmas tulkošanas izmaksu atlīdzināšanai administrēšanu un tulkojumu publicēšanu saskaņā ar pārejas noteikumiem, nav ievērojusi spriedumā Meroni/Augstā iestāde (9/56, EU:C:1958:7), kas apstiprināts ar spriedumiem Romano (98/80, EU:C:1981:104) un Tralli/ECB (C‑301/02 P, EU:C:2005:306), noteiktos principus.

50

Pirmkārt, nedz Regulas Nr. 1257/2012, nedz apstrīdētās regulas preambulas apsvērumos neesot ietverts objektīvs šādas pilnvaru deleģēšanas pamatojums.

51

Otrkārt, no sprieduma Meroni/Augstā iestāde (9/56, EU:C:1958:7) izrietot, ka deleģēšana var attiekties tikai uz skaidri definētām izpildes pilnvarām, attiecībā uz kurām nepastāv rīcības brīvība un kuru izmantošana šī iemesla dēļ var tikt pakļauta stingrākai pārbaudei, ņemot vērā objektīvus kritērijus, kurus nosaka iestāde, kura deleģējusi šīs pilnvaras. Tomēr šajā gadījumā tas tā neesot.

52

Pirmkārt, apstrīdētās regulas 5. pantā kompensācijas shēmas administrēšana esot uzticēta EPI, kurai esot tiesības diskrecionāri lemt par šajā shēmā paredzēto tiesību uz tulkošanas izmaksu atlīdzināšanu īstenošanu. Tāpat, lai arī Spānijas Karaliste uzskata, ka Regulas Nr. 1257/2012 9. panta 3. punktā dalībvalstīm ir paredzēts pienākums nodrošināt efektīvu tiesību aizsardzību tiesā saistībā ar EPI lēmumiem, kas pieņemti, veicot šī panta 1. punktā minētos uzdevumus, un lai arī šī kompetence VPT nolīguma 32. panta 1. punkta i) apakšpunktā ekskluzīvi ir tikusi uzticēta Vienotajai patentu tiesai, Eiropas Patentu iestādei esot imunitāte attiecībā uz tiesvedību un izpildi un līdz ar to saistībā ar EPI aktiem nevarot tikt veikta nekāda pārbaude tiesā.

53

Otrkārt, apstrīdētās regulas 6. panta 2. punktā paredzētais uzdevums publicēt tulkojumus esot darbība, saistībā ar kuru nepastāv nekāda rīcības brīvība. Tomēr uz to neesot attiecināta nekāda pārbaude tiesā.

54

Padome vispirms norāda, ka Spānijas Karaliste neapstrīd, ka tieši iesaistītajām dalībvalstīm ar EPI starpniecību ir jāadministrē kompensācijas shēma un jāpilda uzdevums publicēt tulkojumus. Savienības tiesības, pirmām kārtām, ir jāīsteno dalībvalstīm, un attiecībā uz uzdevumiem, kas saistīti ar kompensācijas shēmu un tulkojumu publicēšanu, nebūtu nepieciešamības pēc vienādiem īstenošanas nosacījumiem LESD 291. panta 2. punkta izpratnē. Spriedumos Meroni/Augstā iestāde (9/56, EU:C:1958:7), Romano (98/80, EU:C:1981:104) un Tralli/ECB (C‑301/02 P, EU:C:2005:306) noteiktie principi neesot atbilstīgi. Šie principi katrā ziņā esot tikuši ievēroti.

55

Personas, kas iestājušās lietā, pievienojas Padomes argumentiem.

56

Vispirms ir jānorāda, ka no Spānijas Karalistes rakstveida apsvērumiem izriet, ka šī dalībvalsts uzskata, ka nav tikuši izpildīti nosacījumi, kas ļautu veikt apgalvoto kompetences deleģēšanu, ko Padome ir veikusi apstrīdētās regulas 5. pantā un 6. panta 2. punktā, un tas esot spriedumā Meroni/Augstā iestāde (9/56, EU:C:1958:7) noteikto principu pārkāpums.

57

Šajā ziņā ir jānorāda, ka apstrīdētās regulas 5. pantā un 6. panta 2. punktā iesaistītajām dalībvalstīm atbilstoši Regulas Nr. 1257/2012 9. pantam ir izteikts aicinājums uzticēt EPI to noteiktos uzdevumus EPK 143. panta izpratnē.

58

Kā izriet no Regulas Nr. 1257/2012 1. panta 2. punkta, šī regula ir īpašs līgums EPK 142. panta izpratnē un tādēļ šādam līgumam ir piemērojami šīs konvencijas IX daļas noteikumi attiecībā uz īpašiem līgumiem, kuri ietver tās 142.–149. pantu.

59

Saskaņā ar EPK 143. un 145. pantu līgumslēdzēju valstu grupa, kas izmanto EPK IX daļas noteikumus, var uzticēt uzdevumus EPI.

60

Lai ieviestu iepriekš minētos noteikumus, Regulas Nr. 1257/2012 9. panta 1. punkta d) un f) apakšpunktā ir paredzēts, ka iesaistītās dalībvalstis var uzticēt EPI uzdevumu, pirmkārt, apstrīdētās regulas 6. pantā minētajā pārejas periodā publicēt minētajā pantā norādītos tulkojumus un, otrkārt, administrēt kompensāciju shēmu, lai atlīdzinātu šīs regulas 5. pantā minētās tulkošanas izmaksas.

61

Tomēr šie uzdevumi ir cieši saistīti ar Regulā Nr. 1257/2012 paredzētās vienotās patentaizsardzības īstenošanu, ar kuru saistītā tulkošanas kārtība ir tikusi noteikta apstrīdētajā regulā.

62

Līdz ar to ir jāsecina, ka papildu uzdevumu uzticēšana EPI izriet no tā, ka iesaistītās dalībvalstis kā EPK līgumslēdzējas valstis ir noslēgušas īpašu līgumu šīs konvencijas 142. panta izpratnē.

63

Tā kā pretēji Spānijas Karalistes apgalvotajam Padome nav deleģējusi iesaistītajām dalībvalstīm vai EPI īstenošanas pilnvaras, kas atbilstoši Savienības tiesībām ir tai pašai, Tiesas spriedumā Meroni/Augstā iestāde (9/56, EU:C:1958:7) noteiktie principi nevar būt piemērojami.

64

Tādējādi otrais pamats ir jānoraida.

65

Spānijas Karaliste apgalvo, ka juridiskais pamats, kas izmantots, lai apstrīdētajā regulā iekļautu 4. pantu, ir kļūdains, jo šī tiesību norma neattiecas uz “valodas [lietojuma] noteikumiem” saistībā ar Eiropas intelektuālā īpašuma tiesības apliecinošiem dokumentiem saskaņā ar LESD 118. panta otro daļu, bet iekļauj atsevišķas procesuālās garantijas tiesvedībā, kuras nevar būt balstītas uz šo LESD noteikumu.

66

Padome apgalvo, ka ar apstrīdēto regulu ir paredzēti valodu lietojuma noteikumi, jo tajā ir noteikts, kādi tulkojumi ir nepieciešami pēc VSEP piešķiršanas un tā vienotā spēka reģistrācijas. Tā minētās regulas 3. panta 1. punktā ir paredzēti VSEP valodu lietojuma noteikumi, saistībā ar situāciju pēc vienotā spēka reģistrācijas precizējot, ka, ja Eiropas patenta specifikācija ir tikusi publicēta saskaņā ar EPK, papildu tulkojumi nav vajadzīgi. Ar minētās regulas 4. pantu, ņemot vērā, ka EPK paredzētajos valodu lietojuma noteikumos nav reglamentētas prasības attiecībā uz valodām strīda gadījumā, esot aizpildīts juridiskais vakuums. Turklāt, tā kā dalībvalstu procesuālās normas ar Savienības tiesībām nav saskaņotas, esot jānodrošina, lai iespējamajam pārkāpējam vienmēr būtu tiesības saņemt pilnu attiecīgā VSEP tulkojumu.

67

Personas, kas iestājušās lietā, pievienojas Padomes argumentiem.

68

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības akta juridiskā pamata izvēle ir jābalsta uz objektīviem apstākļiem, ko ir iespējams pārbaudīt tiesā un kuru vidū īpaši jāizceļ attiecīgā pasākuma mērķis un saturs (spriedumi Komisija/Padome, C‑377/12, EU:C:2014:1903, 34. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī Apvienotā Karaliste/Padome, C‑81/13, EU:C:2014:2449, 35. punkts).

69

Šajā gadījumā attiecībā uz apstrīdētās regulas mērķi ir jānorāda, ka saskaņā ar šīs regulas nosaukumu un 1. pantu tās mērķis ir ciešākas sadarbības īstenošana attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi, ciktāl tas attiecas uz piemērojamo tulkošanas kārtību. Kā izriet no apstrīdētās regulas preambulas 16. apsvēruma, tās mērķis ir vienota un vienkāršota tulkošanas režīma izveide attiecībā uz VSEP.

70

Attiecībā uz apstrīdētās regulas saturu ir jākonstatē, ka tās 3. panta 1. punktā ir paredzēts, ka, neskarot noteikumus par tulkojumu strīda gadījumā un pārejas noteikumus, ja Eiropas patenta, kuram ir noteikts vienots spēks, specifikācija jau ir tikusi publicēta saskaņā ar EPK 14. panta 6. punktu, papildu tulkojumi nav vajadzīgi. Saskaņā ar šo pēdējo tiesību normu Eiropas patentu specifikācijas tiek publicētas lietvedības valodā un tajās ir ietverts pretenziju tulkojums abās pārējās EPI oficiālajās valodās.

71

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka ar apstrīdēto regulu atbilstoši LESD 118. panta otrajai daļai ir paredzēti valodu lietojuma noteikumi attiecībā uz VSEP, kas ir tikuši definēti ar atsauci uz EPK 14. panta 6. punktu.

72

Šajā ziņā ir jānorāda, ka ar LESD 118. panta otro daļu, nosakot Eiropas intelektuāla īpašuma tiesību apliecinošajiem dokumentiem piemērojamos valodu lietojuma noteikumus, netiek liegts ietvert atsauci uz tās iestādes valodu lietojuma noteikumiem, kurā ietilpst struktūra, kura būs atbildīga par tā dokumenta izsniegšanu, kuram tiks piešķirts vienots spēks. Turklāt nav nozīmes tam, ka apstrīdētajā regulā nav paredzēts izsmeļošs VSEP piemērojamo valodu lietojuma noteikumu regulējums. LESD 118. panta otrajā daļā nav prasīts, lai Padome saskaņotu visu to intelektuālā īpašuma tiesības apliecinošo dokumentu valodu lietojuma aspektus, kas ir tikuši izveidoti, pamatojoties uz šī panta pirmo daļu.

73

Attiecībā uz apstrīdētās regulas 4. pantu ir jākonstatē, ka tas ir tieši saistīts ar VSEP valodu lietojuma noteikumiem, ciktāl tajā ir definēti īpašie noteikumi, kas reglamentē VSEP tulkojumus konkrētās lietas apstākļos. Tā kā VSEP valodu lietojuma noteikumi ir tikuši definēti ar visu apstrīdētās regulas noteikumu palīdzību, it īpaši ar 3., 4. un 6. panta noteikumiem, kas reglamentē dažādas situācijas, šīs regulas 4. pantu saistībā ar tā juridisko pamatu nav iespējams nodalīt no pārējiem šīs regulas noteikumiem.

74

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Spānijas Karalistes arguments, saskaņā ar kuru LESD 118. panta otrā daļa nevarot būt apstrīdētās regulas 4. panta juridiskais pamats, līdz ar to ir jānoraida.

75

Tādējādi trešais pamats ir jānoraida.

76

Spānijas Karaliste apgalvo, ka Padome ir pārkāpusi tiesiskās noteiktības principu. Vispirms ar apstrīdēto regulu esot ierobežotas saimnieciskās darbības subjektu iespējas saņemt informāciju, jo VSEP specifikācijas tiekot publicētas tikai lietvedības valodā, izslēdzot pārējās EPI oficiālās valodas. Tāpat šajā regulā neesot precizēti noteikumi, tostarp valodu lietojuma noteikumi, saistībā ar VSEP piešķiršanu. Turklāt tajā saistībā ar kompensācijas shēmas administrēšanu neesot norādīts nedz izmaksu maksimālais apmērs, nedz tā noteikšanas veids. Tāpat ar minētās regulas 4. panta noteikumiem neesot pietiekami, lai novērstu ar VSEP saistītās informācijas neesamību. Strīda gadījumā sniegtajam VSEP tulkojumam būtībā neesot juridiska spēka, un šajā noteikumā neesot paredzētas konkrētas sekas gadījumā, ja pārkāpējs ir rīkojies labticīgi. Visbeidzot, apstrīdētās regulas pieņemšanas brīdī mašīntulkošanas sistēma neesot pastāvējusi un neesot garantijas, ka šī sistēma varēs darboties jomā, kurā tulkojuma precizitātei ir ārkārtīgi svarīga nozīme.

77

Padome uzskata, ka Spānijas Karalistes apgalvojumos nav ievēroti netiešās pārvaldības un subsidiaritātes principi, uz kuriem balstītas Savienības tiesības. Ar apstrīdēto regulu dalībvalstu ziņā esot atstāts uzdevums konkrēti reglamentēt tādus aspektus kā kompensācijas shēma vai mašīntulkojumi. Saskaņā ar tiesiskās noteiktības principu apstrīdētajā regulā visiem noteikumiem neesot jābūt paredzētiem līdz pēdējam sīkumam, jo atsevišķus noteikumus varot paredzēt dalībvalstis, vai arī tie varot tikt paredzēti deleģētajos aktos vai izpildes aktos. Turklāt apstrīdētās regulas 4. panta 4. punktā esot noteikti būtiskie elementi un kritēriji, pēc kādiem tos piemēro valsts tiesa.

78

Personas, kas iestājušās lietā, pievienojas Padomes argumentiem.

79

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesiskās noteiktības princips prasa, lai tiesību normas būtu skaidras un precīzas un to iedarbība būtu paredzama, lai tādējādi ieinteresētās personas varētu novērtēt savu juridisko situāciju un attiecības, ko regulē Savienības tiesības (skat. spriedumus France Télécom/Komisija, C‑81/10 P, EU:C:2011:811, 100. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī LVK – 56, C‑643/11, EU:C:2013:55, 51. punkts).

80

Pirmkārt, ar Spānijas Karalistes argumentu, saskaņā ar kuru ar apstrīdēto regulu esot ierobežotas saimnieciskās darbības subjektu iespējas iegūt informāciju, tiek apstrīdēti minētajā regulā paredzētie valodu lietojuma noteikumi, ciktāl tajā nav paredzēta VSEP tulkošana visās Savienības oficiālajās valodās. Tomēr šī argumentācija jau ir tikusi noraidīta, izskatot pirmo pamatu.

81

Otrkārt, attiecībā uz argumentu, saskaņā ar kuru apstrīdētajā regulā neesot paredzēti noteikumi, tostarp valodu lietojuma noteikumi, saistībā ar vienota spēka piešķiršanu, atbilstošo šīs regulas un Regulas Nr. 1257/2012 noteikumu kopēja interpretācija ļauj izslēgt jebkādu tiesiskās noteiktības principa pārkāpumu.

82

Apstrīdētās regulas 3. panta 2. punktā būtībā ir noteikts, ka vienota spēka pieprasījumu, kā minēts Regulas Nr. 1257/2012 9. pantā, iesniedz lietvedības valodā. Lietvedības valoda šajā ziņā apstrīdētās regulas 2. panta b) punktā ir definēta kā EPI izmantotā lietvedības valoda, kā noteikts EPK 14. panta 3. punktā.

83

Saskaņā ar Regulas Nr. 1257/2012 3. panta 1. punktu vienotais spēks ir jāreģistrē Vienotās patentaizsardzības reģistrā, kurš saskaņā ar šīs regulas 2. panta e) punktu ir daļa no Eiropas Patentu reģistra, kuru administrē EPI. Tomēr atbilstoši EPK 14. panta 8. punktam ieraksti Eiropas patentu reģistrā tiek veikti trijās EPI oficiālajās valodās.

84

Treškārt, attiecībā uz apgalvoto izmaksu maksimālā apmēra vai minētā apmēra noteikšanas veida nenorādīšanu pietiek konstatēt, kā savu secinājumu 110. un 111. punktā būtībā ir norādījis ģenerāladvokāts, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1257/2012 9. panta 2. punktu iesaistītās dalībvalstis kā EPK līgumslēdzējas valstis nodrošina to darbību pārvaldību un uzraudzību, kas saistītas ar šīs regulas 9. panta 1. punktā minētajiem uzdevumiem, un ka tālab tās izveido Eiropas Patentu organizācijas Administratīvās padomes izraudzīto komiteju EPK 145. panta izpratnē, kā rezultātā lēmums attiecībā uz izmaksu maksimālo apmēru vai minētā apmēra noteikšanas veidu ir jāpieņem iesaistītajām dalībvalstīm šīs izraudzītās komitejas ietvaros. Līdz ar to šajā gadījumā nevar tikt konstatēts tiesiskās noteiktības principa pārkāpums.

85

Ceturtkārt, tas, ka tiesiskas sekas rada tikai patents tajā valodā, kurā tas ir ticis piešķirts, nevis tā tulkojums, kas atbilstoši apstrīdētās regulas 4. pantam ir jāiesniedz strīda gadījumā, nerada nekādu tiesisko nenoteiktību, jo tas ļauj attiecīgajiem saimnieciskās darbības subjektiem skaidri zināt autentisko valodu ar VSEP piešķirtās aizsardzības apjoma novērtēšanai.

86

Piektkārt, konkrēto seku nenorādīšana gadījumā, ja iespējamais pārkāpējs ir rīkojies labticīgi, arī nav pretrunā tiesiskās noteiktības principam. Tieši pretēji, kā izriet no apstrīdētās regulas preambulas 9. apsvēruma, tas ļauj kompetentajai tiesai izvērtēt katra konkrētā gadījuma apstākļus, tostarp pārbaudot, vai iespējamais pārkāpējs ir mazais vai vidējais uzņēmums, kas darbojas tikai vietējā līmenī, un ņemt vērā EPI lietvedības valodu un – pārejas periodā – tulkojumu, kas iesniegts kopā ar vienota spēka pieprasījumu.

87

Sestkārt, attiecībā uz Spānijas Karalistes apgalvojumiem par neiespējamību garantēt pienācīgu tādas mašīntulkošanas sistēmas darbību, kura apstrīdētās regulas pieņemšanas brīdī vēl neesot pastāvējusi, ir jānorāda, ka ar šiem apgalvojumiem patiesībā tiek apstrīdēta Savienības likumdevēja izvēle paredzēt 12 gadus ilgu pārejas periodu attiecībā uz tās valodu lietojuma noteikumu komponentes ieviešanu, kas ir saistīta ar patentu pieteikumu un specifikāciju mašīntulkošanu visās oficiālajās Savienības valodās. Tomēr, lai arī ir tiesa, ka minētās sistēmas, kas sāks darboties pēc pārejas perioda beigām, pienācīgas darbības garantija nepastāv, ar to nav pietiekami, lai pamatotu apstrīdētās regulas atcelšanu tiesiskās noteiktības principa pārkāpuma dēļ, ciktāl šāda garantija nevar tikt sniegta. Līdz ar to Spānijas Karalistes arguments ir jānoraida kā neefektīvs.

88

Šādos apstākļos nevar tikt konstatēts tiesiskās noteiktības principa pārkāpums.

89

Tādējādi ceturtais pamats ir jānoraida.

90

Spānijas Karaliste apgalvo, ka apstrīdētās regulas 7. pants ir pretrunā Savienības tiesību autonomijas principam, jo tajā ir nošķirta, pirmkārt, minētās regulas stāšanās spēkā un, otrkārt, tās piemērošana 2014. gada 1. janvārī, vienlaikus norādot, ka šī diena tiks atlikta, ja atbilstoši tās 89. panta 1. punktam nebūs stājies spēkā VPT nolīgums. Šajā lietā VPT nolīguma pusēm esot piešķirtas pilnvaras noteikt Savienības tiesību akta spēkā stāšanās dienu un tādējādi – īstenot tās kompetenci. Spānijas Karaliste piebilst, ka Padomes piemēri saistībā ar likumdošanas praksi nav atbilstoši.

91

Padome apgalvo, ka, lasot kopā Regulas Nr. 1257/2012 preambulas 9., 24. un 25. apsvērumu, var secināt, ka politiskā izvēle, kādu Savienības likumdevējs izdarījis, lai nodrošinātu VSEP pienācīgu darbību, judikatūras saskaņotību un, tātad, tiesisko noteiktību, kā arī labu izmaksu un efektivitātes attiecību patentu īpašniekiem, ir bijusi piesaistīt VSEP tādas atsevišķas tiesu iestādes darbībai, kurai vajadzētu būt izveidotai, vēl pirms tiek piešķirts pirmais VSEP. Šajā ziņā neesot nekādu juridisku šķēršļu tam, lai izveidotu saikni starp VSEP un vienotu patentu tiesu – saikni, kas esot pietiekami pamatota Regulas Nr. 1257/2012 preambulas 24. un 25. apsvērumā. Turklāt likumdošanas praksē esot vairāki piemēri saiknei starp Savienības akta piemērojamību un ar šo aktu nesaistītu notikumu.

92

Personas, kas iestājušās lietā, pievienojas Padomes argumentiem.

93

Jāatgādina, ka apstrīdētās regulas 7. panta 2. punktā ir noteikts, ka to “piemēro no 2014. gada 1. janvāra vai no dienas, kurā stājas spēkā [VPT nolīgums], atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk”.

94

Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru LESD 288. panta otrajā daļā paredzētā regulas tiešā piemērojamība prasa, lai tās stāšanās spēkā un tās piemērošana – labvēlīga vai nelabvēlīga tiesību subjektiem – norisinātos, nepastāvot vajadzībai pēc jebkāda pasākuma tās transponēšanai valsts tiesību sistēmā, izņemot gadījumu, kad attiecīgajā regulā pašu dalībvalstu ziņā ir atstāts pieņemt normatīvus, administratīvus un finansiālus aktus, kas ir nepieciešami, lai minētās regulas normas varētu tikt efektīvi piemērotas (skat. spriedumus Bussone, 31/78, EU:C:1978:217, 32. punkts, un ANAFE, C‑606/10, EU:C:2012:348, 72. punkts un tajā minētā judikatūra).

95

Tā tas ir arī šajā gadījumā, ciktāl pats Savienības likumdevējs apstrīdētās regulas noteikumu piemērošanas nodrošināšanas nolūkā ir atstājis dalībvalstīm iespēju, pirmkārt, veikt vairākus pasākumus saistībā ar EPK noteikto tiesisko ietvaru un, otrkārt, izveidot Vienoto patentu tiesu, kurai, kā ir atgādināts Regulas Nr. 1257/2012 preambulas 24. un 25. apsvērumā, ir būtiska nozīme, lai varētu tikt nodrošināta šī patenta pareiza darbība, judikatūras konsekvence un tādējādi – tiesiskā noteiktība, kā arī laba izmaksu un efektivitātes attiecība patentu īpašniekiem.

96

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka piektais pamats ir jānoraida.

97

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, prasība kopumā, kā arī Spānijas Karalistes pakārtoti izvirzītais lūgums daļēji atcelt apstrīdēto regulu ir jānoraida.

98

Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Padome ir prasījusi piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā šai dalībvalstij spriedums ir nelabvēlīgs, jāpiespriež Spānijas Karalistei segt savus, kā arī atlīdzināt Padomes tiesāšanās izdevumus.

99

Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 140. panta 1. punktu dalībvalstis un iestādes, kas iestājušās lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež: