EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62013CJ0134

Tiesas spriedums (piektā palāta) 2015. gada 12. februārī.
Raytek GmbH un Fluke Europe BV pret Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs.
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu: First-tier Tribunal (Tax Chamber) - Apvienotā Karaliste.
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopējais muitas tarifs - Tarifu klasifikācija - Kombinētā nomenklatūra - Infrasarkano staru termogrāfi.
Lieta C-134/13.

Court reports – general

ECLI identifier: ECLI:EU:C:2015:82

TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)

2015. gada 12. februārī ( *1 )

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Kopējais muitas tarifs — Tarifu klasifikācija — Kombinētā nomenklatūra — Infrasarkano staru termogrāfi”

Lieta C‑134/13

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko First‑tier Tribunal (Tax Chamber) (Apvienotā Karaliste) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2013. gada 7. martā un kas Tiesā reģistrēts 2013. gada 18. martā, tiesvedībā

Raytek GmbH ,

Fluke Europe BV

pret

Commissioners for Her Majesty’s Revenue and Customs .

TIESA (piektā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs T. fon Danvics [T. von Danwitz], tiesneši K. Vajda [C. Vajda], A. Ross [A. Rosas], E. Juhāss [E. Juhász] un D. Švābi [D. Šváby] (referents),

ģenerāladvokāts P. Kruss Viljalons [P. Cruz Villalón],

sekretāre L. Karasko Marko [L. Carrasco Marco], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2014. gada 26. novembra tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

Raytek GmbH un Fluke Europe BV vārdā – I. Humby, consultant, un V. Sloane, barrister,

Apvienotās Karalistes valdības vārdā – J. Beeko, pārstāve, kurai palīdz R. Hill, barrister,

Eiropas Komisijas vārdā – B.‑R. Killmann un L. Flynn, pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Komisijas 2011. gada 30. marta Regulas (ES) Nr. 314/2011 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV L 86, 57. lpp.) spēkā esamību.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar Raytek GmbH un Fluke Europe BV (turpmāk tekstā attiecīgi – “Raytek” un “Fluke”) prasībām par Commissioners for Her Majesty’s Revenue and Customs [Viņas Augstības Ienākumu un muitas dienests] (turpmāk tekstā – “Commissioners”) lēmumiem par infrasarkano staru termogrāfu tarifu klasifikāciju.

Atbilstošās tiesību normas

Starptautiskās tiesības

3

Starptautiskā konvencija par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (turpmāk tekstā – “HS”), kas noslēgta 1983. gada 14. jūnijā Briselē, kā arī tās 1986. gada 24. jūnija grozījumu protokols (turpmāk tekstā – “HS konvencija”) Eiropas Ekonomikas kopienas vārdā ir apstiprināti ar Padomes 1987. gada 7. aprīļa Lēmumu 87/369/EEK (OV L 198, 1. lpp.).

4

Saskaņā ar HS konvencijas 3. panta 1. punktu katra līgumslēdzēja puse apņemas nodrošināt, lai to muitas tarifu nomenklatūra un statistika atbilstu HS, izmantot visas HS pozīcijas un apakšpozīcijas, tās nepapildinot un negrozot, un atbilstošos [ciparu] kodus un ievērot šīs sistēmas ciparu secību. Šajā pašā normā ir paredzēts, ka katra līgumslēdzēja puse apņemas arī piemērot vispārīgos noteikumus HS interpretācijai (turpmāk tekstā – “HS vispārīgie noteikumi”) un visas iedaļu, nodaļu un apakšpozīciju piezīmes un negrozīt šo iedaļu, nodaļu un apakšpozīciju piemērošanas apjomu.

5

Muitas sadarbības padome, kas vēlāk kļuvusi par Pasaules Muitas organizāciju (PMO), kura izveidota ar 1950. gada 15. decembrī Briselē noslēgto starptautisko konvenciju par šīs padomes izveidošanu, saskaņā ar HS konvencijas 8. panta noteikumiem apstiprina paskaidrojošās piezīmes, ko pieņem tās 6. pantā paredzētā HS komiteja (turpmāk tekstā – “HS paskaidrojošās piezīmes”).

6

Saskaņā ar HS 3. vispārīgā interpretācijas noteikuma paskaidrojošo piezīmi:

“[..]

3. noteikuma a) punkts

[..]

IV)

Nav iespējams paredzēt stingrus principus, kuri ļauj noteikt, vai viena pozīcija ir specifiskāka par citu attiecībā uz klasificējamām precēm, tomēr vispārēji var teikt:

a)

ka pozīcija, kurā ir tieši minēts konkrēts izstrādājums, ir specifiskāka nekā pozīcija, kurā ir ietverts izstrādājumu kopums: piemēram, skuvekļi un matu griešanas mašīnas ar iebūvētu elektromotoru tiek klasificēti atbilstoši Nr. 85.10, nevis Nr. 84.67 (rokas elektromehāniskās ierīces ar iebūvētu elektromotoru) vai atbilstoši Nr. 85.09 (mājsaimniecības elektromehāniskās ierīces ar iebūvētu elektromotoru).

b)

par specifiskāko ir jāuzskata tā pozīcija, kurā apskatītā prece ir skaidrāk identificēta un precīzāk aprakstīta.

Kā piemērus šī pēdējā veida precēm var minēt:

1)

plūksnaini tekstila paklāji, kas ir paredzēti automobiļiem, ir klasificējami nevis kā automobiļu aksesuāri pozīcijā Nr. 87.08, bet gan Nr. 57.03, kur tie ir specifiski minēti.

2)

neplīstošais stikls, kas sastāv no rūdīta vai laminēta stikla, neierāmēts, veidnēts un kas izmantojams par lidmašīnu vējstiklu, ir klasificējams nevis kā aparātu daļas pozīcijās Nr. 88.01, 88.02 un 88.03, bet gan Nr. 70.07, kur tie ir specifiski minēti.

V)

Ja tomēr katra no divām vai vairākām pozīcijām attiecas tikai uz daļu materiālu vai vielu, kas ietilpst jauktās vai saliktās precēs, vai arī tikai uz atsevišķām sastāvdaļām mazumtirdzniecības komplektos, tad šādas pozīcijas uzskata par vienlīdz konkrētām pat tad, ja kādā no tām preču apraksts ir pilnīgāks vai precīzāks. Šādā gadījumā preču klasifikāciju veic atbilstoši 3. noteikuma b) vai c) punktam.

3. noteikuma b) punkts

VI)

Šī otrā klasifikācijas metode (3. noteikuma b) punkts) attiecas vienīgi uz:

1)

jauktiem produktiem:

2)

saliktām precēm, kas izgatavotas no dažādiem materiāliem;

3)

precēm, kas sastāv no dažādiem komponentiem;

4)

precēm, kas iesaiņotas komplektos mazumtirdzniecībai.

Tā ir piemērojama tikai tad, ja 3. noteikuma a) punkts nav piemērojams.

VII)

Šajos dažādajos gadījumos preces ir klasificējamas atbilstoši materiālam vai sastāvdaļai, kura piešķir šai precei tās būtiskās īpašības, ja to ir iespējams noteikt.

VIII)

Faktors, kas nosaka pamatīpašību, dažādām precēm ir atšķirīgs. Tas var, piemēram, izrietēt no preces materiāla vai sastāvdaļu būtības, tās apjoma, daudzuma, svara vai vērtības, vai materiāla nozīmes preces pielietojuma ziņā.

[..]”

Savienības tiesības

Regula (EEK) Nr. 2658/87

7

Kombinētajā nomenklatūrā, kas ietverta I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 1. lpp.), ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Komisijas 2010. gada 5. oktobra Regulu (ES) Nr. 861/2010 (OV L 284, 1 lpp.; turpmāk tekstā – “KN”), tās pirmās daļas I sadaļas A iedaļā ir ietverts vispārīgo šīs nomenklatūras interpretācijas noteikumu kopums (turpmāk tekstā – “KN vispārīgie noteikumi”). Šajā iedaļā ir noteikts:

“Kombinētajā nomenklatūrā preces klasificē pēc šādiem principiem:

1.

Sadaļu, nodaļu un apakšnodaļu virsraksti doti tikai ērtības labad; juridiski klasifikāciju nosaka pozīciju ieraksti un sadaļu un nodaļu piezīmes, kā arī tālāk izklāstītie noteikumi, ja vien pozīcijās un piezīmēs nav noteikts citādi.

[..]

3.

Ja, piemērojot 2. noteikuma b) punktu, vai cita iemesla dēļ preces pēc pirmā acu uzmetiena var klasificēt divās vai vairākās pozīcijās, klasifikāciju izdara šādi:

a)

priekšroku dod pozīcijai, kurā ir konkrētāks preces apraksts, nevis pozīcijām, kurās preces apraksts ir vispārīgāks. Ja tomēr katra no divām vai vairākām pozīcijām attiecas tikai uz daļu materiālu vai vielu, kas ietilpst jauktās vai saliktās precēs, vai arī tikai uz atsevišķām sastāvdaļām mazumtirdzniecības komplektos, tad šādas pozīcijas uzskata par vienlīdz konkrētām pat tad, ja kādā no tām preču apraksts ir pilnīgāks vai precīzāks;

b)

ja sajaukumus, saliktas preces, kas izgatavotas no dažādiem materiāliem vai sastāv no dažādiem komponentiem, kā arī preces, kas iesaiņotas komplektos mazumtirdzniecībai, nevar klasificēt atbilstīgi šī 3. noteikuma a) apakšpunktam, tās klasificē pēc materiāliem vai sastāvdaļām, kas nosaka preces pamatīpašības, ja vien šo principu iespējams piemērot;

c)

ja preces nevar klasificēt atbilstīgi šī 3. noteikuma a) vai b) apakšpunktam, tās klasificē pozīcijā ar lielāko kārtas numuru no vienlīdz pieļaujamām pozīcijām.

[..]

6.

Juridiski preču klasifikāciju pozīciju apakšpozīcijās nosaka apakšpozīciju ieraksti un piezīmes, kā arī iepriekš minētie noteikumi pēc analoģijas, ievērojot, ka salīdzināmas ir tikai viena līmeņa apakšpozīcijas. Piemērojot šo noteikumu, ņem vērā arī atbilstīgo sadaļu un nodaļu piezīmes, ja vien konteksts nenosaka citādi.”

8

KN otrajā daļā “Muitas nodokļu saraksts” ietvertā 85. nodaļa attiecas uz “Elektroierīc[ēm] un elektroiekārt[ām] un to detaļ[ām]; skaņu ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūr[u], televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas aparatūr[u] un šādu izstrādājumu detaļ[ām] un piederum[iem]”. Šajā nodaļā ietvertā pozīcija 8525 ir izteikta šādi:

“Radiofonijas vai televīzijas raidaparatūra, kas ietver vai neietver uztveršanas, skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas aparatūru; televīzijas kameras, digitālās fotokameras un videokameras.”

9

Eiropas Komisijas paziņojumā attiecībā uz kombinētās nomenklatūras skaidrojumiem (2011/C 137/01) ir precizēts, ka šajā pozīcijā ir iekļautas siltuma attēlu kameras ar infrasarkano staru attēlu veidotājiem, kuri uztver siltuma starojumu un to pārvērš attēlos, kas atspoguļo priekšmetu virsmu temperatūras dažādos pelēkās krāsas toņos vai citās krāsās, taču ar kuriem nevar mērīt temperatūru vai izmērītās vērtības parādīt ciparu veidā.

10

KN 90. nodaļā “Optiskās ierīces un aparatūra, foto un kino ierīces un aparatūra, mērierīces un kontrolierīces un aparatūra, precīzijas instrumenti un iekārtas, medicīnas un ķirurģiski instrumenti un aparatūra; pulksteņi; mūzikas instrumenti; to daļas un piederumi” tostarp ir ietverta pozīcija 9025 un pozīcija 9027.

11

90. nodaļas 3. piezīmē ir noteikts, ka šai nodaļai ir piemērojama arī XVI sadaļas 3. un 4. piezīme. Minētās sadaļas 3. piezīme ir formulēta šādi:

“Ja nav īpašu piebilžu, tad kombinētas mašīnas (kombaini), kas sastāv no divām vai vairākām vienā agregātā savienotām mašīnām, kā arī citas mašīnas, kas izpilda divas vai vairākas papildu vai alternatīvas funkcijas, klasificējamas atbilstīgi to galvenajai funkcijai.”

12

KN pozīcija 9025 ir formulēta un strukturēta šādi:

“9025

Blīvummēri un tamlīdzīgas šķidrumā iegremdējamas ierīces, termometri, pirometri, barometri, higrometri un psihrometri, ar reģistrācijas kontrolierīcēm vai bez tām, kā arī jebkuri šo ierīču apvienojumi:

 

– termometri un pirometri, atsevišķi no pārējām ierīcēm:

9025 11

– – ar šķidrumu, tiešai nolasīšanai:

[..]

 

9025 19

– – citādi:

9025 19 20

– – – Elektroniski

9025 19 80

– – – Citādi

[..]

[..]”

13

KN pozīcija 9027 franču valodas redakcijā ir formulēta un strukturēta šādi:

“9027

Instruments et appareils pour analyses physiques ou chimiques (polarimètres, réfractomètres, spectromètres, analyseurs de gaz ou de fumées, par exemple); instruments et appareils pour essais de viscosité, de porosité, de dilatation, de tension superficielle ou similaires ou pour mesures calorimétriques, acoustiques ou photométriques (y compris les indicateurs de temps de pose); microtomes:

[..]

 

9027 27 30

– Spectromètres, spectrophotomètres et spectrographes utilisant les rayonnements optiques (UV, visibles, IR)

9027 50 00

– autres instruments et appareils utilisant les rayonnements optiques (UV, visibles, IR)

[..]

[..]”

14

Šīs pozīcijas angļu valodas redakcijā formulējums “instruments or apparatus for measuring or checking of quantities of heat” atbilst minētās pozīcijas franču valodas redakcijas formulējumam “instruments et appareils [..] pour mesures calorimétriques” [ierīces un aparāti siltuma daudzuma mērīšanai vai pārbaudei].

15

HS paskaidrojošajā piezīmē attiecībā uz pozīciju 9027 ir paredzēts, ka no tās tostarp ir izslēgti “blīvummēri, hidrometri, termometri, higrometri un citas pozīcijas 9025 ierīces, pat ja tās ir paredzētas izmantošanai laboratorijā”.

16

Muitas nodokļa likme, kas piemērojama tarifu apakšpozīcijai 9025 19 20 importa gadījumā, ir 3,2 %, savukārt ierīces, kas klasificējamas apakšpozīcijā 9027 50 00 ir atbrīvotas no nodokļa.

Regula Nr. 314/2011

17

Regula Nr. 314/2011 stājās spēkā 2011. gada 21. aprīlī. Šajā regulā infrasarkano staru termogrāfi ir klasificēti KN pozīcijā 9025 19 20 kā termometri.

18

Minētās regulas pielikumā ietvertais attiecīgā aparāta apraksts ir izteikts šādi:

“Aparāts (t.s. “termogrāfiskā kamera”) infrasarkanā starojuma attēlu uztveršanai, izmantojot mikrobolometru, un šādu attēlu izvadīšanai uz displeja krāsās, kas reprezentē dažādas temperatūras; tā izmēri ir apmēram 26 × 8 × 11 cm.

Aparātā ietilpst:

maināms objektīvs,

mikrobolometrs ar izšķirtspēju 160 × 120 pikseļi un temperatūras mērīšanas intervālu no – 20 C līdz 250 C,

šķidro kristālu krāsu displejs (LCD) ar izšķirtspēju 320 × 240 pikseļi, tā izmērs pa ekrāna diagonāli ir apmēram 7 cm (2,5 collas), un

atmiņa, kurā JPEG formātā var saglabāt līdz 200 attēliem.

Mikrobolometrs, kas ir termiskais sensors, ko kamerā izmanto kā detektoru, veido attēlu ar 19200 pikseļiem, kur katrs pikselis ir temperatūras mērījumu rezultāts.

Attēls tiek izvadīts uz displeja dažādās krāsās, kas ir atkarīgas no temperatūras, kopā ar vertikālu skalu, kas rāda izraudzītā temperatūru intervāla augšējo un apakšējo robežu, kā arī attiecīgo krāsu intervālu no augšas uz leju.

Ar aparātu var mērīt temperatūru kādā noteiktā punktā un rezultātu rādīt uz temperatūras skalas.

Aparātu lieto konstrukcijas vai siltumizolācijas defektu un siltuma noplūžu vietu noteikšanai, veicot plānotos remontus un apkopes.”

19

Minētajā pielikumā attiecīgā aparāta klasifikācija KN pozīcijā 9025 19 20 ir pamatota šādi:

“Klasifikācija noteikta, ievērojot [KN] 1. un 6. vispārīgo [..] noteikumu un KN kodu 9025, 9025 19 un 9025 19 20 aprakstu.

Tā kā ar aparātu iespējams mērīt temperatūru, izmērītās vērtības parādot ciparu veidā, kas ir pozīcijas 9025 funkcija, šā aparāta kā kameras klasifikācija pozīcijā 8525 nav iespējama (skat. arī KN skaidrojumus pozīcijai 8525).

Tā kā aparāts nav paredzēts siltuma daudzuma mērīšanai vai pārbaudei, bet gan infrasarkanā starojuma līmeņa noteikšanai (temperatūras mērīšanai), nav iespējama tā klasifikācija pozīcijā 9027.

Ņemot vērā aparāta raksturlielumus, tas jāklasificē ar KN kodu 9025 19 20 kā termometrs.”

Pamatlieta un prejudiciālais jautājums

20

Raytek un Fluke importē infrasarkano staru termogrāfus Apvienotajā Karalistē.

21

Attiecībā uz šo termogrāfu īpašībām iesniedzējtiesa precizē, ka tie tostarp sastāv no objektīva attēlveidotāja, kas savāc objekta izstaroto infrasarkano enerģiju un to fokusē uz infrasarkano detektoru. Infrasarkanais starojums rada izmērāmu atbildi no detektora, kura vēlāk tiek elektroniski apstrādāta infrasarkanajā termogrāfā, lai izveidotu siltuma attēlu vai infrasarkano attēlu, kurā dažādu krāsu toņi atbilst infrasarkanā starojuma sadalei uz objekta virsmas. Iesniedzējtiesa piebilst, ka kontroles mehānismi attiecībā uz tādiem mainīgajiem kā temperatūras diapazonu, siltuma gammu un līmeni, krāsu paletēm un spektra redzamās daļas un infrasarkano attēlu sapludināšanu ļauj veikt elektroniskus pielāgojumus, lai precizētu siltuma attēlu uz ekrāna.

22

Attiecībā uz minēto termogrāfu izmantošanu iesniedzējtiesa norāda, ka tie, galvenokārt, ir paredzēti, lai identificētu un lokalizētu bojātus elektriskos kontaktus, pārmērīgu karstumu, ko izraisa elektriskā pārslodze, atklātu konstrukcijas bojājumus, izolācijas bojājumus un gaisa vai ūdens noplūdes.

23

Pēc Regulas Nr. 314/2011 publicēšanas Commissioners ar 2011. gada 14. aprīļa vēstuli informēja Raytek un Fluke, ka tām iepriekš izsniegtās saistošās izziņas par tarifu, kuras attiecās uz to importēto aparātu tarifu klasifikāciju pozīcijā 9027, ir zaudējušas spēku.

24

Saistībā ar prasītāju pamatlietā celtajām prasībām par lēmumiem, kuri esot ietverti šajās vēstulēs, Raytek un Fluke apstrīd Regulas Nr. 314/2011 spēkā esamību attiecībā uz tarifu pozīciju 9025 19 20 un 9027 50 00 faktisko piemērošanas jomu.

25

Šādos apstākļos First‑tier Tribunal (Tax Chamber) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Regula [Nr. 314/2011] ir spēkā, ciktāl infrasarkano staru termogrāfi tajā ir klasificēti KN pozīcijā 9025 19 20?”

Tiesvedība Tiesā

26

Ar 2014. gada 14. janvāra lēmumu Tiesa nodeva šo lietu desmitajai palātai, nolēma šo lietu izlemt bez ģenerāladvokāta secinājumiem un lūdza lietas dalībniekus ierasties uz tiesas sēdi, kura notika 2014. gada 6. martā un kuras noslēgumā tika pabeigts mutvārdu process.

27

Piemērojot Tiesas Reglamenta 60. panta 3. punktu, desmitā palāta 2014. gada 2. oktobrī nolēma nodot lietu atpakaļ Tiesai, lai to varētu nodot iztiesāšanas sastāvam, kurā ir vairāk tiesnešu. Pēc tam Tiesa nolēma nodot lietu atpakaļ piektajai palātai.

28

Ar 2014. gada 4. novembra rīkojumu Tiesa uzdeva atsākt mutvārdu procesu un uzaicināt lietas dalībnieces uz atkārtotu tiesas sēdi 2014. gada 26. novembrī.

Par prejudiciālo jautājumu

29

Lai atbildētu uz uzdoto jautājumu, ir jānorāda, ka Eiropas Savienības Padome attiecībā uz KN piemērošanu ir piešķīrusi Komisijai plašu rīcības brīvību, lai tā, sadarbojoties ar dalībvalstu muitas dienestu ekspertiem, varētu precizēt to tarifa pozīciju saturu, kas ir jāņem vērā, klasificējot noteiktu preci. Tomēr Komisijas pilnvaras noteikt Regulas Nr. 2658/87 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētos pasākumus, kā, piemēram, preču klasifikāciju, neļauj tai izdarīt grozījumus to tarifu pozīciju saturā, kas izveidotas, pamatojoties uz HS, kura ieviesta ar HS konvenciju, par kuras piemērojamības negrozīšanu atbilstoši tās 3. pantam Eiropas Savienība ir uzņēmusies saistības (šajā ziņā skat. spriedumus Francija/Komisija C‑267/94, EU:C:1995:453, 19. un 20. punkts; Kawasaki Motors Europe, C‑15/05, EU:C:2006:259, 35. punkts, kā arī Dinter un Europol Frost‑Food, C‑522/07 un C‑65/08, EU:C:2009:663, 32. punkts).

30

Šajā lietā tātad ir jāizskata, vai Komisija, veicot tādu preču klasifikāciju kā to, kuras ir aprakstītas Regulas Nr. 314/2011 pielikuma 1. kolonā, KN pozīcijā 9025 19, nevis tās pozīcijā 9027 50, ir grozījusi šo divu tarifu pozīciju saturu.

31

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka no pastāvīgās judikatūras izriet, ka, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un lai būtu vieglāk veikt kontroli, izšķirošais kritērijs preču tarifu klasifikācijā kopumā ir to objektīvās īpašības un pazīmes, kas ir norādītas KN pozīcijas aprakstā un iedaļas vai nodaļas piezīmēs (spriedumi Kawasaki Motors Europe, EU:C:2006:259, 38. punkts; Dinter un Europol Frost‑Food, EU:C:2009:663, 29. punkts, kā arī Premis Medical, C‑273/09, EU:C:2010:809, 42. punkts).

32

Saskaņā ar Regulas Nr. 314/2011 pielikuma 1. kolonnā sniegto aprakstu prece, uz kuru attiecas šī regula, ir “aparāts (t.s. “termogrāfiskā kamera”) infrasarkanā starojuma attēlu uztveršanai, izmantojot mikrobolometru, un šādu attēlu izvadīšanai uz displeja krāsās, kas reprezentē dažādas temperatūras”. Šie attēli tiek uztverti ar mikrobolometru “ar spēju mērīt temperatūru intervālā no – 20 C līdz 250 C”, “katrs [izveidotā attēla] pikselis ir temperatūras mērījumu rezultāts”, “attēls [parādās] [..] dažādās krāsās, kas ir atkarīgas no izmērītās temperatūras, [un sastāv no] vertikālas skalas, [..] [kurā ir redzams] atbilstošo krāsu intervāl[s] no augšas uz leju”. Visbeidzot ar “aparātu var mērīt temperatūru kādā noteiktā punktā un rezultātu rādīt uz temperatūras skalas”.

33

No šī apraksta izriet, ka Regulā Nr. 314/2011 minētie aparāti uztver objekta izstaroto infrasarkano enerģiju un no šī starojuma konstruē objekta attēlu, kura krāsas atbilst temperatūrām, kuras tiek deducētas no uztvertā infrasarkanā starojuma. Ar šo aparātu turklāt var mērīt temperatūru kādā noteiktā objekta punktā, arī šis mērījums tiek deducēts no uztvertā infrasarkanā starojuma.

34

Ir jākonstatē, ka, balstoties uz šo aprakstu, Komisija varēja uzskatīt, kā tas ir minēts pamatojumā, kas ir ietverts šī paša pielikuma 3. kolonnā, ka, “tā kā ar minēto aparātu ir iespējams mērīt temperatūru, izmērītās vērtības parādot ciparu veidā, kas ir pozīcijas 9025 funkcija”, un “tā kā aparāts nav paredzēts siltuma daudzuma mērīšanai vai pārbaudei, bet gan infrasarkanā starojuma līmeņa noteikšanai (temperatūras mērīšanai)”, tas “jāklasificē ar KN kodu 9025 19 20 kā termometrs”, jo atbilstošā apakšpozīcija attiecas uz elektroniskiem termometriem un pirometriem, atsevišķi no pārējām šīs pozīcijas ierīcēm.

35

Attiecībā uz KN pozīciju 9027, kuru, kā apgalvo prasītājas pamatlietā, Komisijai esot bijis jāizvēlas, lai veiktu tarifu klasifikāciju šajā lietā, ir jānorāda, ka šajā pozīcijā tostarp ietilpst “fizikālās [..] analīzes ierīces un iekārtas” un apakšpozīcijā 9027 50 00 ietilpst “ierīces un iekārtas, kurās izmanto optisko starojumu”, tostarp infrasarkano starojumu. Jākonstatē, ka Regulas Nr. 314/2011 pielikumā aprakstīto aparātu objektīvās īpašības un pazīmes neļauj tos klasificēt šajā pozīcijā. Šie aparāti uzrāda temperatūras mērījuma rezultātu, neveicot nekādu citu fizikālu analīzi, kas būtu kas vairāk par vienkāršu temperatūras mērījumu, kas ir specifiskāka īpašība, kura jau ir aptverta ar KN pozīciju 9025 un kuru tātad ir jāizvēlas atbilstoši KN 3. vispārīgā noteikuma a) punktam.

36

Turklāt minēto aparātu klasifikāciju pozīcijā 9025 apstiprina HS paskaidrojošās piezīmes attiecībā uz pozīciju 9027, atbilstoši kurām no šīs pēdējās pozīcijas ir tostarp izslēgti “blīvummēri, hidrometri, termometri, higrometri un citas pozīcijas 9025 ierīces”.

37

No tā izriet, ka, klasificējot Regulas Nr. 314/2011 pielikumā aprakstītos aparātus KN apakšpozīcijā 9025 19 20, Komisija nav grozījusi tarifu pozīciju 9025 19 un 2027 50 saturu. Tātad minētās regulas pārbaude neļauj izdarīt secinājumu par tās spēkā neesamību.

38

Lai iesniedzējtiesai varētu sniegt lietderīgu atbildi, tomēr ir jānorāda, ka attiecībā uz pamatlietas aparātu aprakstu, kā tas ir ietverts lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu un minēts šī sprieduma 21. punktā, pastāv norādes, atbilstoši kurām šie aparāti varētu arī neatbilst tiem, kuri ir minēti Regulā Nr. 314/2011.

39

Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai Raytek un Fluke importētie infrasarkano staru termogrāfi atbilst aparātiem, kuri ir aprakstīti Regulā Nr. 314/2011, konkrētāk, vai objekta infrasarkanā starojuma ievākšana un mērīšana, kā arī attēla attēlošana, kurā parāda, kā šis starojums sadalās, var būt viena no KN pozīcijā 9027 minētajām funkcijām, izmantojot optisko starojumu, tostarp infrasarkano starojumu, kas ir vairāk nekā vienkārša temperatūras mērīšana.

40

Šādā gadījumā būtu jāņem vērā arī fakts, kuram piekrīt prasītājas pamatlietā, ka pamatlietā aplūkotajiem aparātiem var būt vēl tāda funkcija kā temperatūras mērīšana un tātad to var izmantot kā termometru.

41

Tātad saskaņā ar KN XVI sadaļas 3. piezīmi, kura atbilstoši KN 1. vispārīgajam noteikumam ir imperatīva norma preču klasifikācijai, šie aparāti – kā mašīnas, kas izpilda divas vai vairākas papildu vai alternatīvas funkcijas, – būtu klasificējami atbilstoši to galvenajai funkcijai, kura tos raksturo kopumā.

42

Tādēļ uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka, izskatot prejudiciālo jautājumu, nav atklājies neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt Regulas Nr. 314/2011 spēkā esamību.

Par tiesāšanās izdevumiem

43

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

 

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:

 

Izskatot prejudiciālo nolēmumu, nav atklājies neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt Komisijas 2011. gada 30. marta Regulas (ES) Nr. 314/2011 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā spēkā esamību.

 

[Paraksti]


( *1 ) Tiesvedības valoda – angļu.

Top