1.

Šī tiesvedība ir radusies no prasības atcelt tiesību aktu, ko Eiropas Savienības Vispārējā tiesā iesniedza atbilstoši Itālijas tiesībām dibinātais uzņēmums Elitaliana SpA (turpmāk tekstā – “Elitaliana”) pret Eulex Kosovo, struktūrvienības, kas tika izveidota atbilstoši Padomes 2008. gada 4. februāra Vienotajai rīcībai 2008/124/KĀDP par Eiropas Savienības Tiesiskuma misiju Kosovā ( 2 ), veikto pasākumu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā ( 3 ). Noraidot Elitaliana prasību kā nepieņemamu tādēļ, ka Eulex Kosovo nav atbildētājas statusa ( 4 ), Vispārējā tiesa rīkojumā Elitaliana/Eulex Kosovo ( 5 ) nosprieda, ka nav jāspriež par jautājumu attiecībā uz jurisdikciju izskatīt prasības pret tiesību aktiem, kas pieņemti uz ES Līguma normu pamata attiecībā uz KĀDP.

2.

Manos pirmajos secinājumos, ko sniedzu saistībā ar apelācijas sūdzību par minēto rīkojumu ( 6 ), secināju, ka apelācijas sūdzība jānoraida, ņemot vērā Eulex Kosovo statusu. Šajā ziņā neizteicu savu viedokli par Tiesas kompetences problemātiku.

3.

Lai varētu izlemt šo lietu, Tiesa tomēr vēlējās saņemt paskaidrojumus par atbilstošajiem aspektiem un ar 2015. gada 10. februāra rīkojumu uzdeva atkārtoti sākt mutvārdu procesu, lai lietas dalībniekiem ļautu izteikt savu viedokli par šādu jautājumu:

“[..] vai Eiropas Savienības Vispārējai tiesai un Tiesai ir kompetence izskatīt šo lietu, ņemot vērā normas par [KĀDP], kas ir ietvertas ES Līguma V sadaļas 2. nodaļas 1. iedaļā, un LESD 275. panta normas?”

4.

Atbilstoši LES 24. pantam, to lasot kopā ar LESD 275. pantu, Tiesai faktiski nav kompetences attiecībā uz noteikumiem saistībā ar KĀDP, izņemot veikt pārbaudi saskaņā ar LES 40. pantu un LESD 275. panta otro daļu.

5.

Tomēr sākumā vēlos uzsvērt, ka šajā lietā, lai gan tajā runa ir par publiskā iepirkuma līgumiem, kas tiek slēgti Eiropas Savienības ārējās darbības ietvaros, ir tieši piemērojamas Savienības budžeta tiesību normas. Tāpat kā Elitaliana, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija, kuras vispārīgos terminos piekrīt uzskatam, ka Tiesa ir kompetenta izskatīt šo lietu ( 7 ), paredzu argumentēt par labu Vispārējās tiesas un Tiesas kompetencei pārbaudīt lēmuma par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu likumību attiecībā uz normām, kas piemērojamas Savienības budžeta jomā, gan no KĀDP ietveramo pasākumu finansēšanas viedokļa, gan no Savienības budžeta izpildes viedokļa.

6.

LES 41. panta 1. [2.] punktā ir noteikts:

“Administratīvos izdevumus, kas rodas iestādēm, īstenojot šīs nodaļas noteikumus, sedz no Savienības budžeta.”

7.

LESD 41. panta 2. punkta pirmajā daļā ir noteikts, ka darbības izdevumus, ko rada šīs sadaļas noteikumu īstenošana, arī sedz no Savienības budžeta, izņemot tos izdevumus, kas rodas no darbībām militārā vai aizsardzības jomā, un gadījumus, kad Padome vienprātīgi pieņem citādu lēmumu.

8.

LESD 310. panta 1. un 3. punktā ir noteikts:

“1.   Visus Savienības ieņēmumus un izdevumus iekļauj tāmē, ko sagatavo katram finanšu gadam, un budžetā. Savienības gada budžetu nosaka Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar 314. pantu. Budžetā ietvertajiem ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarotiem.

[..]

3.   Lai īstenotu budžetā atspoguļotos izdevumus, nepieciešams iepriekš pieņemt juridiski saistošu Savienības tiesību aktu, kas noteiktu juridisko pamatu tās darbībai un attiecīgo izdevumu īstenošanai saskaņā ar 322. pantā minēto regulu, izņemot gadījumus, kas paredzēti minētajā regulā.”

9.

LESD 317. pants ir formulēts šādi:

“Atbilstīgi regulām, kas pieņemtas saskaņā ar 322. pantu, Komisija saskaņā ar apropriāciju apjomu sadarbībā ar dalībvalstīm uzņemas atbildību par budžeta izpildi, ievērojot pareizas finanšu vadības principus. Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu to, ka apropriācijas izmanto saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem. [..] Komisija, ņemot vērā ierobežojumus un nosacījumus, kas paredzēti regulās, kuras pieņemtas saskaņā ar 322. pantu, budžetā var pārcelt apropriācijas no vienas nodaļas uz citu vai no vienas apakšnodaļas uz citu.”

10.

Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam ( 8 ) 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir noteikts:

“Kopienu ieņēmumus un izdevumus veido:

11.

Atbilstoši minētās regulas 162. panta 1. punktam Finanšu regulas Nr. 1605/2002 pirmā un otrā daļas attiecas uz ārējiem darījumiem, ko finansē no budžeta, ciktāl šajā sadaļā nav noteikts citādi.

12.

Kā izriet no Finanšu regulas Nr. 1605/2002 163. panta, šajā sadaļā minētos darījumus var izpildīt Komisija centralizēti vai saņēmēja(s) trešā(s) valst(i)s decentralizēti, vai arī kopīgi ar starptautiskajām organizācijām.

13.

Saskaņā ar Finanšu regulas Nr. 1605/2002 166. pantu:

“1.   Veiktie darījumi ir par pamatu tam, ka tiek:

14.

Finanšu regulas Nr. 1605/2002 167. pantā ir noteikts:

“1.   Šīs regulas 56. panta noteikumi un pirmās daļas V sadaļas 1. nodaļa, kas attiecas uz vispārīgiem noteikumiem par publisko iepirkumu, jāpiemēro līgumiem, uz kuriem attiecas šī sadaļa, ievērojot īpašos noteikumus par robežlielumiem un noteikumus par ārējo līgumu piešķiršanu, kuri paredzēti īstenošanas noteikumos. Šīs nodaļas nolūkos līgumslēdzējas iestādes ir:

15.

Atbildē uz Tiesas aicinājumu lietas dalībniekiem rīkojumā par iepriekš minētās tiesvedības 2015. gada 10. februāra mutvārdu procesa atkārtotu sākšanu Elitaliana, Eulex Kosovo, Padome, kā arī Komisija iesniedza savus rakstveida apsvērumus. Eulex Kosovo, Komisija un Padome tika uzklausītas tiesas sēdē, kas notika 2015. gada 25. martā.

16.

Vēsturiski, parakstot Māstrihtas līgumu, KĀDP kā Savienības kopējā politika, kas pamatojas starpvaldību sadarbībā, bija kompromisa rezultāts. Lai gan KĀDP tika sākotnēji izveidota kā atsevišķa sistēma, salīdzinājumā ar Kopienu politikām un sadarbību tiesvedības un iekšlietu jomā tā formāli, organiski un materiāli tika integrēta vienotajā Savienības sistēmā. ( 9 ) Tādējādi no tās izveides brīža KĀDP iekļāvās vienotajā institucionālajā ietvarā ( 10 ), kas ir kopīgs trijiem pīlāriem.

17.

Nav strīda par to, ka Savienības ārējā darbība ietver daudzas jomas, tādas kā drošība un aizsardzība, tirdzniecības politika, atbalsts attīstībai, sadarbība ar trešajām valstīm, humanitārā palīdzība, starptautiskie nolīgumi, attiecības ar starptautiskajām organizācijām un solidaritātes klauzulas LESD 222. panta izpratnē piemērošana ( 11 ).

18.

No strukturālā viedokļa KĀDP ietver tostarp kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), jo šīs pēdējās minētās jomas autonomija nostiprinājās līdz ar Lisabonas līgumu, it īpaši ar LES 42. un 43. pantu. LES 42. panta 1. punkts nodrošina Savienības darbības spēju, izmantojot civilos un militāros līdzekļus. Savienība var tos izmantot misijās ārpus Savienības, lai nodrošinātu miera uzturēšanu, konfliktu novēršanu un starptautiskās drošības stiprināšanu. Misiju veidi ir norādīti LES 43. pantā.

19.

Tādējādi KĀDP nozīmē civilo un militāro aspektu ciešu un sarežģītu kombināciju. Tomēr šī lieta parāda to, cik fragmentāra ir Savienības ārējā darbība, un pārskatāmības trūkumu, kas apgrūtina šo dažādo iesaistīto personu juridiskās atbildības noteikšanu.

20.

Attiecībā uz kārtību, kādā Savienība piedalās ārējā darbībā, nav strīda, ka tā veic nozīmīgu skaitu būtisku darbību un misiju visā pasaulē ( 12 ) un tās civilās misijas tiek uzskatītas par KDAP pamatelementu ( 13 ). Galvenais juridiskais instruments, kas ļauj īstenot Savienības darbības, ir uz LES 43. panta, to lasot kopā ar LES 28. pantu, pamata pieņemtais Padomes lēmums ( 14 ). Runa ir par Savienības tiesību aktu, nevis par vienkāršu lēmumu, ko pieņēmušas visas dalībvalstis kopā ( 15 ).

21.

Runājot par attiecībām ar uzņēmējām valstīm, Savienība parasti noslēdz nolīgumus ar uzņēmējām valstīm (uzņēmējām) saskaņā ar LES 37. pantu (bijušais LES 24. pants) un LESD 218. pantu, kurā ir noteikta kompetence slēgt nolīgumus ar vienu vai vairākām valstīm vai starptautiskām organizācijām KĀDP īstenošanas nolūkā. Tāpat arī ieinteresētās personas var jau panākto vienošanos [piemērošanas jomas] paplašināšanu. Tāds bija gadījums ar Eiropas Savienības Kosovā plānošanas komandu, kas ir atbilstoši Padomes Vienotai rīcībai ( 16 ) izveidota organizācija, Eulex Kosovo priekšgājēja, un kas sagatavoja tās izveidi ( 17 ).

22.

KDAP operāciju statusu regulē nolīgumi ( 18 ), kuros tiek noteikti operāciju uzņēmējā valstī statuss un darbības, ieskaitot detalizētu regulējumu saistībā ar krimināllietu iztiesāšanu, operācijām un tās personāla privilēģijām un imunitāti un konfliktsituāciju atrisināšanu ( 19 ). Saskaņā ar 2003. gada Iestāžu nolīgumu ( 20 ) militārajam vai civilajam Savienību misiju personālam ir pilnīga [diplomātiskā] imunitāte pret tiesvedību. No Eulex Kosovo rakstveida apsvērumiem izriet arī, ka misijas vadītājam, kā arī visai Eulex misijai ir diplomātisks statuss, kā arī starptautiskās tiesībās noteiktās privilēģijas ( 21 ). Tomēr jāpiebilst, ka Vīnes konvencijas par diplomātiskajām attiecībām piemērošana visiem darbiniekiem jau ir kritizēta iestāžu līmenī ( 22 ).

23.

Turklāt, ņemot vērā Eulex Kosovo pārstāvja tiesas sēdē norādīto argumentu saistībā ar šīs organizācijas imunitāti, jānorāda, ka no Kosovas tiesību aktiem izrietošā imunitāte ir Kosovas struktūrvienībām un tiesām un nekādā gadījumā tas nevar traucēt pārbaudīt Savienības tiesībās ietilpstošo pasākumu tiesiskumu, ja Tiesa ir kompetenta šajā jomā ( 23 ).

24.

Nav strīda par to, ka pašreizējā stāvoklī Savienības tiesībās uz KĀDP joprojām attiecas īpašas normas un procedūras atbilstoši LES 24. panta 1. punkta otrajai daļai. Tā konkrētus tiesību aktus, kas pieņemti KĀDP ietvaros, Tiesa joprojām nepārbauda tiesā. Runa ir par situāciju saistībā ar Tiesas kompetences, kas paredzēta līgumos, organizēšanu ( 24 ).

25.

Tomēr jāuzsver, ka ar Lisabonas līgumu zināmā mērā tika paplašināta Tiesas kompetence KĀDP jomā ( 25 ).

26.

Pirmkārt, Tiesai skaidri tika piešķirta kompetence attiecībā uz konkrētiem tiesību aktiem, kas ietilpst KĀDP, ar ko tika izbeigta iepriekš dominējošā pieeja par pārbaudes tiesā neesamību šajā jomā. Tā LES 24. panta 1. punkta otrajā daļā attiecībā uz līguma normām, ar ko regulē KĀDP, ir paredzēts, ka Tiesai ir kompetence tikai veikt pārbaudes par LES 40. pantu, kā arī konkrētu LESD 275. panta otrajā daļā minēto lēmumu likumību. Atbilstoši šim pēdējam noteikumam Tiesa it īpaši ir kompetenta spriest par prasībām, kas celtas LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzētajos apstākļos, par tādu lēmumu likumības pārbaudi, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret fiziskām vai juridiskām personām un kurus pieņēmusi Padome, pamatojoties uz Līguma par ES V sadaļas 2. nodaļu ( 26 ).

27.

Otrkārt, LES 40. pantu var saprast kā tādu, ar kuru Tiesai tieši piešķir uzdevumu garantēt KĀDP norobežošanu no politikas un procedūrām, kas ar saistītas LESD, jo tajā ir noteikts, ka KĀDP īstenošana neietekmē LESD 3.–6. panta piemērošanu. Jauninājums šajā normā salīdzinājumā ar iepriekšējo LES 47. pantu (redakcijā pirms Lisabonas līguma) ir tas, ka “pienākums neradīt ietekmi” darbojas divās nozīmēs: gan paredzot “aizsargāt” Savienības politiku no iespējamās pārklāšanās ar starpvaldību sadarbības mehānismiem, gan “aizsargājot” KĀDP pret Savienības politikas iespējamām līdzīgām sekām ( 27 ).

28.

Treškārt, jāuzsver to konstitucionālo principu būtiskums, kuri ir obligāti Savienības iestādēm, kad tās rīkojas ārējās darbības ietvaros, un kuru ievērošana Tiesai ir jāpārbauda ( 28 ). Kopā ar lojālas sadarbības principu, kurš turpmāk ir noteikts LES 4. panta 3. punktā, šo principu ievērošana tiek pieprasīta, lai varētu īstenot Savienības mērķus, kuri tostarp ietver KĀDP. Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar LES 21. panta 3. punktu Savienība, izstrādājot un īstenojot savu ārējo darbību, ievēro principus, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi (minēti šī paša panta 1. un 2. punktā).

29.

Visbeidzot, pat pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā Tiesa jau saskārās ar problēmām Savienības politikas norobežošanā, it īpaši, debatējot par tā sauktajām “divējāda lietojuma” ( 29 ) precēm lietā Werner, kurā tā uzsvēra, ka “pasākumu, kura rezultātā tiek traucēta vai ierobežota konkrētu preču eksportēšana [..], nevar izņemt no kopējās tirdzniecības politikas jomas tādēļ, ka tas paredzēts, lai sasniegtu ārpolitikas un drošības politikas mērķus” ( 30 ). Savukārt, runājot par pasākumu, kurš paredzēts cīņai pret kājnieku ieroču izplatīšanu, Tiesa precizēja, ka no LES 47. panta viedokļa Savienība nevar izmantot KĀDP ietverto juridisko pamatu, lai pieņemtu tiesību normas, kas vienlaikus ir arī Kopienas ar EK līgumu piešķirtajā kompetencē ( 31 ).

30.

Līdz ar to Tiesa joprojām ir galvenā kompetences robežu sargātāja. Ņemot vērā šos konstatējumus, jāpārbauda, vai Savienības misijas pieņemtie tiesību akti, īstenojot Savienības budžetu, ir Tiesas kompetencē.

31.

Kā pareizi tika atgādināts iepriekš minētajos Padomes secinājumos ( 32 ), “ir svarīgi nodrošināt vislielāko iespējamo saskaņu starp Savienības veiktajām darbībām un tām, ko veic dalībvalstis, sniedzot palīdzību valstīm un reģionālām partneru organizācijām [..], lai tās varētu progresīvi uzlabot savu spēju pašām novērst vai atrisināt krīzes”.

32.

Kā izriet no Vienotās rīcības 2008/124 2. panta, Eulex Kosovo palīdz Kosovas iestādēm, tiesu iestādēm un organizācijām, kuru uzdevums ir likumu piemērošana, tiecoties panākt ilglaicīgu progresu un atbildīgumu, pielāgojoties starptautiskā līmenī atzītiem standartiem un Eiropas labākai praksei.

33.

Rodot savu pirmsākumu Apvienoto Nāciju organizācijas ( 33 ) Rezolūcijā Nr. 1244, Eulex Kosovo misija ir vislielākā civilā misija, kas jebkad ir aizsākta KDAP ietvaros. Misijas personālu galvenokārt veido tiesneši, prokurori, policisti un muitas darbinieki, un tajā ir 800 starptautiskie dalībnieki un 800 valsts nacionālie dalībnieki. Šīs misijas budžets sasniedz EUR 90 miljonus gadā, un to veido galvenokārt Savienības dalībvalstu iemaksas, kā arī Kanādas, Norvēģijas Karalistes, Šveices Konfederācijas, Turcijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu ( 34 ) iemaksas.

34.

No lietas materiāliem izriet, ka Eulex Kosovo statuss ir operācija krīzes atrisināšanai, tā ir pakļauta Padomes atbildībai, kura to ir izveidojusi un kura kontrolē tās politisko un stratēģisko virzienu ( 35 ). Likumdevēja vēlme uzskatīt misijas par vienkāršām “operācijām” faktiski izriet no Vienotās rīcības 2008/124 ( 36 ).

35.

Tomēr jāuzsver, ka likumdevējs ir vairākas reizes grozījis Vienoto rīcību 2008/124 ( 37 ), it īpaši ar Padomes lēmumu 2014/349/KĀDP (turpmāk tekstā – “Vienotā rīcība 2008/124 ar grozījumiem”). Saskaņā ar Vienotās rīcības 2008/124 ar grozījumiem 15.a pantu Eulex Kosovo ir rīcībspēja veikt pakalpojumu un piegāžu iepirkumus, slēgt līgumus un administratīvas vienošanās, nodarbināt personālu, turēt bankas kontus, iegādāties un atsavināt aktīvus un izpildīt savas saistības, kā arī būt par pusi tiesas procesos, ja tas vajadzīgs, lai īstenotu šo vienoto rīcību. Turklāt jāatzīmē, ka pretēji tam, kā apgalvoja Eulex Kosovo tiesas sēdē, šie grozījumi nebija izolēts solis attiecībā pret šo misiju, bet tas tika veikts arī attiecībā uz Eiropas Savienības KDAP misiju Nigērā ( 38 ).

36.

Vēlos atgādināt, ka Māstrihtas līguma parakstīšanas laikā tika nošķirti administratīvie izdevumi no darbības izdevumiem, kas radušies otrā pīlāra ietvaros; pirmos vienmēr jāsedz no Kopienas budžeta. Tādēļ uzskatu, ka patiesībā budžeta izdevumu problemātika nekad nav bijusi un arī joprojām nav KĀDP jautājums. Faktiski jau tajā laikā tika paredzēts KĀDP finansējumu daļēji regulēt ar Kopienas budžeta normām, ieskaitot tai piemērojamo kontroles sistēmu.

37.

Savukārt attiecībā uz darbības izdevumiem Māstrihtas līgumā bija paredzēta Padomes kompetence, kura varēja noteikt, vai tie jāsedz no dalībvalstu vai no Kopienu budžeta. Amsterdamas līgumā darbības izdevumus bija paredzēts segt no Kopienas budžeta, vienlaicīgi paredzot divus izņēmumus izdevumiem saistībā ar militārajām operācijām vai operācijām aizsardzības jomā, attiecībā uz kurām Padomei paliek kompetence izlemt citādi, to darot vienbalsīgi.

38.

Lisabonas līgumā tika pārņemts pastāvošais īpašais režīms. Faktiski saskaņā ar LES 41. panta 1. punktu administratīvie izdevumi, kas rodas, īstenojot KĀDP, ir jāsedz no Savienības budžeta ( 39 ), tāpēc, piemērojot LES 41. panta 2. punktu, darbības izdevumi ir jāsedz no Savienības budžeta atbilstoši principam, kas ir saglabāts kopš Amsterdamas līguma. Tā KDAP misijas pēc to rakstura finansē dalībvalstis atkarībā no nacionālā bruto kopprodukta (NKP) skalas, ja runa ir par militāro operāciju finansēšanu, lai gan civilos un administratīvos izdevumus sedz Eiropas Savienība ( 40 ). Saskaņā ar 2013. gada Iestāžu nolīgumu ( 41 ) kopējais KĀDP darbības izdevumu apmērs ir pilnībā iegrāmatots vienā budžeta sadaļā ar nosaukumu “KĀDP” ( 42 ).

39.

Šajā lietā, kā izriet no Vienotās rīcības 2008/124 16. panta ( 43 ), visi Eulex Kosovo izdevumi tiek pārvaldīti atbilstoši Eiropas Savienības budžetam piemērojamām Kopienas tiesību normām un procedūrām ( 44 ).

40.

Šajā ziņā ir neapstrīdami, ka KĀDP rīcības, uz ko attiecas Savienības budžeta pamatnostādnes, laikā KĀDP budžeta pārvalde un ar to saistītā kontrole piekrita Savienības institūcijām. Saskaņā ar LESD 310. panta 1. punktu visus Savienības ieņēmumus un izdevumus jāiekļauj budžetā. Savienības gada budžetu nosaka Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar LESD 314. pantu. Budžeta, kas paredzēts ar KĀDP saistītām darbībām, izpildē tiek iesaistīti vairāki subjekti, tostarp Padome, Padomes KĀDP padomnieku grupa, Parlaments, Komisija un dalībvalstis.

41.

Tiesas kompetence rodas tātad no Savienības budžeta iesaistīšanas un no tāda lēmuma pieņemšanas, kura priekšmets ir nodrošināt tā izpildi saistībā ar darbībām, ko veic organizācijas, kas izveidotas atbilstoši KĀDP jomas tiesību aktiem. Šis konstatējums nekādā veidā nekaitē LES 24. panta 1. punkta otrajai daļai un LESD 275. pantam, kuros ir paredzēts, ka Tiesai principā nav kompetences attiecībā uz normām par KĀDP, kā arī attiecībā uz tiesību aktiem, kas pieņemti uz tās pamata ( 45 ).

42.

Faktiski LESD 310. panta 3. punktā minētie tiesību akti, kas ietver Savienības budžetu un ar kuriem regulē KĀDP ietvaros izveidoto organizāciju pārvaldes funkcionēšanu, ir jānošķir no tiem tiesību aktiem, kuri tika pieņemti saskaņā ar līgumu nosacījumiem par KĀDP, kā, piemēram, Vienotā rīcība 2008/124, kā arī no tiesību aktiem, kurus pieņēmušas struktūrvienības, kas izveidotas atbilstoši tiesību normām par KĀDP un kas attiecas uz KĀDP.

43.

Šo iemeslu dēļ nepiekrītu Komisijas nostājai, kura savā atbildē Tiesai galvenokārt apgalvo, ka šajā lietā Savienības tiesā tika iesniegtais pamats par prettiesiskumu, kurš bija pamatots ar publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas normu pārkāpumu, būtu “normatīvs KĀDP piederošs rādītājs” un ļautu konstatēt, ka LESD 275. panta pirmajā daļā paredzētās kompetences izslēgšana nav piemērojama, ja netiek pārbaudīts, vai apstrīdētais tiesību akts ir vai nav pats par sevi tāds akts, kas pieņemts uz kāda KĀDP noteikuma pamata.

44.

Turklāt tā saucamā “gravitātes centra” jeb “politisko aktu” teorija, kādu to aizstāv Eulex Kosovo pārstāvis un kurai būtu jāizraisa vai nu Tiesas kompetences principa izslēgšana, vai piekrišana šai pašai kompetencei kopā ar neizpildes pienākumu, nav piemērojama Savienības tiesībās. Pietiek atgādināt, ka Savienības tiesību aktu likumības kontrolei joprojām ir fundamentāla un pastāvīga vērtība Savienības tiesību sistēmā. Šajā tiesiskajā kopienā nedz dalībvalstis, nedz to iestādes nevar izvairīties no pārbaudes par viņu aktu saskaņotību ar konstitucionālo hartu, kuras pamatā ir Līgums. Tādējādi ar Līgumu ir ieviesta pilnīga tiesību aizsardzības līdzekļu un procedūru, kas paredzētas, lai Tiesai piešķirtu tiesības kontrolēt iestāžu izdoto aktu tiesiskumu, sistēma ( 46 ). “Tiesības uz tiesu ir raksturīgas tiesiskai valstij”, tās “izriet” no tām un ir gan tās “panākums, gan instruments” ( 47 ).

45.

Turklāt saskaņā ar iepriekš minēto judikatūru un it īpaši spriedumu Werner (C‑112/91, EU:C:1993:27) Savienības budžetam, ja no tā tiek finansēti KĀDP pasākumi, nevar nepiemērot budžeta normas, kas ir piemērojamas Savienības tiesību politikai un procedūrām.

46.

Lai norobežotu Tiesas kompetenci, tomēr ir jāizanalizē piemērojamās tiesību normas, ņemot vērā Savienības budžeta izpildi it īpaši to publisko iepirkumu jomā, kurus var organizēt ārējās darbības kontekstā.

47.

No vēsturiskā viedokļa vispirms jāpiezīmē, ka Savienības budžeta izpilde ārējās darbības jomā ir jākontrolē, kas jau no paša sākuma parādīja savas nepilnības. Jau 1996. gadā Revīzijas palāta atklāja nepietiekamu kontroli, kā arī būtiskus pārkāpumus procedūrā saistībā ar loģistikas atbalsta sniegšanu ( 48 ). Vēlāk atzinumā 1/97, kas bija veltīts KĀDP, Revīzijas palāta norādīja uz to, ka neesot pieņemta Komisijas līdzdalības kārtība finanšu, juridisko un operacionālo noteikumu pieņemšanā saistībā ar KĀDP pasākumu, kuriem ir finansiāla iedarbība, izpildi ( 49 ). Revīzijas palātas ieteikumos, kas izrietēja no tās īpašā ziņojuma Nr. 13/2001, tostarp bija nepieciešamība pieņemt skaidras tiesību normas par Komisijas lomu KĀDP īstenošanā, kā arī to darbību finanšu pārvaldības pārskatāmību, kuras ietilpst KĀDP. Savā īpašajā ziņojumā Nr. 11/2014 par Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveidi ( 50 ) Revīzijas palāta norādīja it īpaši uz to, ka Savienības īpašie pārstāvji netiek pietiekami integrēti EĀDD darbā ( 51 ). Visbeidzot jānorāda, ka 2012. gadā Revīzijas palāta pieņēma ziņojumu, kurš bija konkrēti veltīts misijai Eulex Kosovo ( 52 ).

48.

Attiecībā uz īpašajām budžeta normām LESD 317. pantā ir paredzēts, ka Komisija atbilstīgi regulām, kas pieņemtas saskaņā ar LESD 322. pantu, saskaņā ar apropriāciju apjomu sadarbībā ar dalībvalstīm uzņemas atbildību par budžeta izpildi, ievērojot pareizas finanšu vadības principus. Šī norma ir finanšu regulas juridiskais pamats, kura mērķis ir noteikt piemērojamās normas Savienības vispārējā budžeta sastādīšanai un izpildei. Tātad tā ir jāinterpretē kā tāda, kas ir piemērojama arī Savienības misiju pieņemtajiem tiesību aktiem par budžeta pārvaldību un izpildi un kas ietilpst tās ārējā darbībā.

49.

Šajā lietā, tā kā Elitaliana saņēma vēstuli ar lēmumu par apstrīdēto klasifikāciju 2012. gada 29. martā ( 53 ), faktiskajiem apstākļiem piemērojamā finanšu regula ir tā, kas ir pieņemta atbilstoši EKL 279. pantam (pašreiz LESD 322. pants), proti, Finanšu regula Nr. 1605/2002, ko groza it īpaši attiecībā uz EĀDD ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1081/2010 ( 54 ). Finanšu regulas Nr. 1605/2002 4. pantā, kurā ir noteikts vienotības un budžeta precizitātes princips, ir paredzēts, ka Eiropas Kopienas ieņēmumi un izdevumi tostarp ietver arī izdevumus KĀDP jomā. Tā Komisija vienlaicīgi ar budžeta projektu budžeta iestādei iesniedz dokumentu, kurā tostarp ir norādīti visi administratīvie un darbības izdevumi saistībā ar Savienības ārējo darbību, ieskaitot KĀDP misijas, kas tiek finansētas no Savienības budžeta ( 55 ).

50.

Turklāt finanšu regulā Nr. 1605/2002 ir paredzēts, ka budžeta pārvaldīšanu var veikt vai nu Komisijas dienesti tieši, vai netieši, deleģējot to iestādēm, uz kurām attiecas Kopienas tiesības vai valstu publiskās tiesības ( 56 ). Minētās regulas 54. pantā Komisijai ir dota iespēja, izpildot budžetu centralizēti netieši vai decentralizēti ( 57 ), uzticēt publiskas varas, jo īpaši budžeta izpildes uzdevumus, personām, kurām uzticēts veikt īpašas darbības atbilstoši LES V sadaļai par KĀDP, kas norādītas pamataktā minētās regulas 49. panta izpratnē. Finanšu regulas Nr. 1605/2002 49. pantā starp pamataktiem, kas saistīti ar KĀDP, ir minēta vienoto rīcību LES 14. panta izpratnē pieņemšana ( 58 ). Nav strīda par to, ka Vienotā rīcība 2008/14, ar ko izveidoja Eulex Kosovo, tika pieņemta saskaņā ar LES 14. pantu.

51.

Tādējādi attiecībā uz Eulex Kosovo atbilstoši Vienotās rīcības 2008/124 8. panta 4. punktam misijas vadītājs ir atbildīgs par Eulex Kosovo budžeta izpildi un šajā nolūkā tas paraksta līgumu ar Komisiju. Turklāt atbilstoši Vienotās rīcības 2008/124 16. pantam par finanšu noteikumiem misijas vadītājs pilnībā atskaitās Komisijai par veiktajām darbībām viņa līguma ietvaros, ko pārrauga šī pēdējā minētā iestāde.

52.

Turklāt jāpiezīmē, ka 2012. gada jūnijā Komisija pieņēma paziņojumu par KDAP misiju finanšu pārvaldību ( 59 ). Tā lūdza Padomei tām piešķirt juridiskas personas statusu, lai tās misijas būtu atbildīgas Komisijai par tām piešķirto finanšu fondu pārvaldību ( 60 ). Lai gan runa ir par klasificētu dokumentu, šķiet, ka Vienotās rīcības grozījumi, it īpaši 15.a panta pievienošana Vienotajai rīcībai 2008/124 ar grozījumiem, ir atbilde uz šo lūgumu ( 61 ). Visbeidzot tāpat ir jānorāda uz lomu, kāda ir Komisijas Ārpolitikas instrumentu dienestam (ĀID) Savienības budžeta pārvaldē šajā aplūkojamajā jomā ( 62 ).

53.

Kā izriet arī no apstrīdētā rīkojuma, Eulex Kosovo misijas ietvaros tika publicēts ierobežots paziņojums par paredzamo publisko iepirkumu attiecībā uz projektu ar nosaukumu “Atbalsts helihopteru veidā Eulex misijai Kosovā”, kura mērķis bija noslēgt līgumu par pakalpojumu sniegšanu. Kā precizē Komisija, apstrīdētais akts tātad ir 2012. gada 29. marta rakstveida paziņojums, ar kuruEulex Kosovo misijas vadītājs paziņoja prasītājai par lēmuma piešķirt attiecīgā publiskā iepirkuma līguma parakstīšanas tiesības konkurentam, kura piedāvājums tika ierindots pirmajā vietā, proti, Īrijas sabiedrībai Starlite, un līdz ar to noraidīt Itālijas sabiedrības Elitaliana piedāvājumu, kurš tika ierindots kā otrais ( 63 ).

54.

Tādējādi runa ir par pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas ir pamatā summu izmaksai no Savienības budžeta ( 64 ).

55.

Tāpēc, kā pareizi uzsvēra Komisija, apstrīdētais lēmums ir Savienības budžeta izpildes akts, uz kuru nekādā veidā nevar attiekties Tiesas kompetences izslēgšanas klauzula, kas paredzēta LES 24. panta 1. punkta otrajā daļā un LESD 275. panta pirmajā daļā, ja šo lēmumu tomēr ir pieņēmusi struktūrvienība, kas ir izveidota saskaņā ar Līguma par ES V sadaļu. Turklāt Komisija uzsver, ka Eulex Kosovo misijas vadītājs šajā lietā ir rīkojies Komisijas finanšu kompetences ietvaros un ka tādēļ viņa rīcība nepārkāpj KĀDP. Šāda pieeja ir saderīga ar iepriekš minētajām finanšu regulas normām, vai nu tām, kas ir piemērojamas ratione temporis, vai tām, kas ir spēkā pašreiz, bet arī ar pilnvarām, kas Līgumos tiek piešķirtas Komisijai (LES 17. panta 1. punkta ceturtais teikums) un kas arī ir pieminētas Lēmuma 2010/427/ES par Eiropas Ārējās darbības dienestu 9. panta 1. punktā ( 65 ).

56.

Ņemot vērā apstrīdēto aktu raksturu, atbilstošās tiesību normas ir tās, kuras izriet no finanšu regulas Nr. 1605/2002 V sadaļas attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem. Minētās regulas 162. un 167. pants apstiprina, ka jāpiemēro vispārējās normas par publiskajiem iepirkumiem ārējai darbībai, ko finansē no budžeta ( 66 ). No tā izriet, ka pārskatāmības un labas finanšu pārvaldības principi nozīmē, ka organizācijām, kurām ir deleģēti izpildes uzdevumi Komisijas vārdā, tostarp jābūt pārskatāmām publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību procedūrām un efektīvai iekšējai kontrolei ( 67 ). Turklāt finanšu regulā Nr. 1605/2002 tiek uzsvērts apstāklis, ka ar fiziskām personām parakstītajos līgumos ir jāietver šis pašas regulas pirmās daļas V sadaļā un otrās daļas IV sadaļā, kas attiecas uz ārējo darbību, norādītie publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru vispārējie principi ( 68 ).

57.

Attiecībā uz pārvaldes veidu no finanšu regulas Nr. 1605/2002 166. panta 1. punkta b) apakšpunkta izriet, ka KĀDP ietvaros veiktās darbības ir pamatā līgumam vai nolīgumam par dotācijas piešķiršanu starp Komisiju un fiziskām vai juridiskām personām, kas atbildīgas par šādu darījumu veikšanu. Finanšu regulas Nr. 1605/2002 167. pantā ir arī definēts jēdziens “līgumslēdzēja iestāde”, kas ietver “valsts vai starptautisku publisko tiesību subjektu vai fizisku vai juridisku personu, kas saņem dotācijas ārējā darījuma izpildei”.

58.

Šajā lietā no paziņojuma par paredzamo publisko iepirkumu izriet, ka tas bija par ātrās palīdzības helihoptera pakalpojumu sniegšanu medicīniskiem nolūkiem (“helicopter emergency medical service”) un sanitārā transporta pakalpojumiem pa gaisu (“air ambulance service”). Man šķiet, ka vismaz vēlamo pakalpojumu raksturs tātad bija galvenokārt civils. Turklāt paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu misijas vadītājs bija norādīts kā līgumslēdzēja iestāde (“contracting authority”), tādējādi uz to attiecas iepriekš minētās finanšu regulas Nr. 1605/2002 166. un 167. panta normas ( 69 ).

59.

Šajā ziņā jānorāda, ka Vienotās rīcības 2008/124 16. panta noteikumos, izņemot tā 3. punktu, netiek sniegti papildus atbilstoši elementi, lai konstatētu Savienības tiesu kompetenci. Faktiski tā izriet no visiem noteikumiem, kas attiecas uz Savienības budžeta izpildi, no kuriem izriet, ka galīgā atbildība ir Komisijai.

60.

Lai gan līdz ar to ir konstatēta Vispārējās tiesas un Tiesas kompetence izskatīt strīdus par publiskiem iepirkumiem, kas veikti Savienības ārējās darbības ietvaros, paliek tas, ka šādu publisko iepirkumu piešķiršana tomēr nav Savienības tiesas kompetencē, ja šie publiskie iepirkumi attiecas uz militāra rakstura darbībām. Faktiski, kā norādīts iepriekš, ņemot vērā LES 41. pantu, darbības militārā vai aizsardzības jomā finansē no dalībvalstu budžeta, ja vien Padome nav nolēmusi citādi. Savukārt attiecībā uz civila rakstura darbībām Tiesas kompetence nav apstrīdama ( 70 ).

61.

Visbeidzot, runājot par trešo valstu līdzdalību civila rakstura operāciju finansēšanā, pietiek atsaukties uz Vispārējā tiesas spriedumu lietā Nexans France/Entreprise commune Fusion for Energy ( 71 ), no kura izriet, ka trešo valstu budžeta iesaistīšana netraucē piemērot Savienības tiesību normas un Savienības tiesām – veikt kontroli. Turklāt finanšu regulā Nr. 1605/2002 ir paredzēta iespēja izmantot finansējumu no ārējiem avotiem, piemēram, no trešajām valstīm, vienlaikus paliekot Savienības budžeta izpildnormu piemērošanas jomā ( 72 ).

62.

Papildus vēlos sniegt dažus īsus komentārus par šīs lietas pamatā esošo apelācijas sūdzību.

63.

Vispirms par Vienotās rīcības 2008/124 ar grozījumiem sekām attiecībā uz apstrīdētā rīkojuma kontroli nav strīda par to, ka minētās rīcības 15.a pantā ir apstiprināta Eulex Kosovo procesuālā rīcībspēja un 16. pantā ir noteikta Eulex Kosovo atbildība attiecībā uz jebkuru sūdzību un pienākumiem, kas izriet no tās pilnvarojuma izpildes, sākot no 2014. gada 15. jūlija ( 73 ). Tādējādi tiesību pašreizējā stāvoklī tiesību aizsardzības līdzekļi, kas ļauj pārbaudīt tiesiskumu Vispārējā tiesā, ir skaidri noteikti saskaņā ar no LESD 263. panta izrietošiem nosacījumiem.

64.

Tomēr šī lieta par apelācijas sūdzību ratione temporis ir nostiprināta atšķirīgā juridiskā kontekstā, kas man liek apstiprināt manu nostāju, ka Vispārējā tiesa pareizi nav atzinusi Eulex Kosovo atbildētājas statusu, Elitaliana prasība jāuzskata par nepieņemamu un līdz ar to apelācijas sūdzība jānoraida pilnībā.

65.

Faktiski Vienotā rīcība 2008/124 ar grozījumiem nekādā veidā neietekmē apstrīdētā rīkojuma likumību. Turklāt attiecībā uz debatēm tiesas sēdē par nepieņemamības iemeslu pārbaudes kārtību Vispārējā tiesā un Tiesā uzskatu, ka Savienības tiesībās nav pamatojuma, kas ļautu uzskatīt, ka Vispārējās tiesas argumentācijā bija pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo tā sākusi savu analīzi ar ratione personae nepieņemamības iemesla pārbaudi. Tieši pretēji, uzskatu, ka Vispārējās tiesas izvēlētā pārbaudes kārtība ir pilnībā pamatota, ņemot vērā procesuālās ekonomijas principu ( 74 ).

66.

Katrā gadījumā Savienības tiesas nevar nākotnē izvairīties no konfrontācijas ar fizisko personu tiesību aizsardzības nepietiekamību ārējās darbības kontekstā. Tā debatēm par misiju statusu un to personālu, tā kā tiem ir piešķirtas privilēģijas un imunitāte, ir jāiet roku rokā ar fiziskām personām pieejamu tiesību aizsardzības līdzekļu ieviešanu, ko var izmantot pret misiju izdotiem aktiem, kas ietekmē šo personu tiesības un pienākumus.

67.

Ņemot vērā iepriekš norādītos apsvērumus, es piedāvāju Tiesai atzīt, ka:

ņemot vērā LES 41. panta 1. un 2. punktu, Eiropas Savienības tiesām ir kompetence spriest par tāda akta tiesiskumu, ar ko izpilda Eiropas Savienības budžetu un ko pieņēmusi struktūrvienība, kas izveidota atbilstoši Līguma par ES V sadaļai, ar ko tiek regulēta Eiropas Savienības ārējā darbība un ārpolitika un drošības politika.