13.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 311/9

—

saskaņā ar LESD 263. panta 4. daļu atcelt Komisijas 2012. gada 24. maija Lēmumu C(2012) 3534, galīgā redakcija, ar ko ir noraidīts Evonik Degussa pieteikums par konfidencialitātes ievērošanu attiecībā uz informāciju, kas ietverta lēmumā lietā COMP/38.620 — Ūdeņraža peroksīds un perborāts,

—

saskaņā ar Vispārējās Tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktu piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts lēmuma par uzklausīšanas amatpersonas darba uzdevumiem (1) 8. pants un prasītājas tiesības uz labu pārvaldību un tikt uzklausītai.

Attiecībā uz šo pamatu prasītāja apgalvo, ka uzklausīšanas amatpersona neesot pārbaudījusi viņas galvenos iebildumus pret publiskošanu. Līdz ar to tā neesot ņēmusi vērā savu pilnvaru un pienākumu apjomu un pārkāpusi lēmuma par darba uzdevumiem 8. pantu. Ne uzklausīšanas amatpersona, ne kāda cita Komisijas struktūra neesot pārbaudījusi un ņēmusi vērā prasītājas izteiktos galvenos iebildumus pret plānoto izpaušanu, tāpēc prasītāja uzskata, ka Komisija neesot rīkojusies, lai izmeklētu visus attiecīgos konkrētās lietas apstākļus. Līdz ar to Komisija ir pārkāpusi labas pārvaldības un efektīvas uzklausīšanas principu (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkts).

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots pienākums norādīt pamatojumu.

Attiecībā uz šo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā neesot pamatojuma attiecībā uz prasītājas izteiktajiem iebildumiem pret lēmuma plašākās redakcijas publiskošanu Tas pats attiecas uz Komisijas sniegtajiem motīviem un sabiedrības interesi par plašākas redakcijas publiskošanu piecus gadus pēc sākotnējās nekonfidenciālās redakcijas publicēšanas.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka LESD 339. panta un ECTK 8. panta pārkāpuma dēļ, kā arī tāpēc, ka nav ņemta vērā publicējamās informācijas konfidencialitāte, ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un vērtējumā.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpta prasītājas tiesiskā paļāvība un tiesiskās noteiktības princips.

Attiecībā uz šo pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisija, noraidot pieteikumu par konfidenciālu informācijas apstrādi un pieņemot lēmumu par lēmuma apstrīdētās redakcijas publicēšanu, esot pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu. Prasītāja kopš tās galveno liecinieku pieteikumu iesniegšanas esot paļāvusies un nodotās informācijas konfidencialitāti. Savu paļāvību tā pamato ar pieteikumu iecietības režīma piemērošanā un Komisijas pastāvīgo praksi un uzskata, ka šī paļāvība esot neaizsargāta. Turklāt tiesiskās paļāvības principa pārkāpums esot radies no tā, ka Komisija jau 2007. gadā bija publicējusi lēmuma galīgu nekonfidenciālu redakciju un piekritusi prasītājas vēlmēm attiecībā uz informācijas neatklāšanu. Prasītāja apgalvo, ka šā lēmuma vēlākai grozīšanai neesot tiesiska un materiāla pamatojuma.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērota prasība ierobežot datu izmantošanas mērķi.

Attiecībā uz šo prasības pamatu prasītāja apgalvo, ka, izmantojot galveno liecinieku sniegto informāciju par sabiedrības informēšanu, neesot ievērota Regulas Nr. 1/2003 28. panta 1. punktā un Komisijas paziņojumā par piekļuvi lietas materiāliem (5) paredzētā prasība ierobežot datu izmantošanas mērķi. It īpaši tas ir tad, ja šī izmantošana ir notikusi vairāk nekā sešus gadus pēc administratīvās procedūras pabeigšanas.