This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62012CN0211
Case C-211/12: Reference for a preliminary ruling from the Corte di appello di Roma (Italy) lodged on 3 May 2012 — Martini SpA v Ministero delle Attività Produttive
Lieta C-211/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 3. maijā iesniedza Corte di Appello di Roma (Itālija) — Martini SpA/Ministero delle Attività Produttive
Lieta C-211/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 3. maijā iesniedza Corte di Appello di Roma (Itālija) — Martini SpA/Ministero delle Attività Produttive
OV C 194, 30.6.2012, p. 15–15
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
30.6.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 194/15 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 3. maijā iesniedza Corte di Appello di Roma (Itālija) — Martini SpA/Ministero delle Attività Produttive
(Lieta C-211/12)
2012/C 194/24
Tiesvedības valoda — itāļu
Iesniedzējtiesa
Corte di Appello di Roma
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Martini SpA
Atbildētāja: Ministero delle Attività Produttive
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai Eiropas Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulas (EK) Nr. 1291/2000 (1) 35. pants ir interpretējams tādējādi, ka tajā paredzētā soda — atbilstoši kuram tiek pilnībā atsavināta Kopienu saimnieciskās darbības subjektiem, kuri ir saņēmuši importa/eksporta licenci attiecībā uz kādu no produktiem, uz kuriem ir attiecināma graudaugu tirgu kopējā organizācija, piemērotā drošības nauda, — pamatmērķis ir atturēt iepriekš minētos saimnieciskās darbības subjektus no tā pamatpienākuma (kā, piemēram, faktiski veiktais attiecīgajā licencē norādīto graudaugu imports vai eksports) neizpildes, kas tiem pastāv, veicot darbību, attiecībā uz kuru tie ir saņēmuši licenci un iemaksājuši attiecīgo drošības naudu? |
2) |
Vai Regulas (EK) Nr. 1291/2000 35. panta 4. punkta noteikumi, tiktāl, ciktāl tajos ir paredzēti termiņi un kārtība, kādā var tikt atbrīvota saistībā ar importa licences izsniegšanu iemaksātā drošības nauda, ir interpretējami tādējādi, ka sekundārā pienākuma neizpildes gadījumā, kas it īpaši izpaužas kā pierādījumu par pareizi veiktu importu novēlota iesniegšana (un līdz ar to arī kā attiecīga lūguma par iemaksātās drošības naudas atbrīvošanu novēlota iesniegšana), piemērojamā soda apmērs ir nosakāms neatkarīgi no konkrētās drošības naudas apmēra, kuras pilnīga atsavināšana ir paredzēta ar šo pašu importēšanas darbību saistītā pamatpienākuma neizpildes gadījumā, un vai tas it īpaši ir nosakāms, ņemot vērā parasto tās drošības naudas apmēru, kas parasti ir piemērojama attiecīgā veida produktu importam, kas ir veikts atsauces periodā? |
3) |
Vai iepriekš minētās Eiropas Komisijas Regulas (EK) Nr. 1291/2000 35. panta 4. punkta c) apakšpunkts, tiktāl, ciktāl tajā ir paredzēts, ka “[…] ja attiecībā uz doto produktu ir izsniegtas licences vai sertifikāti ar dažādiem drošības naudas līmeņiem, atsavinātās summas aprēķināšanai izmanto […] importam […] piemērojamo likmi”, ir interpretējams tādējādi, ka, ja Kopienu saimnieciskās darbības subjekts ir pareizi veicis graudaugu importu, tad pierādījumu par Eiropas Kopienā veikto importu iesniegšanai paredzētā termiņa neievērošanas gadījumā ir piemērojams tāds sods, kura apmērs ir nosakāms, ņemot vērā saistībā ar importu iemaksāto drošības naudu ar mazāko apmēru, kas bija spēkā attiecīgajā laikā, kurā tika veikts attiecīgā produkta imports, neatkarīgi no īpašajiem nodokļa nosacījumiem (kā apgalvo Martini), vai tikai ņemot vērā šos īpašos nodokļa nosacījumus (kā apgalvo Itālijas valsts)? |
(1) OV L 152, 1. lpp.