Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 3. maijā iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) — Walter Endress/Allianz Lebensversicherungs AG

(Lieta C-209/12)

2012/C 200/13

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Lietas dalībnieki pamatprocesā

Prasītājs: Walter Endress

Atbildētāja: Allianz Lebensversicherungs AG

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 1990. gada 8. novembra Otrās direktīvas 90/619/EEK (1) 15. panta 1. punkta pirmais teikums, ņemot vērā 1992. gada 10. novembra Direktīvas 92/96/EEK (2) 31. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds regulējums, kā Likuma par apdrošināšanas līgumu (“VVG”) 5.a panta 2. punkta ceturtais teikums 1994. gada 21. jūlijaDrittes Gesetz zur Durchführung versicherungsrechtlicher Richtlinien des Rates der Europäischen Gemeinschaften (Drittes Durchführungsgesetz/EWG zum Versicherungsaufsichtsgesetz (“VAG”) redakcijā, saskaņā ar kuru termiņš, kurā subjektam ir atteikuma tiesības vai tiesības iebilst, izbeidzas vēlākais vienu gadu pēc pirmās apdrošināšanas prēmijas samaksas, pat ja apdrošinājuma ņēmējs nav ticis informēts par tiesībām atkāpties vai iebilst?

(1)  Padomes 1990. gada 8. novembra Otrā direktīva 90/619/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu (dzīvības apdrošināšanu) un par pasākumiem, kas veicina brīvu pakalpojumu faktisku sniegšanu, kā arī par grozījumiem Direktīvā 79/267/EEK (OV L 330, 50. lpp.).

(2)  Padomes 1992. gada 10. novembra Direktīva 92/96/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu (dzīvības apdrošināšanu), kā arī par grozījumiem Direktīvās 79/267/EEK un 90/619/EEK (Dzīvības apdrošināšanas trešā direktīva) (OV L 360, 1. lpp.).