—

Essent NV un Essent Nederland BV vārdā – W. Knibbeler un A. Pliego Selie, advocaten,

—

Eneco Holding NV vārdā – C. Kroes, advocaat,

—

Delta NV vārdā – T. Ottervanger un P. Glazener, advocaten,

—

Nīderlandes valdības vārdā – C. Wissels un J. Langer, pārstāvji,

—

Čehijas Republikas valdības vārdā – M. Smolek un T. Müller, pārstāvji,

—

Polijas valdības vārdā – B. Majczyna un M. Szpunar, pārstāvji,

—

Eiropas Komisijas vārdā – E. Montaguti, kā arī S. Noë un T. van Rijn, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz LESD 63. un 345. panta interpretāciju.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībās starp Staat der Neederlanden [Nīderlandes valsti] un Essent NV, Essent Nederland BV, Eneco Holding NV un Delta NV – sabiedrībām, kas Nīderlandes teritorijā ražo, piegādā un pārdod elektroenerģiju un gāzi (turpmāk tekstā kopā – “Essent u.c.”), par valsts tiesību normu, ar kurām tiek aizliegta, pirmkārt, elektroenerģijas un gāzes sadales sistēmu operatoru, kuri darbojas Nīderlandes teritorijā, akciju pārdošana privātajiem investoriem (turpmāk tekstā – “privatizācijas aizliegums”), otrkārt, īpašuma vai kontroles saiknes starp, no vienas puses, sabiedrībām, kas ietilpst tajā pašā grupā, kurā ietilpst šādas sadales sistēmas operators, un, no otras puses, sabiedrībām, kas ietilpst tajā pašā grupā, kurā ietilpst uzņēmums, kurš Nīderlandes teritorijā ražo, piegādā vai pārdod elektroenerģiju vai gāzi (turpmāk tekstā – “aizliegums veidot grupas”), un, treškārt, tādas šāda operatora un grupas, kurā tas ietilpst, darbības, kuras var kaitēt attiecīgās sistēmas pārvaldībai (turpmāk tekstā – “tādu darbību aizliegums, kuras var kaitēt sistēmas pārvaldībai”), saderību ar Savienības tiesībām.

3

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvas 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu (OV L 176, 37. lpp.) preambulas 4.–8., 10. un 23. apsvērumu:

[..]

[..]

4

Šīs direktīvas 15. pantā ar nosaukumu “Sadales sistēmas operatoru juridiskā nodalīšana” tostarp bija noteikts:

“1.   Ja sadales sistēmas operators ietilpst vertikāli integrētā uzņēmumā, viņš ir neatkarīgs no pārējām darbībām, kas neattiecas uz sadali, vismaz tiktāl, ciktāl tas skar viņa juridisko formu, struktūru un lēmumu pieņemšanu. Šie noteikumi nerada pienākumu no vertikāli integrētā uzņēmuma nošķirt īpašumtiesības uz sadales sistēmas operatora aktīviem.

2.   Papildus 1. punkta prasībām sadales sistēmas operators ir neatkarīgs no citām ar sadali nesaistītām darbībām, ciktāl tas attiecas uz organizatorisko struktūru un lēmumu pieņemšanu, ja tas ietilpst vertikāli integrētā uzņēmumā. Lai to panāktu, piemēro šādus minimālos kritērijus:

[..]”

5

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvas 2003/55/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 98/30/EK atcelšanu (OV L 176, 57. lpp.) preambulas 4., 6. un 7. apsvērums bija formulēti atbilstoši Direktīvas 2003/54 preambulas 4., 5. un 6. apsvērumam. Direktīvas 2003/55 preambulas 8. un 23. apsvēruma formulējums mutatis mutandis atbilda Direktīvas 2003/54 preambulas 7. un 23. apsvēruma formulējumam.

6

Direktīvas 2003/55 preambulas 9. un 10. apsvērumā bija noteikts:

7

Šīs direktīvas 13. pants ar nosaukumu “Sadales sistēmas operatoru [juridiskā] nošķiršana” bija mutatis mutandis identisks Direktīvas 2003/54 15. pantam.

8

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 55. lpp.) preambulas 3., 4., 7., 9.–12., 15., 16., 21., 25., 26. un 44. apsvērumā precizēts:

[..]

[..]

[..]

[..]

[..]

[..]

9

Direktīvas 2009/72 9. pantā tiek runāts par “pārvades sistēmas un pārvades sistēmu operatoru nodalīšanu”, un tās 14. pantā – par “pārvades sistēmu īpašnieku nodalīšanu”. Šīs direktīvas 18. un 19. pantā atbilstoši to nosaukumiem paredzēts nodrošināt attiecīgi “pārvades sistēmas operatora neatkarību” un “pārvades sistēmas operatora darbinieku un vadības neatkarību”.

10

Atbilstoši šīs direktīvas 26. panta ar nosaukumu “Sadales sistēmu operatoru nodalīšana” 1.–3. punktam:

“1.   Ja sadales sistēmas operators ir daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, viņš ir neatkarīgs no pārējām darbībām, kas neattiecas uz sadali, vismaz tiktāl, ciktāl tas skar viņa juridisko statusu, organizāciju un lēmumu pieņemšanu. Šie noteikumi nerada pienākumu no vertikāli integrētā uzņēmuma nodalīt īpašumtiesības uz sadales sistēmas operatora aktīviem.

2.   Papildus 1. punktam, ja sadales sistēmas operators ir daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, viņš ir neatkarīgs no citām ar sadali nesaistītām darbībām tiktāl, ciktāl tas attiecas uz organizāciju un lēmumu pieņemšanu. Lai to panāktu, piemēro vismaz šādus obligātus kritērijus:

3.   Ja sadales sistēmas operators ir daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, dalībvalstis nodrošina, ka regulatīvās iestādes vai citas kompetentas struktūras veic sadales sistēmas operatora darbības uzraudzību, lai tas nevarētu ļaunprātīgi izmantot vertikālo integrāciju, kropļojot konkurenci. Jo īpaši vertikāli integrēti sadales sistēmu operatori nedrīkst saziņā un zīmola veidošanā maldināt attiecībā uz vertikāli integrētā uzņēmuma piegādes struktūras atsevišķo identitāti.”

11

Saskaņā ar šīs pašas direktīvas 49. panta 1. punkta pirmo daļu tās transponēšanai noteiktais termiņš beidzās 2011. gada 3. martā.

12

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 94. lpp.) preambulas 3., 5., 6., 8., 9., 12., 13. un 18. apsvērums atbilst Direktīvas 2009/72 preambulas 3., 7., 9., 11., 12., 15., 16. un 21. apsvērumam. Direktīvas 2009/73 preambulas 4., 7., 22., 25. un 40. apsvērums ir mutatis mutandis atbilstoši Direktīvas 2009/72 preambulas 4., 10., 25., 26. un 44. apsvērumam.

13

Direktīvas 2009/73 9. pantā reglamentēta “pārvades sistēmu un pārvades sistēmu operatoru nodalīšana”, un tas 15. pantā – “pārvades sistēmas īpašnieku un uzglabāšanas sistēmas operatoru nodalīšana”. Šīs direktīvas 18. un 19. pantā atbilstoši to nosaukumiem paredzēts nodrošināt attiecīgi “pārvades sistēmas operatora neatkarību” un “pārvades sistēmas operatora darbinieku un vadības neatkarību”.

14

Šīs direktīvas 26. panta ar nosaukumu “Sadales sistēmu operatoru nodalīšana” 1.–3. punkts ir mutatis mutandis identiski Direktīvas 2009/72 26. panta 1.–3. punktam.

15

Saskaņā ar Direktīvas 2009/73 54. panta 1. punkta pirmo daļu tās transponēšanai noteiktais termiņš beidzās 2011. gada 3. martā.

16

No lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka to faktu laikā, kuri ir pamatlietu pamatā, privatizācijas aizliegums izrietēja no, pirmkārt, 93. panta 1998. gada 2. jūlija Likumā par elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un piegādi (1998. gada Likums par elektroenerģiju) (Wet houdende regels met betrekking tot de productie, het transport en de levering van elektriciteit (Staatsblad 1998, Nr. 427), turpmāk tekstā – “Likums par elektroenerģiju”) un/vai 85. panta 2000. gada 22. jūnija Likumā par gāzes pārvadi un piegādi (Likums par gāzi) (Wet houdende regels omtrent het transport en de levering van gas (Staatsblad 2000, Nr. 305), turpmāk tekstā – “Likums par gāzi”) un, otrkārt, 2008. gada 9. februāra lēmuma, ar kuru tiek paredzēti noteikumi atļauju izsniegšanai grozījumiem, kas attiecas uz tiesībām, kuras saistītas ar sistēmas operatoru akcijām, atbilstoši 1998. gada Likumam par elektroenerģiju un Likumam par gāzi (Lēmums par sistēmas operatoru akcijām; Besluit houdende regels omtrent het verlenen van instemming met wijzigingen ten aanzien van rechten op aandelen in een netbeheerder als bedoeld in de Elektriciteitswet 1998 en in de Gaswet (Besluit aandelen netbeheerders) (Staatsblad 2008, Nr. 62), turpmāk tekstā – “2008. gada lēmums”), kas tika pieņemts atbilstoši Likuma par elektroenerģiju 93. panta 4. punktam un Likuma par gāzi 85. panta 4. punktam, tos lasot kopā.

17

Saskaņā ar Likuma par elektroenerģiju 93. panta 2. punktu un Likuma par gāzi 85. panta 2. punktu sistēmas operatoru akciju pārejai ir nepieciešama ekonomikas lietu ministra piekrišana. Saskaņā ar 2008. gada lēmuma 1. un 3. pantu šī piekrišana ir jāatsaka, ja šādas nodošanas dēļ akcijas nonāktu tādu personu īpašumā, kas nav ne Nīderlandes valsts, ne tās provinces vai pašvaldības (turpmāk tekstā kopā – “iestādes”) vai noteiktas juridiskās personas, tostarp Essent u.c., kuru visas akcijas pilnībā tieši vai netieši pieder minētajām iestādēm.

18

Tāpat kā privatizācijas aizliegums arī aizliegums veidot grupas Nīderlandes tiesību aktos tika ieviests ar 2006. gada 23. novembra Likumu par Likuma par elektroenerģiju un Likuma par gāzi grozījumiem attiecībā uz sistēmu pārvaldības neatkarību (Likums par sistēmu pārvaldības neatkarību) (Wet tot wijziging van de Elektriciteitswet 1998 en van de Gaswet in verband met nadere regels omtrent een onafhankelijk netbeheer (Wet onafhankelijk netbeheer), (Staatsblad 2006, Nr. 614, turpmāk tekstā – “Likums par sistēmu pārvaldības neatkarību”), Likuma par elektroenerģiju 10.b panta 1. punktā un Likuma par gāzi 2.c panta 1. punktā. Likums par sistēmu pārvaldības neatkarību tostarp grozīja Direktīvas 2003/54 un 2003/55 (turpmāk tekstā kopā – “2003. gada direktīvas”) īstenošanai pieņemtās valsts tiesību normas.

19

Likuma par elektroenerģiju 10.b panta 1.–3. punktā ir noteikts:

“1.   Sistēmas operators neietilpst tādā grupā Civilkodeksa 2. grāmatas 24.b panta izpratnē, kurā ietilpst arī juridiska persona vai sabiedrība, kas Nīderlandē ražo, piegādā vai pārdod elektroenerģiju.

2.   Juridiskām personām un sabiedrībām, kas ietilpst tādā grupā Civilkodeksa 2. grāmatas 24.b panta izpratnē, kurā ietilpst arī juridiska persona vai sabiedrība, kas Nīderlandē ražo, piegādā vai pārdod elektroenerģiju, nevar piederēt akcijas sistēmas operatorā vai juridiskajā personā, kas ietilpst grupā, kurā ietilpst arī sistēmas operators, un tām nevar piederēt nekādas daļas sabiedrībā, kas ietilpst grupā, kurā ietilpst arī sistēmas operators.

3.   Sistēmas operatoram un ar sistēmas operatoru saistītajām grupā ietilpstošajām sabiedrībām Civilkodeksa 2. grāmatas 24.b panta izpratnē:

20

Tādu darbību, kuras var kaitēt sistēmas pārvaldībai, aizliegums, kurš arī Nīderlandes tiesību sistēmā tika ieviests ar Likumu par sistēmu pārvaldības neatkarību, bija paredzēts Likuma par elektroenerģiju 17. panta 2. un 3. punktā un Likuma par gāzi 10.b panta 2. un 3. punktā. Saskaņā ar šīm tiesību normām:

“2.   Ja sistēmas operators, kas nav valsts augstsprieguma tīkla operators, ietilpst grupā Civilkodeksa 2. grāmatas 24.b panta izpratnē, šī grupa nedrīkst veikt darījumus vai darbības, kas varētu nonākt konfliktā ar attiecīgā tīkla pārvaldības interesēm.

3.   Ar darījumiem un darbībām 2. punkta izpratnē katrā ziņā saprot:

21

Laikā, kad tika pieņemts Likums par sistēmu pārvaldības neatkarību, ar kuru Likumā par elektroenerģiju un Likumā par gāzi tika noteikts aizliegums veidot grupas un tādu darbību aizliegums, kuras var kaitēt sistēmas pārvaldībai, Essent u.c. bija vertikāli integrēti uzņēmumi, kas nodarbojās gan ar elektroenerģijas un/vai gāzes ražošanu, piegādi un/vai pārdošanu Nīderlandes teritorijā, gan ar elektroenerģijas vai gāzes sadales sistēmu pārvaldību un ekspluatāciju šai pašā teritorijā.

22

Pēc Likuma par sistēmu pārvaldības neatkarību – kurā tostarp tika paredzēts aizliegums veidot grupas – pieņemšanas Essent NV2009. gada 1. jūlijā tika sadalīta divās atsevišķās sabiedrībās, proti, pirmkārt, Enexis Holding NV, kuras sabiedrības darbības mērķis ir elektroenerģijas un gāzes sadales tīkla pārvaldība Nīderlandes teritorijā un kuras akcijas pilnībā pieder iestādēm, un, otrkārt, Essent NV, kuras mērķis ir ražot, piegādāt un pārdot elektroenerģiju un gāzi. Šo pēdējo sabiedrību pārpirka enerģijas nozarē specializējušās vācu grupas meitasuzņēmums RWE AG. Eneco Holding NV un Delta NV netika sadalītas, bet iecēla savus meitasuzņēmumus Stedin Netbeheer BV un Delta Netwerkbedrijf BV par attiecīgajiem sadales tīklu operatoriem šai pašā teritorijā.

23

Essent u.c. cēla trīs atsevišķas prasības Rechtbank Den Haag [Hāgas iecirkņa tiesā], lūdzot konstatēt, ka valsts tiesību normas, kurās paredzēts aizliegums veidot grupas un tādu darbību aizliegums, kuras var kaitēt sistēmas pārvaldībai, ir pretrunā tostarp LESD 63. pantam un tādējādi nav piemērojamas.

24

Staat der Nederlanden, kas ir atbildētāja visās šajās lietās, iebilda pret šīm prasībām, atsaucoties galvenokārt uz valsts tiesību aktos ietverto privatizācijas aizlieguma principu, kas, pēc šīs valsts domām, ir īpašumtiesību sistēma LESD 345. panta izpratnē. Šī aizlieguma rezultātā, pirmkārt, akcijas sistēmas operatorā, kurš darbojas Nīderlandes teritorijā, nevar būt privāta ieguldījuma priekšmets un, otrkārt, LESD noteikumi par kapitāla brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību nav piemērojami. Pakārtoti šī dalībvalsts norāda, ka aizliegums veidot grupas un tādu darbību aizliegums, kuras var kaitēt sistēmas pārvaldībai, nerada šķēršļus kapitāla brīvai apritei un brīvībai veikt uzņēmējdarbību vai vismaz šo brīvību ierobežošanu attaisno primāri vispārējo interešu apsvērumi.

25

Ar 2009. gada 11. marta nolēmumu Rechtbank Den Haag noraidīja Essent u.c. prasības. Apelācijas tiesvedībā Gerechtshof Den Haag [Hāgas Apelācijas tiesa] ar 2010. gada 22. jūnija spriedumu šo nolēmumu atcēla un nosprieda, ka šīs valsts tiesību normas ir nesaderīgas ar LESD 63. pantu un ka tādējādi tās nav piemērojamas. Staat der Nederlanden iesniedzējtiesā iesniedza kasācijas sūdzību.

26

Šādos apstākļos Hoge Raad der Nederlanden [Nīderlandes Augstākā tiesa] nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus, kas visās apvienotajās lietās formulēti identiski:

27

Ar 2012. gada 26. marta rīkojumu Tiesas priekšsēdētājs nolēma apvienot lietas no C‑105/12 līdz C‑107/12 mutvārdu procesā un sprieduma taisīšanai.

28

Ar savu pirmo un otro jautājumu, kas aplūkojami kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai LESD 345. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz privatizācijas aizlieguma sistēmu, tādu kā pamatlietās, kas paredz, ka akcijām elektroenerģijas un gāzes sistēmas operatorā, kas darbojas Nīderlandes teritorijā, tieši vai netieši jāpieder valsts tiesību normās noteiktajām valsts iestādēm. Apstiprinošas atbildes gadījumā tā jautā, vai šīs interpretācijas sekas ir tādas, ka LESD 63. pants nav piemērojams tādām valsts tiesību normām kā tās, par kurām ir runa pamatlietās un ar kurām tiek aizliegtas, pirmkārt, īpašuma vai kontroles saiknes starp sabiedrībām, kas ietilpst tajā pašā grupā, kurā ietilpst elektroenerģijas vai gāzes sistēmas operators, kas darbojas minētajā teritorijā, un sabiedrībām, kas ietilpst tajā pašā grupā, kurā ietilpst uzņēmums, kurš šajā pašā teritorijā ražo, piegādā vai pārdod elektroenerģiju un gāzi, kā arī, otrkārt, šāda operatora un grupas, kurā tas ietilpst, veiktus darījumus, “kuri var kaitēt” attiecīgās “sistēmas pārvaldībai”.

29

LESD 345. pantā noteikts princips par Līgumu neitralitāti attiecībā uz īpašumtiesību sistēmu dalībvalstīs.

30

Šajā ziņā no Tiesas judikatūras izriet, ka Līgumi principā neaizliedz ne uzņēmumu nacionalizāciju (šajā ziņā skat. 1964. gada 15. jūlija spriedumu lietā 6/64 Costa, Recueil, 1141., 1163. lpp.), ne to privatizāciju (šajā ziņā skat. 2012. gada 8. novembra spriedumu lietā C‑244/11 Komisija/Grieķija, 17. punkts).

31

No tā izriet, ka dalībvalstis var likumīgi izvirzīt mērķi noteikt vai saglabāt tiesību normas par valsts īpašumtiesībām uz noteiktiem uzņēmumiem.

32

Pamatlietās no Likuma par elektroenerģiju 93. panta 2. punkta, Likuma par gāzi 85. panta 2. punkta un no 2008. gada lēmuma 1. panta, kura ietekme kopsavilkuma veidā aprakstīta šī sprieduma 17. punktā, izriet, ka privatizācijas aizliegums valsts tiesību normu, par kurām ir runa pamatlietās, izpratnē būtībā ļauj nodot sadales sistēmas operatora akcijas vienīgi iestādēm un juridiskām personām, kuras tieši vai netieši pieder šīm iestādēm, un jebkāda nodošana, kuras rezultātā šīs akcijas nonāk citu personu īpašumā, ir aizliegta.

33

No tā izriet, ka privatizācijas aizliegums neļauj to, ka jebkādu privātpersonu īpašumā varētu būt elektroenerģijas un gāzes sadales sistēmas operatora, kurš darbojas Nīderlandes teritorijā, akcijas. Tādējādi tas domāts, lai attiecībā uz šiem operatoriem saglabātu valsts īpašumtiesības.

34

Uz šādu aizliegumu attiecas LESD 345. pants.

35

Šajā gadījumā turklāt šķiet, ka šis privatizācijas aizliegums aptver Likuma par elektroenerģiju 10.b panta 2. punktā un Likuma par gāzi 2.c panta 2. punktā ietverto aizliegumu, saskaņā ar kuru citās dalībvalstīs reģistrēti uzņēmumi, kas darbojas elektroenerģijas vai gāzes ražošanas, piegādes vai tirdzniecības jomā Nīderlandes teritorijā, kā arī citas dalībvalsts sabiedrības, kas ietilpst tai pašā grupā, kura ietilpst šāds uzņēmums, nevar iegūt elektroenerģijas vai gāzes sadales sistēmas operatora, kurš darbojas minētajā teritorijā, akcijas.

36

Tomēr LESD 345. pants neatbrīvo dalībvalstīs pastāvošās īpašumtiesību sistēmas no LESD pamatnoteikumiem, tostarp noteikumiem par nediskrimināciju, brīvību veikt uzņēmējdarbību un kapitāla aprites brīvību (šajā ziņā skat. 1984. gada 6. novembra spriedumu lietā 182/83 Fearon, Recueil, 3677. lpp., 7. punkts; 1999. gada 1. jūnija spriedumu lietā C-302/07 Konle, Recueil, I-3099. lpp., 38. punkts; 2003. gada 23. septembra spriedumu lietā C-452/01 Ospelt un Schlössle Weissenberg, Recueil, I-9743. lpp., 24. punkts; 2010. gada 8. jūlija spriedumu lietā C-171/08 Komisija/Portugāle, Krājums, I-6817. lpp., 64. punkts; 2011. gada 21. decembra spriedumu lietā C-271/09 Komisija/Polija, Krājums, I-13613. lpp., 44. punkts, kā arī iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Grieķija, 16. punkts).

37

Tādējādi tas, ka Nīderlandes Karaliste attiecībā uz tās teritorijā aktīvo elektroenerģijas vai gāzes sadales sistēmas operatoru jomu ir paredzējusi valsts īpašumtiesību sistēmu, uz kuru attiecas LESD 345. pants, nenozīmē, ka šī dalībvalsts šajā jomā būtu atbrīvota no pienākuma ievērot tiesību normas par kapitāla brīvu apriti (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Polija, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).

38

Līdz ar to uz privatizācijas aizliegumu attiecas LESD 63. panta piemērošanas joma, un tas, tāpat kā aizliegums veidot grupas un tādu darbību aizliegums, kuras var kaitēt sistēmas pārvaldībai, jāpārbauda, ņemot vērā šo pantu.

39

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru LESD 63. panta 1. punkts principā aizliedz ierobežojumus kapitāla brīvai apritei starp dalībvalstīm (2006. gada 28. septembra spriedums apvienotajās lietās C-282/04 un C-283/04 Komisija/Nīderlande, Krājums, I-9141. lpp., 18. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/Portugāle, 48. punkts).

40

Tā kā LESD jēdziens “kapitāla aprite” LESD 63. panta 1. punkta nozīmē nav definēts, Tiesa ir atzinusi par vērtīgu norādi uz kapitāla aprites nomenklatūru, kas minēta Padomes 1988. gada 24. jūnija Direktīvas 88/361/EEK par [EKL] 67. panta īstenošanu (OV L 178, 5. lpp.) I pielikumā. Tā Tiesa ir nospriedusi, ka kapitāla aprite LESD 63. panta 1. punkta izpratnē tostarp ir tā sauktie “tiešie” ieguldījumi, proti, ieguldījumi ar līdzdalību uzņēmumā, iegādājoties tā akcijas, kas dod iespēju efektīvi piedalīties tā pārvaldībā un kontrolē, kā arī tā sauktie “portfeļa” ieguldījumi, proti, investīcijas, iegādājoties vērtspapīrus kapitāla tirgū, kas realizētas vienīgi ar nodomu veikt kapitāla ieguldīšanu, bez nodoma ietekmēt uzņēmuma pārvaldību un kontroli (skat. iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Komisija/Nīderlande, 19. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Portugāle, 49. punkts).

41

Attiecībā uz šiem diviem ieguldījumu veidiem Tiesa ir precizējusi, ka valsts pasākumi, kas var kavēt vai ierobežot akciju iegūšanu attiecīgajos uzņēmumos vai kas var atturēt citu dalībvalstu ieguldītājus no kapitāla ieguldīšanas tajos, ir uzskatāmi par “ierobežojumiem” LESD 63. panta 1. punkta izpratnē (skat. 2002. gada 4. jūnija spriedumus lietā C-367/98 Komisija/Portugāle, Recueil, I-4731. lpp., 45. un 46. punkts; lietā C-483/99 Komisija/Francija, Recueil, I-4781. lpp., 40. punkts; 2003. gada 13. maija spriedumus lietā C-463/00 Komisija/Spānija, Recueil, I-4581. lpp., 61. un 62. punkts; lietā C-98/01 Komisija/Apvienota Karaliste, Recueil, I-4641. lpp., 47. un 49. punkts; 2005. gada 2. jūnija spriedumu lietā C-174/04 Komisija/Itālija, Krājums, I-4933. lpp., 30. un 31. punkts, kā arī iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Nīderlande, 20. punkts).

42

No Tiesas judikatūras izriet arī, ka valsts tiesību normai, kurā tiek paredzēti kvantitatīvi vai kvalitatīvi ierobežojumi ieguldījumiem citās dalībvalstīs, ir ierobežojoša ietekme uz citās dalībvalstīs reģistrētām sabiedrībām, jo šāda tiesību norma attiecībā uz šīm sabiedrībām ir šķērslis iegūt kapitālu, jo akciju iegūšana ir ierobežota (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Polija, 51. un 52. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

43

Pamatlietās privatizācijas aizliegums nozīmē, ka neviens privāts investors nevar iegūt akcijas vai daļas elektroenerģijas vai gāzes sadales sistēmas operatorā, kurš darbojas Nīderlandes teritorijā.

44

Turklāt attiecībā uz aizliegumu veidot grupas un tādu darbību aizliegumu, kuras var kaitēt sistēmas pārvaldībai, jānorāda, ka tiem ir vairāki aspekti. Pirmkārt, no aizlieguma veidot grupas izriet, ka citas dalībvalsts sabiedrība, kas ietilpst tādā grupā, kurā ietilpst uzņēmums, kurš Nīderlandes teritorijā ražo, piegādā vai pārdod elektroenerģiju vai gāzi, nevar iegūt tādas sabiedrības akcijas, kas ietilpst tajā pašā grupā, kurā ietilpst elektroenerģijas vai gāzes sadales sistēmas operators, kurš darbojas šajā teritorijā.

45

Otrkārt, šis aizliegums nozīmē arī, ka sabiedrība, kas ietilpst tādā grupā, kurā ietilpst elektroenerģijas vai gāzes sadales sistēmas operators, kurš darbojas Nīderlandes teritorijā, nevar veikt ieguldījumus tādā citā dalībvalstī reģistrētā uzņēmumā, kurš minētajā teritorijā ražo, piegādā vai pārdod elektroenerģiju vai gāzi, vai tādā sabiedrībā, kura ietilpst tajā pašā grupā, kurā ietilpst šāds uzņēmums.

46

Treškārt, arī tādu darbību aizliegums, kuras var kaitēt sistēmas pārvaldībai, paredz kvalitatīvus ierobežojumus ieguldījumiem citās dalībvalstīs, jo tas tieši vai netieši izslēdz iespēju sabiedrībām, kas ietilpst tajā pašā grupā, kura ietilpst elektroenerģijas vai gāzes sadales sistēmas operators, kurš darbojas Nīderlandes teritorijā, ieguldīt uzņēmumos, kuri darbojas citās jomās, kas nav sistēmu pārvaldība.

47

Tādējādi šie aizliegumi ir kapitāla brīvas aprites ierobežojums LESD 63. panta izpratnē.

48

Līdz ar to uz pirmo un otro jautājumu jāatbild, ka LESD 345. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz tādu privatizācijas aizlieguma sistēmu kā pamatlietās, kura paredz, ka akcijām elektroenerģijas vai gāzes sadales sistēmas operatorā, kurš darbojas Nīderlandes teritorijā, tieši vai netieši jāpieder valsts tiesību aktos noteiktajām valsts iestādēm. Tomēr šī interpretācija nenozīmē, ka LESD 63. pants nav piemērojams tādām valsts tiesību normām kā pamatlietās, ar kurām tiek aizliegta elektroenerģijas vai gāzes sadales sistēmu operatoru privatizācija vai arī aizliegtas, pirmkārt, īpašuma vai kontroles saiknes starp sabiedrībām, kuras ietilpst tajā pašā grupā, kurā ietilpst elektroenerģijas vai gāzes sistēmas operators, kas darbojas Nīderlandes teritorijā, un sabiedrībām, kuras ietilpst tajā pašā grupā, kurā ietilpst uzņēmums, kurš šajā pašā teritorijā ražo, piegādā vai pārdod elektroenerģiju vai gāzi, kā arī, otrkārt, tādi šāda operatora un grupas, kurā tas ietilpst, darījumi, kuri var kaitēt attiecīgās sistēmas pārvaldībai.

49

Ar savu trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas uzzināt, vai mērķi cīnīties pret šķērssubsīdijām plašākā nozīmē, ieskaitot stratēģiskās informācijas apmaiņu, nodrošināt pārskatāmību elektroenerģijas un gāzes tirgū un novērst konkurences izkropļošanu ir tikai ekonomiskas intereses vai, gluži pretēji, primāri vispārējo interešu apsvērumi, kas var būt attaisnojums kapitāla brīvas aprites ierobežojumiem.

50

Tiesa ir atkārtoti atzinusi, ka kapitāla brīvu apriti var ierobežot tikai ar tādu valsts tiesisko regulējumu, kas ir pamatots ar kādu no LESD 65. pantā minētajiem apsvērumiem vai primāriem vispārējo interešu apsvērumiem Tiesas judikatūras nozīmē (skat. 2008. gada 14. februāra spriedumu lietā C‑247/06 Komisija/Spānija, 35. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Polija, 55. punkts).

51

Turklāt no pastāvīgās judikatūras izriet, ka tikai ekonomiska rakstura iemesli nevar veidot primārus vispārējo interešu apsvērumus, kas varētu pamatot Līgumos garantētās pamatbrīvības ierobežojumu (2003. gada 16. janvāra spriedums lietā C-388/01 Komisija/Itālija, Recueil, I-172. lpp., 22. punkts, un 2005. gada 17. marta spriedums lietā C-109/04 Kranemann, Krājums, I-2421. lpp., 34. punkts).

52

Tomēr Tiesa ir atzinusi, ka valsts tiesiskais regulējums var veidot attaisnotu pamatbrīvības ierobežojumu, ja to noteikuši ekonomiska rakstura apsvērumi, kuriem ir vispārējo interešu mērķis (šajā ziņā skat. 2008. gada 11. septembra spriedumu lietā C-141/07 Komisija/Vācija, Krājums, I-6935. lpp., 60. punkts un tajā minētā judikatūra).

53

Tā attiecībā uz privatizācijas aizliegumu, uz kuru attiecas LESD 345. pants, ir patiešām ticis nospriests, ka šī tiesību norma nevar attaisnot noteikumu par kapitāla brīvu apriti ierobežojumu (skat. iepriekš minēto 2010. gada 8. jūlija spriedumu lietā Komisija/Portugāle, 64. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Polija, 44. punkts). Tas tomēr nenozīmē, ka intereses, kas ir pamatā likumdevēja izvēlei attiecībā uz elektroenerģijas vai gāzes sadales sistēmas operatora valsts vai privātā īpašuma sistēmu, nevarētu tikt ņemtas vērā kā primāri vispārējo interešu apsvērumi.

54

Šajā ziņā jānorāda, ka, no vienas puses, situācijas pamatlietās un, no otras puses, situācijas lietās, kurās tika pasludināti šie spriedumi, nav salīdzināmas. Pamatlietās ir runa par absolūtu privatizācijas aizliegumu, savukārt lieta, kurā tika pasludināts iepriekš minētais 2010. gada 8. jūlija spriedums Komisija/Portugāle, attiecās uz ierobežojumiem, kuri izrietēja no priekšrocībām, kas papildināja dalībvalstu akcionāra statusu privatizētā uzņēmumā, un lieta, kurā tika pasludināts iepriekš minētais spriedums Komisija/Polija, attiecas uz ierobežojumiem ieguldījumiem atklātajos pensiju fondu ārvalstīs, kuri tomēr nekādā veidā neietekmēja šo fondu īpašumtiesību sistēmu.

55

Tādējādi iemesli, kas ir pamatā izvēlei attiecībā uz īpašumtiesību sistēmu valsts tiesību aktos, uz kuru attiecas LESD 345. pants, ir faktori, kas var tikt ņemti vērā kā apstākļi, kuri var attaisnot kapitāla brīvas aprites ierobežojumus. Tādējādi pamatlietās iesniedzējtiesai ir jāveic šāda pārbaude.

56

Attiecībā uz citiem aizliegumiem jāatzīst, pirmkārt, ka mērķi cīnīties pret šķērssubsīdijām plašākā nozīmē, ieskaitot stratēģiskās informācijas apmaiņu, nodrošināt pārskatāmību elektroenerģijas un gāzes tirgū un novērst konkurences izkropļošanu ir domāti, lai nodrošinātu neizkropļotu konkurenci elektroenerģijas un gāzes ražošanas, piegādes un pārdošanas tirgos Nīderlandes teritorijā, un, otrkārt, ka ar mērķi cīnīties pret šķērssubsīdijām turklāt ir gribēts nodrošināt pietiekamus ieguldījumus elektroenerģijas un gāzes sadales sistēmās.

57

Tādējādi jāpārliecinās, vai valsts pasākumi, par kuriem ir runa pamatlietās, ar šo mērķu starpniecību ir vērsti uz primāriem vispārējo interešu apsvērumiem.

58

Neizkropļota konkurence minētajos tirgos ir arī viens no LESD mērķiem, kura preambulā ir uzsvērts, ka ir nepieciešama saskaņota rīcība, lai nodrošinātu tostarp godīgu konkurenci, lai galu galā aizsargātu patērētājus. Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru patērētāju tiesību aizsardzība ir primārs vispārējo interešu apsvērums (2007. gada 13. septembra spriedums lietā C-260/04 Komisija/Itālija, Krājums, I-7083. lpp., 27. punkts; 2007. gada 29. novembra spriedums lietā C-393/05 Komisija/Austrija, Krājums, I-10195. lpp., 52. punkts, un 2010. gada 18. novembra spriedums lietā C-458/08 Komisija/Portugāle, Krājums, I-11599. lpp., 89. punkts).

59

Turpinājumā jānorāda, ka mērķis nodrošināt pietiekamus ieguldījumus elektroenerģijas un gāzes sadales sistēmās ir domāts, lai nodrošinātu enerģijas piegāžu drošību, kas ir mērķis, ko Tiesa arī ir atzinusi par primāru vispārējo interešu apsvērumu (1984. gada 10. jūlija spriedums lietā 72/83 Campus Oil u.c., Recueil, 2727. lpp., 34. un 35. punkts; 2002. gada 4. jūnija spriedums lietā C-503/99 Komisija/Beļģija, Recueil, I-4809. lpp., 46. punkts, kā arī iepriekš minētais 2005. gada 2. jūnija spriedums lietā Komisija/Itālija, 40. punkts).

60

Visbeidzot, kā norādīts šā sprieduma 18. un 20. punktā, aizliegums veidot grupas un tādu darbību aizliegums, kuras var kaitēt sistēmas pārvaldībai, tika ieviesti ar Likumu par sistēmu pārvaldības neatkarību, kurš savukārt tika pieņemts tostarp tāpēc, lai grozītu valsts tiesību normas, kuras tika pieņemtas, lai Nīderlandes tiesībās transponētu 2003. gada direktīvas. Konkrētāk, šie aizliegumi grozīja tiesību normas, kuras bija ieviestas, lai transponētu Direktīvas 2003/54 15. pantu un Direktīvas 2003/55 13. pantu.

61

No Direktīvas 2003/54 preambulas 4.–8. un 10. apsvēruma, kā arī no Direktīvas 2003/55 preambulas 4. un 6.–10. apsvēruma izriet, ka šīs direktīvas domātas tostarp, lai nodrošinātu atvērtu un pārskatāmu tirgu, nediskriminējošu un pārskatāmu ieeju sadales sistēmas operatora tīklam, kā arī godīgu konkurenci.

62

It īpaši no Direktīvas 2003/54 preambulas 8. apsvēruma un no Direktīvas 2003/55 preambulas 10. apsvēruma izriet, ka, pirmkārt, dalībvalstis izstrādā pasākumus šo mērķu sasniegšanai. Otrkārt, šie preambulu apsvērumi uzsver Savienības likumdevēja vēlmi panākt, lai sadales sistēmu operatoriem būtu efektīvas lēmējtiesības attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi tīklu uzturēšanai, ekspluatācijai un attīstībai.

63

Turklāt Direktīvas 2003/54 preambulas 23. apsvērumā un Direktīvas 2003/55 preambulas 23. apsvērumā norādīts, ka vajadzīgās tīkla infrastruktūras uzturēšana un izveide ir būtiskas, lai nodrošinātu stabilu elektroenerģijas un gāzes apgādi.

64

No tā izriet, ka, pat ja aizliegums veidot grupas un tādu darbību aizliegums, kuras var kaitēt sistēmas pārvaldībai, minētajās direktīvās nav pieprasīts, Nīderlandes Karaliste, nosakot šos pasākumus, ir rīkojusies, lai sasniegtu 2003. gada direktīvās paredzētos mērķus.

65

Šo secinājumu apstiprina Direktīva 2009/72 un 2009/73, kuras arī ir vērstas uz šo pašu mērķu sasniegšanu, kā izriet gan no Direktīvas 2009/72 preambulas 3., 4., 9.–12., 15., 25. un 44. apsvēruma, gan no Direktīvas 2009/73 preambulas 3., 4., 6.–13., 22. un 40. apsvēruma. It īpaši Direktīvas 2009/72 preambulas 4., 9., 11., 15., 25., 26. un 44. apsvērums, kā arī Direktīvas 2009/73 preambulas 4., 6., 8., 12., 22., 25. un 40. apsvērums parāda Savienības likumdevēja vēlmi nodrošināt nediskriminējošu piekļuvi elektroenerģijas vai gāzes sadales sistēmām, kā arī tirgu pārskatāmību, novērst šķērssubsīdijas, nodrošināt pietiekamus ieguldījumus sistēmās, lai nodrošinātu stabilu elektroenerģijas un gāzes apgādi, kā arī novērstu apmaiņu ar konfidenciālu informāciju starp sistēmas operatoriem un ražošanas un piegādes uzņēmumiem.

66

Tādējādi iesniedzējtiesas minētie mērķi kā primāri vispārējo interešu apsvērumi principā var attaisnot konstatētos pamatbrīvību ierobežojumus.

67

Tomēr attiecīgajiem ierobežojumiem ir jābūt piemērotiem izvirzīto mērķu sasniegšanai un tie nedrīkst pārsniegt šo mērķu sasniegšanai nepieciešamo (2007. gada 11. oktobra spriedums lietā C-451/05 ELISA, Krājums, I-8251. lpp., 82. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/Polija, 58. punkts), par ko ir jāpārliecinās iesniedzējtiesai.

68

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz trešo jautājumu ir jāatbild šādi:

69

Attiecībā uz pamatlietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav pamatlietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež: