—

TRLIS 12. panta 5. punkts, to aplūkojot kopumā ar Spānijas nodokļu sistēmu, neradot ekonomisku priekšrocību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Turklāt, tā kā apstrīdētais pasākums esot vispārīga rakstura, atbilstoši pašas Komisijas doktrīnai un Kopienu judikatūrai nevarot secināt, ka tas de facto būtu selektīvs.

—

Lēmumā neesot sniegts LESD 296. pantā prasītais pamatojums, jo Komisija tajā nav nedz rūpīgi un objektīvi izvērtējusi visu būtisko informāciju, nedz pietiekami pamatojusi lēmumā secināto. Konkrēti, uzmanību piesaistot nepietiekamais pamatojums vērtējumam par to, vai pastāv vai nepastāv juridiski šķēršļi uzņēmumu pārrobežu apvienošanās darījumiem.

—

Ņemot vērā nodokļu nesaskaņotību ES līmenī, finanšu nemateriālās vērtības amortizācija nodokļu vajadzībām esot paredzēta, lai novērstu šķēršļus pārrobežu ieguldījumiem, jo ar to tiek novērstas uzņēmumu pārrobežu apvienošanās darījumu šķēršļu izraisītās kaitīgās sekas un paredzēta vienāda attieksme pret uzņēmumu pārrobežu un pašmāju apvienošanos nodokļu ziņā, tādējādi nodrošinot, ka par šādiem darījumiem pieņemti lēmumi tiek balstīti nevis uz fiskāliem apsvērumiem, bet gan tikai un vienīgi uz saimnieciskiem apsvērumiem.

—

Lēmums par līdzdalības iegādi ārpus Eiropas Savienības joprojām neesot bijis pieņemts, jo pirmajā lēmumā par līdzdalības iegādi Eiropas Savienībā bija īpaši norādīts, ka ārpus Kopienas joprojām var pastāvēt juridiski šķēršļi pārrobežu uzņēmējdarbības apvienošanai, kas nozīmē, ka šie darījumi tiek veikti citādākā tiesiskajā un faktiskajā situācijā nekā Kopienas iekšienē veiktie darījumi. Tādēļ pirmais lēmums noteiktiem uzņēmumiem esot radījis tiesisku paļāvību uz Spānijas tiesisko regulējumu, vēl jo vairāk tāpēc, ka esot bijis zināms par faktisku nespēju ārkārtīgi lielā vairākumā tiesību sistēmu īstenot uzņēmumu starptautisku apvienošanos ārpus Eiropas Savienības.