1

2007. gada 1. oktobrī prasītāja, Golden Balls Ltd, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).

2

Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “GOLDEN BALLS”.

3

Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 16., 21. un 24. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:

4

2008. gada 18. februārī Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 8/2008.

5

2008. gada 16. maijā persona, kas iestājusies lietā – Intra‑Presse –, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 41. pants), iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz precēm, kas minētas iepriekš 3. punktā.

6

Iebildumi bija pamatoti tostarp ar agrāku Kopienas vārdisku preču zīmi “BALLON D’OR”, kuras reģistrācijas pieteikums iesniegts 2004. gada 24. decembrī un kura reģistrēta 2006. gada 7. novembrī ar Nr. 4226148, tai apzīmējot preces un pakalpojumus, kas ietilpst 9., 14., 16., 18., 25., 28., 38. un 41. klasē un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:

7

Izvirzītie iebildumi bija pamatoti ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 8. panta 5. punktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 8. panta 5. punkts).

8

Iebildumu nodaļa 2010. gada 19. maijā pilnībā noraidīja iebildumus. Ar konfliktējošajiem apzīmējumiem aptvertās preces un pakalpojumi esot daļēji identiski un daļēji atšķirīgi. Apzīmējumi daļēji no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa esot vizuāli un fonētiski atšķirīgi un konceptuāli nedaudz līdzīgi. Tā kā apzīmējumi kopumā esot atšķirīgi, starp apzīmējumiem nepastāvot sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Runājot par pamatu, kas attiecas uz agrākās preču zīmes reputāciju, tā kā apzīmējumi ir atšķirīgi, Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts neesot piemērojams.

9

2010. gada 15. jūlijā persona, kas iestājusies lietā, saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.

10

Ar 2011. gada 26. maija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju pirmā padome apelācijas sūdzību daļēji apmierināja, proti, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 16. klasē, un apelācijas sūdzību daļēji noraidīja, proti, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 21. un 24. klasē. It īpaši tā uzskatīja, ka:

11

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

12

Replikas rakstā, kas iesniegts saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 135. panta 3. punktu, prasītāja Vispārējai tiesai turklāt izvirza prasījumu “noraidīt” personas, kas iestājusies lietā, “atbildes rakstu”, kas iesniegts saskaņā ar minētā reglamenta 134. panta 3. punktu.

13

ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

14

Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

15

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu. Turklāt prasības atcelt tiesību aktu, kas celta atbilstoši Reglamenta 134. panta 3. punktam, pamatojumam, persona, kas iestājusies lietā, izvirza vienu vienīgu pamatu saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta, 64. panta 1. punkta un 76. panta 1. punkta pārkāpumu.

16

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.

17

Būtībā prasītāja apstrīd Apelāciju padomes konstatējumu, saskaņā ar kuru starp konfliktējošajiem apzīmējumiem attiecībā uz 16. klasē ietilpstošajām precēm pastāv sajaukšanas iespēja. It īpaši tā apstrīd Apelāciju padomes apstrīdētajā lēmumā norādīto konfliktējošo apzīmējumu konceptuālo un vispārējo līdzību.

18

ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas izvirzītā pamata pamatotību un apgalvo sajaukšanas iespējas starp konfliktējošajiem apzīmējumiem esamību attiecībā uz identiskajām 16. klasē ietilpstošajām precēm.

19

Vispārējā tiesa atgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, reģistrācijai pieteikto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības ar agrāko preču zīmi dēļ un preču vai pakalpojumu, ko apzīmē abas preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kurā ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja. Sajaukšanas iespēja aptver asociācijas iespēju ar agrāko preču zīmi.

20

Kā ir atzīts pastāvīgajā judikatūrā, sajaukšanas iespēja iepriekš minētās normas izpratnē ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi nāk no viena un tā paša uzņēmuma vai no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver apzīmējumus un attiecīgās preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus faktorus, kam ir nozīme konkrētajā lietā, it īpaši apzīmējumu līdzības un aptverto preču vai pakalpojumu līdzības savstarpējo saistību (skat. Vispārējās tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T-162/01 Laboratorios RTB/ITSB - Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil, II-2821. lpp., 30.–33. punkts un tajos minētā judikatūra).

21

Lai piemērotu Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, sajaukšanas iespējas priekšnoteikums ir vienlaicīgs konfliktējošo preču zīmju identiskums vai līdzība, kā arī ar tām aptverto preču vai pakalpojumu identiskums vai līdzība. Šie nosacījumi ir kumulatīvi (skat. Vispārējās tiesas 2009. gada 22. janvāra spriedumu lietā T-316/07 Commercy/ITSB - easyGroup IP Licensing (“easyHotel”), Krājums, II-43. lpp., 42. punkts un tajā minētā judikatūra).

22

Sajaukšanas iespējas no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa vērtējums ir atkarīgs no daudziem faktoriem un ir jāveic visaptveroši, ņemot vērā visus izskatāmās lietas nozīmīgos faktorus. Šis sajaukšanas iespējas visaptverošais vērtējums saistībā ar attiecīgo preču zīmju vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību ir jābalsta uz to kopējo radīto iespaidu, ņemot vērā it īpaši to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus (skat. Tiesas 2007. gada 12. jūnija spriedumu lietā C-334/05 P ITSB/Shaker, Krājums, I-4529. lpp., 34. un 35. punkts, un 2009. gada 3. septembra spriedumu lietā C-498/07 P Aceites del Sur-Coosur/Koipe, Krājums, I-7371. lpp., 59. un 60. punkts un tajos minētā judikatūra). Turklāt tas nozīmē noteiktu savstarpējo saistību starp vērā ņemtajiem faktoriem tādējādi, ka nelielu līdzības pakāpi starp aptvertajām precēm un pakalpojumiem var atsvērt augsta līdzības pakāpe starp preču zīmēm un otrādi (Tiesas 2008. gada 17. aprīļa spriedums lietā C‑108/07 P Ferrero Deutschland/ITSB, Krājumā nav publicēts, 44. un 45. punkts, un iepriekš 21. punktā minētais spriedums lietā “easyHotel”, 41. punkts).

23

Kā tas ir atzīts judikatūrā, vērtējot sajaukšanas iespēju visaptveroši, ir jāņem vērā attiecīgās preču vai pakalpojumu kategorijas samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs. Tāpat arī jāņem vērā apstāklis, ka vidusmēra patērētāja uzmanības pakāpe var mainīties atkarībā no konkrēto preču vai pakalpojumu kategorijas (skat. Vispārējās tiesas 2007. gada 13. februāra spriedumu lietā T-256/04 Mundipharma/ITSB - Altana Pharma (“RESPICUR”), Krājums, II-449. lpp., 42. punkts un tajā minētā judikatūra).

24

Šajā ziņā prasītāja iebilst, ka Apelāciju padome konkrētās sabiedrības daļas uzmanības līmeni ir noteikusi zemāku par ierasto tās uzmanības līmeni, lai gan tai būtu bijis jāatsaucas uz ierasto uzmanības līmeni.

25

Ir jāsecina, kā to dara arī ITSB un persona, kas iestājusies lietā, ka šis iebildums ir balstīts uz prasītājas veiktu apstrīdētā lēmuma kļūdainu interpretāciju.

26

Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 12. punktā norādīja, ka konkrēto sabiedrības daļu attiecībā uz precēm, kas ietilpst 16., 21. un 24. klasē, veidojot samērā informēti, uzmanīgi un apdomīgi vidusmēra patērētāji un ka dažas preces, proti, 16. klasē ietilpstošie “mākslinieku piederumi”, kā arī 21. klasē ietilpstošie “materiāli suku izstrādājumiem” un “neapstrādātais vai daļēji apstrādātais stikls”, ir paredzēti arī profesionāļiem. Turpinājumā tā, kā tas ir atzīts arī judikatūrā, konstatēja, ka gadījumā, ja konkrēto sabiedrības daļu veidotu gan vidusmēra patērētāji, gan profesionāļi, sajaukšanas iespēja būtu jāizvērtē, ņemot vērā to sabiedrības daļu, kuras uzmanības līmenis ir zemāks, proti, Savienības vidusmēra patērētājus, nevis profesionāļus (Vispārējās tiesas 2011. gada 15. februāra spriedums lietā T‑213/09 Yorma’s/ITSB – Norma Lebensmittelfilialbetrieb (“YORMA’S”), Krājumā nav publicēts, 25. punkts).

27

Tādējādi Apelāciju padome patiesībā un pamatoti uzskatīja, ka konkrēto sabiedrības daļu šajā gadījumā veidojot samērā informēti, uzmanīgi un apdomīgi Savienības vidusmēra patērētāji. Tātad pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, Apelāciju padome ir balstījusies uz sabiedrības daļu, kurai ir ierasts uzmanības līmenis.

28

Līdz ar to ir jākonstatē, ka Apelāciju padomes vērtējums attiecībā uz konkrēto sabiedrības daļu un tās uzmanības līmeni nav kļūdains.

29

Kā tas ir atzīts pastāvīgajā judikatūrā, lai izvērtētu attiecīgo preču vai pakalpojumu līdzību, ir jāņem vērā visi atbilstošie faktori, kas raksturo saikni starp šīm precēm un pakalpojumiem. Šie faktori it īpaši ietver to raksturu, funkcionālo uzdevumu, izmantošanu, kā arī to konkurējošo vai papildinošo raksturu. Var tikt ņemti vērā arī citi faktori, tādi kā attiecīgo preču izplatīšanas kanāli (skat. Vispārējās tiesas 2007. gada 11. jūlija spriedumu lietā T-443/05 El Corte Inglés/ITSB - Bolaños Sabri (“PiraÑAM diseño original Juan Bolaños”), Krājums, II-2579. lpp., 37. punkts un tajā minētā judikatūra).

30

Apstrīdētajā lēmumā Apelāciju padome attiecībā uz ar konfliktējošajiem apzīmējumiem aptverto preču salīdzinājumu ir piekritusi Iebildumu nodaļas vērtējumam, ko lietas dalībnieki turklāt neapstrīdēja. Tādējādi ar konfliktējošajiem apzīmējumiem aptvertās preces, kas ietilpst 16. klasē, esot identiskas, bet tās preces, kas ietilpst 21. un 24. klasē, esot atšķirīgas (apstrīdētā lēmuma 13.–16. punkts).

31

Izskatāmajā lietā lietas dalībnieki neapstrīd Apelāciju padomes secinājumu attiecībā uz preču salīdzinājumu, it īpaši runājot par precēm, kas ietilpst attiecīgajā 16. klasē. Līdz ar to, tā kā turklāt neviens no lietas materiālu dokumentiem neļauj šo vērtējumu apšaubīt, tas ir jāatstāj spēkā.

32

Judikatūrā ir atzīts, ka divas preču zīmes ir līdzīgas, ja no konkrētās sabiedrības viedokļa tās vismaz daļēji sakrīt no viena vai vairāku būtisku aspektu viedokļa (Vispārējās tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T-6/01 Matratzen Concord/ITSB - Hukla Germany (“MATRATZEN”), Recueil, II-4335. lpp., 30. punkts; apstiprināts ar Tiesas 2004. gada 28. aprīļa rīkojumu lietā C-3/03 P Matratzen Concord/ITSB, Recueil, I-3657. lpp.). Kā ir konstatēts judikatūrā, būtiski ir vizuālie, fonētiskie un konceptuālie aspekti (šajā ziņā skat. Tiesas 1997. gada 11. novembra spriedumu lietā C-251/95 SABEL, Recueil, I-6191. lpp., 23. punkts, un 1999. gada 22. jūnija spriedumu lietā C-342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I-3819. lpp., 25. punkts).

33

Ar konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko vai konceptuālo līdzību saistītās sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābalstās uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus. Minētajā sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā noteicošā loma ir preču zīmju uztverei, kāda piemīt attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājam. Šajā ziņā vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kā vienu veselumu un neanalizē tās dažādās sastāvdaļas (skat. iepriekš 22. punktā minēto spriedumu lietā ITSB/Shaker, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).

34

Izskatāmajā lietā Apelāciju padome, piekrītot Iebildumu nodaļas apsvērumiem, konfliktējošos apzīmējumus no vizuālā un fonētiskā viedokļa uzskatīja par atšķirīgiem (apstrīdētā lēmuma 18. punkts). Tomēr no konceptuālā viedokļa konfliktējošie apzīmējumi esot identiski vai vismaz stipri līdzīgi (apstrīdētā lēmuma 22. punkts). Vārdi “golden” un “balls” ietilpstot angļu valodas pamata vārdu krājumā, kuru zina liela daļa konkrētās sabiedrības daļas un tiekot saprasti kā tādi, kas norāda uz “zelta krāsas bumbu” vai arī “zelta bumbu” vai “bumbu no zelta” (apstrīdētā lēmuma 21. punkts).

35

Prasītāja apstiprina vizuālās un fonētiskās līdzības starp konfliktējošajiem apzīmējumiem neesamību, bet tā apstrīd konceptuālo līdzību, kuru Apelāciju padome ir konstatējusi apstrīdētajā lēmumā. Pēc tās domām, pat neuzmanīgāka vai neinformētāka persona reģistrācijai pieteikto preču zīmi uztvertu kā angļu valodā esošu un agrāko preču zīmi kā franču valodā esošu. Šī būtiskā atšķirība nodrošinot, ka nekādā gadījumā viena preču zīme nevarētu tikt sajaukta ar otru. Turklāt konfliktējošie apzīmējumi neesot nedz transliterācija, nedz precīzs tulkojums attiecīgi no vienas valodas uz otru. Tādējādi vispirms jau angļu valodas vārds “balls” esot daudzskaitlī un liekot domāt par vairākām bumbām, turpretī franču valodas vārds “ballon” esot vienskaitlī un liekot domāt tikai par vienu bumbu. Turklāt franču valodas vārds “ballon”, kas varētu nozīmēt arī “dirižabli”, neesot precīzi atbilstošs angļu valodas vārdam “ball” un apzīmējumi neesot identiski. Visbeidzot, agrākā preču zīme “BALLON D’OR” angļu valodā būtu tulkojama kā “balloon of gold” vai “ball of gold”, nevis “golden ball”.

36

ITSB un persona, kas iestājusies lietā, neapstrīd vizuālās un fonētiskās atšķirības starp konfliktējošajiem apzīmējumiem, bet pretēji prasītājai apgalvo, ka konfliktējošie apzīmējumi ir identiski vai gandrīz identiski no konceptuālā viedokļa un šie apzīmējumi ir kopumā līdzīgi.

37

Vispārējā tiesa konstatē, ka Apelāciju padomes vērtējums attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālo salīdzinājumu un konceptuālo salīdzinājumu, ko lietas dalībnieki turklāt nav apstrīdējuši, ir pareizs.

38

No vizuālā viedokļa konfliktējošajiem apzīmējumiem kopīga ir tikai burtu grupa “ball”, kas agrākās prešu zīmes apzīmējumā ir izvietota sākumā, bet reģistrācijai pieteiktās preču zīmes apzīmējumā – beigās. Pārējā daļā minētie apzīmējumi vizuāli atšķiras. Papildus burtu grupai “ball” agrākajā preču zīmē ir ietverta burtu grupa “on” un apzīmējuma beigās elements “d’or”, bet reģistrācijai pieteiktā preču zīme sākas ar elementu “golden” un beidzas ar burtu “s”. Līdz ar to konfliktējošie apzīmējumi kopumā ir vizuāli atšķirīgi.

39

No fonētiskā viedokļa konfliktējošie apzīmējumi ir izrunājami pilnīgi atšķirīgi, dažādās valodās, un tātad arī no šī viedokļa tie ir atšķirīgi.

40

Līdz ar to ir jāapstiprina Apelāciju padomes vērtējums, saskaņā ar kuru konfliktējošie apzīmējumi ir vizuāli un fonētiski atšķirīgi.

41

Turpinājumā, runājot par Apelāciju padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru konfliktējošie apzīmējumi ir konceptuāli identiski vai vismaz stipri līdzīgi, Vispārējā tiesa vispirms norāda, ka minētie apzīmējumi – objektīvi un neņemot vērā noteiktas sīkas atšķirības (skat. turpmāk 47. punktu) – noteikti principā atgādina vienu un to pašu semantisko saturu vai vienu un to pašu domu, proti, zelta krāsas “balonu” [bumbu] vai zelta krāsas vai zelta bumbu. Šajā kontekstā ir jāsecina, ka prasītāja, atbildot uz Vispārējās tiesas tiesas sēdē uzdoto jautājumu, nevarēja minēt nevienu citu vārdu salikuma “ballon d’or” tulkojuma angļu avīzēs piemēru kā vārdu salikumu “golden ball”.

42

Tomēr, lai izvērtētu konceptuālo līdzību no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa, it īpaši vidusmēra angliski un franciski runājošās sabiedrības daļas viedokļa, pienācīgi ir jāņem vērā, ka agrākā preču zīme ir franču valodā, turpretī reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir angļu valodā, un tādējādi konfliktējošie apzīmējumi ir atšķirīgi no valodas, kas ļauj piekļūt to attiecīgajām konceptuālajām izpratnēm, viedokļa.

43

Šajā ziņā valodnieciskā atšķirība starp apzīmējumiem, pretēji tam, ko, šķiet, apgalvo prasītāja, nevar automātiski būt pietiekama, lai izslēgtu konceptuālās līdzības esamību no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa. Tomēr, tā kā patērētājam domās ir jāveic tulkojums, tostarp atkarībā no konkrētās sabiedrības daļas valodu zināšanām un attiecīgo valodu, kā arī pašu izmantoto vārdu attiecīgajos apzīmējumos radniecīguma pakāpes, šāda atšķirība, augstākais, var būt šķērslis tūlītējai to konceptuālajai pielīdzināšanai konkrētās sabiedrības daļas uztverē (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2011. gada 28. jūnija spriedumu lietā T‑471/09 Oetker Nahrungsmittel/ITSB – Bonfait (“Buonfatti”), Krājumā nav publicēts, 82. punkts, un 2012. gada 26. septembra spriedumu lietā T‑265/09 Serrano Aranda/ITSB – Burg Groep (“LE LANCIER”), 66. punkts).

44

Šādos apstākļos ir jāsecina, ka izskatāmajā lietā nav pierādīts, ka konkrētā sabiedrības daļa, proti, liela Savienības sabiedrības daļa, tostarp franciski runājošā sabiedrības daļa, kas saprot agrāko preču zīmi veidojošo vārdu salikumu “ballon d’or” franču valodā, tūlīt saprot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes, ko veido vārdi “golden” un “balls”, nozīmi.

45

Pat pieņemot, kā to dara Apelāciju padome, ka vārdi “golden” un “ball” ietilpst angļu valodas pamata vārdu krājumā un ka līdz ar to tie paši par sevi vidusmēra patērētājam, tostarp franciski runājošam vidusmēra patērētājam, ir saprotami, tas nenozīmē, ka šis patērētājs, kam parasti – par ko lietas dalībnieki nestrīdas – ir nelielas angļu valodas zināšanas, šos vārdus to specifiskajā kombinācijā “golden balls” spontāni sapratīs kā vārdu salikuma franču valodā “ballon d’or”, kas veido agrāko preču zīmi, tulkojumu angļu valodā.

46

Šajā ziņā ir jānorāda uz šādai tūlītējai konceptuālai pielīdzināšanai pretrunā esošām atšķirībām starp konfliktējošajiem apzīmējumiem.

47

Pirmkārt, tā kā prasītāja norāda, ka apzīmējums “GOLDEN BALLS” nav precīzs apzīmējuma “BALLON D’OR” tulkojums, jo franču valodas vārds “ballon” nav precīzi angļu valodas vārdam “ball” atbilstošs, un ka franču valodas vārdu salikums “ballon d’or” angļu valodā pareizi ir tulkojams drīzāk kā vārdu salikums “gold ball” vai “ball of gold”, nevis kā vārdu salikums “golden ball”, ir jāuzskata – kā to dara arī ITSB un persona, kas iestājusies lietā –, ka šīs tulkojuma neprecizitātes, pat pieņemot, ka tādas pastāv, nav nozīmīgas, jo konkrētā sabiedrības daļa, it īpaši franciski runājošais patērētājs, kuram ir nelielas angļu valodas zināšanas, šādus valodnieciskus smalkumus neuztver. Tomēr Vispārējā tiesa uzskata, ka pretēji Apelāciju padomes vērtējumam tas tā nav attiecībā uz faktu, ka apzīmējums “GOLDEN BALLS” no apzīmējuma “BALLON D’OR” atšķiras ar daudzskaitļa izmantošanu. Runa ir par samērā nozīmīgu gramatikas pamatelementu, kuru var zināt un uztvert arī franciski runājošā sabiedrības daļa, vēl jo vairāk tādēļ, ka vārdu daudzskaitlis, kā to pamatoti norādījusi prasītāja, angļu un franču valodā ir veidojams vienādi. Tādējādi vidusmēra patērētājs, tostarp franciski runājošs vidusmēra patērētājs, kuram, kā apgalvo ITSB un persona, kas iestājusies lietā, ir vājas angļu valodas zināšanas, bet pietiekamas, lai saprastu vārdus “golden” un “balls”, ievēros arī daudzskaitļa lietojumu.

48

Otrkārt, ir jānorāda uz atšķirīgo elementu “golden” un “d’or” novietojumu attiecīgi apzīmējuma sākumā pirmajā gadījumā un apzīmējuma beigās otrajā gadījumā, kā arī pilnīgi atšķirīgo angļu valodas vārda “gold”, uz kuru norāda pirmais elements, un franču valodas vārda “or”, uz kuru norāda otrais elements, izcelsmi. Ir skaidrs, ka, lai gan šīs atšķirības rada tikai nenozīmīgus šķēršļus minētā angļu valodas vārda tulkojumam uz franču valodu un minētā franču valodas vārda tulkojumam uz angļu valodu, tomēr šīs atšķirības gan vidēji uzmanīgam franciski runājošam patērētājam, gan vidēji uzmanīgam angliski runājošam patērētājam var traucēt spontānai apslēptās līdzīgo konfliktējošo apzīmējumu nozīmes uztverei.

49

Tādējādi, pat pieņemot, ka franciski runājošajiem patērētājiem principā būtu pietiekamas angļu valodas zināšanas, lai saprastu vārdu salikuma “golden balls” nozīmi, un tie, neraugoties uz to, ka runa ir par vienkāršu ar plaša patēriņa precēm saistītu pirkuma darbību, sāktu tulkot minēto apzīmējumu, lai to pielīdzinātu pakārtotai preču zīmes “BALLON D’OR” nozīmei, šķiet neticami, ka attiecīgajam vidusmēra patērētājam šādas analīzes rezultāts prātā ienāktu spontāni (šajā ziņā skat. iepriekš 43. punktā minēto spriedumu lietā “Buonfatti”, 82. punkts).

50

Līdz ar to ir jāsecina, ka Apelāciju padome kļūdaini ir uzskatījusi, ka konfliktējošie apzīmējumi ir stipri līdzīgi vai identiski no konceptuāla viedokļa. Minētajiem apzīmējumiem no konkrētās sabiedrības daļas, tostarp no franciski runājošās samērā informētās un uzmanīgās sabiedrības daļas, viedokļa, augstākais, ir neliela, vai pat ļoti neliela konceptuālās līdzības pakāpe.

51

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ir jāsecina, ka izskatāmajā lietā starp aplūkotajiem apzīmējumiem nav nekādas vizuālās vai fonētiskās līdzības un tiem, augstākais, ir neliela konceptuālā līdzība, kas liek iepriekš veikt tulkojumu.

52

Līdz ar to visaptveroši ir jāizvērtē, vai izskatāmajā lietā ar šo konceptuālo līdzību ir pietiekami, lai, kā to norādījusi Apelāciju padome, rastos sajaukšanas iespēja (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2005. gada 9. marta spriedumu lietā T-33/03 Osotspa/ITSB - Distribution & Marketing (“Hai”), Krājums, II-763. lpp., 62. punkts, un 2012. gada 13. jūnija spriedumu lietā T‑534/10 Organismos Kypriakis Galaktokomikis Viomichanias/ITSB – Garmo (“HELLIM”), 43. punkts).

53

Pirmkārt, ir jāatgādina, ka sajaukšanas iespēja, kā tas ir atzīts pastāvīgajā judikatūrā, ir jo lielāka, jo nozīmīgāka izrādās agrākās preču zīmes atšķirtspēja. Līdz ar to nevar tikt izslēgts, ka konceptuālā līdzība, kas rodas tādēļ, ka abām preču zīmēm izmantoti apzīmējumi, kuri ir saskanīgi to semantiskā satura dēļ, var radīt sajaukšanas iespēju gadījumā, ja agrākai preču zīmei ir īpaša atšķirtspēja, vai nu tās rakstura dēļ, vai tādēļ, ka tā ir atpazīstama tirgū (iepriekš 32. punktā minētais spriedums lietāSABEL, 24. punkts, un Vispārējās tiesas 2004. gada 18. februāra spriedums lietā T-10/03 Koubi/ITSB - Flabesa (“CONFORFLEX”), Receuil, II-719. lpp., 50. punkts; skat. iepriekš 52. punktā minēto spriedumu lietā “Hai”, 56. punkts un tajā minētā judikatūra).

54

Otrkārt un kā tas ir atzīts šajā pašā judikatūrā, gadījumā, kad agrākā preču zīme nav īpaši pazīstama un to veido apzīmējums, kas ietver neizteiksmīgus iztēles elementus, vienkārša preču zīmju konceptuālā līdzība nav pietiekama, lai radītu sajaukšanas iespēju (iepriekš 32. punktā minētais spriedums lietā SABEL, 25. punkts, un iepriekš 52. punktā minētais spriedums lietā “Hai”, 55. punkts).

55

Apstrīdētā lēmuma 31. un 32. punktā Apelāciju padome uzskatīja, ka attiecīgo preču identiskums kopā ar konceptuālo identiskumu vai ļoti stipru līdzību var atsvērt vizuālās un fonētiskās atšķirības un ka līdz ar to starp konfliktējošajiem apzīmējumiem attiecībā uz identiskajām, ar agrāko preču zīmi aptvertajām 16. klasē ietilpstošajām precēm pastāv sajaukšanas vai asociēšanas iespēja Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Šajā ziņā, vēršot uzmanību uz to, ka persona, kas iestājusies lietā, lai pierādītu preču zīmes “BALLON D’OR” reputāciju saistībā ar “sporta sacensībām”, ir iesniegusi diezgan iespaidīgu daudzumu dokumentu, Apelāciju padome konstatēja, ka sajaukšanas iespējas analīzes minētās tiesību normas izpratnē ietvaros preču zīmes reputācija un, vēl jo vairāk, atšķirtspēja tiekot ņemtas vērā tikai tad, ja attiecībā uz konkrētajām precēm ir pierādīta minētā reputācija (apstrīdētā lēmuma 27. un 28. punkts).

56

Prasītāja apstrīd sajaukšanas iespējas starp konfliktējošajiem apzīmējumiem esamību. Tā it īpaši norāda uz agrākās preču zīmes ierasto atšķirtspēju attiecībā uz 16. klasē ietilpstošajām precēm un apstrīd konfliktējošo apzīmējumu konceptuālo identiskumu vai stipro līdzību.

57

ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus. Persona, kas iestājusies lietā, turklāt norāda uz agrākās preču zīmes augsto atšķirtspēju un reputāciju.

58

Runājot par sajaukšanas iespējas visaptverošo vērtējumu, Vispārējā tiesa pirmām kārtām norāda, ka attiecīgie apzīmējumi, kā jau tika nospriests iepriekš 50. un 51. punktā, nav konceptuāli identiski vai ļoti stipri līdzīgi, bet tie, augstākais, ir nedaudz līdzīgi. Tādējādi pretēji tam, kā Apelāciju padome uzskatījusi apstrīdētā lēmuma 31. punktā, ir jānorāda, ka, pat ņemot vērā attiecīgo preču identiskumu, tā kā šī nelielā vai pat ļoti nelielā konceptuālā līdzība prasa iepriekš veikt tulkojumu, tā nevar būt pietiekama, lai atsvērtu pastāvošās vizuālās un fonētiskās atšķirības.

59

Ir skaidrs, ka šajā kontekstā no pastāvīgās judikatūras, kā tas tika atgādināts iepriekš 53. un 54. punktā, izriet, ka nevar tikt izslēgts, ka vienkārša konceptuālā līdzība starp divām preču zīmēm preču līdzības gadījumā var radīt sajaukšanas iespēju, tomēr ar nosacījumu, ka agrākajai preču zīmei ir augsta atšķirtspēja. Atliek konstatēt, ka šāda īpaša preču zīmes “BALLON D’OR” atšķirtspēja attiecībā uz konkrētajām precēm izskatāmajā lietā nav tikusi pierādīta. Turklāt, pat pieņemot, ka šai preču zīmei būtu augsta atšķirtspēja, un ņemot vērā attiecīgo preču identisko raksturu, ļoti nelielā konceptuālā līdzība, kas prasa iepriekš veikt tulkojumu, izskatāmās lietas apstākļos nevar būt pietiekama, lai pati par sevi radītu sajaukšanas iespēju mērķsabiedrības uztverē (iepriekš 52. punktā minētais spriedums lietā “Hai”, 61., 64. un 65. punkts).

60

Tātad ir jākonstatē, ka Apelāciju padome kļūdaini ir secinājusi, ka no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa attiecībā uz ar konfliktējošajiem apzīmējumiem aptvertajām 16. klasē ietilpstošajām identiskajām precēm pastāv sajaukšanas iespēja. Dažādo konfliktējošo apzīmējumu valodu dēļ starp tiem ir radusies acīmredzama atšķirība tādējādi, ka vidusmēra patērētājs, kā tas tika norādīts iepriekš 44.–48. punktā, bez intelektuālā tulkošanas procesa īstenošanas tūlītēji tos nesaistīs (šajā ziņā skat. iepriekš 43. punktā minēto spriedumu lietā “Buonfatti”, 87. punkts).

61

Līdz ar to ir jāsecina, ka apstrīdētais lēmums attiecībā uz pirmo tā rezolutīvās daļas punktu, ciktāl ar to ir atcelts Iebildumu nodaļas lēmums un apmierināti iebildumi saistībā ar precēm, kas ir aptvertas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi [un] kas ietilpst 16. klasē, ir jāatceļ Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpuma dēļ.

62

Persona, kas iestājusies lietā, ir izteikusi lūgumu, pamatojoties uz Reglamenta 134. panta 3. punktu.

63

Pamatojot prasību atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar tā rezolutīvās daļas otro punktu ir noraidīti iebildumi attiecībā uz ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertajām precēm, kas ietilpst 21. un 24. klasē, persona, kas iestājusies lietā, būtībā izvirza neatkarīgu pamatu, kas saistīts Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta, 64. panta 1. punkta un 76. panta 1. punkta pārkāpumu. Pēc tās domām, Apelāciju padomei pamats, kas saistīts ar minētās regulas 8. panta 5. punkta pārkāpumu, būtu bijis jāizvērtē saistībā ar šīm 21. un 24. klasē ietilpstošajām precēm. Runa esot par būtisku formas prasību pārkāpumu, kā arī kļūdu tiesību piemērošanā.

64

Prasītāja apstrīd personas, kas iestājusies lietā, argumentus. Apelāciju padome pamatoti esot uzskatījusi, ka nav jālemj par personas, kas iestājusies lietā, izvirzīto argumentu saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu, jo šis arguments esot acīmredzami nepamatots.

65

ITSB, kas nav izmantojis iespēju iesniegt procesuālo rakstu, lai atbildētu uz prasījumiem un pamatiem, ko persona, kas iestājusies lietā, pamatojoties uz Reglamenta 134. panta 3. punktu, pirmo reizi izvirzījusi atbildes rakstā, tiesas sēdē būtībā ir piekritis, ka tas, ka Apelāciju padome nav lēmusi par pamatu, kas saistīts ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta pārkāpumu, ir būtisku formas prasību pārkāpums.

66

Vispārējā tiesa konstatē, ka ar savu prasību noraidīt prasītājas prasību un atcelt apstrīdēto lēmumu tiktāl, ciktāl ar to ir noraidīti personas, kas iestājusies lietā, pret reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz 21. un 24. klasē ietilpstošajām precēm vērstie iebildumi, persona, kas iestājusies lietā, ir izmantojusi Reglamenta 134. panta 3. punktā tai paredzēto iespēju savā atbildes rakstā prasīt atcelt apstrīdētā lēmuma punktu, kurš nav minēts prasības pieteikumā (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2006. gada 21. februāra spriedumu lietā T-214/04 Royal County of Berkshire Polo Club/ITSB - Polo/Lauren (“ROYAL COUNTY OF BERKSHIRE POLO CLUB”), Krājums, II-239. lpp., 50. punkts).

67

Tiktāl, ciktāl persona, kas iestājusies lietā, šī pamata ietvaros izvirza Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta, 64. panta 1. punkta un 76. panta 1. punkta pārkāpumu, tā apstrīd apstrīdētā lēmuma tiesiskumu, jo Apelāciju padome nav izvērtējusi iebildumu pamatu, kas saistīts ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta pārkāpumu.

68

Izskatāmajā lietā Apelāciju padome, atšķirībā no Iebildumu nodaļas, uzskatīja, ka konfliktējošie apzīmējumi ir kopumā līdzīgi, un konstatēja sajaukšanas iespēju attiecībā uz identiskajām 16. klasē ietilpstošajām precēm, piemērojot Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Ņemot vērā šo konstatējumu, tā, neraugoties uz to, ka strīda priekšmets ietvēra arī atšķirīgas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertās 21. un 24. klasē ietilpstošās preces, uz kurām neattiecas sajaukšanas iespējas novērtējums saistībā ar par identiskām atzītām 16. klasē ietilpstošām precēm, uzskatīja, ka nav jāizvērtē pamati, kurus persona, kas iestājusies lietā, izvirzījusi, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu (apstrīdētā lēmuma 33. punkts).

69

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 207/2009 64. panta 1. punkta pirmajā teikumā ir noteikts, ka “pēc apelācijas pārbaudes attiecībā uz pieņemšanu izskatīšanai apelāciju padome lemj par apelāciju [pēc apelācijas sūdzības izskatīšanas pēc būtības apelāciju padome pieņem lēmumu]”. Apelāciju padomei ir jāveic jauna un pilnīga iebildumu izvērtēšana pēc būtības gan attiecībā uz tiesību jautājumiem, gan faktiem (Tiesas 2007. gada 13. marta spriedums lietā C-29/05 P, ITSB/Kaul, Krājums, I-2213. lpp., 57. punkts, un Vispārējās tiesas 2007. gada 22. marta spriedums lietā T-215/03 Sigla/ITSB - Elleni Holding (“VIPS”), Krājums, II-711. lpp., 96. punkts). Judikatūrā ir atzīts, ka šis apelācijas sūdzības izskatīšanas pēc būtības pienākums ir jāsaprot tādējādi, ka apelāciju padomei ir jālemj par katru no tās izskatāmajiem prasījumiem, aplūkojot to kopumā, vai nu apmierinot to vai noraidot kā nepieņemamu, vai arī noraidot to pēc būtības. Tiktāl, ciktāl pienākuma neievērošana var ietekmēt apelāciju padomes lēmuma saturu, tā nozīmē būtiskas formas prasības pārkāpumu (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2011. gada 9. septembra spriedumu lietā T‑382/09 Ergo Versicherungsgruppe/ITSB – DeguDent (“ERGO”), Krājumā nav publicēts, 15. punkts un tajā minētā judikatūra).

70

Tomēr izskatāmajā lietā ir jāuzsver, ka no uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta formulējuma iziriet, ka konfliktējošo apzīmējumu identiskums vai līdzība ir arī viens no trim minētā panta piemērošanas kumulatīvajiem nosacījumiem (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2005. gada 25. maija spriedumu lietā T-67/04 Spa Monopole/ITSB - Spa-Finders Travel Arrangements (“SPA-FINDERS”), Krājums, II-1825. lpp., 30. punkts).

71

Tāpat ir jāatgādina, ka no judikatūras izriet, ka gadījumā, ja rodas Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktā paredzētais kaitējums, tās ir sekas konfliktējošo preču zīmju zināmas pakāpes līdzībai, kuras dēļ konkrētā sabiedrības daļa pielīdzina šīs preču zīmes, izveidojot starp tām saikni (šajā ziņā skat. Tiesas 2008. gada 27. novembra spriedumu lietā C-252/07 Intel Corporation, Krājums, I-8823. lpp., 30. punkts un tajā minētā judikatūra).

72

Ņemot vērā iepriekš 41.–51. punktā formulētos apsvērumus, ir jākonstatē, ka konfliktējošajiem apzīmējumiem nav vajadzīgās līdzības, lai tiktu piemērots Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts. Tātad Apelāciju padomei pat tad, ja tā būtu izvērtējusi personas, kas iestājusies lietā, izvirzīto pamatu saistībā ar šīs tiesību normas pārkāpumu, katrā ziņā būtu bijis jānoraida iebildums attiecībā uz 21. un 24. klasē ietilpstošajām precēm.

73

No tā izriet, ka iebildumi katrā ziņā būtu bijuši pilnībā jānoraida, jo nepastāvēja nedz sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, nedz asociēšanas iespēja [šīs regulas] 8. panta 5. punkta izpratnē.

74

Šādos apstākļos, pat uzskatot, ka Apelāciju padome kļūdaini nav lēmusi par pamatu attiecībā uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta pārkāpumu saistībā ar precēm, kas aptvertas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi un kas ietilpst 21. un 24. klasē, apstrīdētā lēmuma rezolutīvās daļas otrais punkts nav jāatceļ, jo izskatāmās lietas īpašajos apstākļos šī kļūda nevarēja ietekmēt minēto apstrīdētā lēmuma rezolutīvās daļas daļu (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2008. gada 9. jūlija spriedumu lietā T-301/01 Alitalia/Komisija, Krājums, II-1753. lpp., 307. punkts un tajā minētā judikatūra).

75

Līdz ar to personas, kas iestājusies lietā, pamats, kas saistīts ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta, 64. panta 1. punkta un 76. panta 1. punkta pārkāpumu un kas izvirzīts prasības daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tas attiecas uz ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertajām 21. un 24. klasē ietilpstošajām precēm, pamatojumā, ir noraidāms kā neefektīvs. Līdz ar to personas, kas iestājusies lietā, prasība atcelt tiesību aktu ir noraidāma.

76

No iepriekš izklāstītā izriet, ka jāatceļ ir tikai pirmais apstrīdētā lēmuma rezolutīvās daļas punkts.

77

Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.

78

Pirmkārt, tā kā ITSB spriedums ir nelabvēlīgs, tam ir jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus atbilstoši tās prasījumiem. Otrkārt, personai, kas iestājusies lietā, kurai spriedums attiecībā uz tās prasību atcelt tiesību aktu, kas pamatota ar Reglamenta 134. panta 3. punktu, ir nelabvēlīgs, jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt ar minēto prasību saistītos prasītājai radušos tiesāšanās izdevumus atbilstoši tās prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)

nospriež: