1

Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 11, 1. lpp.) ar grozījumiem 47. pantā (tagad – Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.) 47. pants) ir paredzēts:

“Pagarināšana

1.   Kopienas preču zīmes reģistrāciju pagarina pēc preču zīmes īpašnieka vai [tā] skaidri pilnvarotas personas lūguma ar nosacījumu, ka samaksāta attiecīgā nodeva.

2.   [ITSB] informē Kopienas preču zīmes īpašnieku [..] par reģistrācijas beigšanos pietiekamu laiku iepriekš. [..]

3.   Pagarināšanas pieprasījumu iesniedz sešu mēnešu termiņā, kas beidzas pēdējā tā mēneša dienā, kad beidzas aizsardzība. Nodevas arī samaksā šajā periodā. Ja tā nenotiek, pieteikumu var iesniegt un samaksu var veikt sešos mēnešos pēc pirmajā teikumā minētā termiņa beigām ar nosacījumu, ka šajā nākamajā termiņā samaksā papildu nodevu.

[..]”

2

Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu (EK) Nr. 40/94 (OV L 303, 1. lpp.), tās redakcijā ar grozījumiem, 30. noteikuma 5. un 6. punktā ir paredzēts:

3

Regulas Nr. 207/2009 81. pantā ir noteikts:

“Restitutio in integrum

1.   Pieteikuma par Kopienas preču zīmi iesniedzējam vai tās īpašniekam, vai kādai pusei lietas izskatīšanas procesā [ITSB], kura, neskatoties uz to, ka ir veikti visi nepieciešamie pasākumi [izrādīta pienācīga rūpība] atbilstoši apstākļiem, nav spējusi iekļauties [ITSB] noteiktajā termiņā, pēc tās lūguma atjauno tās tiesības, ja, attiecīgo termiņu neievērojot, atbilstoši šīs regulas noteikumiem rodas tiešas sekas, kas izraisa kādu tiesību vai atlīdzības iespējas [tiesību aizsardzības līdzekļa] zaudējumu.”

4

2000. gada 12. janvārī, pamatojoties uz prasītājas, Video Research USA, Inc., 1998. gada 26. augustā iesniegto pieteikumu, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) kā Kopienas preču zīmi reģistrēja šādu grafisku apzīmējumu:

5

2008. gada 28. janvārī atbilstoši Regulas Nr. 40/94 47. panta 2. punktam (tagad – Regulas Nr. 207/2009 47. panta 2. punkts) un Regulas Nr. 2868/95 29. noteikumam ITSB informēja B. biroju, prasītājas pārstāvi ITSB (turpmāk tekstā – “B. birojs”), ka preču zīmes aizsardzības termiņš beigsies 2008. gada 26. augustā un ka pagarināšanas pieteikums ir jāiesniedz līdz 2008. gada 1. septembrim. ITSB turklāt uzsvēra, ka papildu nodevas samaksas par pagarināšanas nodevas novēlotu samaksu termiņš tiek pagarināts līdz 2009. gada 2. martam.

6

Tomēr prasītāja savu reģistrāciju nepagarināja.

7

Līdz ar to 2009. gada 1. aprīlī ITSB prasītājas pārstāvim paziņoja par Kopienas preču zīmes reģistrācijas termiņa beigām un tam sekojošo preču zīmes izslēgšanu no reģistra. Izslēgšana no reģistra stājās spēkā 2008. gada 26. augustā.

8

2009. gada 2. jūnijā prasītāja iesniedza pieteikumu par restitutio in integrum Regulas Nr. 207/2009 81. panta izpratnē, paskaidrojot iemeslus, kuru dēļ tai neesot bijis iespējas ievērot tās [preču zīmes] reģistrācijas pagarināšanas termiņu. Sava pieteikuma pamatojumam prasītāja iesniedza J. W. – B. biroja partnera – 2009. gada 2. jūnija svinīgo solījumu.

9

Saskaņā ar minēto paziņojumu B. birojs izmanto datu pārvaldes un pagarināšanas informātikas sistēmu ar nosaukumu “Inprotech”, kura 2008. gada 1. aprīlī, 1. jūnijā un 1. jūlijā izstrādāja un nosūtīja pagarināšanas atgādinājumus prasītājas pilnvarotajai personai Amerikā. Vēlāk, 2008. gada 18. augustā, B. birojs saņēma norādījumus reģistrācijas pagarināšanai. Tomēr izņēmuma kārtā cilvēciskas kļūdas dēļ pagarinājumu pārvaldītājs minētos norādījumus nenosūtīja par pagarinājumiem atbildīgajai personai, lai tā īstenotu pagarināšanas norādījumus. Turklāt “Inprotech” sistēmas bojājumu dēļ tā neizstrādāja pagarināšanas atgādinājumus trīs, četrus un piecus mēnešus pēc pagarināšanas termiņa beigām. Tādējādi iepriekš minētā reģistrācija netika pagarināta divu dažādu kļūdu dēļ, pirmā bija neizskaidrojama cilvēciska kļūda, bet otrā – sakarā ar problēmu datorprogrammā.

10

Ar 2010. gada 26. aprīļa lēmumu ITSB “Preču zīmju un reģistra” departaments noraidīja prasītājas pieteikumu par restitutio in integrum un apstiprināja Kopienas preču zīmes izslēgšanu no reģistra.

11

2010. gada 25. jūnijā prasītāja par “Preču zīmju un reģistra” departamenta lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību ITSB atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 58. un 64. pantam.

12

Ar 2011. gada 8. marta lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju otrā padome apelācijas sūdzību noraidīja. Pirmām kārtām, tā būtībā uzskatīja, ka Regulas Nr. 207/2009 81. panta 1. punkta normas ir interpretējamas šauri, jo termiņa ievērošana ir absolūto tiesību jautājums. Otrām kārtām, tā uzskatīja, ka, ja kāds lietas dalībnieks izvēlas izmantot pilnvarotā pārstāvja pakalpojumus, pienācīgās rūpības pienākums attiecas arī uz šo likumīgi pilnvaroto pārstāvi. Trešām kārtām, prasītājas norādītie apstākļi nevar tikt uzskatīti par neierastiem un neizbēgamiem. Pirmkārt, B. biroja pagarinājumu pārvaldītājs aizmirsa sniegt vajadzīgās norādes savam administratīvajam personālam. Otrkārt, prasītājas pārstāvis Amerikā, atklājot ITSB interneta vietnē, ka reģistrācija nav tikusi pagarināta, sāka rīkoties tikai astoņus mēnešus vēlāk, t.i., 2009. gada 13. aprīlī. Treškārt, B. birojs paļāvās tikai uz vienu sistēmu, proti, šajā gadījumā – “Inprotech”. Ceturtkārt, B. birojs nav ņēmis vērā ITSB 2008. gada 28. janvāra vēstuli, kurā tam ir paredzēti divi beigu termiņi pieteikuma iesniegšanai un nodevu samaksai. Ceturtām kārtām, prasītāja nav pierādījusi, ka tā ir īstenojusi “vis[us] nepieciešam[os] pasākum[us] [pienācīgu rūpību] atbilstoši apstākļiem”.

13

Prasītājas prasības pieteikumā norādītie prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

14

Tiesas sēdes laikā prasītāja atteicās no savu prasījumu otrās daļas.

15

ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

16

Savas prasības pamatojumā prasītāja izvirza vienu pamatu par Regulas Nr. 207/2009 81. panta pārkāpumu un kļūdu faktu novērtējumā.

17

Tā norāda, ka Apelāciju padome, novērtējot preču zīmes īpašnieka vai tā pārstāvju pienācīgo rūpību, ir piemērojusi kļūdainus un pārāk stingrus juridiskos kritērijus. Turklāt prasītāja Apelāciju padomei pārmet, ka tā ir izdarījusi kļūdainus secinājumus par faktiem.

18

No Regulas Nr. 207/2009 81. panta izriet, ka restitutio in integrum ir pakļauta diviem nosacījumiem, proti, pirmkārt, tam, ka attiecīgā persona ir rīkojusies ar pienācīgu rūpību atbilstoši apstākļiem, un, otrkārt, tam, ka šī persona to nav darījusi, kā tiešas sekas ir kādu tiesību vai kādas iespējas izmantot tiesību aizsardzības līdzekli zaudēšana (Vispārējās tiesas 2006. gada 6. septembra spriedums lietā T-366/04 Hensotherm/ITSB – Hensel (“HENSOTHERM”), Krājumā nav publicēts, 48. punkts, un Vispārējās tiesas 2010. gada 20. aprīļa spriedums lietā T-187/08 Rodd & Gunn Australia/ITSB (Suņa attēls), Krājumā nav publicēts, 28. punkts).

19

No šīs normas izriet arī, ka rūpības pienākums pirmām kārtām gulstas uz preču zīmes īpašnieku. Tātad, ja īpašnieks deleģē administratīvus uzdevumus saistībā ar preču zīmes reģistrācijas pagarināšanu, tam ir jānodrošina, lai izraudzītā persona sniegtu nepieciešamās garantijas, kas ļauj pieņemt, ka minētie uzdevumi tiks izpildīti pienācīgi. Turklāt ir jāpieņem, ka šo uzdevumu deleģēšanas dēļ izraudzītajai personai – pilnīgi tāpat kā īpašniekam – ir saistošs minētais rūpības pienākums. Tā kā izraudzītā persona rīkojas īpašnieka vārdā un labā, tās rīcība ir jāuzskata par īpašnieka rīcību (Vispārējās tiesas 2009. gada 13. maija spriedums lietā T-136/08 Aurelia Finance/ITSB (“AURELIA”), Krājums, II-1361. lpp., 14. un 15. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā “Suņa attēls”, 29. punkts).

20

Turklāt saskaņā ar judikatūru ar vārdu salikumu “pienācīga rūpība atbilstoši apstākļiem”, kas minēti Regulas Nr. 207/2009 81. panta 1. punktā, tiek prasīts ierīkot iekšējo termiņu kontroles un uzraudzības sistēmu, kas visumā, kā tas ir paredzēts ITSB norādījumos, izslēdz nejaušu to neievērošanu. No tā izriet, ka tikai notikumi, kuriem ir izņēmuma raksturs un kas tātad nav paredzami atbilstoši pieredzei, var būt pamats restitutio in integrum (iepriekš minētais spriedums lietā “AURELIA”, 26. punkts).

21

Izskatāmajā lietā prasītāja – preču zīmes īpašniece – izraudzījās pilnvaroto pārstāvi Amerikā, lai viņš to pārstāvētu saistībā ar attiecīgās preču zīmes pārvaldību, kurš savukārt administratīvos uzdevumus, kas saistīti ar preču zīmes pagarināšanu, deleģēja B. birojam. Šādos apstākļos gan prasītājai, gan tās pilnvarotajam pārstāvim Amerikā un B. birojam atbilstoši iepriekš 18.–20. punktā minētajai judikatūrai bija uzlikts pienācīgas rūpības pienākums.

22

Apelāciju padome ir norādījusi uz vairākiem apstākļiem, kuru dēļ [preču zīme] netika pagarināta. Vispirms ir jāpārbauda, vai Apelāciju padome pareizi ir uzskatījusi, ka B. birojs nav izpildījis savu pienācīgas rūpības pienākumu.

23

Pirmkārt, ir jāpārbauda cilvēciskā kļūda, ko pieļāvis B. biroja pagarinājumu pārvaldītājs, kurš pēc tam, kad tas no pilnvarotā pārstāvja Amerikā bija saņēmis pieteikumu par pagarināšanu, aizmirsa sniegt norādījumus par pagarinājumiem atbildīgajai personai.

24

Šajā ziņā ir jānorāda, ka Vispārējā tiesa jau ir nospriedusi, ka cilvēciskās kļūdas, kas pieļautas pagarināšanas tehniskās pārvaldes laikā, atbilstoši pieredzei nevar tikt uzskatītas par izņēmuma rakstura vai neparedzamiem notikumiem (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā “AURELIA”, 28. punkts). Līdz ar to Apelāciju padome pamatoti ir norādījusi, ka B. biroja pagarinājumu pārvaldītāja pieļautā kļūda nozīmēja tam uzliktā pienācīgas rūpības pienākuma neizpildi.

25

Otrkārt, ir jāpārbauda automātisko elektronisko vēstuļu nenosūtīšana pagarināšanas pārvaldītājam trīs, četrus un piecus mēnešus pēc beigu termiņa “Inprotech” sistēmas bojājumu dēļ.

26

Šajā ziņā Vispārējā tiesa jau ir nospriedusi, ka gadījumā, ja preču zīmju pagarināšana ir uzticēta specializētai sabiedrībai, kas izmanto termiņu atgādināšanas datorsistēmu, pienācīga rūpība atbilstoši apstākļiem nozīmē, ka šai sistēmai ir jāsniedz iespēja atklāt un labot jebkādu paredzamo kļūmi datorsistēmas darbībā (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā “AURELIA”, 27. punkts). Datu “izkropļošana” vai pazaudēšana, uz kuru atsaucas prasītāja, ir paredzama problēma, kura var rasties jebkurā datorsistēmā. Tādējādi arī bojājumu datorsistēmā novēršanas, piemēram, ar paralēlu atgādinājumu sistēmu vai regulārām pārbaudēm, neesamība nozīmē B. birojam uzliktā pienācīgas rūpības pienākuma neievērošanu.

27

Prasītājas argumentam par citiem C. sabiedrības izstrādātu datorprogrammu bojājumu gadījumiem nav nozīmes. Būtiski ir tas, ka B. biroja izmantotā datorsistēma neļāva atklāt un labot ikvienu paredzamu kļūdu tās darbībā, kā rezultātā minētais birojs nav izpildījis savu pienācīgas rūpības pienākumu.

28

Treškārt, prasītāja norāda, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu faktu novērtējumā, jo tā apstrīdētā lēmuma 26. punktā ir konstatējusi, ka [prasītājas pārstāvis B. birojs “n[ebija] ņēmis vērā [ITSB] 2008. gada 28. janvārī nosūtīto vēstuli, kurā tam ir paredzēti divi beigu termiņi pieteikuma iesniegšanai un nodevu samaksai” un ka, “ja šie būtiskie beigu termiņi tika ievadīti pārstāvja datorsistēmā, [..] pagarinājumu pārvaldītāja bezdarbība būtu tikusi konstatēta arī ar bojātu pagarinājumu datorsistēmu”.

29

Pat ja tiktu pieņemts, ka šis prasītājas arguments ir nozīmīgs, novērtējot tās pārstāvja, B. biroja, atbildību, ir jāsecina, ka, atbildot uz Vispārējās tiesas rakstveidā uzdoto jautājumu, prasītāja ir precizējusi, ka automātiskie “Inprotech” sistēmas pagarinājuma atgādinājumi tiek izstrādāti, balstoties uz datiem, kas ievadīti attiecīgās preču zīmes reģistrācijas laikā 2000. gada 29. februārī. Turklāt dokuments [ar virsrakstu] “Renewals department procedures” (pagarinājumu departamenta procedūras), kurā ir precizētas procedūras B. biroja iekšienē, nav paredzēta neviena datu ievadīšana pēc tam, kad ir saņemts ITSB atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 47. panta 2. punktam un Regulas Nr. 2868/95 29. noteikumam nosūtītais atgādinājums.

30

Līdz ar to prasītāja nav iesniegusi nevienu pierādījumu, ar kuriem varētu tikt atspēkots apstrīdētā lēmuma 26. punktā ietvertā apgalvojuma patiesums, tādēļ šis arguments ir noraidāms.

31

Ceturtkārt, tiesas sēdē prasītāja norādīja, ka nevar tikt saprātīgi paredzēts, ka vienas un tās pašas preču zīmes pagarināšanas procesā pieredzējis darbinieks pieļaus kļūdu un radīsies datorsistēmas defekts. Līdz ar to runa esot par kombinētu neparedzamu notikumu.

32

Šajā ziņā ir jānorāda, ka izskatāmajā lietā iemesls, kura dēļ cilvēciskajai kļūdai varētu būt nozīme preču zīmes nepagarināšanā, bija tāds, ka “Inprotech” sistēmas bojājums radās pēc tam, kad bija izstrādāti 2008. gada 1. aprīļa, 1. jūnija un 1. jūlija atgādinājumi, uz kuriem prasītājas pilnvarotais pārstāvis reaģēja, sniedzot pagarināšanas norādījumu. Minētā cilvēciskā kļūda nav pieļauta prasītājas datorsistēmas kontroles vai pārbaudes mehānisma ietvaros, kas ieviests ar mērķi radīt redundances līmeni, lai atklātu informātikas bojājumus vai datu zaudējumu un izvairītos no tiem. Kā tika norādīts iepriekš 26. punktā, šāda mehānisma neesamība pati par sevi var nozīmēt pienācīgas rūpības pienākuma, kas uzlikts preču zīmes īpašniekam vai tā pārstāvim, neizpildi, ja tā rezultātā notiek preču zīmes galīga dzēšana.

33

Tādējādi ir jāapstiprina Apelāciju padomes secinājums, saskaņā ar kuru prasītāja nav pierādījusi, ka B. birojs ir īstenojis Regulas Nr. 207/2009 81. panta 1. punktā prasīto “pienācīgu rūpību atbilstoši apstākļiem”, lai tiktu veikta restitutio in integrum.

34

Ar pārējiem prasītājas argumentiem nevar tikt atspēkots šis secinājums.

35

Pirmkārt, runājot par to, ka apstrīdētajā lēmumā ir izmantoti no Tiesas judikatūras par nepārvaramas varas konstatēšanu izrietoši jēdzieni, atliek norādīt, ka Apelāciju padome, kā izriet no iepriekš 23.–26. punktā izklāstītā, ir juridiski pietiekami pierādījusi B. biroja pienācīgas rūpības neesamību. Līdz ar to prasītājas argumenti, kas vērsti pret abstraktiem interpretējošiem [teksta] fragmentiem, kas ietverti Apelāciju padomes apsvērumos, nav efektīvi. Katrā ziņā Apelāciju padome pareizi ir uzskatījusi, ka Regulas Nr. 207/2009 81. panta 1. punkta piemērošanas nosacījumi ir interpretējami šauri. Termiņu ievērošana ir absolūtas tiesības, un reģistrācijas restitutio in integrum pēc [preču zīmes] izslēgšanas no reģistra var kaitēt tiesiskajai drošībai.

36

Otrkārt, prasītāja norāda, ka ITSB “Preču zīmju un reģistra” departamenta lēmumā no profesionālā pilnvarotā pārstāvja prettiesiski tiekot prasīta augstākas pakāpes pienācīgā rūpība, nekā tā tiek prasīta no vispārīgiem lietas dalībniekiem.

37

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 65. panta 1. punktu prasības Vispārējā tiesā priekšmets ir tas, ka tiek lemts par apelāciju padomju lēmumiem. No apstrīdētā lēmuma neizriet, ka Apelāciju padome būtu pārņēmusi “Preču zīmju un reģistra” departamenta lēmumā pausto nostāju. Apstrīdētā lēmuma 15. punktā Apelāciju padome ir norādījusi, ka, “ja kāds lietas dalībnieks [..] izvēlas izmantot pilnvarotā pārstāvja pakalpojumus, pienācīgas rūpības pienākums [..] attiecas arī uz šo likumīgi pilnvaroto pārstāvi”, un līdz ar to tā nav nodalījusi pienācīgas rūpības līmeni, kāds tiek prasīts no preču zīmes īpašnieka, no tā, kāds tiek prasīts no tā pilnvarotās personas. Katrā ziņā, tā kā Apelāciju padome juridiski pietiekami ir pierādījusi B. biroja pienācīgas rūpības neesamību, šis prasītājas arguments ir noraidāms kā neefektīvs (skat. iepriekš 35. punktu).

38

Treškārt, prasītāja kritizē apstrīdētā lēmuma 24. punktā ietverto apgalvojumu, saskaņā ar kuru tās pārstāvim Amerikā saistībā ar pagarinājuma neesamību “būtu bijis jārīkojas pirms”2009. gada 13. aprīļa. Tā norāda, ka, izvēloties preču zīmju tiesībās specializētu advokātu biroju ar reputāciju un pieredzi un paziņojot savu pieteikumu par pagarināšanu minētā biroja pagarinājumu pārvaldītājam, prasītāja ir izrādījusi pienācīgu rūpību.

39

Šajā ziņā atliek norādīt, ka apstrīdētais lēmums, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma 29. punkta, galvenokārt ir balstīts uz B. birojam uzliktā pienācīgas rūpības pienākuma neievērošanu. Protams, ar jaunu prasītājas vai tās pārstāvja Amerikā pagarināšanas pieteikumu vai atgādinājumu, kas B. birojam nosūtīts laikus, būtu varēts novērst tā pieļautās kļūdas un tādējādi nepieļaut galīgu preču zīmes izslēgšanu no reģistra.

40

Tomēr ir jāatgādina, ka atbilstoši iepriekš 19. punktā citētajai judikatūrai preču zīmes īpašnieka pārstāvju, kas rīkojas īpašnieka vārdā un labā, rīcība ir jāuzskata par īpašnieka rīcību. Tāpat pēc analoģijas, kā Vispārējā tiesa to jau ir konstatējusi muitas nodokļu atlaišanas jomā, pārstāvja neuzmanība ir jāņem vērā kā tāda, ko pieļāvusi pati ieinteresētā persona (Vispārējās tiesas 2006. gada 30. novembra spriedums lietā T-382/04 Heuschen & Schrouff Oriëntal Foods/Komisija, Krājumā nav publicēts, 94. punkts). No tā izriet, ka prasītāja, tās pilnvarotais pārstāvis Amerikā un B. birojs, kas [prasītāju] pārstāv ITSB, no procesa ITSB viedokļa veido vienu vienību un pārstāvjiem uzliktā pienācīgas rūpības pienākuma neizpilde ir uzskatāma par tādu, ko no minētā procesa viedokļa pieļāvis pats [preču zīmes] īpašnieks. Līdz ar to jautājumam par to, vai prasītāja vai tās pilnvarotais pārstāvis Amerikā ir apliecinājuši pietiekami pienācīgu rūpību, ir nozīme tikai no to līgumattiecību ar B. biroju un atbildības par prasītājai, iespējams, nodarītā kaitējuma noteikšanu viedokļa. Taču tas nevar ietekmēt tās juridisko situāciju attiecībā pret ITSB.

41

Līdz ar to, tā kā ir pierādīts, ka tiešais nepagarināšanas iemesls ir B. biroja pienācīgas rūpības neesamība, jautājumam par to, vai prasītāja vai tās pilnvarotais pārstāvis Amerikā ir apliecinājuši pienācīgu rūpību pilnā apmērā, lai novērstu B. biroja kļūdas, nav nozīmes no apstrīdētā lēmuma likumības viedokļa, tāpēc prasītājas šajā ziņā izvirzītie argumenti ir noraidāmi kā neefektīvi.

42

Līdz ar to, tā kā Apelāciju padome pamatoti ir uzskatījusi, ka nav jānosaka restitutio in integrum, ir noraidāms prasītājas vienīgais pamats un tātad – prasība kopumā.

43

Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt ITSB tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tā prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)

nospriež: