25.2.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 58/3

—

jāatceļ Vispārējās tiesas rīkojums, par kuru ir iesniegta apelācijas sūdzība, un jāatzīst prasība atcelt tiesību aktu par pieņemamu, ja Tiesa atzītu, ka ir visas sastāvdaļas, kas ir nepieciešamas, lai varētu izlemt par prasības atcelt apstrīdēto regulu (1) pieņemamību;

—

pakārtoti, jāatceļ rīkojums, par kuru ir iesniegta apelācijas sūdzība, un jānodod lieta atpakaļ Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai;

—

jāpiespriež Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesāšanās izdevumus;

—

jāpiespriež Eiropas Komisijai un Nīderlandes Karalistei segt savus tiesāšanās izdevumus.

1)

Apelācijas sūdzībai ir trīs galvenie pamati: 1) Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā — “LESD”) 263. panta ceturto daļu, 2) Vispārējā tiesa neesot izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu un, pakārtoti, pārkāpusi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā — “Harta”) 47. pantu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā — “ECPAK”) 6. un 13. pantu kā Savienības tiesību principus un 3) Vispārējā tiesa esot kļūdaini pasniegusi un izkropļojusi prasītāju pirmajā instancē iesniegtos pierādījumus.

2)

Ar pirmo apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Vispārējās tiesas sniegtā jēdziena “normatīvs akts” interpretācija, t.i., kā tāds akts, kas ir atsevišķs un atšķirīgs no “tiesību akta”, ir kļūdaina, jo tā noliedz jebkādu raison d’être tam, ka iestādei ir jauna iespēja celt prasību saskaņā ar 263. panta ceturto daļu (apelācijas pirmā pamata pirmā daļa). Ar apelācijas pirmā pamata otro daļu apelācijas sūdzības iesniedzēji arī norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nolemjot, ka tikai četrus no astoņpadsmit apelācijas sūdzības iesniedzējiem tieši ietekmē apstrīdētās regulas noteikumi. Vispārējā tiesa esot piemērojusi pārāk šauru interpretāciju tiešas ietekmes jēdzienam. Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, arī pārāk šauri interpretējot prasību, lai [tiesību akts personu] skartu individuāli.

3)

Ar otro apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēji atgādina, ka savos apsvērumos par iebildumiem par nepieņemamību viņi bija norādījuši, ka tikai plaša LESD 263. panta ceturtās daļas interpretācija būtu atbilstoša Hartas 47. pantam un ECPAK 6. un 13. pantam. Pieņemot, ka šis pamats bija izšķirošs lietas iznākumam, Vispārējai tiesai bija tiesisks pienākums nodrošināt precīzu un skaidri saprotamu atbildi. Tomēr apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda, ka Vispārējā tiesa atbilstoši neizskatīja šo pamatu. Šāda Vispārējās tiesas bezdarbība rada kļūdu tiesību piemērošanā, un tāpēc būtu jāatceļ rīkojums, par kuru ir iesniegta apelācijas sūdzība (apelācijas otrā pamata pirmā daļa). Pakārtoti, apelācijas sūdzības otrā pamata otrajā daļā apelācijas sūdzības iesniedzēji aicina Tiesu atcelt rīkojumu, par kuru ir iesniegta apelācijas sūdzība, pamatojoties uz to, ka ar 263. panta ceturtās daļas interpretāciju un tai sekojošo Vispārējās tiesas spriedumu, ar kuru apelācijas sūdzība tika atzīta par nepieņemamu, tiek pārkāpts Hartas 47. pants un ECPAK 6. un 13. pants kā vispārējie Savienības tiesību principi.

4)

Ar trešo apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Vispārējā tiesa kļūdaini pasniegusi un izkropļojusi to iesniegtos pierādījumus. Patiesi, Vispārējā tiesa noraida apelācijas sūdzības iesniedzēju argumentu attiecībā uz jēdziena “normatīvs akts” interpretāciju, pamatojoties uz divām prasībām, ko apelācijas sūdzības iesniedzēji it kā bija iesnieguši, bet faktiski nebija iesnieguši. Tāpēc faktiskie secinājumi, kas ir iekļauti rīkojumā, par kuru ir iesniegta apelācijas sūdzība, ir kļūdaini un kropļo patieso Vispārējai tiesai pieejamo pierādījumu jēgu, neradot vajadzību atkārtoti izvērtēt attiecīgos faktus. Tā kā Vispārējā tiesa iesniegtos argumentus interpretēja pretēji to formulējumam, Vispārējās tiesas rīkojuma, par kuru ir iesniegta apelācijas sūdzība, secinājumi ir neatbilstoši, jo ir pieļautas dažas acīmredzamas kļūdas vērtējumā.