22.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 311/29

—

atcelt pārsūdzēto spriedumu un lēmumu tiktāl, ciktāl tajos ir konstatēta Ausimont dalība pārkāpumā līdz 1997. gada maijam-septembrim, un tādējādi pārrēķināt apelācijas sūdzības iesniedzējai lēmuma 2. pantā uzlikto naudas soda apmēru;

—

atcelt pārsūdzēto spriedumu un lēmumu tiktāl, ciktāl attiecībā uz laiku pēc 1997. gada maija-septembra tajos nav atzīts, ka Ausimont rīcība bija mazāk smaga, jo tā aizliegtajā vienošanā nepiedalījās attiecībā uz jaudas ierobežošanu, un tiktāl, ciktāl tajos, nosakot naudas soda pamatsummu, Ausimont ir iekļauta nepareizā kategorijā, un tādējādi pārrēķināt apelācijas sūdzības iesniedzējai lēmuma 2. pantā uzlikto naudas soda apmēru;

—

pakārtoti, atcelt pārsūdzēto spriedumu tajās daļās, kuras minētas iepriekš minētajos prasījumos un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā vēlreiz pieņem nolēmumu;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

I.

LESD 101. panta un Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 2. panta pārkāpums, nepietiekams un pretrunīgs pamatojums un līdz ar to pierādījumu sagrozīšana tiktāl, ciktāl nav pierādīts, ka Ausimont rīcība laikā no 1995. gada maija līdz 1997. gada maijam-septembrim var tikt atzīta par dalību “nolīgumā” vai “saskaņotās darbībās”. Turklāt nav pamatots, kāpēc tika noraidīti apelācijas sūdzības iesniedzējas iesniegtie objektīvie pierādījumi, kuru mērķis bija pierādīt, ka šajā laikposmā Ausimont rīcība bija ļoti vērsta uz konkurenci un tā bija neatkarīga.

II.

Vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un tiesiskās drošības principu pārkāpums, tostarp tāpēc, ka netika ievērotas 1998. gada Pamatnostādnes par naudas sodu aprēķināšanu (2), un pamatojuma trūkums un acīmredzama pierādījumu sagrozīšana attiecībā uz vērtējumu par Ausimont rīcības smagumu un tai uzliktā naudas soda noteikšanu.