Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 62011CN0253

Lieta C-253/11 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otra palāta) 2011. gada 3. marta spriedumu apvienotajās lietās T-117/07 un T-121/07 Areva u.c./Komisija 2011. gada 25. maijā iesniedza Alstom, T&D Holding, agrāk Areva T&D Holding SA, Alstom Grid SAS, agrāk Areva T&D SA, Alstom Grid AG, agrāk Areva T&D AG

OV C 211, 16.7.2011, p. 19–20 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

16.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/19

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otra palāta) 2011. gada 3. marta spriedumu apvienotajās lietās T-117/07 un T-121/07 Areva u.c./Komisija 2011. gada 25. maijā iesniedza Alstom, T&D Holding, agrāk Areva T&D Holding SA, Alstom Grid SAS, agrāk Areva T&D SA, Alstom Grid AG, agrāk Areva T&D AG

(Lieta C-253/11 P)

2011/C 211/37

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Alstom, T&D Holding, agrāk Areva T&D Holding SA, Alstom Grid SAS, agrāk Areva T&D SA, Alstom Grid AG, agrāk Areva T&D AG (pārstāvji — J. Derenne un A. Müller-Rappard, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Areva, Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

—

atcelt Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2011. gada 3. marta spriedumu apvienotajās lietās T-117/07 un T-121/07 Areva SA, Areva T&D Holding SA, Areva T&D AG, Areva T&D SA un Alstom/Eiropas Komisija;

—

gadījumā, ja Tiesa uzskata, ka saistībā ar strīdu var tikt pieņemts galīgs nolēmums:

—

prioritāri, atcelt šādus Komisijas 2007. gada 24. janvāra Lēmuma C(2006) 6762 (lieta COMP/38.899 — gāzes izolācijas slēgiekārtas) punktus:

—

1. punkta b) apakšpunktu [Alstom];

—

1. punkta d) apakšpunktu [Alstom Grid AG (bijusī Areva T&D AG)];

—

1. punkta e) apakšpunktu [T&D Holding (bijusī Areva T&D Holding SA)];

—

1. punkta f) apakšpunktu [Alstom Grid SAS (bijusī Areva T&D SA)];

—

2. punkta c) apakšpunktu [Alstom, Alstom Grid AG (bijusī Areva T&D AG), T&D Holding (bijušā Areva T&D Holding SA) un Alstom Grid SAS (bijusī Areva T&D SA)];

—

2. punkta b) apakšpunktu [Alstom];

—

pakārtoti, būtiski samazināt prasītājām uzliktos naudas sodus;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas prasītājai radušies Vispārējā tiesā;

—

gadījumā, ja Tiesa uzskata, ka saistībā ar strīdu nevar tikt pieņemts galīgs nolēmums, nosūtīt lietu Vispārējās tiesas palātai citā sastāvā un lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza piecus pamatus savas apelācijas sūdzības pamatošanai.

Ar pirmo pamatu, kuram ir divas daļas, apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi LESD 269. pantu, jo tā ir nospriedusi, ka Komisijas lēmums ir pietiekami pamatots. Šajā ziņā tās, pirmkārt, apgalvo, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 90.-99. punktā ir nospriedusi, ka Komisija ir juridiski pietiekami pamatojusi savu secinājumu par Alstom solidāro atbildību kopā ar Areva T&D SA un Areva T&D AG, balstoties uz to, ka Alstom neesot atspēkojusi prezumpciju par noteicošo ietekmi attiecībā uz tās meitas sabiedrībām, kaut gan Komisija neesot atbildējusi uz Alstom iesniegtajiem pierādījumiem, lai atspēkotu šo prezumpciju (pirmā daļa). Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 200. punktā ir nospriedusi, ka Komisija varēja pamatoti nesniegt pamatojumu, kādēļ abām sabiedrībām, kuras nebija viena ekonomiska vienība lēmuma pieņemšanas dienā, varēja tikt uzlikts solidārs naudas sods.

Ar savu otro pamatu prasītājas apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Tiesas Statūtu 36. un 53. pantu kopsakarā ar LESD 263. pantu, jo Vispārējā tiesa sprieduma 101.-110. punktā (pirmā daļa), 148.-150. punktā (otrā daļa) un 214.-216. punktā (trešā daļa) aizstāja savu argumentāciju ar Komisijas argumentāciju, a posteriori pievienojot apstrīdētajam lēmumam pamatojumu, kas tajā nebija. Tāpat Alstom u.c. pārmet Vispārējai tiesai to, ka tā apstrīdētā lēmuma 206. punktā nosprieda, ka abām sabiedrībām, kas nebija ekonomiska vienība apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā, varēja tikt uzlikts solidārs naudas sods (ceturtā daļa).

Trešajam pamatam, kurš ir par to, ka Vispārējā tiesa ir uzlikusi probatio diaboloca, pārkāpjot LESD 101. pantu, un it īpaši par to, ka ir pārkāpti noteikumi par mātes sabiedrības vainošanu tās meitas sabiedrības darbībās un tiesību uz taisnīgu tiesu princips un nevainīguma prezumpcijas princips, kas nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, ir divas daļas. Apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka:

a)

pirmkārt, apstiprinot mātes sabiedrības atbildību par tās meitas sabiedrību darbībām un piemērojot judikatūras principus par noteicošas ietekmes īstenošanas prezumpciju, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 84.-110. punktā ir pārkāpusi tiesības uz taisnīgu tiesu un nevainīguma prezumpcijas principu, izmantojot saistībā ar atbildības noteikšanu noteicošas ietekmes, kuru mātes sabiedrība īsteno pret savu meitas sabiedrību, definīciju bez jebkādas saiknes ar faktisko rīcību tirgū un līdz ar to piešķirot šai prezumpcijai neatspēkojamu raksturu;

b)

otrkārt, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā pārsūdzētā sprieduma 144.-152. punktā, nosakot Areva T&D Holding SA faktisko noteicošo ietekmi uz Areva T&D SA un Areva T&D AG periodā no 2004. gada 9. janvāra līdz 11. maijam.

Ceturtais pamats ir par to, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi solidaritātes jēdzienu, jo pārsūdzētā sprieduma 214.-216. punktā tā ir nospriedusi, ka solidaritāte nosaka sabiedrību, kurām uzlikts solidārs naudas sods (pirmā daļa), attiecīgo ieguldījumu daļu, un tādējādi Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 232.-236. punktā un 238.-242. punktā pārkāpj tiesiskās drošības principu un sodu individuālā rakstura principu, kā arī LES 13. pantu saistībā ar Komisijas deleģēto pilnvaru noteikt katra sodītā uzņēmuma atbildību.

Piektais pamats ir par to, ka Vispārējā tiesa nav izpildījusi savu pienākumu atbildēt uz izvirzītajiem pamatiem, jo tā pārsūdzētā sprieduma 223.-230. punktā runā par pamata, ar kuru tiek apgalvots tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un tiesas aizsardzību pārkāpums, un līdz ar to neatbild uz izvirzīto pamatu, bet gan uz citu pamatu, kas nebija ticis izvirzīts.
Top