1

Ar savu apelācijas sūdzību Centrotherm Systemtechnik GmbH (turpmāk tekstā – “Centrotherm Systemtechnik”) lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2011. gada 15. septembra spriedumu lietā T-427/09 centrotherm Clean Solutions/ITSB - Centrotherm Systemtechnik (“CENTROTHERM”) (Krājums, II-6207. lpp., turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), ar kuru Vispārējā tiesa apmierināja centrotherm Clean Solutions GmbH & Co. KG (turpmāk tekstā – “centrotherm Clean Solutions”) prasību daļēji atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 25. augusta lēmumu lietā R 6/2008–4 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) attiecībā uz centrotherm Clean Solutions ierosināto Kopienas vārdiskas preču zīmes “CENTROTHERM”, kuras īpašniece ir Centrotherm Systemtechnik, atcelšanas procesu.

2

Turklāt ir jānorāda, ka 2011. gada 15. septembrī Vispārējā tiesa taisīja arī spriedumu paralēlā lietā, kurā ir tie paši lietas dalībnieki un kuras priekšmets arī ir apstrīdētais lēmums, ar šo spriedumu lietā T-434/09 Centrotherm Systemtechnik/ITSB - centrotherm Clean Solutions (“CENTROTHERM”) (Krājums, II-6227. lpp.) Vispārējā tiesa noraidīja Centrotherm Systemtechnik prasību par daļēju minētā lēmuma atcelšanu.

3

Par minēto spriedumu Centrotherm Systemtechnik iesniedza apelācijas sūdzību (lieta C‑610/11 P).

4

Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1.–3. punktam:

“1.   Procesa Apelāciju padomē dalībnieki, kas nav prasītāji, var piedalīties tiesvedībā Vispārējā tiesā kā personas, kas iestājas lietā, noteiktā formā un laikā atbildot uz prasības pieteikumu.

2.   Šā panta 1. punktā minētajām personām, kas iestājas lietā, ir tādas pašas procesuālās tiesības kā pusēm.

Tās var atbalstīt puses prasījumus un tās var izvirzīt patstāvīgus prasījumus un pamatus neatkarīgi no pušu prasījumiem un pamatiem.

3.   Persona, kas iestājas lietā, kas minēta šā panta 1. punktā, savā atbildes rakstā uz prasības pieteikumu, kurš iesniegts saskaņā ar 135. panta 1. punktu, var prasīt atcelt vai grozīt Apelāciju padomes lēmumu punktā, kurš nav minēts pieteikumā, un izvirzīt pamatus, kas nav ietverti pieteikumā.

[..]”

5

Ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.) ir kodificēta Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) un šī regula ir atcelta.

6

Regulas Nr. 207/2009 15. pantā ar nosaukumu “Kopienas preču zīmju izmantošana” ir paredzēts:

“1.   Ja piecos gados pēc Kopienas preču zīmes reģistrācijas tās īpašnieks nav sācis šo preču zīmi Kopienā patiesi izmantot saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz ko tā ir reģistrēta, vai ja tās izmantošana ir pārtraukta uz nepārtrauktu piecu gadu laikposmu, uz Kopienas preču zīmi attiecina šajā regulā paredzētās sankcijas, ja vien šai neizmantošanai nav pamatotu iemeslu.

[..]”

7

Šīs regulas 51. pantā ir paredzēts:

“1.   Kopienas preču zīmes īpašnieka tiesības paziņo par atceltām, ja [ITSB] iesniegts attiecīgs iesniegums vai pamatojoties uz pretprasību lietas izskatīšanas procesu attiecībā uz pārkāpumu:

[..]

2.   Ja tiesību atcelšana ir pamatota tikai attiecībā uz dažām precēm vai pakalpojumiem, uz ko preču zīme ir reģistrēta, īpašnieka tiesības paziņo par atceltām tikai attiecībā uz šīm precēm vai pakalpojumiem.”

8

Regulas Nr. 207/2009 VI sadaļas 5. iedaļas ar nosaukumu “Lietu izskatīšanas procesi [ITSB] saistībā ar atcelšanu un spēkā neesamību” 57. pantā ir paredzēts:

“1.   Izskatot pieteikumu par tiesību atcelšanu vai spēkā neesamības paziņošanu, [ITSB] tā noteiktā termiņā lūdz puses, cik bieži tas vajadzīgs, iesniegt savus apsvērumus par otras puses vai paša [ITSB] iesniegtiem materiāliem.

2.   Pēc Kopienas preču zīmes īpašnieka lūguma agrākas Kopienas preču zīmes īpašnieks, kas ir kāda no pusēm lietas izskatīšanas procesā par spēkā neesamību, iesniedz pierādījumus, ka piecu gadu laikā pirms pieteikuma par spēkā neesamības paziņošanu iesniegšanas agrākā Kopienas preču zīme ir Kopienā patiesi izmantota saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, uz ko tā ir reģistrēta un ko šī persona uzskaita kā sava pieteikuma pamatojumu, vai arī norāda pamatotus tās neizmantošanas iemeslus ar nosacījumu, ka agrākā Kopienas preču zīme tobrīd ir reģistrēta ne mazāk kā piecus gadus. [..] Ja šāda pierādījuma nav, pieteikumu par spēkā neesamības paziņošanu noraida. [..]

[..]”

9

Regulas Nr. 207/2009 65. pantā ir paredzēts:

“1.   Pret Apelācijas padomes lēmumiem attiecībā uz apelācijām var celt prasības Tiesā.

[..]

3.   Tiesai ir piekritība anulēt vai grozīt apstrīdēto lēmumu.

4.   Prasību var celt jebkura lietas izskatīšanas procesā Apelācijas padomē iesaistīta puse, ko nelabvēlīgi ietekmējis padomes lēmums.

[..]”

10

Regulas Nr. 207/76 IX sadaļas ar nosaukumu “Procedūra” 1. iedaļas “Vispārējie noteikumi” 76. pantā ar nosaukumu “Faktu pārbaude, ko Birojs veic pēc savas iniciatīvas” ir noteikts:

“1.   Lietas izskatīšanas procesa laikā [ITSB] izskata faktus pēc savas iniciatīvas, tomēr lietas izskatīšanas procesos, kas attiecas uz relatīvu pamatu reģistrācijas noraidīšanai, [ITSB] aprobežojas ar faktu, pierādījumu un argumentu, ko puses iesniegušas, pārbaudi.

2.   [ITSB] var neņemt vērā faktus vai pierādījumus, ko attiecīgās puses nav iesniegušas laicīgi.”

11

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 207/2009 78. panta 1. punktam:

“Lietas izskatīšanas procesā [ITSB] pierādījumus sniedz vai iegūst:

[..]

12

Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 303, 1. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas 2005. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 1041/2005 (OV L 172, 4. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 2868/95”), 22. noteikuma 2.–4. punktā ir noteikts:

13

Saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punktu:

“Attiecībā uz atcelšanas iesniegumu, ko iesniedz, pamatojoties uz [Regulas Nr. 207/2009 51. panta] 1. punkta a) apakšpunktu, [ITSB] aicina Kopienas preču zīmes īpašnieku termiņā, ko var noteikt [ITSB], sniegt pierādījumus par preču zīmes faktisko izmantošanu. Ja pierādījumi nav iesniegti noteiktajā termiņā, Kopienas preču zīmi atceļ. Šā panta 22. noteikuma 2., 3. un 4. punktu piemēro mutatis mutandis.”

14

Tiesvedības priekšvēsturi Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 1.–12. punktā ir izklāstījusi šādi:

15

Vispārējās tiesas sniegtais tiesvedības priekšvēstures izklāsts ir jāpapildina ar šādiem precizējumiem.

16

Pirmkārt, kā tas tostarp izriet no iepriekš minētā Vispārējās tiesas sprieduma paralēlā lietā T‑434/09 Centrotherm Systemtechnik/ITSB – centrotherm Clean Solutions (“CENTROTHERM”) 13. punkta, Apelāciju padome attiecībā uz pārējām precēm un pakalpojumiem, saistībā ar kuriem ir reģistrēta preču zīme “CENTROTHERM”, uzskatīja, ka Centrotherm Systemtechnik kā pierādījumu ir iesniegusi vienīgi tās pārvaldnieka paziņojumu, kas šīs Apelāciju padomes ieskatā nav pietiekami, lai pierādītu minētās preču zīmes faktisko izmantošanu. Šajā ziņā Apelāciju padome norādīja, ka Anulēšanas nodaļai nebija pienākuma ne lūgt citus dokumentus, ne ņemt vērā citas, arī procesā ITSB izskatāmas lietas materiālus.

17

Otrkārt, no apstrīdētā lēmuma 36. punkta izriet, ka Apelāciju padome attiecībā uz Centrotherm Systemtechnik tai iesniegtiem papildu pierādījumiem uzskatīja, ka šāds “papildu pierādījums tika iesniegts novēloti, un to nevar ņemt vērā” tādēļ, ka [Regulas Nr. 2868/95] 40. noteikuma 5. punkta otrajā teikumā paredzētais termiņš ir noilguma termiņš, kura neievērošana izraisa preču zīmes atcelšanu atbilstoši [minētās regulas] 40. noteikuma 5. punkta trešajam teikumam. Šī lēmuma 37. punktā Apelāciju padome šajā ziņā piebilda, ka, pat pieņemot, ka Apelāciju padome saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktu brīvi izvērtē novēloti iesniegtu pierādījumu ņemšanas vērā nozīmi, izskatāmajā lietā nav saskatāms iemesls, kādēļ tai būtu jāīsteno šīs tiesības par labu prasītājai. Apelāciju padome precizēja, ka prasītāja šajā ziņā ir izvirzījusi vienīgi vispārīgus argumentus par preču zīmes lomu un vērtību un ka tā nav atsaukusies uz neiespējamību iesniegt izmantošanas pierādījumus pirmajā instancē.

18

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 22. oktobrī, centrotherm Clean Solutions cēla prasību par apstrīdētā lēmuma atcelšanu daļā, kurā bija apmierināts pieteikums par preču zīmes “CENTROTHERM” atcelšanu.

19

Pamatojot šo prasību, centrotherm Clean Solutions izvirzīja vienu vienīgu pamatu saistībā ar kļūdainu pierādījumu vērtējumu. Uzskatot, ka Centrotherm Systemtechnik tai iesniegtie pierādījumi ir pietiekami, lai pierādītu strīdus preču zīmes faktisko izmantošanu, Apelāciju padome esot pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kā arī Regulas Nr. 2868/95 22. noteikuma 2. un 3. punktu un 40. noteikuma 5. punktu.

20

Vispārējā tiesa ar pārsūdzēto spriedumu apmierināja šo prasību, atceļot apstrīdēto lēmumu daļā, kurā daļēji bija atcelts Iebildumu nodaļas 2007. gada 30. oktobra lēmums.

21

Pārsūdzētā sprieduma 21.–24. punktā Vispārējā tiesa vispirms atsaucās uz atcelšanas kā sankcijas mērķi, kā arī uz procesa noteikumiem un principiem, kuri nosaka darbības ar pierādījumiem šajā procesā, kas it īpaši izriet no Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta un Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punkta.

22

Turpinot Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 25.–30. punktā uzsvēra šādus apsvērumus:

23

Vispārējā tiesa pēc tam, kad pārsūdzētā sprieduma 31. punktā bija norādījusi, ka visu šo apsvērumu, kas atgādināti pārsūdzētā sprieduma 21.–30. punktā, kontekstā ir jāvērtē, vai Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā pamatoti ir uzskatījusi, ka pierādījumi, ko Centrotherm Systemtechnik iesniedza Anulēšanas nodaļai, pierāda strīdus preču zīmes faktisko izmantošanu attiecībā uz šī sprieduma 11. punktā minētajām precēm, pārsūdzētā sprieduma 32.–37. punktā nosprieda šādi:

24

Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 38.–42. punktā turklāt veica Centrotherm Systemtechnik iesniegto fotogrāfiju pierādījumu spēka vērtējumu.

25

Tā pabeidza savu vērtējumu un apmierināja prasību šādi:

26

Ar savu apelācijas sūdzību Centrotherm Systemtechnik lūdz Tiesu atcelt pārsūdzēto spriedumu, noraidīt centrotherm Clean Solutions prasību pirmajā instancē un piespriest tai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

27

ITSB lūdz apmierināt apelācijas sūdzību un piespriest centrotherm Clean Solutions atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

28

Centrotherm Clean Solutions lūdz noraidīt apelācijas sūdzību un piespriest Centrotherm Systemtechnik atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

29

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam Centrotherm Systemtechnik izvirza četrus pamatus.

30

Izskatāmajā lietā no tiesvedības priekšvēstures izklāsta, kas atgādināts šī sprieduma 14. punktā, izriet, ka, lai gan attiecīgais atcelšanas process tika uzsākts, pamatojoties uz Regulu Nr. 40/94, ITSB Apelāciju padome ir pieņēmusi apstrīdēto lēmumu pēc tam, kad stājās spēkā Regula Nr. 207/2009.

31

Tā kā ar šo minēto regulu tika veikta Regulas Nr. 40/94 kodifikācija un tās atbilstošajās normās šīs kodifikācijas rezultātā netika veikti nekādi grozījumi, turpmāk šajā spriedumā tiks veiktas atsauces vienīgi uz Regulu Nr. 207/2009.

32

Saistībā ar savu apelācijas sūdzības pirmo pamatu Centrotherm Systemtechnik apgalvo, ka pārsūdzētais spriedums ir ticis pieņemts, neņemot vērā tai kā personai, kas iestājas lietā, atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 65. pantam un Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 2. un 3. punktam piešķirtās tiesības izvirzīt patstāvīgus prasījumus un pamatus, tostarp lūdzot grozīt ITSB Apelāciju padomes pieņemto lēmumu.

33

Centrotherm Systemtechnik uzskata, ka no pārsūdzētā sprieduma 33. un 34. punkta faktiski izriet, ka Vispārējā tiesa, lemjot par tās izskatīšanā esošo prasību, ir vērtējusi vienīgi jautājumu par to, vai momentuzņēmumi un faktūrrēķini, ko Centrotherm Systemtechnik iesniedza Anulēšanas nodaļai, ļauj uzskatīt – kā Apelāciju padome to darījusi apstrīdētajā lēmumā –, ka ir pierādīta attiecīgās preču zīmes faktiskā izmantošana.

34

Kā tas izriet no Vispārējā tiesā iesniegtā atbildes raksta uz prasības pieteikumu, Centrotherm Systemtechnik tajā nav lūgusi tiesai vienīgi noraidīt centrotherm Clean Solutions prasību. Šajā atbildes rakstā Centrotherm Systemtechnik esot arī izvērsusi argumentāciju, kritizējot to, ka Apelāciju padome nav ņēmusi vērā tās pārvaldnieka zvērestam pielīdzināmo paziņojumu, tās Apelāciju padomei iesniegtos papildu pierādījumus, kā arī citus preču zīmes lietā esošos materiālus, kas iesniegti, lai Vispārējā tiesa konstatētu, ka, ņemot vērā šos dažādos pierādījumu elementus, strīdus preču zīmes faktiskā izmantošana ir pierādīta. Minētās argumentācijas kontekstā Vispārējai tiesai esot bijis jāinterpretē Centrotherm Systemtechnik lūgums kā tāds, ar kuru Vispārējai tiesai lūdz arī, lai tā, aizstājot apstrīdētā lēmuma motīvus, atstātu to spēkā apstrīdētajā daļā.

35

ITSB norāda, ka Centrotherm Systemtechnik ir lūgusi vienīgi noraidīt centrotherm Clean Solutions prasību un ka tā nav izvirzījusi prasījumu par apstrīdētā lēmuma atcelšanu vai grozīšanu.

36

Centrotherm Clean Solutions uzskata, ka no pārsūdzētā sprieduma 32. un 37. punkta izriet, ka Vispārējā tiesa ir ņēmusi vērā Centrotherm Systemtechnik iesniegtos pierādījumus un ir lēmusi par tās argumentu attiecībā uz nepieciešamību ņemt vērā zvērestam pielīdzināmo paziņojumu, konstatējot, ka tā saturu neapstiprina lietas materiāli. Turklāt neesot nepieciešams, lai Vispārējā tiesa lemtu tieši par katru lietas dalībnieka argumentācijā izvirzīto punktu.

37

Vispirms ir jāatgādina, ka no Regulas Nr. 207/2009 65. panta 1. un 3. punkta izriet, ka par Apelāciju padomes lēmumiem var celt prasības Savienības tiesā un ka šai tiesai ir piekritība anulēt vai grozīt šādus lēmumus.

38

Turklāt Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts, ka procesa Apelāciju padomē dalībnieki, kas nav puse, kura vērsusies Vispārējā tiesā, var piedalīties tiesvedībā šajā tiesā kā personas, kas iestājas lietā, un ka šādā statusā tās var izvirzīt patstāvīgus prasījumus un pamatus neatkarīgi no pušu prasījumiem un pamatiem. Šī reglamenta 134. panta 3. punktā šajā ziņā ir precizēts, ka persona, kas iestājas lietā, savā atbildes rakstā uz prasības pieteikumu var lūgt grozīt vai atcelt Apelāciju padomes lēmumu punktā, kurš nav minēts prasības pieteikumā, un izvirzīt pamatus, kas nav ietverti prasības pieteikumā.

39

No iepriekš minētā izriet, ka Centrotherm Systemtechnik kā persona, kas iestājas tiesvedībā, kuru centrotherm Clean Solutions uzsāka Vispārējā tiesā, lūdzot daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu, bija tiesīga izvirzīt eventuālu prasību par šī lēmuma atcelšanu vai grozīšanu.

40

Izskatāmajā lietā vispirms ir jānorāda, ka ar šo pamatu Centrotherm Systemtechnik neapgalvo, ka būtu lūgusi Vispārējai tiesai atcelt apstrīdēto lēmumu.

41

Turpretim tā norāda, ka tās atbildes rakstā uz prasības pieteikumu ietvertos prasījumus šai tiesai, ņemot vērā šajā atbildes rakstā izklāstītos motīvus, Vispārējai tiesai esot bijis jāaplūko tādējādi, ka tā lūdz, lai šī tiesa noraida centrotherm Clean Solutions prasību pēc tam, kad tiesa, ja nepieciešams, ar savu vērtējumu būs aizstājusi Apelāciju padomes vērtējumu, šādi izmantojot savas lēmumu grozīšanas tiesības.

42

Šajā ziņā vispirms ir jākonstatē, ka Centrotherm Systemtechnik Vispārējai tiesai iesniegtajā atbildes rakstā uz prasības pieteikumu ietverto prasījumu priekšmets ir ierobežots vienīgi ar lūgumu šai tiesai “noraidīt prasību”, nekādi neminot, pat pakārtoti, prasījumus atcelt vai grozīt apstrīdēto lēmumu.

43

Kā tas izriet no paša Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 2. un 3. punkta formulējuma, šī tiesību norma piešķir personai, kas iestājas lietā, tiesības savā atbildes rakstā uz prasības pieteikumu izvirzīt patstāvīgus “prasījumus”, lūdzot atcelt vai grozīt apstrīdēto lēmumu. No tā izriet, ka principā tam, ko persona, kas iestājas lietā, eventuāli vēlas formulēt, pamatojoties uz šo tiesību normu, ir jāizriet no tās atbildes rakstā uz prasības pieteikumu ietvertajiem prasījumiem (šajā ziņā attiecībā uz pieteikumu par lietas ierosināšanu skat. 2011. gada 28. jūnija rīkojumu lietā C‑93/11 P Verein Deutsche Sprache/Padome, 18. punkts).

44

Turpinot ir jākonstatē, ka, tāpat kā Centrotherm Systemtechnik atbildes rakstā uz prasības pieteikumu ietverto prasījumu priekšmets, arī argumentācija, kuru tā izvērsusi šajā atbildes rakstā, skaidri un tieši nenorāda uz lūgumu grozīt apstrīdēto lēmumu.

45

Visbeidzot ir jānorāda, ka, pat pieņemot, ka minētā atbildes raksta uz prasības pieteikumu 49.–56. punktā ietvertie apgalvojumi attiecībā uz zvērestam pielīdzināmo paziņojumu un tā 23. un 57. punktā ietvertie apgalvojumi attiecībā uz preču zīmes lietā esošajiem pierādījumiem un pierādījumiem, kurus Centrotherm Systemtechnik iesniedza Apelāciju padomē, var – kā tā pati to apgalvo – tikt interpretēti tādējādi, ka ar tiem Vispārējo tiesu lūdz ņemt vērā minētos pierādījumus, pamatojoties uz tās lēmumu grozīšanas tiesībām, tomēr izskatāmajā lietā nevar apmierināt pamatu saistībā ar to, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini atturējusies izmantot šādas tiesības.

46

Pirmkārt, ir jākonstatē, ka, ciktāl ar minēto pamatu būtībā kritizē to, ka Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā attiecīgo zvērestam pielīdzināmo paziņojumu, tiktāl tam trūkst faktiskās bāzes. Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 37. punktā ir uzskatījusi, ka, pat ja Apelāciju padome šo paziņojumu būtu ņēmusi vērā, ir jākonstatē, ka lietas materiālos nav pietiekamu pierādījumu, kas pamato tā saturu attiecībā uz pārdošanas vērtību.

47

No tā izriet, ka pārsūdzētā sprieduma 35.–42. punktā izklāstīto pierādījumu visaptverošs vērtējums, kura noslēgumā Vispārējā tiesa šī sprieduma 43. punktā uzskatīja, ka šie pierādījumi neļauj secināt, ka strīdus preču zīme ir faktiski izmantota, balstās tostarp uz minētā zvērestam pielīdzināmā paziņojuma ņemšanu vērā un gan tam, gan citiem pārbaudītajiem pierādījumiem piemītošā pierādījuma spēka vērtējumu.

48

Otrkārt, ciktāl ar šo pamatu būtībā Vispārējai tiesai tiek pārmests, ka tā, īstenojot savas lēmumu grozīšanas tiesības, nav ņēmusi vērā preču zīmes lietā esošos pierādījumus un procesā Apelāciju padomē iesniegtos pierādījumus, ir jāatgādina, ka Vispārējai tiesai atzītās lēmumu grozīšanas tiesības nav ar mērķi piešķirt tai tiesības veikt vērtējumu, attiecībā uz kuru Apelāciju padome vēl nav pieņēmusi nostāju. Līdz ar to lēmumu grozīšanas tiesību īstenošana principā ir veicama vienīgi situācijās, kurās Vispārējā tiesa pēc Apelāciju padomes veiktā vērtējuma pārbaudes var, pamatojoties uz konstatētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, noteikt, kāds lēmums Apelāciju padomei bija jāpieņem (skat. 2011. gada 5. jūlija spriedumu lietā C-263/09 P Edwin/ITSB, Krājums, I-5853. lpp., 72. punkts).

49

Tomēr izskatāmajā lietā, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma 32.–37. punkta, Apelāciju padome ir precīzi noraidījusi iespēju ņemt vērā attiecīgos pierādījumus un tādēļ ir atturējusies sniegt jebkādu vērtējumu attiecībā uz to pierādījumu spēku.

50

Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka Centrotherm Systemtechnik nevarētu juridiski korekti lūgt Vispārējai tiesai, lai tā apstrīdētā lēmuma eventuālās grozīšanas nolūkā vērtē pierādījumu, kurus nebija vērtējusi Apelāciju padome, spēku.

51

No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka pirmais pamats ir jānoraida.

52

Saistībā ar savu apelācijas sūdzības otro pamatu Centrotherm Systemtechnik norāda, ka Vispārējā tiesa, uzskatot – kā tas netieši izrietot no pārsūdzētā sprieduma, tostarp tā 46. punkta, – ka tai ir pienākums pierādīt strīdus preču zīmes faktisko izmantošanu, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

53

Pirmkārt, [preču zīmes tiesību] atcelšanas procesā esot piemērojams Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punktā paredzētais noteikums, saskaņā ar kuru ITSB pēc savas iniciatīvas veic faktu pārbaudi.

54

Otrkārt, lai gan Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punktā un 57. panta 2. punktā esot paredzēts, ka agrākās preču zīmes īpašniekam ir jāiesniedz tās faktiskas izmantošanas pierādījumi, pretējā gadījumā viņa iebildumi vai pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu ir jānoraida, šī regulas 51. pantā neesot ietverti līdzīgi precizējumi attiecībā uz atcelšanas procesu.

55

Šādos apstākļos Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punktā paredzētais noteikums attiecībā uz pierādīšanas pienākumu pārkāpjot Regulu Nr. 207/2009 un esot jāizslēdz. No tā izrietot, ka Vispārējai tiesai esot bijis jāņem vērā visi tās rīcībā esošie pierādījumi.

56

ITSB uzskata, ka, ņemot vērā atcelšanas procesa inter partes un sui generis raksturu, princips par faktu pārbaudi pēc savas iniciatīvas nav piemērojams un preču zīmes īpašniekam, kura rīcībā ir šim nolūkam piemērotie pierādījumi, ir jāpierāda, ka tas ir veicis tās faktisko izmantošanu.

57

Centrotherm Clean Solutions norāda arī, ka Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkts neattiecas uz atcelšanas procesiem. Turpretim Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punktā esot paredzēti ar atcelšanu saistītie procesuālie noteikumi, kas skaidri nosakot, ka preču zīmes īpašniekam ir jāiesniedz tās faktiskas izmantošanas pierādījumi. Turklāt Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā nekādi neesot apgalvojusi, ka preču zīmes īpašniekam ir pierādīšanas pienākums.

58

Pirmkārt, ir jānorāda, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā nevienā brīdī neapgalvoja, ka agrākās preču zīmes īpašniekam ir faktiskas izmantošanas pierādīšanas pienākums.

59

Otrkārt, ir jānorāda, ka minētā sprieduma 46. punkts, kurā apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo esam atklājusi šādu Vispārējās tiesas pieņemtu nostāju, nav pietiekami viennozīmīgs, lai apstiprinātu šādu secinājumu.

60

Treškārt un galvenokārt, ir jākonstatē, ka Centrotherm Systemtechnik neizklāsta, kādā veidā šāds netiešs vērtējums un tā rezultātā šķietami pieļautā kļūda tiesību piemērošanā, ja pieņem, ka tas tiek konstatēts, var būt pamats, lai pieprasītu pārsūdzētā sprieduma atcelšanu.

61

Tomēr vispirms šajā ziņā ir jānorāda, kā tas jau ir uzsvērts šī sprieduma 40. un 42. punktā, ka Centrotherm Systemtechnik savā atbildes rakstā uz prasības pieteikumu Vispārējā tiesā nekādi nav lūgusi atcelt apstrīdēto lēmumu. Tāpat tā šīs tiesvedības ietvaros nevar pārmest Vispārējai tiesai, ka tā nav rīkojusies, lai atceltu šo lēmumu Apelāciju padomes šķietami pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā dēļ, uzskatot, ka agrākas preču zīmes īpašniekam ir pienākums pierādīt tās faktisko izmantošanu.

62

Turpinot Centrotherm Systemtechnik ne tik nevar pārmest Vispārējai tiesai, ka tā nav ņēmusi vērā preču zīmes lietā esošos pierādījumus un tos, kuri iesniegti Apelāciju padomē ar mērķi, lai pārsūdzētajā spriedumā tiktu konstatēts, ka nav jālemj par strīdus preču zīmes atcelšanu, jo, kā tas izriet no šī sprieduma 48.–50. punkta, Vispārējai tiesai nebija izteikts lūgums grozīt apstrīdēto lēmumu, ko tai katrā ziņā nebūtu pamats veikt, ņemot vērā minētos pierādījumus.

63

Visbeidzot ir jāatgādina, ka centrotherm Clean Solutions savas prasības ietvaros bija vienīgi norādījusi, ka Apelāciju padome kļūdaini uzskatīja, ka Anulēšanas nodaļā iesniegtie pierādījumi ļauj konstatēt apstrīdētās preču zīmes faktisko izmantošanu.

64

No iepriekš minētā izriet, ka Vispārējai tiesai, lai izlemtu par tās izskatīšanā esošo prasību un pamatiem, nekādā ziņā nebija jālemj par jautājumu, kuram ir jāpierāda minētās preču zīmes faktiskā izmantošana.

65

No tā izriet arī, ka, pat pieņemot, ka ir pieļauta netieša kļūda tiesību piemērošanā, ko Centrotherm Systemtechnik apgalvo esam atklājusi pārsūdzētajā spriedumā, tas nevar būt pamats tā atcelšanai.

66

Tādējādi no visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka otrais pamats ir jānoraida.

67

Saistībā ar savu apelācijas sūdzības trešo pamatu Centrotherm Systemtechnik apgalvo, kā tas izrietot no pārsūdzētā sprieduma 26. punkta, ka Vispārējā tiesa ir pamatojusies uz pieņēmumu, saskaņā ar kuru faktiskas izmantošanas jēdziens nepieļauj jebkādu minimālu un nepietiekamu izmantošanu. Rīkojoties šādi, šī tiesa esot ignorējusi Tiesas judikatūru, saskaņā ar kuru prasībai par faktisku izmantošanu nav jāizslēdz tas, ka simboliska rakstura izmantošanas formu vienīgais mērķis ir saglabāt ar preču zīmes reģistrāciju piešķirtās tiesības.

68

Centrotherm Systemtechnik uzskata, ka šī kļūda tiesību piemērošanā esot bijusi pamats kļūdaini veiktam Vispārējās tiesas vērtējumam pārsūdzētā sprieduma 36. un 37. punktā, saskaņā ar kuru ir iesniegti pierādījumi par relatīvi nelieliem pārdošanas apjomiem par kopējo summu, kas atbilst tikai 0,03 % no deklarētā apgrozījuma.

69

ITSB un centrotherm Clean Solutions uzsver, pirmkārt, ka pārsūdzētā sprieduma 26. punkts, kurā ir norādīts uz minimālu un nepietiekamu izmantošanu, “lai uzskatītu, ka preču zīme ir reāli un faktiski izmantota konkrētajā tirgū”, pilnībā atbilst Tiesas judikatūrai. Otrkārt, Vispārējās tiesas vērtējums, saskaņā ar kuru iesniegtie pierādījumi par pārdošanu ir nepietiekami, lai secinātu par preču zīmes faktisko izmantošanu, nevar būt pārbaudes priekšmets apelācijas tiesvedībā.

70

Ir jākonstatē, pirmkārt, ka šis trešais pamats ir balstīts uz kļūdainu pārsūdzētā sprieduma izpratni. Faktiski Centrotherm Systemtechnik, nodalot minētā sprieduma 26. punktā ietvertā teikuma vienu daļu no šī sprieduma konteksta, sagroza šī punkta jēgu.

71

Pirmkārt, minētajā 26. punktā ietverto vērtējumu nevar aplūkot atrauti no pārsūdzētā sprieduma 25. punkta, kurā Vispārējā tiesa atgādina tostarp, ka preču zīme ir faktiski izmantota, ja tā izmantota atbilstoši savai pamata funkcijai garantēt to preču vai pakalpojumu izcelsmes identitāti, attiecībā uz kuriem tā ir reģistrēta, lai radītu vai saglabātu šo preču vai pakalpojumu noietu, izslēdzot simboliska rakstura izmantošanu, kuras vienīgais mērķis ir saglabāt ar preču zīmi piešķirtās tiesības.

72

Ņemot vērā šādi atgādinātos principus, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 26. punktā apstiprina, ka faktiskas izmantošanas jēdziens tātad nepieļauj jebkādu minimālu un nepietiekamu izmantošanu, “lai varētu uzskatīt, ka preču zīme ir faktiski izmantota konkrētajā tirgū”, pēc tam šajā pašā punktā atgādinot arī judikatūru, saskaņā ar kuru prasība par faktisko izmantošanu neparedz ne vērtēt komerciālo veiksmīgumu, ne kontrolēt uzņēmuma ekonomisko stratēģiju, ne arī rezervēt preču zīmju aizsardzību vienīgi kvantitatīvi būtiskai komerciālai izmantošanai.

73

Otrkārt, nevar tikt arī ignorēts tas, ka šis 25. un 26. punkts iekļaujas plašākā judikatūras atgādinājumā saistībā ar preču zīmes faktiskas izmantošanas jēdzienu, kas ietver dažādas papildu atziņas attiecībā uz izmantošanas apjomu un it īpaši pārdošanas apjomu, ar kuru tā tiek realizēta, kā tas izriet no minētā sprieduma 27.–29. punkta.

74

No tā izriet, ka pārsūdzētā sprieduma 26. punktā esošais apgalvojums, ar kuru Vispārējā tiesa vienīgi atgādina pastāvīgās judikatūras atziņas, neietver nekādu kļūdu tiesību piemērošanā.

75

Otrkārt, un runājot par pārsūdzētā sprieduma 36. un 37. punktu, ir jāatgādina, ka tie iekļaujas kompleksas analīzes procesā, veidojot tikai vienu no tās posmiem, un tās mērķis, kā tas ir izklāstīts šī sprieduma 34. punktā, ir pārbaudīt, vai visaptverošais fotogrāfiju un četru faktūrrēķinu vērtējums ļauj secināt, ka apstrīdētā preču zīme ir tikusi faktiski izmantota, ņemot vērā minētā sprieduma 25.–29. punktā atgādinātos judikatūras principus.

76

Šajā kontekstā Vispārējās tiesas veiktie konstatējumi un vērtējumi, it īpaši minētajā 36. un 37. punktā, attiecībā uz norādīto pārdošanas darījumu biežumu, uz periodu, kurā tie iekļaujas, un pārdošanas apjomu, par kuru tie liecina, nevar tikt aplūkoti atsevišķi no visiem citiem Vispārējās tiesas formulētajiem apsvērumiem, kas ļāva secināt, ka izskatāmajā lietā nav pierādīta attiecīgās preču zīmes faktiskā izmantošana, tostarp no pārsūdzētā sprieduma 38.–42. punktā ietvertajiem apsvērumiem, kas formulēti, pamatojoties uz fotogrāfiju vērtējumu.

77

Turklāt šādi konstatējumi un vērtējumi ietilpst faktisko apstākļu jomā (šajā ziņā skat. 2007. gada 13. septembra spriedumu lietā C-234/06 P Il Ponte Finanziaria/ITSB, Krājums, I-7333. lpp., 75. punkts) un tātad, izņemot to sagrozīšanas gadījumu, neveido tiesību jautājumu, kas apelācijas tiesvedības ietvaros ietilpst Tiesas pārbaudē.

78

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka trešais pamats ir noraidāms.

79

Saistībā ar savas apelācijas sūdzības ceturto pamatu Centrotherm Systemtechnik apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, neatspēkojot Apelāciju padomes nostāju, saskaņā ar kuru zvērestam pielīdzināms paziņojums neveido pierādījumu Regulas Nr. 2868/95 22. noteikuma 4. punkta, aplūkota kopsakarā ar Regulas Nr. 207/2009 78. panta 1. punkta f) apakšpunktu, izpratnē.

80

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka, lai gan Vispārējā tiesa bija veikusi šādu atspēkošanu un ņēmusi vērā faktu, ka nevar tikt prasīts, lai jebkura zvērestam pielīdzināmajā paziņojumā ietvertā informācija tiktu apstiprināta ar citiem pierādījumiem, tai esot bijusi jāpieņem citāda nostāja attiecībā uz konkrētās preču zīmes faktiskās izmantošanas esamību.

81

ITSB uzskata, ka no pārsūdzētā sprieduma 37. punkta, kā arī no iepriekš minētā sprieduma paralēlajā lietā T‑434/09 Centrotherm Systemtechnik/ITSB – centrotherm Clean Solutions (“CENTROTHERM”) 34. punkta izriet, ka Vispārējā tiesa nav in abstracto noliegusi jebkādu pierādījumu spēku saistībā ar zvērestam pielīdzināmiem paziņojumiem, bet ka tā to ir vērtējusi, konstatējot vērtējuma, kas apelācijas tiesvedībā nevar tikt pārbaudīts, noslēgumā, ka izskatāmajā lietā esot nepieciešami papildu pierādījumi, ņemot vērā starp attiecīgā paziņojuma sagatavotāju un Centrotherm Systemtechnik esošās saiknes.

82

Centrotherm Clean Solutions norāda, ka apstrīdētais Apelāciju padomes apgalvojums prasības izskatīšanas ietvaros netika apšaubīts, jo Vispārējai tiesai nav pienākuma to apstiprināt. Turklāt minētā tiesa to arī neesot apstiprinājusi, pārsūdzētā sprieduma 37. punktā vienīgi norādot, ka pat gadījumā, ja Apelāciju padome būtu ņēmusi vērā minēto paziņojumu, esot jākonstatē, ka lietas materiālos nav pietiekamu pierādījumu, kas pamatotu tā saturu attiecībā uz pārdošanas vērtību.

83

Ir jānorāda, pirmkārt, ka šis apelācijas sūdzības ceturtais pamats daļēji sakrīt ar apelācijas sūdzības pirmo pamatu daļā, kurā Vispārējai tiesai tiek pārmests, ka tā, līdzīgi kā to pirms tam bija darījusi Apelāciju padome, nav ņēmusi vērā zvērestam pielīdzināmo paziņojumu kā preču zīmes izmantošanas pierādījumu, lai gan šāda ņemšana vērā tai būtu ļāvusi, īstenojot savas lēmumu grozīšanas tiesības, konstatēt, ka ir pierādīta minētā faktiskā izmantošana.

84

Šajā ziņā pietiek norādīt, kā tas jau izriet no apsvērumiem, kas šī sprieduma 46. un 47. punktā ir izvērsti, vērtējot apelācijas sūdzības pirmo pamatu, ka no pārsūdzētā sprieduma 37. un 43. punkta, kā arī no tā 46. punkta tādējādi izriet, ka visu pierādījumu vērtējums, kas ļāva Vispārējai tiesai uzskatīt, ka nav pierādīta apstrīdētās preču zīmes faktiskā izmantošana, aptvēra gan apstrīdēto paziņojumu, gan citus ITSB Anulēšanas nodaļā iesniegtos pierādījumus, un šādi Vispārējā tiesa nekādā veidā nav nospriedusi, ka šāds paziņojums neveidojot pieļaujamu pierādīšanas līdzekli.

85

Otrkārt, attiecībā uz Centrotherm Systemtechnik argumentu, saskaņā ar kuru Vispārējā tiesa esot kļūdaini uzskatījusi, ka jebkādai zvērestam pielīdzināmajā paziņojumā ietvertajai informācijai jābūt pamatotai ar citiem pierādījumiem, un rezultātā esot liegusi šim paziņojuma veidam jebkādu patstāvīgu pierādījuma spēku, pietiek konstatēt, ka vērtējumam, ko Vispārējā tiesa ir veikusi pārsūdzētā sprieduma 37. punktā, nekādā ziņā nav šāds saturs. Faktiski Vispārējā tiesa šajā punktā vienīgi uzsvēra pastāvošo kraso atšķirību starp apgalvojumu attiecībā uz gada apgrozījuma apjomu, ko Centrotherm Systemtechnik šķietami realizējusi laikā no 2002. līdz 2006. gadam un kas ietverts Centrotherm Systemtechnik pārvaldnieka zvērestam pielīdzināmajā paziņojumā, un relatīvi minimāliem un ļoti īsā, pat ierobežotā laikposmā veiktiem pārdošanas apjomiem, ko apstiprina Centrotherm Systemtechnik iesniegtie faktūrrēķini.

86

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka ceturtais pamats ir jānoraida.

87

Līdz ar to, tā kā neviens no Centrotherm Systemtechnik izvirzītajiem pamatiem nav apmierināts, apelācijas sūdzība ir jānoraida.

88

Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktu, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz šī reglamenta 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā centrotherm Clean Solutions ir prasījusi piespriest Centrotherm Systemtechnik atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un Centrotherm Systemtechnik spriedums ir nelabvēlīgs, tai papildus savu tiesāšanās izdevumu segšanai ir jāpiespriež atlīdzināt centrotherm Clean Solutions tiesāšanās izdevumus. Līdz ar to ITSB sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež: