Puses
Sprieduma pamatojums
Rezolutīvā daļa

Puses

Lieta C-568/11

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Vestre Landsret (Dānija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2011. gada 9. novembrī un kas Tiesā reģistrēts 2011. gada 14. novembrī, tiesvedībā

Agroferm A/S

pret

Ministeriet for Fødevarer, Landbrug og Fiskeri .

TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja R. Silva de Lapuerta [ R. Silva de Lapuerta ], tiesneši Dž. Arestis [ G. Arestis ] (referents), Ž. K. Bonišo [ J.-C. Bonichot ], A. Arabadžijevs [ A. Arabadjiev ] un Ž. L. da Krušs Vilasa [ J. L. da Cruz Vilaça ],

ģenerāladvokāte J. Kokote [ J. Kokott ],

sekretāre S. Stremholma [ C. Strömholm ], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2012. gada 22. novembra tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

– Agroferm A/S vārdā – J. Lentz , advokat ,

– Dānijas valdības vārdā – V. Pasternak Jørgensen , pārstāve, kurai palīdz J. Pinborg , advokat ,

– Eiropas Komisijas vārdā – C. Barslev un P. Rossi , pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2013. gada 24. janvāra tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

Sprieduma pamatojums

1. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz Kombinētās nomenklatūras, kas ir ietverta I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2005. gada 27. oktobra Regulu (EK) Nr. 1719/2005 (OV L 286, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “KN”), pozīciju 2309, 2922 un 3824, kā arī Savienības tiesību principu, kas regulē nepareizi izmaksātu summu atgūšanu, interpretāciju.

2. Šis lūgums ir iesniegts lietā starp Agroferm A/S (turpmāk tekstā – “ Agroferm ”) un Ministeriet for Fødevarer, Landbrug og Fiskeri (Pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības ministrija; turpmāk tekstā – “ Ministeriet ”) par nepareizi izmaksāto ražošanas kompensāciju par lizīna sulfātu atmaksāšanu, kas jāveic Agroferm.

Atbilstošās tiesību normas

Starptautiskās tiesības

3. Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (turpmāk tekstā – “HS”) ir izstrādājusi Muitas sadarbības padome, kura ir kļuvusi par Pasaules Muitas organizāciju, kas dibināta ar 1983. gada 14. jūnijā Briselē noslēgto Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kura kopā ar tās 1986. gada 24. jūnija grozījumu protokolu Eiropas Ekonomikas kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes 1987. gada 7. aprīļa Lēmumu Nr. 87/369/EEK (OV L 198, 1. lpp.).

4. Atbilstoši HS paskaidrojošajai piezīmei attiecībā uz tās 29. nodaļu jēdziens “piemaisījumi” attiecas tikai uz vielām, kuras atrodas atsevišķā ķīmiskajā savienojumā vienīgi ražošanas procesa rezultātā. Šīs vielas netiek uzskatītas par saskaņā ar šo piezīmi atļautajiem piemaisījumiem, ja tās apzināti ir atstātas produktā, lai tas būtu piemērots drīzāk specifiskai nekā tā vispārējai izmantošanai.

5. HS paskaidrojošās piezīmēs pozīcijai 2309 ir noteikts, ka šī pozīcija attiecas uz preparātiem, kas paredzēti izmantošanai “pilnīgas” vai “papildu” barības ražošanā. Šie preparāti parasti ir kompleksi savienojumi, kas satur elementu kopumu, kurš dažkārt tiek saukts par “piedevām”, kuru īpašības un sastāvs tiek noteikti noteiktai zootehniskai ražošanai. Šie elementi, kuru vidū ir arī aminoskābes, īpaši veicina dzīvnieku gremošanu un, vispārīgāk, barošanu un uztur to veselības stāvokli.

Savienības tiesības

Tarifu klasifikācija

6. KN ir balstīta uz HS. KN otrajā daļā ir ietverta preču klasifikācija sadaļās, nodaļās, pozīcijās un apakšpozīcijās.

7. KN 23. nodaļas nosaukums ir “Pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi; gatava lopbarība”. Atbilstoši šīs nodaļas 1. piezīmei pozīcijā 2309 ir ietverti “citur neminēti un neiekļauti produkti, kurus izmanto dzīvnieku barībai un kuri iegūti, apstrādājot izejvielas no augiem vai dzīvniekiem tiktāl, ka tās zaudējušas sākotnējā materiāla būtiskās īpašības, izņemot augu atkritumus, atliekas un šādas apstrādes blakusproduktus”. KN pozīcijas 2309 nosaukums ir “Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā”.

8. KN 29. nodaļas nosaukums ir “Organiskie ķīmiskie savienojumi”. Šīs nodaļas 1. piezīmes a) un b) punktā ir noteikts:

“Ja nav īpašu piebilžu, šīs nodaļas pozīcijās ietilpst tikai:

a) atsevišķi noteikta ķīmiskā sastāva organiskie savienojumi, kas satur vai nesatur piemaisījumus;

b) viena un tā paša organiskā savienojuma divu vai vairāku izomēru maisījumi (kas satur vai nesatur piemaisījumus), izņemot piesātināto vai nepiesātināto aciklisko ogļūdeņražu izomēru (kas nav stereoizomēri) maisījumus (27. nodaļa).”

9. KN pozīcijas 2922 nosaukums ir “Aminosavienojumi, kas satur skābekļa funkcionālo grupu”.

10. KN 38. nodaļas nosaukums ir “Jaukti ķīmiskie produkti”. KN pozīcijā 3824 ietilpst “lietošanai gatavas saistvielas lietņu veidnēm un serdeņiem; ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības ķīmiskie produkti un preparāti (arī produkti un preparāti, kas satur dabīgu produktu maisījumus), kas nav minēti vai iekļauti citur”.

Ražošanas kompensācijas

– Regula (EK) Nr. 1260/2001

11. Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulas (EK) Nr. 1260/2001 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 178, 1. lpp.) 7. panta 3. punktā ir noteikts:

“Nolemts piešķirt ražošanas kompensācijas par 1. panta 1. punkta a) un f) apakšpunktā minētajiem produktiem un par 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem sīrupiem, kā arī par ķīmiski tīru fruktozi (levulozi), kurai kā starpproduktam ir KN kods 1702 50 00, ja tie ir vienā no [EKL] 23. panta 2. punktā minētajiem stāvokļiem un tos izmanto dažu ķīmiskās rūpniecības produktu ražošanā.

[..]”

– Regula (EK) Nr. 1265/2001

12. Komisijas 2001. gada 27. jūnija Regulas (EK) Nr. 1265/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/2001 piemērošanai attiecībā uz ražošanas kompensācijas piešķiršanu par dažiem cukura produktiem, kurus izmanto ķīmiskajā rūpniecībā (OV L 178, 63. lpp.), 1. pantā ir noteikts:

“1. Šajā regulā “pamatprodukti” nozīmē:

a) produktus, kas minēti Regulas [..] Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta a) un f) apakšpunktā, un

b) cukura sīrupus, kuri minēti Regulas [..] Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā un uz kuriem attiecas KN kodi ex 1702 60 95 un ex 1702 90 99, un kuru tīrības pakāpe ir vismaz 85 %,

ko izmanto I pielikumā minēto ķīmiskās rūpniecības produktu ražošanā.

[..]”

13. Regulas Nr. 1265/2001 2. pants ir šāds:

“1. Ražošanas kompensāciju piešķir dalībvalsts, kuras teritorijā notiek pamatproduktu pārstrāde.

2. Dalībvalsts drīkst piešķirt kompensāciju tikai tad, ja muitas kontrole vai administratīva pārbaude, kas sniedz līdzvērtīgas garantijas, nodrošina to, ka pamatproduktus izmanto mērķim, kas norādīts 3. pantā minētajā pieteikumā.”

14. Saskaņā ar šīs regulas 10. pantu:

“1. Tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā pārstrādās pamatproduktu, iesniedz rakstisku ražošanas kompensācijas pieteikumu.

Šajā pieteikumā jānorāda:

[..]

c) tā ķīmiskā produkta tarifa grup[a] un aprakst[s], kura ražošanā izmantos pamatproduktu;

[..]

3 Piemērojot 2. punktu:

[..]

b) paredz, ka tiesības uz ražošanas kompensāciju ir atkarīgas no tā, vai pārstrādātāju iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts, kurā minētais pārstrādātājs pārstrādās starpproduktu I pielikumā minētā ķīmiskā produktā.

Šā punkta otrajā daļā minētos apstiprinājumus izsniedz attiecīgā dalībvalsts, ja pretendents tai nodrošina visas iespējas veikt vajadzīgās pārbaudes.

[..]”

15. No Regulas Nr. 1265/2001 I pielikuma izriet, ka ražošanas kompensācijas tiek piešķirtas produktiem, uz kuriem attiecas KN 29. nodaļa (Organiskie ķīmiskie savienojumi) un 38. nodaļa (Jaukti ķīmiskie produkti).

Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana

16. Padomes 1999. gada 17. maija Regulas (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu 8. pantā ir noteikts:

“1. Dalībvalstis saskaņā ar dalībvalstu normatīvo vai administratīvo aktu noteikumiem veic pasākumus, ko vajag, lai:

a) pārliecinātos, ka fonda finansētie darījumi tiek faktiski veikti un ir izpildīti pareizi;

b) novērstu un cīnītos ar pārkāpumiem;

c) atgūtu summas, kas zaudētas pārkāpumu vai nolaidības dēļ.

Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, kas veikti šajā nolūkā, un jo īpaši par administratīvo un juridisko procedūru stāvokli.

2. Ja zaudētās summas netiek atgūtas pilnā apjomā, pārkāpumu vai nolaidības finansiālās sekas sedz Kopiena, izņemot pārkāpumu vai nolaidības sekas, kas ir saistāmas ar pārvaldes iestādēm vai citām dalībvalstu institūcijām.

Atmaksājamās summas maksā akreditētajiem maksātājiem, kuri tās atskaita no fonda finansētajiem izdevumiem. Procentus par piedzītajām vai ar nokavēšanos samaksātajām summām iemaksā fondā.

[..]”

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

17. Agroferm ir Dānijas uzņēmums, kas līdz 2006. gada jūnijam ražoja lizīna sulfātu rūpnīcā, kas atrodas Esbjergā [ Esbjerg ] (Dānija). Produkti, kas sastāv no lizīna, tiek ražoti no cukura, kas ir to pamatprodukts.

18. 2004. gada 19. maijā Agroferm iesniedza Dānijas muitas iestādēs pieteikumu par iepriekšēju piekrišanu ražošanas kompensāciju piešķiršanai lizīna sulfātam. Šajā pieteikumā tā paskaidroja, ka produkts, ko tā gatavojas ražot, sastāv no lizīna sulfāta, kas pats par sevi ietilpst KN pozīcijā 2922. Pēc labvēlīgas atbildes saņemšanas no šīm iestādēm uz šo pieteikumu Agroferm regulāri saņēma ražošanas kompensācijas, kas atbilda cukura daudzumam, ko tā izmantoja lizīna sulfāta ražošanai.

19. Atbilstoši Force Technology  – privāta uzņēmuma, kas nodarbojas ar produktu paraugu analīzi Dānijas muitas iestādēm, lai tos klasificētu tarifu pozīcijās, – veiktajām analīzēm Agroferm izstrādāto produktu tika piedāvāts klasificēt KN 23. nodaļā, nevis tās 29. nodaļā. 2006. gada 5. aprīļa atzinumā Force Technology norādīja, ka analizētais paraugs ir izgatavots fermentācijas rezultātā un ka attiecīgais produkts satur lizīna sulfātu un fermentācijas blakusproduktus. Šis uzņēmums norādīja, ka tikai līdz 66 % (lizīna sulfāta procentuālais sastāvs sausā vielā) tīrs produkts nevar tikt klasificēts KN 29. nodaļā.

20. Muitas kodu komiteja, kurā vērsās Dānijas muitas iestādes, precizēja, ka katrā konkrētajā gadījumā, lai izlemtu par pieļaujamo piemaisījumu līmeni un par ķīmisko produktu klasifikāciju, ir jāizvēlas īpaša pieeja un ka pamatlietā aplūkotais preparāts ir jāklasificē KN 23. nodaļā, nevis tās 29. nodaļā.

21. Ar 2006. gada 10. augusta lēmumu Direktoratet for FødevareErhverv (Pārtikas direkcija, turpmāk tekstā – “ Direktoratet ”) informēja Agroferm , ka pēc Eiropas Komisijas un Muitas kodu komisijas sniegtajām konsultācijām ir konstatēts, ka šīs sabiedrības ražotie produkti turpmāk nav klasificējami kā produkti uz lizīna bāzes KN pozīcijas 2922 izpratnē un tātad uzņēmums nevar saņemt ražošanas kompensācijas.

22. 2006. gada 22. novembrī Direktoratet nolēma, ka Agroferm ir jāatmaksā kopējā summa DKK 86,6 miljonu apmērā, kam pievienoti procenti, kas, pēc tās domām, atbilst ražošanas kompensācijām, kuras saņemtas no 2004. gada augusta līdz 2006. gada martam; par šo summu pamatlietas dalībnieki nav vienisprātis.

23. 2006. gada 18. decembrī Agroferm cēla Ministeriet prasību pret Direktoratet pieņemtajiem lēmumiem. 2008. gada 18. jūlija lēmumā Ministeriet visos jautājumos piekrita Direktoratet pieņemtajiem lēmumiem un nolēma, ka Agroferm nav darbojusies labticīgi, piesakoties uz ražošanas kompensācijām.

24. Ar 2009. gada 23. septembra prasības pieteikumu Agroferm cēla prasību Retten i Esbjerg (Esbjergas pirmās instances tiesa), kas ar 2009. gada 4. novembra lēmumu un pēc lietas dalībnieku saskanīga lūguma pārsūtīja lietu Vestre Landsret [Rietumu apgabaltiesai] ar pamatojumu, ka pamatlieta ir būtiska lieta Dānijas civilprocesa izpratnē, jo tā attiecas uz jautājumu, kas saistīti ar Savienības tiesībām, interpretāciju, un ka būtu iesniedzams lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu.

25. Šajos apstākļos iesniedzējtiesa nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1) Vai produkts, ko ražo no cukura, kurš ticis fermentēts ar Corynebacterium glutamicum baktēriju palīdzību un kurš satur – kā tas ir precizēts lēmuma par prejudiciālu jautājumu uzdošanu I pielikumā – apmēram 65 % lizīna sulfāta, kā arī piemaisījumus, kas radušies ražošanas procesā (nemodificētus izejmateriālus, ražošanas procesā izmantotus reaģentus un blakusproduktus), ietilpst [KN] pozīcijā 2309, pozīcijā 2922 vai pozīcijā 3824?

Vai šajā ziņā būtiski ir tas, vai piemaisījumi ir saglabāti apzināti, lai padarītu produktu īpaši piemērotu vai lai uzlabotu tā atbilstību dzīvnieku barības ražošanai, vai arī piemaisījumi ir tikuši saglabāti, jo nav nepieciešams vai nav lietderīgi tos likvidēt? Kādas pamatnostādnes būtu jāizmanto, lai izvērtētu šo jautājumu katrā no minētajām situācijām?

Vai atbildes sniegšanai būtiski ir tas, ka ir iespējams ražot citus lizīnu saturošus produktus, tostarp “tīru” (≥ 98 %) lizīnu un lizīna-HCl produktus, kuriem ir augstāks lizīna saturs nekā iepriekš minētajam lizīna sulfāta produktam, un vai šajā ziņā ir būtiski tas, ka lizīna sulfāta un citu piemaisījumu apmērs iepriekš minētajā lizīna sulfāta produktā atbilst tam, ko satur citu ražotāju lizīna sulfāta produkti? Kādas pamatnostādnes būtu jāizmanto, lai izvērtētu šo jautājumu katrā no minētajām situācijām?

2) Ja pieņem, ka saskaņā ar tiesiskuma principu uz ražošanu neattiecas kompensāciju sistēma, vai Savienības tiesībām pretrunā būtu tas, ka valsts iestādes atbilstoši valsts tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principiem tādā tiesvedībā kā izskatāmā atturētos no prasības atgūt izmaksātās kompensāciju summas, ko ražotājs saņēmis labā ticībā?

3) Ja pieņem, ka saskaņā ar tiesiskuma principu uz konkrēto ražošanu neattiecas kompensāciju sistēma, vai Eiropas Savienības tiesībām pretrunā būtu tas, ka valsts iestādes atbilstoši valsts tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principiem tādā lietā kā izskatāmā izpildītu saistības (kompensācijas sertifikātus), kas ietver laika ierobežojumus un kuras ražotājs ir saņēmis labā ticībā?”

Par prejudiciālajiem jautājumiem

Par pirmo jautājumu

26. Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai tāds produkts kā pamatlietā, kura sastāvā ir lizīna sulfāts un ražošanas procesā radušies piemaisījumi, ietilpst KN pozīcijās 2309, 2922 vai 3824.

27. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un lai būtu vieglāk veikt kontroli, izšķirošais kritērijs preču tarifu klasifikācijā parasti ir to objektīvās īpašības un pazīmes, kas ir norādītas KN pozīcijas aprakstā un iedaļas vai nodaļas piezīmēs (it īpaši skat. 1989. gada 25. maija spriedumu lietā 40/88 Weber , Recueil , 1395. lpp., 13. punkts; 2007. gada 18. jūlija spriedumu lietā C-142/06 Olicom , Krājums, I-6675. lpp., 16. punkts, kā arī 2011. gada 28. jūlija spriedumu lietā C-215/10 Pacific World un FDD International , Krājums, I-7255. lpp., 28. punkts).

28. Jāatgādina arī, ka HS skaidrojumi ir svarīgi līdzekļi, lai nodrošinātu vienādu kopējā muitas tarifa piemērošanu, un sniedz noderīgu informāciju tā interpretācijai (šajā ziņā skat. 1994. gada 19. maija spriedumu lietā C-11/93 Siemens Nixdorf , Recueil , I-1945. lpp., 12. punkts; 2006. gada 27. aprīļa spriedumu lietā C-15/05 Kawasaki Motors Europe , Krājums, I-3657. lpp., 36. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Pacific World un FDD International , 29. punkts).

29. Pirmkārt, KN 29. nodaļas 1. piezīmes a) punktā attiecībā uz KN pozīciju 2922 ir noteikts, ka šīs nodaļas pozīcijas attiecas tikai uz atsevišķiem noteikta ķīmiskā sastāva organiskiem savienojumiem, kas satur vai nesatur piemaisījumus.

30. No lēmuma par prejudiciālu jautājumu uzdošanu izriet, ka produkts uz lizīna sulfāta bāzes, kāds tiek aplūkots pamatlietā, ir noteikts organisks ķīmisks savienojums, kas satur apmēram 65 % lizīna sulfāta un 35 % šūnu masas, kas radušies ražošanas procesā, izmantojot fermentāciju. Turklāt iesniedzējtiesa uzskata, ka šī šūnu masa, kas satur barības vielas, kam ir paaugstināta bioloģiskā vērtība, ir apzināti atstāta šajā produktā, lai pastiprinātu tā piemērotību izmantošanai kā piedevu dzīvnieku barībai un novērstu, ka lizīna sulfāts uzsūc mitrumu.

31. Tādējādi rodas jautājums, vai šī šūnu masa var tikt uzskatīta par piemaisījumiem, kuru esamība atbilstoši KN 29. nodaļas 1. piezīmes a) punktam neliek šaubīties par klasifikāciju šīs nodaļas pozīcijās.

32. Šajā ziņā, kaut arī minētajā KN 29. nodaļas 1. piezīmē ir pieļauta piemaisījumu esamība, ir jākonstatē, ka tiem, lai neietekmētu, ka aplūkotais ķīmiskais savienojums ir “atsevišķi” noteikts, noteikti ir jābūt atlikumiem. Kā ģenerāladvokāte ir norādījusi savu secinājumu 31. punktā, šīs tolerances iemesls ir saistīts ar to, ka no tehniskā viedokļa vispār nav iespējams panākt 100 % tīrību.

33. Turklāt no KN 29. nodaļas 1. piezīmes f) un g) punkta izriet, ka šīs nodaļas pozīcijas var ietvert īpaši šīs 1. piezīmes a) punktā minētos produktus, kam pievienotas dažādas vielas, kuras vajadzīgas to saglabāšanai vai transportēšanai, vai lai atvieglotu šo produktu identificēšanu, vai drošības apsvērumu dēļ, – ar noteikumu, ka šīs piedevas nepadara produktu īpaši piemērotu kādai specifiskai, nevis vispārējai izmantošanai.

34. Ja atbilstoši 29. nodaļas 1. piezīmes f) un g) punktam citu vielu pievienošanai produktiem, kas var tikt klasificēti šajā nodaļā, ir jāatbilst konkrētām, precīzi noteiktām prasībām, kas it īpaši attiecas uz drošību un identifikāciju, saglabājot norādītā produkta vispārējo izmantošanu, ir jākonstatē, ka tādējādi a fortiori ir runa par piemaisījumiem, kas minēti šīs nodaļas 1. piezīmes a) punktā.

35. Ja produkts satur piemaisījumus, kas radušies ražošanas procesā un kas nosaka tā piemērotību specifiskai izmantošanai, kas atšķiras no tā vispārējās izmantošanas, šādu produktu nevar uzskatīt par “atsevišķi noteiktu” KN 29. nodaļas 1. piezīmes a) punkta izpratnē, jo šādi piemaisījumi ir būtiski tā izmantošanai.

36. Turklāt šis vērtējums izriet arī no HS paskaidrojuma par tās 29. nodaļu, kas ir atgādināts šī sprieduma 4. punktā.

37. Šajā gadījumā no lēmuma par prejudiciālu jautājumu uzdošanu izriet, ka piemaisījumi pamatlietā aplūkotajā produktā pēc fermentācijas drīzāk ir atstāti, lai to padarītu piemērotu nevis vispārējai izmantošanai, bet specifiskai izmantošanai kā piedevu dzīvnieku kompleksai barībai, kas satur noteiktu skaitu barības vielu ar paaugstinātu bioloģisko vērtību.

38. No minētā izriet, ka tāds produkts uz lizīna sulfāta bāzes, kāds ir pamatlietā aplūkotais, nevar tikt klasificēts KN pozīcijā 2922.

39. KN pozīcija 2309 attiecas uz “izstrādājumiem, kas izmantojami dzīvnieku barībā”. Atbilstoši KN 23. nodaļas 1. piezīmei šajā pozīcijā ir ietverti citur neminēti un neiekļauti produkti, kurus izmanto dzīvnieku barībai un kuri iegūti, apstrādājot izejvielas no augiem vai dzīvniekiem tiktāl, ka tās zaudējušas sākotnējā materiāla būtiskās īpašības, izņemot augu atkritumus, atliekas un šādas apstrādes blakusproduktus.

40. Turklāt no HS paskaidrojumiem par KN pozīciju 2309, kas ir atgādināti šī sprieduma 5. punktā, izriet, ka šī pozīcija īpaši attiecas uz piedevām, kuru īpašības un sastāvs ir noteikti īpašai zootehniskai ražošanai un starp kurām ir arī aminoskābes.

41. Šajā ziņā ir jānorāda, ka preču lietošanas mērķis var būt objektīvs klasifikācijas kritērijs, ja tas minētajai precei ir raksturīgs un šis raksturīgums var tikt novērtēts atkarībā no tā raksturīpašībām un objektīvajām īpašībām (skat. 2007. gada 15. februāra spriedumu lietā C-183/06 RUMA , Krājums, I-1559. lpp., 36. punkts; iepriekš minēto spriedumu lietā Olicom , 18. punkts; kā arī 2010. gada 29. aprīļa spriedumu lietā C-123/09 Roeckl Sporthandschuhe , Krājums, I-4065. lpp., 28. punkts).

42. No iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka tāda produkta uz lizīna sulfāta bāzes, kāds tiek aplūkots pamatlietā, mērķis ir tikt izmantotam kā piedevai dzīvnieku barības ražošanai. Tā sastāvā ir noteikta skaita elementi, t.i., aminoskābes, kas dzīvniekiem sniedz priekšrocības barības ziņā.

43. Tādējādi šāds produkts, it īpaši šūnu masas elementi, kas radušies ražošanas procesā un tajā ir atstāti apzināti, atbilstoši tā objektīvajām īpašībām ir paredzēts izmantošanai par piedevām dzīvnieku barības ražošanā. No minētā izriet, ka šis produkts atbilst vajadzīgajiem nosacījumiem, lai tiktu klasificēts KN pozīcijā 2309.

44. Ir jānorāda, ka KN pozīcija 3824 ir pozīcija, kas piemērojama tikai tad, ja attiecīgais produkts nevar tikt klasificēts nevienā citā pozīcijā. Tā kā šajā gadījumā tas tā nav, šīs pozīcijas atbilstība nav jāpārbauda.

45. Līdz ar to uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka KN ir jāinterpretē tādējādi, ka produkts, kas sastāv no lizīna sulfāta, kā arī piemaisījumiem, kuri radušies ražošanas procesā, ir jāklasificē pozīcijā 2309 kā tāda veida preparāts, kas tiek izmantots dzīvnieku barībā.

Par otro un trešo jautājumu

46. Ar otro un trešo jautājumu, kas ir jāaplūko kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Savienības tiesības liedz valsts muitas iestādēm, ievērojot tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, kas ir jāievēro atbilstoši valsts tiesībām, pirmkārt, prasīt atlīdzināt nepareizi saņemtās ražošanas kompensācijas par lizīna sulfātu, ko ražotāji jau ir saņēmuši, un, otrkārt, liegt ražošanas kompensāciju par šo produktu, ko šīs iestādes ir apņēmušās maksāt šim ražotājam, samaksu.

47. Vispirms ir jāatgādina pastāvīgā judikatūra, saskaņā ar kuru par pretēju Savienības tiesībām nevar uzskatīt arī to, ka administratīvo aktu atcelšanas jomā un valsts iestāžu nepamatoti izmaksātās finanšu palīdzības jomā valsts tiesībās vienlaikus tiek ņemts vērā gan tiesiskuma princips, gan tiesiskās paļāvības aizsardzības un tiesiskās noteiktības principi, ievērojot, ka pēdējie principi ir daļa no Savienības tiesiskās kārtības. Šie principi ir īpaši stingri jāievēro tāda tiesiskā regulējuma gadījumā, kas var radīt finansiālas sekas (skat. 2008. gada 13. marta spriedumu apvienotajās lietās no C-383/06 līdz C-385/06 Vereniging Nationaal Overlegorgaan Sociale Werkvoorziening  u.c., Krājums, I-1561. lpp., 52. punkts un tajā minētā judikatūra).

48. Tomēr ir jānorāda, ka ar Regulu Nr. 1265/2001, pamatojoties uz kuru Agroferm saņēma ražošanas kompensācijas par lizīna sulfātu, ir noteikti Regulas Nr. 1260/2001, kas attiecas uz kopējo cukura nozares tirgus organizāciju kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros, piemērošanas noteikumi.

49. Tādējādi summu, ko Savienība nepareizi ir pārskaitījusi atbilstoši Regulai Nr. 1265/2001, atmaksāšanas juridiskais pamatojums ir Regulas Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu normas (par Struktūrfondu nepamatoti samaksāto subsīdiju atmaksāšanu pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Vereniging Nationaal Overlegorgaan Sociale Werkvoorziening u.c., 39. punkts).

50. It īpaši minētās regulas 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā dalībvalstīm ir radīts pienākums, kam nav vajadzīgs pilnvarojums valsts tiesībās, atgūt summas, kas zaudētas nelikumību vai nolaidības dēļ (šajā ziņā skat. 1983. gada 21. septembra spriedumu apvienotajās lietās no 205/82 līdz 215/82 Deutsche Milchkontor  u.c., Recueil , 2633. lpp., 22. punkts).

51. Šādos apstākļos tiesiskās paļāvības principa īstenošanai ir jānotiek atbilstoši Savienības tiesību noteikumiem (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Vereniging Nationaal Overlegorgaan Sociale Werkvoorziening u.c., 53. punkts).

52. Šajā ziņā ir jāuzsver, ka uz tiesiskās paļāvības principu nevar atsaukties attiecībā pret precīzu Savienības tiesību akta normu un tai pretrunā esoša par Savienības tiesību piemērošanu atbildīgās valsts iestādes rīcība nevar saimnieciskās darbības subjektam radīt tiesisko paļāvību par to, ka tas gūs labumu no Savienības tiesībām pretrunā esošas attieksmes (skat. 1993. gada 1. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās no C-31/91 līdz C-44/91 Lageder  u.c., Recueil , I-1761. lpp., 35. punkts; 2006. gada 16. marta spriedumu lietā C-94/05 Emsland-Stärke , Krājums, I-2619. lpp., 31. punkts, un 2011. gada 7. aprīļa spriedumu lietā C-153/10 Sony Supply Chain Solutions (Europe) , Krājums, I-2775. lpp., 47. punkts).

53. Regulas Nr. 1265/2001 1. panta 1. punktā kā “pamatprodukts”, par ko maksā ražošanas kompensāciju, īpaši ir ietverts cukurs, ko izmanto šīs regulas I pielikumā uzskaitīto ķīmisko produktu ražošanai. Šajā pielikumā ir tieši minēti produkti, kas ietilpst KN 29. un 38. nodaļā. Turklāt no šīs regulas 10. panta 1. punkta c) apakšpunkta izriet, ka ražošanas kompensācijas pieteikumā ir jāprecizē tā ķīmiskā produkta tarifa grupa un apraksts, kura ražošanā tiek izmantots pamatprodukts.

54. Šajā ziņā, kā norāda ģenerāladvokāte savu secinājumu 63. punktā, uzņēmēja tiesiskā paļāvība attiecībā uz ražošanas kompensācijas saņemšanu var tikt aizsargāta tikai tad, ja tā ražotais produkts ir jāklasificē sertifikātā norādītajā KN pozīcijā vai nodaļā.

55. Šajā gadījumā, kā tas izriet no atbildes uz pirmo prejudiciālo jautājumu, pamatlietā aplūkotais produkts faktiski bija jāklasificē KN pozīcijā 2309, nevis pozīcijā 2922, kā to nepareizi ir deklarējis uzņēmējs, kas saņēma ražošanas kompensācijas.

56. Tādējādi ražošanas kompensācijas par šo produktu ir pretējas Savienības tiesībām. Tātad ir jākonstatē, ka Dānijas iestādēm nevarēja rasties tiesiska paļāvība attiecībā uz Savienības tiesībām pretēju darbību neatkarīgi no to labticības. Tādējādi tas tā tomēr ir, neraugoties uz to, ka, pirmkārt, šīs kompensācijas jau ir tikušas piešķirtas, pamatojoties uz šo iestāžu iepriekšēju piekrišanu, un, otrkārt, minētās iestādes, pirms tām tika norādīts uz uzņēmēja deklarācijā pieļauto kļūdu, bija apņēmušās maksāt jaunas kompensācijas.

57. No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka uz otro un trešo jautājumu ir jāatbild, ka tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neliedz tādā situācijā, kāda ir pamatlietā, valsts muitas iestādēm, pirmkārt, prasīt atlīdzināt nepareizi saņemtās ražošanas kompensācijas par lizīna sulfātu, ko ražotāji jau ir saņēmuši, un, otrkārt, liegt ražošanas kompensāciju par šo produktu, ko šīs iestādes ir apņēmušās maksāt šim ražotājam, samaksu.

Par tiesāšanās izdevumiem

58. Attiecībā uz pamatlietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Rezolutīvā daļa

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

1) Kombinētās nomenklatūras, kas ir ietverta I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nome nklatūru un kopējo muitas tarifu, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2005. gada 27. oktobra Regulu (EK) Nr. 1719/2005, ir jāinterpretē tādējādi, ka produkts, kas sastāv no lizīna sulfāta, kā arī piemaisījumiem, kuri radušies ražošanas procesā, ir jāklasificē pozīcijā 2309 kā tāda veida preparāts, kas tiek izmantots dzīvnieku barībā;

2) tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tas tādā situācijā, kāda ir pamatlietā, neliedz valsts muitas iestādēm, pirmkārt, prasīt atlīdzināt nepareizi saņemtās ražošanas kompensācijas par lizīna sulfātu, ko ražotāji jau ir saņēmuši, un, otrkārt, liegt ražošanas kompensāciju par šo produktu, ko šīs iestādes ir apņēmušās maksāt šim ražotājam, samaksu.