—

Digitalnet OOD, Tsifrova kompania OOD un M SAT CABLE AD vārdā – M. Ralchev, advokat,

—

Nachalnik na Mitnicheski punkt – Varna Zapad pri Mitnitsa Varna vārdā – D. Yordanov, kā arī S. Valkova, D. Yordanova, N. Yotsova un V. Konova, pārstāvji,

—

Bulgārijas valdības vārdā – Y. Atanasov, pārstāvis,

—

Eiropas Komisijas vārdā – L. Bouyon un D. Roussanov, pārstāvji,

1

Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt kombinēto nomenklatūru, kas ietverta I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 1. lpp.), kas attiecīgi grozīta ar Komisijas 2007. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1214/2007 (OV L 286, 1. lpp.), Komisijas 2008. gada 19. septembra Regulu (EK) Nr. 1031/2008 (OV L 291, 1. lpp.) un Komisijas 2009. gada 30. septembra Regulu (EK) Nr. 948/2009 (OV L 287, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “KN”), kā arī par to, kā interpretēt 78. panta 2. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Muitas kodekss”).

2

Šie lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu tika iesniegti tiesvedībās starp Digitalnet OOD (turpmāk tekstā – “Digitalnet”), Tsifrova kompania OOD (turpmāk tekstā – “Tsifrova”) un M SAT CABLE AD (turpmāk tekstā – “M SAT CABLE”) un Nachalnik na Mitnicheski punkt – Varna Zapad pri Mitnitsa Varna (Varnas Muitas Rietumvarnas muitas punkta direktors, turpmāk tekstā – “Varnas muitas direktors”) par muitas nodokļu maksāšanu attiecībā uz atsevišķiem moduļiem, kuriem ir komunikāciju funkcija.

3

1994. gada Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) un tostarp Vienošanās memorands par GATT II panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretāciju ir daļa no Līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu, kas 1994. gada 15. aprīlī parakstīts Marakešā un Eiropas Kopienas vārdā apstiprināts ar Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 1. lpp.).

4

Nolīgums par tirdzniecību ar informācijas tehnoloģiju precēm, ko veido Ministru deklarācija par tirdzniecību ar informācijas tehnoloģijas precēm, kas pieņemta 1996. gada 13. decembrī Pasaules Tirdzniecības organizācijas pirmajā konferencē Singapūrā, kā arī tās pielikumi un papildinājumi (turpmāk tekstā – “NIT”), un paziņojums par tā ieviešanu Kopienas vārdā tika apstiprināti ar Padomes 1997. gada 24. marta Lēmumu 97/359/EK par nodokļu atcelšanu informācijas tehnoloģiju produktiem (OV L 155, 1. lpp.). NIT 1. punktā ir precizēts, ka katras līgumslēdzējas puses tirdzniecības režīms ir jāattīsta tā, lai uzlabotu piekļuves iespējas informācijas tehnoloģiju preču tirgiem.

5

Saskaņā ar NIT 2. punktu katra līgumslēdzēja puse apņemas konsolidēt un novērst muitas nodokļus, kā arī jebkāda veida citus nodokļus un nodevas 1994. gada GATT II panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē attiecībā uz noteiktām precēm, tostarp “pierīcēm, kam ir saziņas funkcija: ierīces ar mikroprocesoru, kuras ietver piekļuves internetam modemu un kurām ir interaktīvas informācijas apmaiņas funkcija”.

6

Padomes 2000. gada 16. novembra Regula (EK) Nr. 2559/2000, ar kuru tiek grozīts Regulas Nr. 2658/87 I pielikums (OV L 293, 1. lpp.), kā izriet no šīs regulas trešā apsvēruma, tika pieņemta NIT piemērošanai.

7

Muitas kodeksa 78. panta 2. punkts ir formulēts šādi:

“Pēc preču atlaišanas, lai pārliecinātos par deklarācijas datu pareizību, muitas dienesti var pārbaudīt tirdzniecības dokumentus un datus par attiecīgo preču ievešanu un izvešanu vai sekojušajām tirdznieciskām darbībām ar šīm precēm. Šādas pārbaudes var izdarīt deklarētāja vai jebkuras citas personas telpās, kas minētajās darbībās tieši vai netieši iesaistīta sakarā ar savu komercdarbību, vai pie jebkuras citas personas, kuras valdījumā komercdarbības vajadzībām atrodas minētie dokumenti un ziņas. Šie dienesti var arī pārbaudīt preces, ja tās joprojām ir iespējams tiem uzrādīt.”

8

Saskaņā ar 12. panta 1. punktu Regulā Nr. 2658/87, kas grozīta ar Padomes 2000. gada 31. janvāra Regulu (EK) Nr. 254/2000 (OV L 28, 16. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 2658/87”), Eiropas Komisija katru gadu pieņem regulu, kurā tiek pārņemta pilna KN versija un muitas nodokļu likmes, ievērojot Eiropas Savienības Padomes vai Komisijas veiktos pasākumus. Šī regula ir piemērojama no nākamā gada 1. janvāra.

9

KN versija, kas piemērojama lietai C-382/11 ir tā, kas izriet no Regulas Nr. 1214/2007, kura ir stājusies spēkā 2008. gada 1. janvārī. KN versija, kas piemērojama lietām C-320/11 un C-330/11, izriet no Regulas Nr. 1031/2008, kas stājusies spēkā 2009. gada 1. janvārī. KN versija, kas piemērojama lietai C-383/11, izriet no Regulas Nr. 948/2009, kas stājusies spēkā 2010. gada 1. janvārī.

10

Vispārīgie KN interpretācijas noteikumi ir ietverti tās pirmās daļas I sadaļas A apakšiedaļā. Šie noteikumi ir identiski KN redakcijā, kas izriet no Regulām Nr. 1214/2007, Nr. 1031/2008 un Nr. 948/2009. Tajos ir noteikts:

“[KN] preces klasificē pēc šādiem principiem:

[..]

[..]

11

KN otrajā daļā ir iekļauta XVI iedaļa. Šajā iedaļā ir iekļauta 85. nodaļa, kas attiecas uz mehānismiem un mehāniskām ierīcēm, elektroiekārtām, to detaļām, skaņu ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūrām, televīzijas video un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas aparatūrām un šādu izstrādājumu detaļām un piederumiem.

12

8521. un 8528. pozīcijas formulējums ir identisks KN versijām, kas izriet no Regulām Nr. 1214/2007, Nr. 1031/2008 un Nr. 948/2009. Šis formulējums ir šāds:

8528 71

[..]

13

Tiesvedības faktu laikā 8528 71 19. apakšpozīcijā ietvertajai aparatūrai piemērojamā ievedmuitas nodokļa likme bija 14 %, savukārt 8528 71 13. apakšpozīcijā ietvertā aparatūra bija atbrīvota no nodokļiem.

14

Saskaņā ar Regulas Nr. 2658/87 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu Komisija izstrādā skaidrojumus par KN, kurus tā regulāri publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 2008. gada 7. maijā publicētajos skaidrojumos (OV C 112, 8. lpp.; turpmāk tekstā – “2008. gada 7. maija skaidrojumi”) attiecībā uz 8528. pozīciju ir precizēts:

15

2008. gada 7. maija skaidrojumi un 2011. gada 6. maijā publicētie skaidrojumi (OV C 137, 1. lpp.) saistībā ar 8521 90 00., 8528 71 13., 8528 71 19. un 8528 71 90. apakšpozīciju 2011. gada 1. jūlijā ar Komisijas 2011. gada 25. jūnija paziņojumu (OV C 185, 1. lpp.) tika atcelti.

16

Digitalnet (lietas C-320/11 un C-383/11), Tsifrova (lieta C-330/11) un M SAT CABLE (lieta C-382/11) ir sabiedrības, kuru galvenā darbība ir sniegt piekļuvi ciparu televīzijai un internetam. Preces, par kurām ir runa pamata tiesvedībā, ir identiskas visās četrās lietās. Runa ir par atsevišķām pierīcēm, kurām ir komunikāciju funkcija (turpmāk tekstā – “atsevišķās pierīces”). Šīs pierīces ir ražotas Korejā un importētas Bulgārijā no 2008. gada 21. novembra līdz 2010. gada 22. martam ar dažādiem šo sabiedrību komerciālajiem nosaukumiem. Atsevišķās pierīces ir deklarētas KN tarifu 8528 71 13. apakšpozīcijā, t.i., kā atbrīvotas no muitas nodokļa.

17

Pēc Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) informācijas paziņojuma muitas iestādes veica kontroli un uzskatīja, ka atsevišķajās pierīcēs nav iekļauts integrēts modems un ka tās būtu bijis jāklasificē KN 8528 71 19. apakšpozīcijā. Līdz ar to muitas nodoklis 14 % apmērā būtu bijis jāiekasē. Muitas iestādes pieņēma administratīvus aktus, uzdodot trīs sabiedrībām samaksāt muitas nodokli.

18

Sabiedrības pamata tiesvedībā ir apstrīdējušas šos administratīvos aktus Administrativen sad – Varna [Varnas administratīvajā tiesā], uzsākot četrus atsevišķus procesus, no kuriem divi attiecas uz Digitalnet.

19

Pēc iesniedzējtiesas domām, muitas iestādes uzskata, ka atsevišķās pierīces sastāv no ciparu kabeļuztvērēja ar iebūvētu mikroprocesoru un videoatskaņotāja. Tam esot šādas saskarnes: audio un video izejas [SKART] Ethernet un RS-232. Šai aparatūrai neesot integrētu modemu, kas ļauj piekļūt internetam. Piemērojot 2008. gada 7. maija skaidrojumus, sakarā ar to, ka nav integrēto modemu, atsevišķās pierīces varot tikt klasificētas nevis KN 8528 71 13. apakšpozīcijā, bet 8528 71 19. apakšpozīcijā.

20

Tika pasūtītas divas tiesu ekspertīzes. No pirmās ekspertīzes izrietot, ka atsevišķajām pierīcēm nav modema. Piekļuve internetam notiek ar TCP/IP protokolu. Esot iespējams interneta lietojumprogrammas izpildīt interaktīvas informācijas apmaiņas režīmā un saņemt televīzijas signālus.

21

Taču no otrās ekspertīzes izrietot, ka atsevišķās pierīces ir aparatūra ar mikroprocesoriem un ar iebūvētu programmatūrmodemu, kas nodrošina interaktīvu informācijas apmaiņu un ar kuru var saņemt televīzijas signālus.

22

Lietā C-382/11 un lietā C-383/11 prasītājas pamata tiesvedībā esot norādījušas, ka muitas iestādes esot klasificējušas atsevišķās pierīces, neveicot attiecīgo preču fizisko pārbaudi.

23

Šajos apstākļos Administrativen sad – Varna nolēma apturēt tiesvedību četrās lietās un uzdeva Tiesai jautājumus, no kuriem daži ir kopīgi vairākās lietās un daži atšķirīgi kādā no lietām:

24

Ar Tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 29. septembra rīkojumu lietas C-320/11, C-330/11, C-382/11 un C-383/11 tika apvienotas rakstveida un mutvārdu procesā un galīgā sprieduma taisīšanai.

25

Ar šiem jautājumiem, kurus ir lietderīgi apskatīt kopā, iesniedzēja vēlas uzzināt, kā ir jāinterpretē KN, konkrētāk, kuras preces var tikt klasificētas KN 8528 71 13. apakšpozīcijā. Šī tiesa tostarp jautā, kas ietilpst jēdzienā “modems” un jēdzienā “piekļuve internetam” šīs apakšpozīcijas nozīmē un 2008. gada 7. maija paskaidrojošo piezīmju nozīmē. Iesniedzējtiesa arī jautā, vai izmantotā modema veidam ir nozīme saistībā ar tarifu klasifikāciju vai arī ir pietiekami, ka modems ļauj piekļūt internetam.

26

Vispārīgajos KN interpretācijas noteikumos ir paredzēts, ka preču klasifikāciju vispirms nosaka pēc pozīciju un sadaļu vai nodaļu noteikumiem, bet sadaļu vai nodaļu nosaukumu tekstam ir tikai norādes vērtība.

27

Šajā ziņā ir jāatgādina pastāvīgā judikatūra, saskaņā ar kuru, lai nodrošinātu tiesisko drošību un lai būtu vieglāk veikt kontroli, izšķirošais kritērijs preču tarifu klasifikācijā parasti ir to objektīvās īpašības un pazīmes, kas ir norādītas KN pozīcijas aprakstā un sadaļas vai nodaļas piezīmēs (it īpaši skat. 2000. gada 19. oktobra spriedumu lietā C-339/98 Peacock, Recueil, I-8947. lpp., 9. punkts; 2005. gada 15. septembra spriedumu lietā C-495/03 Intermodal Transports, Krājums, I-8151. lpp., 47. punkts;2009. gada 19. februāra spriedumu lietā C-376/07 Kamino International Logistics, Krājums, I-1167. lpp., 31. punkts, kā arī 2011. gada 14. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās C-288/09 un C-289/09 British Sky Broadcasting Group un Pace, Krājums, I-2851. lpp., 60. punkts).

28

No KN izvērtēšanas izriet, ka 8528 71 13. apakšpozīcija attiecas uz televīzijas uztvērējaparātiem, kuri nav izstrādāti, lai ietvertu videodispleju vai video ekrānu, un kuri ir aprīkoti ar mikroprocesoriem, kas iekļauj modemu piekļuvei internetam un kas nodrošina interaktīvu informācijas apmaiņu, kā arī spēj uztvert televīzijas signālus (iepriekš minētais spriedums apvienotajās lietās British Sky Broadcasting Group un Pace, 67. punkts).

29

Ir jāprecizē, ka termini “videosignālu uztveršana” un “televīzijas signālu uztveršana” aptver divus identiskus jēdzienus (iepriekš minētais spriedums apvienotajās lietās British Sky Broadcasting Group un Pace, 68. punkts).

30

Lai aparatūra varētu tikt klasificēta KN 8528 71 13. apakšpozīcijā, tai, pirmkārt, ir jāspēj uztvert televīzijas signālus un, otrkārt, ir jāspēj iekļaut modemu piekļuvei internetam, kas nodrošina interaktīvu informācijas apmaiņu. Jebkura aparatūra, kurai nav vienas vai otras no šīm īpašībām, piemērojot KN interpretēšanas 3.c vispārējo noteikumu, ir jāklasificē KN 8528 71 19. apakšpozīcijā.

31

Nav apstrīdēts, ka aparatūra, par kuru ir runa pamata tiesvedībā, var uztvert televīzijas signālus. Taču prasītājas pamata tiesvedībā, no vienas puses, un Varnas muitas direktors, no otras puses, nav vienisprātis par to, vai šajā aparatūrā ir iekļauts modems piekļuvei internetam, kas nodrošina interaktīvu informācijas apmaiņu.

32

KN nav definēts ne jēdziens “modems”, ne jēdziens “piekļuve internetam”. 2008. gada 7. maija skaidrojumos, kas bija spēkā importa, par kuru ir runa pamata tiesvedībā, veikšanas brīdī, tomēr ir sniegti precizējumi par tādas aparatūras veidiem, kas var tikt uzskatīta par modemu 8528 71 13. apakšpozīcijas nozīmē, un par īpašībām, kurām ir jābūt šai aparatūrai, lai to varētu uzskatīt par tādu, kas ļauj piekļūt internetam un īstenot interaktīvu informācijas apmaiņu.

33

Saskaņā ar Tiesas judikatūru skaidrojumiem, ko attiecībā uz KN izstrādājusi Komisija, ir būtiska loma dažādu pozīciju apjoma interpretācijā, bet tām nav juridiski saistoša rakstura (tostarp skat. 1994. gada 16. jūnija spriedumu lietā C-35/93 Develop Dr. Eisbein, Recueil, I-2655. lpp., 21. punkts; 2007. gada 11. janvāra spriedumu lietā C-400/05 B.A.S. Trucks, Krājums, I-311. lpp., 28. punkts, kā arī iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās British Sky Broadcasting Group un Pace, 63. punkts).

34

KN skaidrojumiem tādēļ ir jāatbilst KN tiesību normām un tie nedrīkst grozīt šo normu apjomu (tostarp skat. iepriekš minētos spriedumus lietā Kamino International Logistics, 48. punkts, kā arī apvienotajās lietās British Sky Broadcasting Group un Pace, 64. punkts).

35

Līdz ar to, ja izrādās, ka KN skaidrojumi ir pretrunā KN pozīciju un sadaļas vai nodaļas piezīmju tekstam, tie nav jāņem vērā (šajā ziņā skat. 2007. gada 19. aprīļa spriedumu lietā C-229/06 Sunshine Deutschland Handelsgesellschaft, Krājums, I-3251. lpp., 31. punkts, kā arī iepriekš minētos spriedumus lietā Kamino International Logistics, 49. punkts, un apvienotajās lietās British Sky Broadcasting Group un Pace, 65. punkts).

36

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka savos rakstveida apsvērumos un tiesas sēdē Komisija ir norādījusi, ka 2008. gada 7. maija skaidrojumi sniedz pārāk šauru interpretāciju jēdzienam “modems” KN 8528 71 13. pozīcijas nozīmē. Tā tostarp precizē, ka strīdu WT/DS375/R, WT/DS376/R un WT/DS377/R starp Eiropas Savienību un citām valstīm ietvaros speciālā PTO grupa ir sniegusi plašāku jēdziena “modems” definīciju nekā tā, kas ietverta 2008. gada 7. maija skaidrojumos. Līdz ar to šī iestāde uzskata, ka šie skaidrojumi ir pretrunā KN pozīciju formulējumam un tie tādēļ saistībā ar iesniedzējtiesas lūgto interpretāciju ir jānoraida.

37

Lai sniegtu atbildi iesniedzējtiesai, ir jānoskaidro, ko aptver jēdziens “modems piekļuvei internetam” KN 8528 71 13. apakšpozīcijas nozīmē, un jāpārbauda, vai, kā to apgalvo Komisija, definīcija, kāda šim jēdzienam sniegta 2008. gada 7. maija skaidrojumos, nav pārāk šaura.

38

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tādu jēdzienu nozīme un tvērums, kuriem Kopienu tiesībās nav sniegta nekāda definīcija, ir jānoskaidro saskaņā ar to ierasto nozīmi ikdienas valodā, ņemot vērā kontekstu, kādā tie tiek lietoti, un ar tiesisko regulējumu, kura daļa tie ir, sasniedzamos mērķus (šajā ziņā tostarp skat. Tiesas 2005. gada 10. marta spriedumu lietā C-336/03 easyCar, Krājums, I-1947. lpp., 21. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2009. gada 5. marta spriedumu lietā C-556/07 Komisija/Francija, 50. punkts).

39

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, pat ja tāda nolīguma kā NIT tiesību normas nevar privātpersonām radīt tiesības, uz kurām tās varētu tieši atsaukties tiesā saskaņā ar Savienības tiesībām, ja tiesiskais regulējums šajā jomā Savienībā pastāv, Savienības noslēgto starptautisko nolīgumu pārākums pār atvasināto Savienības tiesību normām liek šīs normas interpretēt pēc iespējas saskaņā ar šiem nolīgumiem (iepriekš minētais spriedums apvienotajās lietās British Sky Broadcasting Group un Pace, 83. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

40

Modems šī termina ierastajā nozīmē tiek izmantots, lai starp datoriem nosūtītu ciparu datus, izmantojot analogu datu nesēju, proti, tostarp telefona līniju. Modems modulē ciparu datus analogajos datos un, pretēji, demodulē analogos datus, lai tos konvertētu ciparu datos.

41

Turklāt no PTO speciālās grupas ziņojuma 7.880. punkta, kurš ir norādīts šī sprieduma 36. punktā, izriet, ka “termins “modems” ierastā nozīmē var ietvert ne vien ierīces, kas konvertē ciparu signālus analogajos signālos, lai nosūtītu informāciju pa telefona līniju, bet arī citas ierīces”. Šī paša ziņojuma 7.878. punktā speciālā grupa ir norādījusi, ka “termins “modems” ir ticis izmantots, lai apzīmētu citas ierīces, kas nodrošina modulēšanu un demodulēšanu ar citiem līdzekļiem, kā arī eventuāli bez ciparu signālu konvertēšanas analogajos signālos”, un ka “termins “modems” tiek izmantots, arī lai apzīmētu “kabeļa modemus”, kas vairākos aspektos tehnoloģiski atšķiras no telefona līnijas modemiem saistībā ar izmantoto komunikāciju līdzekli, frekvenču gammu un citiem parametriem”.

42

Saistībā ar terminiem “piekļuve internetam” un “nodrošina interaktīvu apmaiņu ar informāciju” PTO speciālā grupa sava ziņojuma 7.884. punktā ir precizējusi, ka tie ataino “komunikāciju funkcijas” raksturu, kura ir ietverta KN 8528 71 13. apakšpozīcijas formulējumā. Tādējādi definīcijas centrā esot jābūt aparatūras funkcionalitātei. Modema integrēšana aparatūrā atbilstot mērķim piekļūt internetam.

43

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka preces izmantošanas mērķis var būt objektīvs klasifikācijas kritērijs, ja tas minētajai precei ir raksturīgs, ko var novērtēt atkarībā no tās objektīvajām īpašībām un pazīmēm (it īpaši skat. 2000. gada 28. marta spriedumu lietā C-309/98 Holz Geenen, Recueil, I-1975. lpp., 15. punkts; 2007. gada 15. februāra spriedumu lietā C-183/06 RUMA, Krājums, I-1559. lpp., 36. punkts, kā arī iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās British Sky Broadcasting Group un Pace, 76. punkts).

44

2008. gada 7. maija skaidrojumos ir sniegta modema definīcija 8528 71 13. apakšpozīcijas nozīmē un paredzēts, ka “modemi modulē un demodulē gan nosūtāmos, gan saņemamos signālus” un ka “ierīces, kas pilda funkciju, kas līdzīga modema funkcijai, bet kas ne modulē, ne demodulē signālus, netiek uzskatītas par modemiem. Modemu starpā var minēt ISDN-, WLAN- vai Ethernet ierīces. RJ 45 savienotāja esamība liecina par šādas aparatūras pastāvēšanu”.

45

No tā izriet, ka, tehnisku apsvērumu dēļ izslēdzot no jēdziena “modems” ierīces, kas pilda modemam līdzīgas funkcijas, lai gan vienīgi piekļuves internetam spējai ir nozīme klasificēšanas vajadzībām, 2008. gada 7. maija skaidrojumi saistībā ar 8528 71 13. apakšpozīciju ir šauri pēdējā jēdziena nozīmē. Tādēļ šie skaidrojumi šajā aspektā ir pretrunā KN un ir jānoraida.

46

No iepriekš minētā izriet, ka KN 8528 71 13. apakšpozīcijas nozīmē “modems piekļuvei internetam” ir ierīce, kas ir spējīga piekļūt internetam un nodrošināt informācijas interaktivitāti vai bidirekcionālu apmaiņu. Vienīgi spēja piekļūt internetam, nevis tehniskais veids, kā to paveikt, ir nozīmīgs klasifikācijas veikšanai.

47

Turklāt, lai aparatūra tiktu klasificēta KN 8528 71 13. apakšpozīcijā, tai ir jābūt spējīgai piekļūt internetam vienīgi ar tajā iekļautā modema starpniecību. Tādēļ, lai piekļūtu internetam, nav jābūt nepieciešamai nevienai citai aparatūrai vai mehānismam.

48

No iepriekš minētā izriet, ka uz minētajiem jautājumiem ir jāatbild, ka KN ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai prece varētu tikt klasificēta 8528 71 13. apakšpozīcijā, modems piekļuvei internetam ir ierīce, kas pati un bez citas iekārtas vai mehānisma palīdzības ir spējīga piekļūt internetam un nodrošināt informācijas interaktivitāti un bidirekcionālu apmaiņu. Vienīgi spējai piekļūt internetam, nevis tā paveikšanai nepieciešamajam tehniskajam veidam ir nozīme saistībā ar klasificēšanu šajā apakšpozīcijā.

49

Ar šiem jautājumiem iesniedzējtiesa vēlas uzzināt, kā ir jāsaprot “modulēšana” un “demodulēšana”2008. gada 7. maija skaidrojumu nozīmē, lai aparatūra varētu tikt klasificēta KN 8528 71 13. apakšpozīcijā.

50

Termini “modulēšana” un “demodulēšana”, kā to ir norādījusi iesniedzējtiesa, ir ietverti 2008. gada 7. maija skaidrojumos, bet nav izmantoti KN 8528 71 13. apakšpozīcijas formulējumā.

51

Šī sprieduma 45. punktā ir precizēts, ka 2008. gada 7. maija skaidrojumi saistībā ar KN 8528 71 13. apakšpozīcijas interpretāciju ir jānoraida.

52

Turklāt no šī sprieduma 48. punkta izriet, ka vienīgi spējai piekļūt internetam, nevis tā paveikšanai nepieciešamajam tehniskajam veidam ir nozīme saistībā ar klasificēšanu šajā apakšpozīcijā. Līdz ar to terminu “modulēšana” un “demodulēšana”definēšana nav nepieciešama saistībā ar aparatūras, par kuru ir runa pamata tiesvedībā, klasificēšanu KN 8528 71 13. apakšpozīcijā.

53

Tādēļ uz šo jautājumu nav jāatbild.

54

Ar šiem jautājumiem iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai KN ir jāinterpretē tādējādi, ka televīzijas signālu uztveršana un tāda modema izmantošana, kurš sniedz piekļuvi internetam, ir divas ekvivalentas funkcijas, kuras ir jāveic attiecīgajai aparatūrai, lai tā tiktu klasificēta KN 8528 71 13. apakšpozīcijā, vai arī, ja nav vienas vai otras no šīm funkcijām, šī aparatūra ir jāklasificē KN 8528 71 19. apakšpozīcijā.

55

Tādējādi šī tiesa vēlas uzzināt, kura no šīm divām funkcijām, kuras pilda minētā aparatūra, var tikt uzskatīta par galveno funkciju.

56

Kā ir norādīts šī sprieduma 30. punktā, lai aparatūra varētu tikt klasificēta KN 8528 71 13. apakšpozīcijā, tai, pirmkārt, ir jāspēj uztvert televīzijas signālus un, otrkārt, ir jāspēj iekļaut modemu piekļuvei internetam, kas nodrošina interaktīvu informācijas apmaiņu. Jebkura aparatūra, kurai nav vienas vai otras no šīm īpašībām, piemērojot KN interpretēšanas 3.c vispārējo noteikumu, ir jāklasificē KN 8528 71 19. apakšpozīcijā.

57

No tā izriet, ka, lai noteiktu, vai aparatūra var tikt klasificēta KN 8528 71 13. apakšpozīcijā, nav jānoskaidro, vai televīzijas uztveršanas funkcija ir galvenā funkcija, bet piekļuves internetam funkcija ir pakārtota vai pretēji, jo abām šīm funkcijām vienlaicīgi ir jābūt aparatūrā, un, ja nav vienas vai otras no šīm funkcijām, tad aparatūra ietilpst nevis KN 8528 71 13. apakšpozīcijā, bet gan 8528 71 19. apakšpozīcijā.

58

Šī aparatūra atšķiras no aparatūras, par kuru ir runa lietā, kurā ticis pieņemts iepriekš minētais spriedums apvienotajās lietās British Sky Broadcasting Group un Pace. Minētajā lietā attiecīgā aparatūra varēja gan uztvert televīzijas signālus, gan ierakstīt programmas. Šī dubultā funkcionalitāte ļāva klasificēt šo aparatūru divās atšķirīgās KN apakšpozīcijās. Galvenās vai noteicošās funkcijas noskaidrošana ir nepieciešama KN interpretācijas 3.b vispārējā noteikuma piemērošanai.

59

Līdz ar to uz minētajiem jautājumiem ir jāatbild, ka KN ir jāinterpretē tādējādi, ka televīzijas signālu uztveršana un tāda modema izmantošana, kurš sniedz piekļuvi internetam, ir divas ekvivalentas funkcijas, kuras ir jāveic attiecīgajai aparatūrai, lai tā tiktu klasificēta KN 8528 71 13. apakšpozīcijā. Ja nav vienas vai otras no šīm funkcijām, šī aparatūra ir jāklasificē KN 8528 71 19. apakšpozīcijā.

60

Ar šiem jautājumiem iesniedzējtiesa jautā Tiesai, kādā KN pozīcijā un ar kādu kodu ir jāklasificē aparatūra, par kuru ir runa pamata tiesvedībā.

61

Ir jāatgādina, ka, ja Tiesai ir jāsniedz prejudiciāls nolēmums tarifu klasifikācijas jomā, tās uzdevums drīzāk ir valsts tiesai izskaidrot kritērijus, kuru lietojums tai ļaus attiecīgās preces pareizi klasificēt KN, nevis veikt šo klasifikāciju pašai, jo Tiesas rīcībā turklāt var nebūt visas šim uzdevumam nepieciešamās informācijas. Valsts tiesa katrā ziņā ir labākā pozīcijā, lai veiktu šo uzdevumu (2002. gada 7. novembra spriedums apvienotajās lietās no C-260/00 līdz C-263/00 Lohmann un Medi Bayreuth, Recueil, I-10045. lpp., 26. punkts; 2006. gada 16. februāra spriedums lietā C-500/04 Proxxon, Krājums, I-1545. lpp., 23. punkts, kā arī 2010. gada 22. decembra spriedums lietā C-12/10 Lecson Elektromobile, Krājums, I-14173. lpp., 15. punkts).

62

Tādēļ iesniedzējtiesai, ņemot vērā Tiesas sniegtās atbildes uz iepriekšminētajiem jautājumiem, ir jāveic aparatūras, par kuru ir runa pamata tiesvedībā, klasifikācija atkarībā no tās objektīvajām īpašībām un iezīmēm. Kā ir atgādināts šī sprieduma 39. punktā, iesniedzējtiesai ir jāinterpretē KN cik vien iespējams saskaņā ar NIT.

63

Tādēļ uz minētajiem jautājumiem nav jāatbild.

64

Ņemot vērā uz iepriekš minētajiem jautājumiem sniegtās atbildes, KN 8521 90 00. apakšpozīcijai nav nozīmes saistībā ar strīdu pamata tiesvedībās risinājumu; līdz ar to uz šiem jautājumiem nav jāatbild.

65

Ar šiem jautājumiem iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Muitas kodeksa 78. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka preču a posteriori pārbaude un to tarifu klasifikācijas vēlāka maiņa var notikt, ņemot vērā dokumentus un nepastāvot muitas iestāžu pienākumam fiziski pārbaudīt minētās preces.

66

Saskaņā ar Muitas kodeksa 78. panta 2. punktu pēc preču atlaišanas muitas dienesti “var pārbaudīt tirdzniecības dokumentus un datus par attiecīgo preču ievešanu un izvešanu [..] vai sekojušajām tirdznieciskām darbībām ar šīm precēm” un tie var arī pārbaudīt preces. No tā izriet, ka deklarāciju a posteriori pārbaude var tikt veikta, nepastāvot muitas iestāžu pienākumam fiziski pārbaudīt preces.

67

Uz šiem jautājumiem ir jāatbild, ka Muitas kodeksa 78. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka preču a posteriori pārbaude un to tarifu klasifikācijas vēlāka maiņa var notikt, ņemot vērā dokumentus un nepastāvot muitas iestāžu pienākumam fiziski pārbaudīt minētās preces.

68

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež: