1

Ar savu prasības pieteikumu Eiropas Komisija lūdz Tiesu konstatēt, ka, nenodrošinot, ka PM10 koncentrācijas apkārtējā gaisā nepārsniedz robežvērtības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvas 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 1. lpp.) 13. pantā, Portugāles Republika nav izpildījusi minētajā 13. pantā paredzētos pienākumus attiecībā uz Bragas [Braga], Portu piekrastes [Porto Litoral], Ziemeļlisabonas [Área Metropolitana de Lisboa Norte] un Dienvidlisabonas [Área Metropolitana de Lisboa Sul] zonām un aglomerācijām.

2

Saskaņā ar Padomes 1996. gada 27. septembra Direktīvas 96/62/EK par apkārtējā gaisa kvalitātes novērtēšanu un pārvaldību (OV L 296, 55. lpp.) 11. pantu dalībvalstīm ir jāiesniedz ikgadēji ziņojumi par PM10 koncentrācijai piemērojamo robežvērtību ievērošanu.

3

Saskaņā ar Padomes 1999. gada 22. aprīļa Direktīvas 1999/30/EK par robežvērtību noteikšanu sēra dioksīda, slāpekļa dioksīda un slāpekļa oksīdu, makrodaļiņu un svina koncentrācijai apkārtējā gaisā (OV L 163, 41. lpp.) 5. panta 1. punktu:

“Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 7. pantu noteiktā PM10 makrodaļiņu koncentrācija apkārtējā gaisā III pielikuma I iedaļā norādītajos termiņos nepārsniedz tajā noteiktās robežvērtības.

[..]”

4

Saskaņā ar šīs direktīvas 5. panta 4. punktu gadījumos, kad šīs robežvērtības tiek pārsniegtas PM10 koncentrācijas dēļ, kas apkārtējā gaisā veidojas dabas parādību ietekmē un kas ievērojami pārsniedz dabisko avotu radītā piesārņojuma fona koncentrāciju, attiecīgā dalībvalsts, par to informējot Komisiju, sniedz vajadzīgo pamatojumu.

5

Šīs direktīvas III pielikums nosaka divu veidu ierobežojumus PM10 daļiņām, nošķirot divas fāzes, kuras savukārt ir sadalītas divos laikposmos. Attiecībā uz 1. fāzes laikposmiem no 2005. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim, pirmkārt, dienas vērtība 50 μg/m3 nedrīkst tikt pārsniegta vairāk nekā 35 reizes kalendārā gada laikā un, otrkārt, gada vērtība nedrīkst pārsniegt 40 μg/m3. Kas attiecas uz 2. fāzes laikposmiem, sākot no 2010. gada 1. janvāra, pirmkārt, dienas vērtība, kas nedrīkst tikt pārsniegta 7 reizes kalendārā gadā, ir 50 μg/m3 un, otrkārt, gada vērtība ir 20 μg/m3.

6

Šīs pašas direktīvas 7. pantā paredzētajiem novērtēšanas mērķiem ir jānošķir “zona” un “aglomerācija”.

7

Saskaņā ar Direktīvas 1999/30 2. panta 8. punktu zona nozīmē “dalībvalsts noteiktu savas teritorijas daļu”.

8

Šīs pašas direktīvas 2. panta 9. punkts definē aglomerāciju kā “zonu, kurā iedzīvotāju koncentrācija pārsniedz 250000, vai gadījumos, kad iedzīvotāju skaits ir 250000 vai mazāk, tāds iedzīvotāju blīvums vienā kvadrātkilometrā, kuram dalībvalsts nosaka apkārtējā gaisa kvalitātes novērtēšanas un pārvaldības vajadzību”.

9

Direktīva 2008/50, kura stājās spēkā 2008. gada 11. jūnijā, ir piecu likumdošanas aktu kodifikācija apkārtējā gaisa kvalitātes novērtēšanas un pārvaldības jomā, it īpaši Direktīvas 96/62 un 1999/30 kodifikācija.

10

Šīs direktīvas ar 2010. gada 11. jūniju atcēla Direktīvas 2008/50 31. pants, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz šo pašu direktīvu transponēšanas termiņiem un piemērošanu.

11

Direktīvas 2008/50 13. panta ar nosaukumu “Cilvēku veselības aizsardzības robežlielumi [robežvērtības] un trauksmes līmeņi” 1. punktā ir noteikts:

“Dalībvalstis nodrošina to, ka sēra dioksīda, PM10, svina un oglekļa oksīda koncentrācija gaisā to zonās un aglomerācijās nepārsniedz XI pielikumā noteiktos robežlielumus [robežvērtības].

[..]

Atbilstību šīm prasībām novērtē saskaņā ar III pielikumu.

Pielaides robežu, kas noteikta XI pielikumā, piemēro saskaņā ar [22. panta 3. punktu] un [23. panta 1. punktu].”

12

Ir jākonstatē, ka ar Direktīvas 2008/50 XI pielikumu nav tikušas mainītas Direktīvas 1999/30 III pielikumā noteiktās PM10 robežvērtības.

13

Savukārt Direktīvas 2008/50 22. pantā ir noteiktas īpašas normas saistībā ar robežvērtību sasniegšanas termiņu atlikšanu un tostarp nosacījumiem atbrīvojumam no pienākuma tos piemērot.

14

Saskaņā ar šīs direktīvas 22. panta 2. un 4. punktu:

“2.   Ja konkrētā zonā vai aglomerācijā atbilstību XI pielikumā noteiktajiem PM10 robežlielumiem [robežvērtībām] nevar sasniegt konkrētajai vietai raksturīgu izkliedes īpatnību, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu vai pārrobežu ietekmes dēļ, dalībvalsts tiek atbrīvota no pienākuma līdz 2011. gada 11. jūnijam nodrošināt atbilstību minētajiem robežlielumiem [robežvērtībām], ja ir ievēroti 1. punktā paredzētie nosacījumi un ja dalībvalsts pierāda, ka, lai ievērotu termiņus, ir veikti visi atbilstīgie pasākumi valsts, reģionālā un vietējā līmenī.

[..]

4.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus gadījumus, kad tās uzskata, ka jāpiemēro 1. vai 2. punkts, kā arī dara zināmu 1. punktā minēto gaisa kvalitātes plānu, tostarp visu attiecīgo informāciju, kas Komisijai vajadzīga, lai novērtētu to, vai attiecīgie nosacījumi ir ievēroti. Komisija novērtējumā ņem vērā dalībvalsts veikto pasākumu aplēsto ietekmi uz apkārtējā gaisa kvalitāti dalībvalstīs patlaban un nākotnē, kā arī Kopienas pašreizējo pasākumu un plānoto Kopienas pasākumu, kurus Komisija ierosinās, aplēsto ietekmi uz gaisa kvalitāti.

Ja deviņos mēnešos no minētā paziņojuma saņemšanas dienas Komisija nav cēlusi iebildumus, uzskata, ka attiecīgie nosacījumi 1. vai 2. punkta piemērošanai ir ievēroti.

Ja ir iebildumi, Komisija var prasīt, lai dalībvalstis precizē esošos vai izstrādā jaunus gaisa kvalitātes plānus.”

15

Analizējot gada ziņojumus, kas pamatoti ar Direktīvu 96/62 un 1999/30, par PM10 koncentrācijai piemērojamo robežvērtību ievērošanu, kurus Portugāles Republika iesniedza par 2005., 2006. un 2007. gadu, Komisija konstatēja šo vērtību pārsniegšanu šajā laikposmā astoņās zonās un aglomerācijās, proti, Bragā, Aves ielejā [Vale do Ave], Sosas ielejā [Vale de Sousa], Portu piekrastē, Zona de Influência de Estarreja, Ziemeļlisabonā, Dienvidlisabonā un Setubalā [Setúbal].

16

Uzskatot, ka Portugāles Republika tādējādi nepilda Direktīvas 1999/30 5. panta 1. punktā paredzētos pienākumus, Komisija 2009. gada 2. februārī nosūtīja šai dalībvalstij brīdinājuma vēstuli, kurā tā turklāt apgalvoja, ka konstatētie robežvērtību pārkāpumi atspoguļo ilgtermiņa tendenci šo pienākumu neievērošanā.

17

Norādot pielikumā zonas, kurās ir reģistrēti šie PM10 robežvērtību pārkāpumi, Komisija aicināja Portugāles iestādes iesniegt savus apsvērumus divu mēnešu laikā.

18

Savā 2009. gada 6. aprīļa atbildē Portugāles Republika uzsvēra, ka 2009. gada 5. martā tā bija sniegusi paziņojumu saskaņā ar Direktīvas 2008/50 22. pantu par Direktīvas XI pielikumā norādīto robežvērtību sasniegšanas termiņu atlikšanu, uzskatot, ka ir izpildīti šādas atlikšanas nosacījumi attiecībā uz Aves ielejas, Sosas ielejas, Portu piekrastes, Ziemeļlisabonas, Dienvidlisabonas un Setubalas aglomerāciju.

19

Kas attiecas uz Setubalas aglomerāciju, Portugāles iestādes, atgādinot, ka tās jau pirms brīdinājuma vēstules tika paskaidrojušas, ka robežvērtību pārsniegšanu ir radījušas tādas dabas parādības, kādas ir paredzētas Direktīvas 1999/30 5. panta 4. punktā, sniedza aprakstu metodei, kas tika izmantota, lai noteiktu šo dabas parādību ietekmes nozīmi.

20

Tāpat attiecībā uz Bragas zonu un Zona de Influência de Estarreja Portugāles Republika informēja Komisiju par gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu izstrādi, lūdzot atlikt noteikto robežvērtību sasniegšanai paredzēto termiņu.

21

Ar 2009. gada 26. novembra lēmumu Komisija, izsakot iebildumus par Portugāles Republikas 2009. gada 5. martā lūgto atlikšanu saskaņā ar Direktīvas 2008/50 22. pantu, noraidīja šo lūgumu.

22

Komisija 2010. gada 22. martā, ņemot vērā 2009. gada 26. novembra lēmumā izteiktos iebildumus, kā arī iepriekš minētos gada ziņojumus, nosūtīja Portugāles Republikai argumentēto atzinumu.

23

Savā atbildes vēstulē, kas datēta 2010. gada 9. jūnijā, Portugāles Republika, atsaucoties uz virkni piemērošanā esošo pasākumu un uzsverot savu vēlmi turpināt savus centienus, lai pilnībā ievērotu PM10 koncentrācijai piemērojamās robežvērtības, pieļāva, ka šīs vērtības ir pārsniegtas Aveiru/Iļavu [Aveiro/Ílhavo], Zona de Influência de Estarreja, Portu piekrastes, Bragas un Ziemeļlisabonas zonās un aglomerācijās.

24

Neesot apmierināta ar šo atbildi, Komisija nolēma celt šo prasību.

25

Komisija, pamatojoties uz iebildumiem, kurus tā izteica savā 2009. gada 26. novembra lēmumā, un gada ziņojumiem par PM10 koncentrācijai piemērojamo robežvērtību ievērošanu, kurus Portugāles Republika sniedza par 2005., 2006. un 2007. gadu, norāda, ka šīs robežvērtības tika pārsniegtas Bragas, Portu piekrastes, Ziemeļlisabonas un Dienvidlisabonas zonās un aglomerācijās.

26

Kā uzskata šī iestāde, šie ziņojumi norāda, ka attiecīgās robežvērtības tika turpināti pārkāptas vairākās zonās un aglomerācijās un atsevišķos gadījumos parāda ilgtermiņa tendenci šo pašu robežvērtību pārkāpšanā. Šo konstatējumu apstiprinot ziņojums par 2009. gadu, kuru Portugāles Republika nosūtīja 2010. gada 30. septembrī attiecībā uz Bragas, Portu piekrastes, Aveiru/Iļavu, Ziemeļlisabonas un Dienvidlisabonas zonām un aglomerācijām. Šajā pēdējā minētajā aglomerācijā pārsniegšana turpinās vairākās paraugu ņemšanas vietās, lai gan tiek ņemtas vērā dabas parādības. Turklāt Komisija norāda, ka Aveiru/Iļavu zona nebija norādīta ziņojumos pirms brīdinājuma vēstules un argumentēta atzinuma.

27

Portugāles Republika vispirms apstrīd, ka PM10 koncentrācijai piemērojamo robežvērtību pārsniegšana atspoguļo ilgtermiņa tendenci Portugālē.

28

Turklāt šī dalībvalsts norāda, ka savā argumentētajā atzinumā Komisija nav precizējusi, kuras ir zonas un aglomerācijas, uz kurām attiecas pret to vērstais iebildums.

29

Visbeidzot, atgādinājusi vairākus Portugāles iestāžu veiktos pasākumus, kas parāda pozitīvu attīstību attiecībā uz PM10 koncentrācijai piemērojamo robežvērtību pārsniegšanas samazinājumu, Portugāles Republika, pamatojoties uz datiem, kas pieejami no 2009. gada ziņojuma, pieļauj, ka zonās un aglomerācijās, par kurām ir šī tiesvedība, PM10 dienas robežvērtība tiek pārkāpta, bet nevis gada robežvērtība, kura nav tikusi pārkāpta nevienā no šīm zonām vai aglomerācijām kopš 2008. gada.

30

Tādējādi šī dalībvalsts lūdz noraidīt šo prasību attiecībā uz visiem apstrīdētajiem iebildumiem.

31

Savā replikā Komisija uzsver, ka saskaņā ar Direktīvu 96/62 un 2008/50 izveidoto sistēmu, apkārtējā gaisa kvalitātes administratīvā pārvaldība ir dalībvalstu ziņā, kas izpaužas tostarp, pirmkārt, kā to kompetence noteikti zonas un aglomerācijas, noteikt šo zonu un aglomerāciju sarakstus, kurās attiecīgo piesārņotāju līmenis pārsniedz šiem piesārņotājiem piemērojamās robežvērtības vai ir par tām zemāks, noteikt vietas, kurās ir jāveic noteikti pasākumi, un lemt, kādi pasākumi tiek pieņemti, kā arī, otrkārt, kā pienākums laicīgi sniegt informāciju ziņojuma veidā par robežvērtību iespējamo pārkāpšanu.

32

Tādējādi attiecīgās piesārņotājiem piemērojamo robežvērtību ievērošanas kontroli Komisija varot veikt tikai uz pašas dalībvalsts paziņoto vērtību pamata, kuras turklāt tiek nosūtītas deviņu mēnešu termiņā pēc attiecīgā gada beigām. Tāpēc tā varētu konstatēt tikai to PM10 koncentrācijai piemērojamo robežvērtību pārsniegšanu, kas notika laikposmā, uz kuru attiecas Portugāles Republikas nosūtītie ziņojumi.

33

Tas, ka noteiktās zonās šīs robežvērtības ir turpināts pārsniegt vairākus gadus, kā uzskata Komisija, parāda sistemātisku problēmu, par kuru attiecīgajai dalībvalstij noteikti ir jāzina, ņemot vērā, ka tā pati ir savākusi datus un secinājusi šo robežvērtību pārsniegšanu.

34

Komisija tādējādi uzskata, ka direktīvu apkārtējā gaisa kvalitātes novērtēšanas un pārvaldības jomā sistēma tai ļauj pārliecināties par iespējamu pienākumu neizpildi, pamatojoties tikai uz tiem pieļaujamajiem pierādījumiem, kuri nodoti tās rīcībā, proti, dalībvalstu sniegtajiem datiem, un ka attiecīgajai dalībvalstij, pamatojoties uz visnesenākajiem datiem, kas varētu pierādīt attiecīgo piesārņotājiem piemērojamo robežvērtību pašreizējo ievērošanu, ir jāapstrīd Komisijas secinājumi. Ja attiecīgā dalībvalsts nereaģē šādi, Komisijai esot jāuzskata, ka pienākumu neizpilde turpinās, un tā varot lūgt Tiesu to konstatēt.

35

Šajā gadījumā Komisija norāda, ka pirmstiesas procedūras laikā tā ir vienmēr prasījusi Portugāles Republikai ievērot ar Direktīvu 2008/50 noteiktās robežvērtības. Tādējādi prasījumi šajā prasībā par pienākumu neizpildi neattiecoties uz pagājušajiem gadiem, bet attiecoties uz pašreizējo neizpildi, kuras turpinātību Portugāles Republika var apstrīdēt, tikai sniedzot pierādījumu par šīs direktīvas ievērošanu argumentētajā atzinumā noteiktajā termiņā. Tādējādi šai dalībvalstij esot jāpierāda, ka neizpilde vairs nepastāv, sniedzot jaunus datus, kas var pierādīt, ka tā ir beigusies. Ciktāl Portugāles Republika nesniedz šos datus, esot jāsecina, ka neizpilde pastāv.

36

Turklāt Komisija uzsver, ka tai nav nekādas intereses celt prasību šajā lietā, lai panāktu, ka Tiesa lemj par pagātnes faktiem, ņemot vērā, ka Komisija negūst nekādu labumu no sprieduma, ar kuru konstatē bijušu situāciju. Ja Tiesa konstatētu, ka laikā no 2005. līdz 2007. gadam Portugāles Republika nav ievērojusi direktīvu, kura, būdama spēkā šajā laikā, vairs nav piemērojama, šādam spriedumam principā nebūtu lietderīgās iedarbības.

37

Attiecībā uz Portugāles Republikas norādīto argumentu, ka argumentētajā atzinumā Komisija nav precizējusi neskartās zonas un aglomerācijas, Komisija norāda, ka, ņemot vērā, ka attiecīgā dalībvalsts ir vienīgais informācijas avots par PM10 koncentrācijai piemērojamo robežvērtību pārkāpšanu, Portugāles Republika zina vietas, kurās šīs robežvērtības tiek pārsniegtas. Tā kā par attiecīgajām zonām bija lūgums par atlikšanu, kas bija pamatā Komisijas 2009. gada 26. novembra lēmumam, šī dalībvalsts esot pietiekami informēta par strīda priekšmetu, ņemot vērā, ka tā nav apstrīdējusi faktus un ka tā pati savos vēlākajos paziņojumos norāda zonas, kurās šīs robežvērtības tika pārsniegtas. Turklāt Komisija norāda, ka ir precizējusi attiecīgās zonas savā brīdinājuma vēstulē un ka tās nav mainījušās argumentētajā atzinumā.

38

Turklāt, ņemot vērā to, ka savā aizstāvības rakstā Portugāles Republika pieļauj, ka saskaņā ar pēdējiem pieejamajiem datiem tā vēl arvien nenodrošina PM10 dienas robežvērtību pārsniegšanu četrās zonās vai aglomerācijās, bet ka starplaikā tā ir spējusi nodrošināt PM10 gada robežvērtības nepārsniegšanu, debašu noslēgumā šīs prasības vienīgais mērķis esot konstatēt, ka šī dalībvalsts, nepieņemot vajadzīgos pasākumus, turpina pārkāpumu, kas attiecas uz PM10 dienas robežvērtību šajās četrās zonās vai aglomerācijās.

39

Portugāles Republika savā atbildes rakstā uz repliku norāda, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru pienākumu neizpildes esamība ir jāvērtē, ņemot vērā dalībvalsts situāciju, kādā tā atrodas argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās (skat. it īpaši 2003. gada 20. marta spriedumu lietā C-143/02 Komisija/Itālija, Recueil, I-2877. lpp., 11. punkts, un 2003. gada 12. jūnija spriedumu lietā C-446/01 Komisija/Spānija, Recueil, I-6053. lpp., 15. punkts).

40

Tādējādi, šim termiņam beidzoties, proti, 2010. gada 7. jūnijā, pieejamie dati attiecas uz 2009. gada pasākumiem, kā arī zonām un aglomerācijām, kuras Portugāles Republika ir norādījusi savā atbildē. Tādējādi Tiesas spriedumā ir jāatsaucas uz šo datumu, jo Komisijas izteiktie apsvērumi attiecībā uz brīdi, uz kuru jāatsaucas spriedumā, saskaņā ar iepriekš minēto judikatūru ir nepamatoti.

41

Ar savu prasības pieteikumu Komisija lūdz Tiesu konstatēt, ka Portugāles Republika, nenodrošinot, ka PM10 koncentrācija nepārsniedz Direktīvas 2008/50 13. pantā noteiktās robežvērtības, nav izpildījusi šajā pašā pantā paredzētos pienākumus.

42

Lai gan Portugāles Republika nav norādījusi šīs prasības nepieņemamību kā absolūtu šķērsli tiesas procesam, ir tomēr vispirms jānorāda, ka Tiesa pēc savas ierosmes var izvērtēt, vai ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti LESD 258. pantā prasības sakarā ar valsts pienākumu neizpildi celšanai (it īpaši skat. 1992. gada 31. marta spriedumu lietā C-362/90 Komisija/Itālija, Recueil, I-2353. lpp., 8. punkts; 2012. gada 26. janvāra spriedumu lietā C-185/11 Komisija/Slovēnija, 28. punkts, un 2012. gada 8. marta spriedumu lietā C-524/10 Komisija/Portugāle, 64. punkts).

43

Šajā skatījumā ir jāpārbauda, vai argumentētajā atzinumā un prasībā ir loģiski un precīzi iebildumi, lai ļautu Tiesai precīzi novērtēt norādītā Savienības tiesību pārkāpuma apmēru, kas ir obligāts nosacījums, lai Tiesa varētu pārbaudīt norādīto valsts pienākumu neizpildi (šajā ziņā skat. 2007. gada 1. februāra spriedumu lietā C-199/04 Komisija/Apvienotā Karaliste, Krājums, I-1221. lpp., 20. un 21. punkts, kā arī 2011. gada 24. marta spriedumu lietā C-365/10 Komisija/Slovēnija, 19. punkts).

44

Kā tas izriet no Tiesas Reglamenta 38. panta 1. punkta c) apakšpunkta un ar to saistītās judikatūras, prasības pieteikumā ir jāietver strīda priekšmets un izvirzīto pamatu kopsavilkums un tie ir jānorāda pietiekami skaidri un precīzi, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un lai Tiesa varētu veikt pārbaudi. No tā izriet, ka galvenie faktiskie un tiesiskie apstākļi, ar kuriem ir pamatota prasība, prasības pieteikumā ir jānorāda loģiskā un saprotamā veidā un ka prasības pieteikumā ietvertajiem prasījumiem ir jābūt formulētiem nepārprotami, lai izvairītos no tā, ka Tiesa lemj ultra petita vai arī nelemj par kādu iebildumu (it īpaši skat. 2010. gada 15. jūnija spriedumu lietā C-211/08 Komisija/Spānija, Krājums, I-5267. lpp., 32. punkts; iepriekš minēto 2012. gada 26. janvāra spriedumu lietā Komisija/Slovēnija, 29. punkts, un 2012. gada 19. aprīļa spriedumu lietā C-141/10 Komisija/Nīderlande, 15. punkts).

45

Šajā gadījumā no prasījumiem tās prasības pieteikumā izriet, ka Komisija norāda tikai uz Bragas, Portu piekrastes, Ziemeļlisabonas un Dienvidlisabonas zonām un aglomerācijām. Turklāt attiecībā uz jautājumu par to, kāda veida PM10 noteiktās robežvērtības tika pārsniegtas, Komisija savā atbildē uz repliku aprobežo savas prasības priekšmetu tikai ar PM10 dienas robežvērtībām.

46

Savukārt Komisija neprecizē ne savas prasības prasījumos, ne tās motīvos gadus, attiecībā uz kuriem ir pārmesta pienākumu neizpilde. Tādējādi, atsaucoties tikai uz Direktīvu 2008/50, tā aprobežojas ar apgalvojumu, ka runa ir par pašreizējo pienākumu neizpildi un ka Tiesas nolēmumam ir jāattiecas uz tagadni, nevis uz pagātni, tomēr neprecizējot domāto laikposmu.

47

Šajos apstākļos ir jākonstatē, ka norādes par tāda prasības pieteikuma, ar kuru ierosina tiesvedību, satura neatņemama elementa neesamību, kāds ir laikposms, kurā Portugāles Republika esot pārkāpusi, kā apgalvo Komisija, Savienības tiesības, neatbilst prasībām par loģiku, skaidrību un precizitāti.

48

Turklāt, ciktāl Komisija nav norādījusi precīzu laikposmu, uz kuru attiecas pārmestā pienākumu neizpilde, un turklāt atturas no atbilstīgu pierādījumu sniegšanas, lakoniski uzsverot, ka tai nav nekādas intereses celt prasību šajā lietā, lai panāktu, ka Tiesa lemj par pagātnes faktiem, ņemot vērā to, ka Komisija negūst nekādu labumu no sprieduma, ar kuru konstatēta pagātnes situācija, šī iestāde ir ne tikai acīmredzami nav ievērojusi pienākumus, kas gan attiecībā uz Tiesu, gan uz to izriet no šī sprieduma 43. un 44. punktā minētās judikatūras, bet arī neļauj Tiesai pārbaudīt šo prasību par pienākumu neizpildi.

49

Tomēr ir jānorāda, kā tas izriet no lietas materiāliem, ka ikgadējos ziņojumus par 2005., 2006. un 2007. gadu, kurus Portugāles Republika iesniegusi Komisijai, pārbaude ir parādījusi, ka PM10 dienas robežvērtības ir tikušas pārsniegtas vairākās zonās un aglomerācijās. Balstoties uz šiem ziņojumiem, šī iestāde ir adresējusi Portugāles Republikai iebildumu rakstu, kurā tā uzskata, ka šī dalībvalsts nepilda Direktīvas 1999/30 5. panta 1. punktā paredzētos pienākumus. Tiesas sēdē Komisija visbeidzot atzina, pirmkārt, ka pierādījumus, ar kuriem tā ir pamatojusi savu prasību, veido dati, kuri izriet no gada ziņojumiem par 2005., 2006. un 2007. gadu, un, otrkārt, ņemot vērā to, ka nebija vispārēja un turpināta šo pienākumu pārkāpuma, nav runa par sistemātisku problēmu.

50

Šīs secinošās norādes ļauj izsecināt, ka Direktīvas 1990/30 5. panta 1. punktā paredzēto pienākumu neizpilde katrā ziņā attiecas uz apkārtējā gaisa PM10 dienas robežvērtību pārsniegšanu un skar laikposmu no 2005. līdz 2007. gadam Bragas, Portu piekrastes, Ziemeļlisabonas un Dienvidlisabonas zonās un aglomerācijās.

51

Tādējādi ir jākonstatē, ka šī prasība par pienākumu neizpildi šeit noteiktajās robežās var tikt atzīta par pieņemamu.

52

Attiecībā uz šīs prasības pamatotību ir tikai jāatgādina, ka savos apsvērumos Portugāles Republika atzīst PM10 dienas koncentrācijai piemērojamo robežvērtību pārsniegšanu apkārtējā gaisā šī sprieduma 50. punktā noteiktajās robežās.

53

Tādējādi prasība ir jāpieņem šajās robežās.

54

Šo precizējot, ir jākonstatē, ka, ciktāl tā attiecas uz laikposmu pēc 2007. gada, šī sprieduma 47. un 48. punktā izklāstīto motīvu dēļ prasība neatbilst prasībām par skaidrību un precizitāti un tādējādi ir jānoraida kā nepieņemama.

55

Tādējādi pretēji tam, ko, šķiet, norāda Komisija savas prasības prasījumos, nav jāņem vērā Direktīva 2008/50. Šī direktīva nebija piemērojama attiecībā uz attiecīgajai dalībvalstij pārmestajiem faktiem, kuri ir pirms 2008. gada 11. jūnija, tās publikācijas un spēkā stāšanās datuma.

56

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jākonstatē, ka, nenodrošinot, ka laikā no 2005. līdz 2007. gadam Bragas, Portu piekrastes, Ziemeļlisabonas un Dienvidlisabonas zonās un aglomerācijās PM10 dienas koncentrācija apkārtējā gaisā nepārsniedz Direktīvas 1999/30 5. panta 1. punktā noteiktās robežvērtības, Portugāles Republika nav izpildījusi šajā noteikumā paredzētos pienākumus.

57

Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Saskaņā ar šī paša reglamenta 138. panta 3. punkta pirmo teikumu, ja abiem lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

58

Šajā strīdā ir jāņem vērā tas, ka Komisijas iebildums par pienākumu, kuri izriet no Direktīvas 2008/50 13. panta, neizpildi, kas attiecas uz laikposmu pēc 2007. gada, tika atzīts par nepieņemamu.

59

Tādējādi jāpiespriež Komisijai un Portugāles Republikai segt savus tiesāšanās izdevumus pašām.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež: