EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62011CC0022

Ģenerāladvokāta Ī. Bota [Y. Bot ] secinājumi, sniegti 2012. gada 19. aprīlī.
Finnair Oyj pret Timy Lassooy.
Korkein oikeus lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu.
Gaisa pārvadājumi – Regula (EK) Nr. 261/2004 – Kompensācijas izmaksa pasažieriem iekāpšanas atteikuma gadījumā – “Iekāpšanas atteikuma” jēdziens – Izslēgšana no “iekāpšanas atteikuma” kvalifikācijas – Reisa atcelšana sakarā ar streiku izlidošanas lidostā – Atceltajam reisam sekojošo reisu pārkārtošana – Šo reisu pasažieru tiesības uz kompensāciju.
Lieta C‑22/11.

Court reports – general

ECLI identifier: ECLI:EU:C:2012:223

ĢENERĀLADVOKĀTA ĪVA BOTA [YVES BOT]

SECINĀJUMI,

sniegti 2012. gada 19 aprīlī ( 1 )

Lieta C-22/11

Finnair Oyj

pret

Timy Lassooy

(Korkein oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Gaisa transports — Regula (EK) Nr. 261/2004 — Kompensācija pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu — Jēdziens “iekāpšanas atteikums” — Izslēgšana no “iekāpšanas atteikuma” kvalifikācijas — Lidojuma atcelšana sakarā ar streiku izlidošanas valstī — Atceltajam lidojumam sekojošu lidojumu pārkārtošana — Šo lidojumu pasažieru tiesības saņemt kompensāciju”

1. 

Ar šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesai tiek pirmo reizi lūgts interpretēt jēdzienu “iekāpšanas atteikums” Regulas (EK) Nr. 261/2004 ( 2 ) 2. panta j) punkta izpratnē. Šajā tiesību normā iekāpšanas atteikums ir definēts kā atteikums uzņemt pasažierus reisā, lai gan viņi ir ieradušies uz iekāpšanu, izņemot gadījumus, kad ir pamats iekāpšanu atteikt, piemēram, veselības stāvokļa, drošības vai nepiemērotu ceļojuma dokumentu dēļ. Ja pasažierim tiek atteikta iekāpšana pret viņa gribu, viņam saskaņā ar Regulas Nr. 261/2004 4. panta 3. punktu ir tiesības uz pamatatlīdzības kompensāciju.

2. 

Šīs lietas pamatā ir strīds starp aviosabiedrību Finnair Oyj  ( 3 ) un T. Lassooy. Pēdējais minētais rezervēja vietu 2006. gada 30. jūlija plkst. 11.40 lidojumā Barselona–Helsinki. Pēc streika Barselonas (Spānija) lidostā 2006. gada 28. jūlijāFinnair nolēma pārkārtot lidojumus, kas bija paredzēti 2006. gada 28., 29. un 30. jūlijā, un atteica T. Lassooy iekāpšanu, uz kuru pēdējam minētajam bija jādodas, piešķirot priekšroku pasažieriem, kuri nevarēja iekāpt [lidmašīnā] uz 2006. gada 29. jūlija regulāro lidojumu šī streika rezultātā. T. Lassooy tagad atsaucas uz Regulas Nr. 261/2004 4. panta 3. punktu un uzskata, ka Finnair saskaņā ar šo tiesību normu viņam ir jāizmaksā kompensācija.

3. 

Korkein oikeus (Augstākā tiesa, Somija) līdz ar to jautā, vai jēdziens “iekāpšanas atteikums” Regulas Nr. 261/2004 2. panta j) punkta izpratnē aptver vienīgi iekāpšanas atteikumu virsrezervēšanas dēļ, vai arī citus gadījumus, tādus kā iekāpšanas atteikumu lidojumu pārkārtošanas dēļ ārkārtas apstākļu rezultātā.

4. 

Turklāt iesniedzējtiesa vaicā, vai “iekāpšanas atteikuma” kvalifikācija var tikt izslēgta ar pamatiem, kas nav saistīti ar pasažieriem, un it īpaši ar pamatiem, kas ir saistīti ar ārkārtas apstākļiem.

5. 

Šajos secinājumos es norādīšu iemeslus, kāpēc uzskatu, ka iekāpšanas atteikuma jēdziens ietver ne tikai virsrezervēšanas gadījumus, bet arī citus, piemēram, ar ekspluatāciju saistītus iemeslus.

6. 

Pēc tam es paskaidrošu, kāpēc, manuprāt, Regulas Nr. 261/2004 2. panta j) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka iekāpšanas atteikumu nevar saprātīgi pamatot ar ārkārtas apstākļiem, jo vienīgi iekāpšanas atteikums pasažieriem, pamatojoties uz šo pasažieru individuālo situāciju, var būt par iemeslu šī atteikuma izslēgšanai no “iekāpšanas atteikuma” kvalifikācijas. Tāpat es izklāstīšu iemeslus, kāpēc uzskatu, ka šīs regulas 4. panta 3. punkts un 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gaisa pārvadātājs nevar atsaukties uz ārkārtas apstākļiem, kas ietekmējuši lidojumu, lai tiktu atbrīvots no pienākuma izmaksāt kompensāciju pasažierim, kuram tika atteikta iekāpšana uz vēlāku lidojumu, ja gaisa pārvadātājs pamato šo atteikumu ar šī lidojuma pārkārtošanu šādu ārkārtas apstākļu dēļ.

7. 

Visbeidzot norādīšu, kāpēc, manuprāt, šāda interpretācija nav pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam.

I – Atbilstošās tiesību normas

8.

Regulas Nr. 261/2004 preambulas 1. apsvērumā ir norādīts, ka Eiropas Kopienas rīcībai gaisa satiksmes nozarē tostarp ir jābūt vērstai uz to, lai nodrošinātu augsta līmeņa pasažieru aizsardzību.

9.

Šīs regulas preambulas 14. apsvērumā ir paredzēts, ka apkalpojošo gaisa pārvadātāju saistības ir jāierobežo vai jāatceļ ārkārtēju apstākļu gadījumos, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja veiktu visus iespējamos pasākumus. Šādi apstākļi var rasties jo īpaši politiskas nestabilitātes, meteoroloģisko apstākļu, kas nav piemēroti attiecīgā lidojuma veikšanai, drošības riska, negaidītu lidojuma drošības trūkumu un streiku dēļ, kas ietekmē apkalpojošā gaisa pārvadātāja darbību.

10.

Saskaņā ar minētās regulas 2. panta j) punktu iekāpšanas atteikums ir atteikums uzņemt pasažierus reisā, lai gan viņi saskaņā ar 3. panta 2. punktā minētajiem nosacījumiem ir ieradušies uz iekāpšanu, izņemot gadījumus, kad ir pamats iekāpšanu atteikt, piemēram, veselības stāvokļa, drošības vai nepiemērotu ceļojuma dokumentu dēļ.

11.

Regulas Nr. 261/2004 4. pantā ir paredzēts:

“1.   Ja gaisa pārvadātājs kādu iemeslu dēļ plāno atteikt iekāpšanu uz kādu reisu, tas vispirms aicina brīvprātīgos atkāpties no rezervētajām biļetēm un saņemt atlīdzinājumu saskaņā ar nosacījumiem, par ko vienojas attiecīgais pasažieris un apkalpojošais gaisa pārvadātājs. Papildus šajā punktā minētajam atlīdzinājumam brīvprātīgajiem sniedz atbalstu saskaņā ar 8. pantu.

2.   Ja piesakās nepietiekams skaits brīvprātīgo, lai atlikušie pasažieri ar rezervētajām biļetēm varētu iekāpt attiecīgajā reisā, apkalpojošais gaisa pārvadātājs var pasažieriem pret to gribu atteikt iekāpšanu.

3.   Ja pasažieriem atsaka iekāpšanu pret to gribu, apkalpojošais gaisa pārvadātājs nekavējoties izmaksā tiem kompensāciju atbilstīgi 7. pantam un sniedz tiem atbalstu atbilstīgi 8. un 9. pantam.”

12.

Saskaņā ar šīs regulas 5. panta 3. punktu apkalpojošajam gaisa pārvadātājam nav jāmaksā kompensācija, kāda parasti ir jāizmaksā lidojuma atcelšanas gadījumā, ja tas var pierādīt, ka lidojuma atcelšanu ir izraisījuši ārkārtēji apstākļi, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi.

13.

Minētās regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā, skatot to kopā ar tās 4. pantu, ir paredzēta pamatatlīdzības kompensācija EUR 400 apmērā tiem pasažieriem, kuriem tiek atteikta iekāpšana uz visiem lidojumiem Kopienas iekšienē vairāk nekā 1500 kilometru attālumā un uz visiem citiem lidojumiem no 1500 līdz 3500 kilometru attālumā.

14.

Regulas Nr. 261/2004 8. un 9. pantā, skatot tos kopā ar tās 4. pantu, ir paredzētas tiesības saņemt atlīdzinājumu vai mainīt maršrutu, kā arī tiesības uz aprūpi pasažieriem, kuriem ir atteikta iekāpšana.

II – Fakti un pamata tiesvedība

15.

Pēc personāla streika Barselonas lidostā 2006. gada 28. jūlijā regulārais lidojums Barselona–Helsinki plkst. 11.40, ko veic Finnair, bija jāatceļ. Finnair nolēma pārkārtot lidojumus, lai šī lidojuma pasažieriem nebūtu pārāk ilgi jāgaida.

16.

Līdz ar to šie pasažieri tika nogādāti Helsinkos (Somijā) ar lidojumu, kas tika veikts nākamajā dienā, 2006. gada 29. jūlijā, plkst. 11.40, kā arī ar speciāli norīkotu lidojumu, kas tika veikts tajā pašā dienā plkst. 21.40. Šīs pārkārtošanas rezultātā daļai pasažieru, kuri bija nopirkuši biļeti uz 2006. gada 29. jūlija lidojumu plkst. 11.40, bija jāgaida līdz 2006. gada 30. jūlijam, lai nokļūtu Helsinkos ar regulāro lidojumu plkst. 11.40 un lidojumu plkst. 21.40, kas arī tika speciāli norīkots šim gadījumam. Līdzīgi daži pasažieri, piemēram, T. Lassooy, kuri bija nopirkuši biļeti uz lidojumu 2006. gada 30. jūlijā plkst. 11.40 un kuri bija laikā ieradušies uz iekāpšanu, tika nogādāti Helsinkos ar īpašo lidojumu plkst. 21.40.

17.

Uzskatot, ka Finnair viņam atteica iekāpšanu Regulas Nr. 261/2004 4. panta izpratnē, T. Lassooy cēla prasību Helsingin käräjäoikeus (Helsinku pirmās instances tiesa) ar mērķi piespriest Finnair viņam izmaksāt šīs regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto kompensāciju.

18.

Ar 2008. gada 19. decembra lēmumu Helsingin käräjäoikeus noraidīja T. Lassooy prasību tāpēc, ka minētajā regulā esot paredzēta kompensācija tikai tiem pasažieriem, kam ir tikusi atteikta iekāpšana sakarā ar virsrezervēšanu ekonomisku apstākļu dēļ. Šī tiesa atzina, ka Regulas Nr. 261/2004 4. pants nav piemērojams, jo esot notikusi lidojumu pārkārtošana. Tā uzskatīja, ka T. Lassooy lidojums tika atcelts, kaut arī šis lidojums faktiski tika veikts.

19.

T. Lassooy iesniedza apelācijas sūdzību Helsingin hovioikeus (Helsinku apelāciju tiesā). Ar 2009. gada 31. augusta spriedumu pēdējā minētā konstatēja, ka Finnair atteica T. Lassooy iekāpšanu pret viņa gribu. Tā uzskatīja, ka lidojums netika atcelts, jo lidmašīna pacēlās T. Lassooy rezervācijas apstiprinājumā norādītajā brīdī, un ka lidojuma identifikācijas dati bija tie paši, kas bija norādīti šajā apstiprinājumā. Helsingin hovioikeus uzskatīja, ka gan no Regulas Nr. 261/2004 teksta, gan no tās travaux préparatoires izrietot, ka tā ir piemērojama ne tikai virsrezervēšanu gadījumā, bet arī noteiktos iekāpšanas atteikuma gadījumos ekspluatācijas iemeslu dēļ. Līdz ar to Finnair nav atbrīvota no atbildības ar streiku saistīto iemeslu dēļ un tai ir jāizmaksā T. Lassooy kompensācija saskaņā ar minētās regulas 7. pantu. Helsingin hovioikeus atcēla 2008. gada 19. decembra lēmumu un piesprieda Finnair samaksāt EUR 400, tiem pieskaitot procentus.

20.

Finnair iesniedza apelācijas sūdzību Korkein oikeus. Pēdējai minētajai ir šaubas par to, kā interpretēt Regulas Nr. 261/2004 normas. Tāpēc tā nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai vairākus prejudiciālus jautājumus.

III – Prejudiciālie jautājumi

21.

Korkein oikeus uzdeva Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)

Vai Regula [..] Nr. 261/2004, un it īpaši tās 4. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā ir piemērojama vienīgi iekāpšanas atteikumiem virsrezervēšanas situācijās, kuras ir radījis gaisa pārvadātājs ekonomisku iemeslu dēļ, vai arī [šī] regula ir piemērojama iekāpšanas atteikumiem arī citu, piemēram, ar ekspluatāciju saistītu iemeslu dēļ?

2)

Vai Regulas [Nr. 261/2004] 2. panta j) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā minētie atbilstošie pamati aprobežojas ar faktoriem, kas attiecas uz pasažieriem, vai arī iekāpšanas atteikums var tikt pamatots arī ar citiem iemesliem? Ja [šī] regula ir jāsaprot tādējādi, ka iekāpšana var tikt atteikta arī uz pasažieriem neattiecināmu iemeslu dēļ, vai tā ir jāinterpretē tādējādi, ka šis atteikums var tikt pamatots arī ar lidojumu pārkārtošanu, kas notikusi ārkārtas apstākļu rezultātā minētās regulas preambulas 14. un 15. apsvēruma izpratnē?

3)

Vai Regula [Nr. 261/2004] ir jāinterpretē tādējādi, ka gaisa pārvadātājs var tikt atbrīvots no [tās] 5. panta 3. punktā paredzētās atbildības ne tikai attiecībā uz ārkārtējo apstākļu dēļ atcelto lidojumu, bet arī attiecībā uz vēlāko lidojumu pasažieriem, ja tas ir mēģinājis ārkārtējo apstākļu – piemēram, streika – radītās nelabvēlīgās sekas izlīdzināt, attiecinot tās uz plašāku pasažieru loku nekā atceltā lidojuma pasažieru grupa, pārkārtodams vēlākos reisus tādējādi, lai neviena pasažiera lidojums netiktu pārmērīgi aizkavēts? Citiem vārdiem, vai gaisa pārvadātājs var atsaukties uz ārkārtējiem apstākļiem arī attiecībā uz vēlāka lidojuma pasažieriem, kuru reisu šie apstākļi nav tieši ietekmējuši? Vai šajā ziņā ir kāda būtiska nozīme tam, vai pasažiera statuss un tiesības uz kompensāciju ir jāizvērtē saskaņā ar Regulas [Nr. 261/2004] 4. pantu, kas attiecas uz iekāpšanas atteikumu, vai arī saskaņā ar 5. pantu, kas attiecas uz lidojuma atcelšanu?”

IV – Analīze

A – Ievada apsvērumi

22.

Lai iesniedzējtiesai dotu skaidru atbildi, es uzskatu, ka uz jautājumiem var atbildēt šādi.

23.

Pirmais jautājums attiecas uz “iekāpšanas atteikuma” jēdzienu Regulas Nr. 261/2004 2. panta j) punkta izpratnē. Konkrētāk, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai šī tiesību norma ir jāinterpretē tādējādi, ka šis jēdziens aptver vienīgi iekāpšanas atteikumu virsrezervēšanas dēļ vai arī citus gadījumus, tādus kā iekāpšanas atteikumu lidojumu pārkārtošanas dēļ.

24.

Otrais un trešais jautājums, manuprāt, ir savā starpā saistīti. Ar šiem abiem jautājumiem iesniedzējtiesa faktiski aicina Tiesu izvērtēt ietekmi, kāda ārkārtas apstākļiem var būt uz kompensācijas un atbalsta piešķiršanas kārtību, kas ieviesta ar Regulas Nr. 261/2004 4. pantu.

25.

Līdz ar to ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai šīs regulas 2. panta j) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “iekāpšanas atteikuma” kvalifikācija var tikt izslēgta tikai ar tādiem pamatiem, kas saistīti ar pasažieri, kurš ir šī atteikuma objekts, vai arī ar citiem pamatiem, kas saistīti, piemēram, ar lidojumu pārkārtošanu ārkārtas apstākļu dēļ.

26.

Turpinājumā trešā jautājuma otrajā daļā iesniedzējtiesa jautā par lidojuma atcelšanas ārkārtas apstākļu dēļ seku apjomu. Tā būtībā vaicā, vai atbrīvošana no pienākuma izmaksāt kompensāciju lidojuma atcelšanas ārkārtas apstākļu dēļ, kas paredzēta minētas regulas 5. panta 3. punktā, var tikt attiecināta uz gadījumiem, kad iekāpšana tiek atteikta uz vēlāku lidojumu, ja gaisa pārvadātājs pamato šo atteikumu ar šī lidojuma pārkārtošanu šo ārkārtas apstākļu dēļ.

27.

Visbeidzot ar trešā jautājuma otro daļu iesniedzējtiesa, manuprāt, vaicā, vai gadījumā netiek piemērota nevienlīdzīga attieksme, runājot par pasažieriem, kuru lidojums ir ticis atcelts, un pasažieriem, kuriem ir tikusi atteikta iekāpšana, ciktāl pirmajiem minētajiem saskaņā ar Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punktu netiek izmaksāta kompensācija ārkārtas apstākļu gadījumā, savukārt otrajiem minētajiem ir tiesības uz kompensāciju saskaņā ar šīs pašas regulas 4. pantu.

B – Par prejudiciālajiem jautājumiem

28.

Izvērtējot jēdziena “iekāpšanas atteikums” Regulas Nr. 261/2004 2. panta j) punkta izpratnē saturu, Tiesai ir iespēja lemt par šīs regulas 4. panta 3. punkta – kurā ir paredzēts, ka, ja pasažierim ir tikusi atteikta iekāpšana pret viņa gribu, tad gaisa pārvadātājam viņam ir jāizmaksā kompensācija un jāsniedz atbalsts saskaņā ar minētās regulas 7.–9. pantu, – piemērošanas jomu.

29.

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un tiesību aktā, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi ( 4 ).

30.

Jēdziens “iekāpšanas atteikums” ir definēts Regulas Nr. 261/2004 2. panta j) punktā kā “atteikums uzņemt pasažierus reisā, lai gan viņi saskaņā ar 3. panta 2. punktā minētajiem nosacījumiem ir ieradušies uz iekāpšanu [ ( 5 )], izņemot gadījumus, kad ir pamats iekāpšanu atteikt, piemēram, veselības stāvokļa, drošības vai nepiemērotu ceļojuma dokumentu dēļ.”

31.

Izlasot tikai Regulas Nr. 261/2004 2. panta j) punktu, nav iespējams noteikt, vai iekāpšanas atteikuma jēdziens aptver vienīgi virsrezervēšanas gadījumus. Tāpēc Savienības likumdevēja nolūks ir jāmeklē šīs tiesību normas kontekstā un ņemot vērā šajā regulā izvirzītos mērķus.

32.

Minētās regulas mērķis ir aizstāt Regulu (EEK) Nr. 295/91 ( 6 ). Eiropas Komisija savā priekšlikumā regulai ( 7 ) norādīja, ka Regula Nr. 295/91 joprojām neatrunā gaisa pārvadātājus no pārmērīgas iekāpšanas atteikuma vai [lidojumu] atcelšanas izmantošanas, ne arī tos mudina sabalansēt komerciālos ieguvumus, samazinot biļetes cenas pasažieriem. Līdz ar to pārāk liels skaits pasažieru turpinātu ciest no šīs prakses ( 8 ).

33.

Līdz ar Regulas Nr. 261/2004 pieņemšanu paziņotais mērķis bija novērst trūkumus un nepilnības Regulā Nr. 295/91 un samazināt iekāpšanas atteikuma prakses biežumu, mudinot gaisa pārvadātājus atrast brīvprātīgos, kas piekristu atteikties no savas rezervācijas apmaiņā pret noteiktām priekšrocībām tā vietā, lai atteiktu pasažieriem iekāpšanu pret viņu gribu ( 9 ).

34.

Līdz ar to tās ir stingras un preventīvas normas attiecībā uz gaisa pārvadātājiem, ko Savienības likumdevējs vēlējās ieviest ar Regulu Nr. 261/2004.

35.

Lai šīm normām būtu pilnīga iedarbība, iekāpšanas atteikuma jēdziens ir jāinterpretē plaši un tas nevar aprobežoties ar virsrezervēšanu. Tas skaidri izriet no šīs regulas pieņemšanas travaux préparatoires. Saskaņā ar Savienības likumdevēju iekāpšanas atteikuma praksei ir divi iemesli. Pirmais iemesls ir to pasažieru transfērs uz vēlāku lidojumu, kuri nav varējuši tikt uz rezervēto lidojumu ar ekspluatāciju saistīto problēmu dēļ, piemēram, savienojošo lidojumu novēlotas ierašanās vai atcelšanas dēļ, vai lidmašīnas ar tehniskajām problēmām nomaiņas pret mazākiem lidaparātiem dēļ. Tādējādi transferētie pasažieri rada negaidītu pieprasījumu pēc vietām, kas dažreiz ir tik liels, ka nākamā lidojuma pasažieriem ir jāatsaka iekāpšana. Otrais iemesls ir saistīts ar pasažieru neierašanos, kas rada virsrezervācijas praksi ( 10 ).

36.

Vajadzība interpretēt jēdzienu “iekāpšanas atteikums” plaši izriet arī no mērķa, kādu ir paredzēts sasniegt ar Regulu Nr. 261/2004. Atgādināšu, ka pēdējās minētās mērķis ir nodrošināt lidmašīnu pasažieru augstu aizsardzības līmeni, jo iekāpšanas atteikums rada nopietnas grūtības un neērtības šiem pasažieriem ( 11 ). Šajā ziņā Tiesa ir atzinusi savā spriedumā lietā Sturgeon u.c., kas minēts iepriekš, ka tiesību normas, kas piešķir tiesības lidmašīnu pasažieriem, tostarp tiesības uz kompensāciju, ir jāinterpretē plaši ( 12 ).

37.

Atzīstot, ka iekāpšanas atteikuma jēdziens aptver tikai virsrezervēšanas gadījumus, pasažieriem, kas atrodas tādā situācijā kā T. Lassooy, tiktu atņemta jebkāda aizsardzība.

38.

Atgādināšu, ka T. Lassooy pamata lietā laikā ieradās uz iekāpšanu, kas viņam tika atteikta pēc Finnair pieņemtā lēmuma pārkārtot tās lidojumus un piešķirt priekšroku tiem pasažieriem, kuru lidojums tika atcelts divas dienas iepriekš sakarā ar streiku. Lidojums, uz kuru T. Lassooy bija rezervācija, notika paredzētajā laikā un dienā.

39.

Tāpēc, ja mēs uzskatām, ka T. Lassooy netika atteikta iekāpšana, viņš nevar atsaukties ne uz Regulas Nr. 261/2004 4. pantu, ne arī uz tām šīs regulas normām, kas attiecas uz [lidojuma] atcelšanu vai kavēšanos. Līdz ar to pasažieris, kas atrodas tādā pašā situācijā kā T. Lassooy tāpēc, ka gaisa pārvadātājs vienpusēji ir pieņēmis lēmumu pārkārtot savus lidojumus, neietilpst nevienā no kategorijām, kas paredz aizsargājošus pasākumus attiecībā pret lidmašīnu pasažieriem, kuriem ir radītas nopietnas grūtības un neērtības. Gaisa pārvadātājam nav ne pienākuma viņam izmaksāt kompensāciju par nodarīto kaitējumu, ne arī it īpaši pienākuma sniegt viņam atbalstu, tas ir, nekavējoties apmierināt šī pasažiera tūlītējās vajadzības. Pēdējais minētais ir pilnībā atstāts likteņa varā, kas ir absolūti pretēji minētās regulas mērķim, kurš, atgādināšu, ir nodrošināt lidmašīnu pasažieriem augstu aizsardzības līmeni.

40.

Turklāt minētais var mudināt noteiktus gaisa pārvadātājus mēģināt izvairīties no Regulas Nr. 261/2004 normu piemērošanas un pienākumu ievērošanas, neņemot vērā Savienības likumdevēja vēlmi, kas pamatoti ir atzinis vajadzību palielināt lidmašīnu pasažieru tiesības ( 13 ). Tādējādi šiem pārvadātājiem būtu viegli aizbildināties ar savu lidojumu pārkārtošanu vai jebkādiem citiem iemesliem, izņemot virsrezervēšanu, lai atteiktu pasažierim iekāpšanu un izvairītos no kompensācijas izmaksas vai atbalsta sniegšanas šim pasažierim.

41.

Līdz ar to, ņemot vērā visus šos apsvērumus, es uzskatu, ka Regulas Nr. 261/2004 2. panta j) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka iekāpšanas atteikuma jēdziens aptver ne tikai virsrezervēšanas gadījumus, bet arī citus, piemēram, ar ekspluatāciju saistītus pamatus.

42.

Kaut arī iekāpšanas atteikuma jēdziens, manuprāt, neietver vienīgi virsrezervēšanas gadījumus, tagad ir jānoskaidro, vai tāda situācija, kādā atradās T. Lassooy, var tikt izslēgta no “iekāpšanas atteikuma” kvalifikācijas Regulas Nr. 261/2004 2. panta j) punkta izpratnē ar lidojumu pārkārtošanu ārkārtas apstākļu rezultātā saistītu iemeslu dēļ.

43.

Finnair uzskata, ka iemesli, kāpēc T. Lassooy tika atteikta iekāpšana uz lidojumu, uz kuru viņam bija rezervācija, bija iekāpšanas atteikumu pieļaujoši pamati, jo tie bija saistīti ar veselības stāvokli un drošību saskaņā ar šo tiesību normu. Tāpat Finnair uzskata, ka, ņemot vērā, ka Regulā Nr. 261/2004 ir paredzēts ierobežot gaisa pārvadātāja atbildību ārkārtas apstākļu gadījumos, kurus tam nav bijis iespējams novērst, iekāpšanas atteikums T. Lassooy esot bijis pamatots. Iesniedzējtiesa vaicā, vai iekāpšanas atteikumu pieļaujoši pamati nav tie, kas ir saistīti vienīgi ar pasažieri, kuram tikusi atteikta šī iekāpšana.

44.

Kaut arī taisnība, ka vārda “piemēram” izmantošana Regulas Nr. 261/2004 2. panta j) punktā pierāda, ka pamatu, kādēļ tiek izslēgta “iekāpšanas atteikuma” kvalifikācija, uzskatījums nav izsmeļošs, es tomēr uzskatu, ka šie pamati ir jāierobežo tikai ar tādiem pamatiem, kas ir saistīti ar pasažiera individuālo situāciju.

45.

Saprātīgi pamatotam iekāpšanas atteikumam šīs tiesību normas izpratnē sekas ir tādas, ka attiecīgajam pasažierim tiek liegta jebkāda iespēja saņemt kompensāciju un atbalstu. Tā kā šī līdz ar to ir atkāpe no aizsargājošajām tiesību normām, kas ieviestas ar šo regulu un attiecas uz lidmašīnu pasažieriem, tā ir jāinterpretē šauri saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru ( 14 ).

46.

Iekāpšanas atteikuma īpatnība ir tā, ka tas attiecas uz pasažieri, nevis uz pašu lidojumu. Protams, var gadīties, ka iekāpšana tiek atteikta vairākiem pasažieriem uz vienu un to pašu lidojumu. Tomēr, pretēji [lidojumu] atcelšanas un kavēšanās gadījumiem, iekāpšanas atteikums neietekmē visus pasažierus vienādi. Tas ir individuāls pasākums, ko gaisa pārvadātājs pieņem patvaļīgi pret pasažiera gribu, kurš tomēr ir izpildījis visus prasītos iekāpšanas nosacījumus.

47.

Šis individuālais pasākums zaudē savu patvaļīgo raksturu tikai tad, ja pats pasažieris pieļauj kļūdu, piemēram, uzrādot nederīgus identifikācijas dokumentus vai ar savu uzvedību apdraudot lidojuma un/vai citu pasažieru drošību, piemēram, ja viņš atrodas reibuma stāvoklī vai izrāda agresiju. Manuprāt, šādos gadījumos Regulas Nr. 261/2004 4. pants nav piemērojams un pasažieris nevar saņemt nekādu kompensāciju vai aprūpi tāpēc, ka lēmums atteikt pasažierim iekāpšanu attiecas uz pēdējo minēto.

48.

Turpretim man šķiet, ka, ņemot vērā šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt lidmašīnu pasažieru augstu aizsardzības līmeni, lēmums atteikt iekāpšanu, kas balstīts uz tādiem pamatiem, kas ir pilnīgi nesaistīti ar attiecīgo pasažieri, nevar liegt pēdējam minētajam jebkāda veida aizsardzību. Kā es jau norādīju šo secinājumu 37.–40. punktā, ja no “iekāpšanas atteikuma” kvalifikācijas tiek izslēgta tāda situācija, kādā atradās T. Lassooy, tad viņam tiktu liegtas tiesības uz jebkādu kompensāciju un aprūpi.

49.

Ārkārtējo apstākļu rašanās, kuru rezultātā gaisa pārvadātājam ir jāpārkārto lidojumi, kā tas ir šajā lietā, manuprāt, neapšauba šādu analīzi.

50.

Vispirms, ciktāl ārkārtējo apstākļu jēdziena mērķis ir ierobežot vai pat atbrīvot gaisa pārvadātāju no atbildības gadījumā, ja attiecīgo notikumu nebija iespējams novērst, pat ja būtu veikti visi atbilstošie pasākumi ( 15 ), tam ir jābūt ierobežotai piemērojamībai.

51.

Tāpat es esmu konstatējis, ka Regulas Nr. 261/2004 preambulas 15. apsvērumā ir noteikts, ka “par ārkārtējiem apstākļiem uzskata tos, kuros gaisa satiksmes pārvaldības lēmums attiecībā uz noteiktu gaisa kuģi noteiktā dienā izraisa ilgu kavēšanos, kavēšanos līdz nākamajai dienai vai viena vai vairāku šā gaisa kuģa lidojumu atcelšanu” [ ( 16 )]. Savienības likumdevējs nav skaidri paredzējis, ka gaisa pārvadātājs iekāpšanas atteikuma gadījumā var atsaukties uz ārkārtēju apstākļu pamatu. Šajā ziņā, kā pareizi norādīja Somijas valdība, pat [lidojuma] atcelšanas vai kavēšanās ārkārtēju apstākļu dēļ gadījumā pasažierim ir tiesības uz maršrutu maiņu un aprūpi saskaņā ar šīs regulas 5. un 6. pantu. No otras puses, Savienības likumdevējs nav paredzējis neko līdzīgu attiecībā uz pasažieriem, kuriem ir tikusi atteikta iekāpšana. Kā mēs redzējām, attiecīgajam pasažierim tiek liegta jebkāda aprūpe un atbalsts, ja tā situācija neietilpst minētās regulas 4. panta piemērošanas jomā. Tas noteikti apstiprina, manuprāt, ka Savienības likumdevējs neparedzēja, ka “iekāpšanas atteikuma” kvalifikācija var tikt izslēgta, pamatojoties uz iemesliem, kas ir saistīti ar ārkārtas apstākļu rašanos.

52.

Tie paši secinājumi ir piemērojami, manuprāt, attiecībā uz iespēju pagarināt termiņu, uz kādu pastāv atbrīvojums no pienākuma izmaksāt kompensāciju lidojuma atcelšanas ārkārtas apstākļu dēļ gadījumā un iekāpšanas atteikuma uz vēlāku lidojumu gadījumā, ja gaisa pārvadātājs šo atteikumu pamato ar šī lidojumu pārkārtošanu šo ārkārtas apstākļu rezultātā.

53.

Turklāt piebildīšu, ka no Regulas Nr. 261/2004 preambulas 15. apsvēruma izriet, ka par ārkārtējiem apstākļiem uzskata tos, kuros gaisa satiksmes pārvaldības lēmums attiecas uz noteiktu gaisa kuģi noteiktā dienā  ( 17 ). Šajā lietā ārkārtas apstākļi, proti, lidostas personāla streiks, skāra tikai 2006. gada 28. jūlija lidojumu plkst. 11.40, jo tikai tas viens tika atcelts. Kaut arī šie apstākļi patiešām padarīja neiespējamu šo lidojumu, jo Finnair nebija kontroles pār notikumiem Barselonas lidostā, situācija atšķīrās attiecībā uz 2006. gada 29. un 30. jūlija lidojumiem, jo Finnair varēja izvēlēties dot vai nedot priekšroku 2006. gada 28. jūlija pasažieriem. Streiks Barselonas lidostā minētajā dienā nekādā veidā nelika Finnair atteikt iekāpšanu T. Lassooy divas dienas pēc atceltā lidojuma.

54.

Finnair viena pati pieņēma lēmumu pārkārtot lidojumus, un šāds lēmums nevar liegt lidmašīnas pasažierim, kas ir laikā ieradies uz iekāpšanu, jebkāda veida aizsardzību.

55.

Protams, taisnība, ka Finnair nevar vainot par lidostā notikušo streiku. Tomēr, kā izriet no Regulas Nr. 261/2004 pieņemšanas travaux préparatoires, kompensācijas un atbalsta piešķiršanas kārtības attiecībā uz lidmašīnu pasažieriem, ko ieviesis Savienības likumdevējs, mērķis vispirms ir aizsargāt šos pasažierus. Tādējādi šis likumdevējs pieņēma vienkāršu risinājumu, saskaņā ar kuru visi pienākumi saistībā ar šo kārtību attiecas uz pārvadātāju, kas nodrošina lidojumu. Šis ir praktisks risinājums, jo pārvadātājam, kas nodrošina lidojumu, lidostās ir personāls un darbinieki, kas var palīdzēt pasažieriem. Šī ir tieša un vienkārša sistēma un tāpēc viegli saprotama arī pasažieriem ( 18 ).

56.

Ja gaisa pārvadātājs uzskata, ka tam nav jācieš no lidostā notiekošā streika sekām, tam ir tiesības saskaņā ar Regulas Nr. 261/2004 13. pantu prasīt kaitējuma atlīdzināšanu no ikvienas personas, tostarp trešajām personām, saskaņā ar piemērojamajām valsts tiesībām.

57.

Šādu interpretāciju var apšaubīt fakts, ka pasažiera, kuram gaisa pārvadātājs ir atteicis iekāpšanu ārkārtas apstākļu rezultātā, kā tas ir šajā lietā, liktenis ir labvēlīgāks nekā pasažierim, kura lidojums ir ticis atcelts vai ir aizkavējies šādu apstākļu dēļ, ciktāl pirmajam minētajam kompensācija ir tikusi izmaksāta, bet otrajam – nav tikusi izmaksāta. Saskaņā ar Somijas valdības teikto, tas esot pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam.

58.

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru vienlīdzīgas attieksmes vai nediskriminācijas princips paredz, ka līdzīgas situācijas nevar tikt kvalificētas atšķirīgi un dažādas situācijas savukārt nevar tikt aplūkotas vienādi, ja vien šādai pieejai nav objektīva pamata ( 19 ). Tomēr, pretēji Somijas valdības apgalvotajam ( 20 ), es neuzskatu, ka pasažieri, kuru lidojums ir ticis atcelts vai ir bijis aizkavējies, atrodas tādā pašā situācijā kā pasažieri, kuriem gaisa pārvadātājs ir atteicis iekāpšanu.

59.

Kā es norādīju šo secinājumu 46. punktā, iekāpšanas atteikums neskar visus lidojuma pasažierus, bet tikai vienu vai vairākus pasažierus, kas tomēr ir laicīgi ieradušies uz iekāpšanu. Tikai ar patvaļīgu gaisa pārvadātāja lēmumu pasažierim, kuram ir tikusi atteikta iekāpšana, tiek liegta iespēja piedalīties lidojumā, uz kuru viņam ir bijusi rezervācija un kurš ir ticis nodrošināts saskaņā ar gaisa pārvadātāja paredzēto plānu. Situācija atšķiras lidojuma atcelšanas vai kavēšanās gadījumā, jo šādos gadījumos tiek skarti visi pasažieri vienādā veidā.

60.

Ja lidojuma atcelšana vai kavēšanās ir notikusi ārkārtas apstākļu dēļ, gaisa pārvadātājam nav pienākuma izmaksāt Regulas Nr. 261/2004 7. pantā paredzēto kompensāciju, ciktāl šim gaisa pārvadātājam nav bijusi nekāda iespēja kontrolēt notikumus ( 21 ). Tā kā par pasažieriem radītajām grūtībām un neērtībām minētajam pārvadātājam nav jāatbild, kompensācija, kurai ir preventīva loma ( 22 ), nav jāizmaksā.

61.

Turpretim tā tas nav gadījumā, ja pasažierim iekāpšana tiek atteikta, kā tas ir šajā lietā, pēc tam, kad gaisa pārvadātājs ir nolēmis pārkārtot lidojumus ārkārtas apstākļu rezultātā. Tikai pieņemot šo lēmumu, gaisa pārvadātājs rada grūtības un neērtības vienam vai vairākiem pilnīgi patvaļīgi izvēlētiem pasažieriem. Tāpēc, tā kā nodarītajā kaitējumā ir vainojams gaisa pārvadātājs, ir jāizmaksā kompensācija, lai mudinātu pēdējo minēto izvairīties no šādas prakses un veicinātu atsaukties brīvprātīgos, kuri ir ar mieru atteikties no savas rezervācijas saskaņā ar Regulas Nr. 261/2004 4. panta 1. punktu.

62.

Tādējādi, ņemot vērā visus šos apsvērumus, es uzskatu, ka šīs regulas 2. panta j) punkts un 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka iekāpšanas atteikumu nevar saprātīgi pamatot ar ārkārtas apstākļiem, jo vienīgi iekāpšanas atteikums pasažieriem tādu iemeslu dēļ, kas ir saistīti ar šo pasažieru individuālo situāciju, var būt pamats šī atteikuma izslēgšanai no “iekāpšanas atteikuma” kvalifikācijas.

63.

Turklāt minētas regulas 4. panta 3. punkts un 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gaisa pārvadātājs nevar atsaukties uz ārkārtas apstākļiem, kas ietekmējuši lidojumu, lai panāktu atbrīvojumu no pienākuma izmaksāt kompensāciju pasažierim, kuram ir tikusi atteikta iekāpšana uz vēlāku lidojumu, ja pārvadātājs šo atteikumu pamato ar lidojuma pārkārtošanu šo ārkārtas apstākļu rezultātā.

64.

Šāda interpretācija nav pretrunā ar vienlīdzīgas attieksmes principu.

V – Secinājumi

65.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es iesaku Tiesai uz Korkein oikeus uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, 2. panta j) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka iekāpšanas atteikuma jēdziens aptver ne tikai virsrezervēšanas gadījumus, bet arī citus, piemēram, ar ekspluatāciju saistītus pamatus;

2)

Regulas Nr. 261/2004 2. panta j) punkts un 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka iekāpšanas atteikumu nevar saprātīgi pamatot ar ārkārtas apstākļiem, jo vienīgi iekāpšanas atteikums pasažieriem tādu iemeslu dēļ, kas ir saistīti ar šo pasažieru individuālo situāciju, var būt pamats šī atteikuma izslēgšanai no “iekāpšanas atteikuma” kvalifikācijas.

Šīs regulas 4. panta 3. punkts un 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gaisa pārvadātājs nevar atsaukties uz ārkārtas apstākļiem, kas ietekmējuši lidojumu, lai panāktu atbrīvojumu no pienākuma izmaksāt kompensāciju pasažierim, kuram ir tikusi atteikta iekāpšana uz vēlāku lidojumu, ja pārvadātājs šo atteikumu pamato ar lidojuma pārkārtošanu šo ārkārtas apstākļu rezultātā.

Šāda interpretācija nav pretrunā ar vienlīdzīgas attieksmes principu.


( 1 ) Oriģinālvaloda – franču.

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV L 46, 1. lpp.).

( 3 ) Turpmāk tekstā – “Finnair”.

( 4 ) Skat. 2009. gada 19. novembra spriedumu apvienotajās lietās C-402/07 un C-432/07 Sturgeon u.c. (Krājums, I-10923. lpp., 41. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

( 5 ) Šie nosacījumi tostarp ir šādi. Pasažierim ir jābūt attiecīgā lidojuma rezervācijas apstiprinājumam un jāierodas uz gaisa pārvadātāja, ceļojumu organizētāja vai pilnvarotā ceļojuma aģenta iepriekš un rakstiski norādīto reģistrācijas vietu norādītajā laikā vai, ja nav norādīts laiks, ne vēlāk kā četrdesmit piecas minūtes pirms paziņotā izlidošanas laika.

( 6 ) Padomes 1991. gada 4. februāra Regula, ar ko nosaka kopīgus noteikumus iekāpšanas atteikuma kompensācijas sistēmai regulārajā gaisa satiksmē (OV L 36, 5. lpp.).

( 7 ) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos, ko Komisija iesniedza 2001. gada 21. decembrī (COM(2001) 784, galīgā redakcija).

( 8 ) Paskaidrojuma raksta 5. punkts.

( 9 ) Skat. Komisijas 2003. gada 25. marta Paziņojumu Eiropas Parlamentam saskaņā ar EK līguma 251. panta 2. punkta otro daļu attiecībā uz Padomes pieņemto Kopējo nostāju par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos, pieņemšanu (SEC(2003) 361, galīgā redakcija, 2. lpp.).

( 10 ) Skat. Priekšlikuma regulai, kas minēta 7. zemsvītras piezīmē, paskaidrojuma raksta 7.–9. punktu.

( 11 ) Skat. šīs regulas preambulas 1. un 2. apsvērumu.

( 12 ) Skat. šī sprieduma 45. punktu un tajā minēto judikatūru.

( 13 ) Skat. šīs regulas preambulas 4. apsvērumu.

( 14 ) Skat. 2001. gada 13. decembra spriedumu lietā C-481/99 Heininger (Recueil, I-9945. lpp., 31. punkts). Skat. arī 2008. gada 22. decembra spriedumu lietā C-549/07 Wallentin-Hermann (Krājums, I-11061. lpp., 17. punkts un tajā minētā judikatūra).

( 15 ) Skat. Regulas Nr. 261/2004 preambulas 14. apsvērumu.

( 16 ) Mans izcēlums.

( 17 ) Turpat.

( 18 ) Skat. iepriekš 9. zemsvītras piezīmē minēto Komisijas 2003. gada 25. marta Paziņojumu Parlamentam, 3. lpp.

( 19 ) Skat. 2006. gada 10. janvāra spriedumu lietā C-344/04 IATA un ELFAA (Krājums, I-403. lpp., 95. punkts).

( 20 ) Skat. apsvērumu 24. punktu.

( 21 ) Skat. iepriekš minētos spriedumus lietā Wallentin-Hermann, 23. punkts, un lietā Sturgeon u.c., 67. punkts.

( 22 ) Skat. iepriekš 9. zemsvītras piezīmē minēto Komisijas 2003. gada 25. marta Paziņojumu Parlamentam, 3. lpp.

Top