1

2006. gada 9. martāEntec Industries Ltd Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)), iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.

2

Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafisks apzīmējums:

3

Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, – pēc procesa ITSB laikā veiktās saraksta saīsināšanas – atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām ietilpst 7. klasē un atbilst šādam aprakstam: “Iekārtas profesionālai un rūpnieciskai koka un augu valsts atkritumu apstrādei; iekārtas profesionālai un rūpnieciskai koka smalcināšanai un skaidu ražošanai”.

4

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2006. gada 18. septembraBulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 38/2006.

5

2006. gada 18. decembrī persona, kas iestājusies lietā – Société Elmar Wolf –, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 41. pants), iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz šā sprieduma 3. punktā minētajām precēm.

6

Iebildumi bija pamatoti ar šādām agrākām tiesībām:

7

Iebildumu atbalstam norādītie pamatojumi ir Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) un Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts) minētie pamatojumi.

8

2007. gada 24. septembrīEntec Industries reģistrācijas pieteikumu nodeva prasītājai – Environmental Manufacturing LLP.

9

2007. gada 2. oktobrī prasītāja atbilstoši Regulas Nr. 40/94 43. pantam (tagad – Regulas Nr. 207/2009 42. pants) lūdza, lai persona, kas iestājusies lietā, iesniegtu pierādījumus par agrāko preču zīmju izmantošanu. Persona, kas iestājusies lietā, šim nolūkam iesniedza dokumentālus pierādījumus.

10

2010. gada 25. janvārī Iebildumu nodaļa iebildumus, kas pamatoti ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu noraidīja, jo starp attiecīgajām preču zīmēm nepastāvot nekāda sajaukšanas iespēja. Iebildumu nodaļa noraidīja arī iebildumus, kas pamatoti ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu, jo persona, kas iestājusies lietā, neesot pierādījusi jebkāda agrāko preču zīmju reputācijai nodarīta kaitējuma vai netaisnīgi gūta labuma no tām esamību.

11

2010. gada 23. martā persona, kas iestājusies lietā, saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.

12

Ar 2010. gada 6. oktobra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju otrā padome apelācijas sūdzību apmierināja un atcēla Iebildumu nodaļas lēmumu. Runājot par Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu, tā uzskatīja, ka agrākajām preču zīmēm ir augsta reputācija trijās dalībvalstīs. Turklāt tā uzskatīja, ka, ņemot vērā agrāko preču zīmju atšķirtspēju un reputāciju un ar attiecīgajām preču zīmēm apzīmēto preču līdzību, starp attiecīgajām preču zīmēm pastāv noteikta līdzības pakāpe un konkrētā sabiedrības daļa starp apzīmējumiem varētu saskatīt saikni. Visbeidzot Apelāciju padome, atsaucoties uz personas, kas iestājusies lietā, izvirzītajiem argumentiem, secināja, ka ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi varētu tikt vājināts agrāko preču zīmju attēlu unikālais raksturs un netaisnīgi gūts labums no to atšķirtspējas vai to reputācijas. Runājot par Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punktu, Apelāciju padome uzskatīja, ka agrākās preču zīmes attiecībā uz aizsargātajām precēm ir tikušas faktiski un pastāvīgi izmantotas.

13

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

14

ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

15

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus. Pirmais pamats attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkta pārkāpumu. Pēc prasītājas domām, persona, kas iestājusies lietā, neesot pierādījusi agrāko preču zīmju faktisko izmantošanu attiecībā uz precēm, kas aptvertas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi. Otrais pamats attiecas uz minētās regulas 8. panta 5. punkta pārkāpumu. Pēc prasītājas domām, Apelāciju padome šo normu ir piemērojusi kļūdaini.

16

Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punktā ir paredzēts:

“Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma agrākas Kopienas preču zīmes īpašnieks, kas iesniedzis savus iebildumus, apliecina, ka piecu gadu laikā pirms Kopienas preču zīmes pieteikuma publicēšanas agrākā Kopienas preču zīme ir Kopienā faktiski izmantota saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, uz ko tā ir reģistrēta un ko šī persona uzskaita kā savu iebildumu pamatojumu, vai arī norāda pamatotus tās neizmantošanas iemeslus ar nosacījumu, ka agrākā Kopienas preču zīme tobrīd ir reģistrēta ne mazāk kā piecus gadus. Ja šāda apliecinājuma nav, iebildumus noraida. Ja agrākā preču zīme ir izmantota tikai saistībā ar daļu preču vai pakalpojumu, uz ko tā ir reģistrēta, iebildumu izskatīšanas nolūkos uzskata, ka tā ir reģistrēta tikai attiecībā uz šīm precēm vai pakalpojumiem.”

17

Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 42. panta 3. punktu šā panta 2. punktu piemēro attiecībā uz minētās regulas 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētām agrākām preču zīmēm, aizvietojot izmantošanu Kopienā ar izmantošanu tajā dalībvalstī, kur agrākā preču zīme ir aizsargāta.

18

Prasītāja apgalvo, ka persona, kas iestājusies lietā, ir tikai pierādījusi, ka tā agrākās preču zīmes ir izmantojusi attiecībā uz dārzniecības iekārtām un instrumentiem, kas paredzēti plašai sabiedrībai, nevis attiecībā uz iekārtām un instrumentiem, kas paredzēti profesionālai dārzkopībai. Iekārtas un instrumenti dārzkopībai mājas apstākļos esot preču apakškategorija, kas atšķiras no apakškategorijas, kurā ietilpst iekārtas un instrumenti profesionālai dārzkopībai. Atsaucoties uz Vispārējās tiesas 2005. gada 14. jūlija spriedumu lietā T-126/03 Reckitt Benckiser (“España”)/ITSB - Aladin (“ALADIN”) (Krājums, II-2861. lpp.), prasītāja norāda, ka Apelāciju padomei, veicot agrāko preču zīmju faktiskās izmantošanas novērtējumu, esot bijis jāņem vērā šī atšķirība. Līdz ar to esot bijis jāierobežo agrāko preču zīmju aizsardzības apjoms.

19

ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.

20

Vispirms ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 207/2009 42. pants attiecas uz faktiskās izmantošanas pierādīšanu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, ar kuriem ir pamatoti iebildumi. Izskatāmajā lietā šīs preces ir preces, kuras ir aptvertas ar personas, kas iestājusies lietā, izvirzītajām agrākajām preču zīmēm, nevis preces, kuras ir aptvertas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi. Prasītāja neapstrīd, ka persona, kas iestājusies lietā, ir pierādījusi agrāko preču zīmju faktisko izmantošanu attiecībā uz precēm, uz kurām [šīs preču zīmes] ir izvietotas.

21

No iepriekš 18. punktā minētā sprieduma lietā “ALADIN”, uz kuru atsaucas prasītāja, izriet, ka, lai gan daļējas izmantošanas jēdziena uzdevums ir nepadarīt nepieejamas preču zīmes, kas nav izmantotas saistībā ar attiecīgo preču kategoriju, tomēr tā rezultātā agrākās preču zīmes īpašniekam nedrīkst atņemt jebkādu aizsardzību attiecībā uz precēm, kuras – lai gan tās nav pilnīgi identiskas precēm, saistībā ar kurām tas var pierādīt faktisko izmantošanu, – tomēr no tām būtiski neatšķiras un pieder vienai un tai pašai grupai, ko var sadalīt tikai patvaļīgi. Šajā ziņā ir jānorāda, ka preču zīmes īpašniekam faktiski ir neiespējami sniegt pierādījumu par tās izmantošanu attiecībā uz visām iespējamajām precēm, ko aptver attiecīgā reģistrācija. Tādējādi jēdzienu “daļa preču vai pakalpojumu” nevar saprast tādējādi, ka tas attiecas uz visiem analogu preču vai pakalpojumu komerciālās izmantošanas veidiem, – tas attiecas tikai uz precēm vai pakalpojumiem, kas ir pietiekami atšķirīgi, lai veidotu loģiskas kategorijas vai apakškategorijas (iepriekš minētais spriedums lietā “ALADIN”, 46. punkts).

22

Runājot par dārzkopības precēm, kas aptvertas ar agrākajām preču zīmēm, nav iespējams nošķirt atbilstošo preču kategorijas un apakškategorijas atkarībā no tā, vai tās ir paredzētas izmantošanai profesionāļiem vai plašai sabiedrībai. Lai gan ir iespējams, ka dažas no šīm precēm principā ir paredzētas klientiem profesionāļiem, tomēr lielākā daļa šo preču tiek izmantota tām pašām dārzkopības vajadzībām, profesionāli dārzkopji lieto tādus pašus darbarīkus kā gadījuma rakstura dārznieki, un pēdējie minētie var iegādāties arī tādas liela izmēra ierīces kā prasītājas piedāvātās. Profesionāls dārznieks, kas darbojas apdzīvotās vietās, piemēram, nesaskatīs vajadzību iegādāties liela izmēra iekārtas, turpretī gadījuma rakstura dārznieks, kurš dzīvo laukos, varētu saskarties ar šādu vajadzību, tostarp, ja tam ir jāuztur meža zeme.

23

Lai gan prasītāja pamatoti norāda, ka Apelāciju padomei būtu bijis jāizskata jautājums par faktisko izmantošanu, pirms tā izvērtēja personas, kas iestājusies lietā, iesniegto iebildumu pamatotību, tā nesniedz pietiekamus pierādījumus, lai varētu tikt secināts, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā saistībā ar personas, kas iestājusies lietā, pierādījumiem par faktisko izmantošanu Regulas Nr. 207/2009 42. panta izpratnē.

24

Līdz ar to pirmais pamats ir noraidāms kā nepamatots.

25

Vispirms ir jāatgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktam “turklāt, ja 2. punkta nozīmē agrākās preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tā ir identiska vai līdzīga agrākajai preču zīmei un to reģistrē precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, ja attiecībā uz agrāku Kopienas preču zīmi tā ir Kopienā pazīstama un attiecībā uz agrāku valsts preču zīmi tā ir pazīstama attiecīgajā dalībvalstī un ja pieteiktās preču zīmes izmantošanā bez pietiekama iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no agrākās preču zīmes atšķirīguma [atšķirtspējas] vai atpazīstamības vai tai kaitēt”.

26

Tāpat no Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta redakcijas izriet, ka tā piemērošana ir pakļauta šādiem nosacījumiem: pirmkārt, konfliktējošo preču zīmju identitāti vai līdzību, otrkārt, iebildumos norādītās agrākās preču zīmes reputācijas esamību un, treškārt, riska, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes nepamatotas izmantošanas rezultātā varētu tikt netaisnīgi gūts labums no agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai ka tai varētu tikt nodarīts kaitējums, esamību. Tā kā šie nosacījumi ir kumulatīvi, tad, neīstenojoties vienam no tiem, nav pamata minētā noteikuma piemērošanai (Vispārējās tiesas 2005. gada 25. maija spriedums lietā T-67/04 Spa Monopole/ITSB - Spa-Finders Travel Arrangements (“SPA-FINDERS”), Krājums, II-1825. lpp., 30. punkts).

27

Runājot par iepriekšējā punktā minēto trešo nosacījumu, Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktā ir nodalītas trīs dažādu veidu iespējas, proti, ka ar nepamatotu reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošanu, pirmkārt, tiek nodarīts kaitējums agrākās preču zīmes atšķirtspējai, otrkārt, tiek nodarīts kaitējums agrākās preču zīmes reputācijai vai, treškārt, netaisnīgi tiek gūts labums no agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas. Šajā normā norādītā pirmā veida iespēja var īstenoties, ja agrākā preču zīme vairs nespēj radīt tūlītēju asociāciju ar precēm, attiecībā uz kurām tā ir reģistrēta un izmantota. Tā ir saistīta arī ar agrākās preču zīmes vājināšanos, zaudējot tās identitāti un tās ietekmi uz sabiedrības uztveri. Minētā otrā veida iespēja izpaužas tad, ja ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojumus sabiedrība var uztvert tādējādi, ka ir mazinājies agrākās preču zīmes pievilkšanas spēks. Minētā trešā veida iespēja ir tāda, ka preču zīmes ar reputāciju iespaids vai īpašības, ko pēdējā minētā preču zīme atspoguļo, tiek attiecinātas uz precēm, ko apzīmē reģistrācijai pieteiktā preču zīme, tādējādi, ka ar šīs asociācijas palīdzību ar agrāko preču zīmi ar reputāciju tiek atvieglota to tirdzniecība (skat. Vispārējās tiesas 2007. gada 22. marta spriedumu lietā T-215/03 Sigla/ITSB - Elleni Holding (“VIPS”), Krājums, II-711. lpp., 36.–42. punkts un tajos minētā judikatūra). Ja pirmie divi iepriekšējā punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, pietiek tikai ar vienu no šiem trim kaitējuma veidiem, lai tiktu piemērots Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (Tiesas 2008. gada 27. novembra spriedums lietā C-252/07 Intel Corporation, Krājums, I-8823. lpp., 28. punkts).

28

Izskatāmajā lietā prasītāja apgalvo, ka Apelāciju padome savā Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta analīzē ir pieļāvusi kļūdas gan attiecībā uz iespēju, ka tiks nodarīts kaitējums agrāko preču zīmju atšķirtspējai (turpmāk tekstā – “vājināšanās iespēja”), gan attiecībā uz iespēju, ka prasītāja netaisnīgi gūs labumu no agrāko preču zīmju atšķirtspējas vai reputācijas (turpmāk tekstā – “parazītisma iespēja”).

29

Šie iebildumi vispirms ir jāizvērtē saistībā ar vājināšanās iespēju, bet pēc tam attiecīgi saistībā ar parazītisma iespēju.

30

Apstrīdētā lēmuma 16. punktā Apelāciju padome attiecībā uz norādītajām precēm, kas atbilstoši Nicas nolīgumam ietilpst 7. klasē, ir secinājusi, ka konkrēto sabiedrības daļu veido plaša samērā informēta, uzmanīga un apdomīga Spānijas, Francijas un Portugāles sabiedrība.

31

Prasītāja norāda, ka vājināšanās iespēja ir jāvērtē, ņemot vērā agrāko preču zīmju mērķa sabiedrības uztveri, turpretī parazītisma iespēja ir jāvērtē, ņemot vērā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes mērķa sabiedrības uztveri. Tā kā Apelāciju padome neesot veikusi šo nošķiršanu, uzskatot, ka neatkarīgi no attiecīgā kaitējuma runa joprojām ir par vienu un to pašu sabiedrību, tā esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

32

Jānorāda, kā to dara arī prasītāja, ka vērā ņemamā sabiedrības daļa atšķiras atkarībā no agrākās preču zīmes īpašnieka apgalvotā kaitējuma veida. Pirmkārt, gan preču zīmes atšķirtspēja, gan reputācija ir jāvērtē saistībā ar to, kā tās uztver konkrētā sabiedrības daļa, ko veido preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta šī preču zīme, vidusmēra patērētājs, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs. Tātad kaitējums, kas tiek nodarīts agrākās preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai, ir jāvērtē, ņemot vērā preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta šī preču zīme, vidusmēra patērētāju, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs. Otrkārt, attiecībā uz kaitējumu, kad negodīgi tiek gūts labums no agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas –, ciktāl tas, kas ir aizliegts, ir labums, ko no šīs preču zīmes gūst vēlākās preču zīmes īpašnieks, – minētā kaitējuma esamība ir jāvērtē, ņemot vērā preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta vēlākā preču zīme, vidusmēra patērētāju, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs (iepriekš 27. punktā minētais spriedums lietā Intel Corporation, 33.–36. punkts).

33

No tā izriet, ka Apelāciju padomei principā konkrētā sabiedrības daļa ir jānoskaidro, ņemot vērā tā kaitējuma veidu, kuru tā pārbauda, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu.

34

Tomēr tas, ka Apelāciju padome izskatāmajā lietā šādu nošķiršanu nav veikusi, nevar ietekmēt tās veiktās vājināšanās iespējas analīzes rezultātu. Kā tas izriet no [šī sprieduma] 32. punkta un ko savā prasības pieteikumā konstatējusi arī pati prasītāja, konkrētā sabiedrības daļa šādas [vājināšanās] iespējas novērtējumam ir agrāko preču zīmju mērķa sabiedrība. Tieši šī sabiedrība ir tā, kuru Apelāciju padome ņēma vērā, veicot analīzi.

35

Līdz ar to iebildums, kas attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā, kuru, nosakot konkrēto sabiedrības daļu, ir pieļāvusi Apelāciju padome, ir neefektīvs tiktāl, ciktāl tas attiecas uz vājināšanās iespējas analīzi, un tādējādi var tikt tikai noraidīts.

36

No judikatūras izriet, ka ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu piešķirtā aizsardzība nav pakļauta tādas attiecīgo preču zīmju līdzības pakāpes konstatējumam, ka no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa starp šīm preču zīmēm pastāv sajaukšanas iespēja. Pietiek ar to, ka šo preču zīmju līdzības pakāpes dēļ konkrētā sabiedrības daļa saskata saikni starp tām (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2007. gada 16. maija spriedumu lietā T-137/05 La Perla/ITSB – Worldgem Brands (“NIMEI LA PERLA MODERN CLASSIC”), Krājumā nav publicēts, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).

37

Saskaņā ar Tiesas judikatūru attiecībā uz Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 40, 1. lpp.), 4. panta 4. punkta a) apakšpunktu, kura saturs būtībā ir identisks Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta saturam, kā nozīmīgākie faktori, lai konstatētu minētās saiknes esamību, var tikt minēti: konfliktējošo preču zīmju līdzības pakāpe; preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem attiecīgi ir reģistrētas konfliktējošās preču zīmes, raksturs, tostarp šo preču vai pakalpojumu, kā arī konkrētās sabiedrības daļas līdzības vai atšķirības pakāpe; agrākās preču zīmes reputācijas intensitāte; agrākās preču zīmes raksturīgās vai izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas pakāpe; sajaukšanas iespējas esamība sabiedrības apziņā (iepriekš 27. punktā minētais spriedums lietā Intel Corporation, 42. punkts).

38

Izskatāmajā lietā prasītāja norāda, ka Apelāciju padome, lai novērtētu, vai attiecīgo preču patērētāji saskata saikni starp konfliktējošajām preču zīmēm, nav piemērojusi iepriekšējā punktā minētos kritērijus.

39

Prasītāja uzskata, ka iespējamība, ka varētu tikt saskatīta šāda saikne, ir ārkārtīgi neliela. Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka personas, kas iestājusies lietā, sniegtie izmantošanas pierādījumi parāda, ka agrāko preču zīmju izmantošana un tātad to reputācija attiecas tikai uz ar plašu sabiedrību saistīto dārzkopības nozari. Tā kā prasītājas preces attiecas tikai uz profesionālo un specializēto nozari, pastāvot ārkārtēji neliela varbūtība, ka to preču vidusmēra patērētāji, attiecībā uz kurām agrākajām preču zīmēm ir reputācija, saskarsies ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi. Otrkārt, pastāvot lielas atšķirības starp konfliktējošajām preču zīmēm.

40

ITSB un persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka šie argumenti nav pamatoti.

41

Vispirms ir jāatgādina, ka saikne starp konfliktējošajām preču zīmēm ir jāvērtē visaptveroši, ņemot vērā visus faktorus, kam ir nozīme konkrētajā lietā (Tiesas 2003. gada 23. oktobra spriedums lietā C-408/01 Adidas-Salomon un Adidas Benelux, Recueil, I-12537. lpp., 30. punkts).

42

Lai gan iepriekš 27. punktā minētajā spriedumā lietā Intel Corporation (42. punkts) Tiesa ir uzskaitījusi virkni kritēriju, ar kuru palīdzību var tikt pierādīta šādas saiknes esamība, tomēr šis uzskaitījums nav pilnīgs saraksts, kurš pilnībā būtu jāpiemēro katrā konkrētajā lietā. Gluži pretēji, var būt, ka saikni starp konfliktējošajām preču zīmēm var pierādīt, pamatojoties uz dažiem no šiem kritērijiem, vai ka šādas saiknes esamība izriet no faktoriem, kuri iepriekš 27. punktā minētajā spriedumā lietā Intel Corporation nav ietverti. Jautājums, vai konkrētā sabiedrības daļa pielīdzina vai nepielīdzina konfliktējošās preču zīmes, ir faktu jautājums, uz kuru atbildi var rast tikti katrai konkrētajai lietai raksturīgajos faktos un apstākļos.

43

Pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, izskatāmajā lietā Apelāciju padome ir pienācīgi ņēmusi vērā dažus vērtējuma kritērijus, kas precizēti iepriekš 27. punktā minētajā spriedumā lietā Intel Corporation. Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 26. punktā ir atgādinājusi, ka agrākajām preču zīmēm ir augsta reputācija, ka pastāv noteikta līdzības pakāpe starp konfliktējošajām preču zīmēm un ka ar šīm preču zīmēm apzīmētās preces ir identiskas vai ļoti līdzīgas.

44

Runājot konkrētāk par konfliktējošo preču zīmju līdzības pakāpi, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 19.–23. punktā ir veikusi detalizētu šo divu preču zīmju, kurās abās ir attēlots suņa attēls, vizuālās līdzības, vajadzības veikt fonētisku salīdzinājumu tīri grafiskas preču zīmes gadījumā neesamības un, visbeidzot, konceptuālās līdzības starp šīm preču zīmēm analīzi.

45

Lai gan, kā to norāda prasītāja, ir taisnība, ka abās preču zīmēs attēlotie suņi ir atšķirīgi, jo viens no tiem ir uzzīmēts detalizēti ar agresīvu izskatu, bet otrs, kurš esot draudzīgāks, ir attēlots vispārīgāk, Apelāciju padome savā analīzē tomēr ir pienācīgi ņēmusi vērā šīs atšķirības un apstrīdētā lēmuma 19. punktā tā pamatoti ir konstatējusi, ka šīs atšķirības nav tik būtiskas, lai konkrētā sabiedrības daļa, kurai piemīt vidējs uzmanības līmenis un atmiņa, kas nav perfekta, neasociētu reģistrācijai pieteiktās preču zīmes attēlu ar agrāko preču zīmju attēlu.

46

Attiecībā uz preču, ko aptver konfliktējošās preču zīmes, līdzību ir jāatgādina, ka prasītājas iebildums ir balstīts uz kļūdainu premisu, saskaņā ar kuru starp, pirmkārt, plašai sabiedrības daļai paredzētām iekārtām un darbarīkiem un, otrkārt, profesionāliem dārzkopjiem paredzētām iekārtām un instrumentiem var veikt nepārprotamu nošķiršanu. No šī iebilduma analīzes iepriekš [šī sprieduma] 22. punktā izriet, ka ar agrākajām preču zīmēm apzīmētās preces ir paredzētas gan profesionāliem dārzkopjiem, gan gadījuma rakstura dārzniekiem un ka arī prasītājas piedāvāto preču pieprasījums ir sagaidāms gan no profesionāliem, gan gadījuma rakstura lietotājiem.

47

No tā izriet, ka Apelāciju padome pamatoti ir uzskatījusi, ka konkrētā sabiebrības daļa varētu sastatīt saikni starp abās konfliktējošajās preču zīmēs attēlotajiem apzīmējumiem un ka prasītājas iebildums, ko tā izvirzījusi šajā ziņā, ir jānoraida kā nepamatots.

48

Runājot par vājināšanās iespēju, prasītāja, atsaucoties uz iepriekš 27. punktā minētā sprieduma lietā Intel Corporation 77. punktu, norāda, ka agrākās preču zīmes īpašniekam ir jāapgalvo un jāpierāda, ka vēlākas preču zīmes izmantošana ietekmē ar agrāko preču zīmi apzīmēto preču patērētāju rīcību vai ka pastāv būtisks risks, ka tas tā notiks nākotnē. Apelāciju padome neesot pārbaudījusi šo ietekmi izskatāmajā lietā.

49

Prasītāja apgalvo, ka personai, kas iestājusies lietā, būtu bijis jāiesniedz argumenti, kas konkrēti izskaidrotu, kā vājināšanās tai varētu nodarīt kaitējumu. Tādējādi vienkārša vājināšanās pieminēšana neesot pietiekama, lai attaisnotu Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta piemērošanu.

50

Vispirms ir jāatgādina, ka ar vājināšanās iespēju saistīts atteikuma pamatojums, kas paredzēts Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktā, kopā ar citiem minētajā pantā norādītajiem relatīvajiem atteikuma pamatojumiem ir paredzēts, lai saglabātu pirmās preču zīmes funkciju, proti, tās izcelsmes funkciju. Runājot par vājināšanās iespēju, šī funkcija ir traucēta, ja vājinās agrākas preču zīmes spēja preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem tā ir reģistrēta un izmantota, identificēt kā tādus, ko piegādā minētās preču zīmes īpašnieks, jo vēlākās preču zīmes izmantošana izraisa agrākās preču zīmes identitātes un tās ietekmes uz sabiedrības apziņu izkliedēšanu. It īpaši tas tā ir gadījumā, kad agrākā preču zīme, kas radīja tūlītēju asociāciju ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem tā ir reģistrēta, vairs to nespēj (iepriekš 27. punktā minētais spriedums lietā Intel Corporation, 29. punkts).

51

No iepriekš 27. punktā minētā sprieduma lietā Intel Corporation izriet, ka agrākās preču zīmes īpašniekam, kurš atsaucas uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktā piešķirto aizsardzību, ir jāiesniedz pierādījums, ka vēlākas preču zīmes izmantošana varētu nodarīt kaitējumu viņa agrākās preču zīmes atšķirtspējai. Šajā nolūkā agrākās preču zīmes īpašniekam nav jāpierāda, ka pastāv reāls un pastāvošs kaitējums tā preču zīmei. Ja ir paredzams, ka šāds kaitējums radīsies no izmantošanas, ko vēlākās preču zīmes īpašnieks var censties veikt attiecībā uz savu preču zīmi, agrākās preču zīmes īpašniekam, lai tas varētu aizliegt minēto izmantošanu, nevar likt gaidīt, lai šis kaitējums reāli iestātos. Tomēr agrākās preču zīmes īpašniekam ir jāpierāda tādu faktu esamība, kas ļauj secināt, ka ir nopietna šāda kaitējuma rašanās iespēja nākotnē (iepriekš 27. punktā minētais spriedums lietā Intel Corporation, 37., 38. un 71. punkts).

52

Šajā nolūkā agrākās preču zīmes īpašniekam ir jāiesniedz fakti, kas ļauj konstatēt prima facie kaitējuma risku nākotnē, kurš nav hipotētisks (iepriekš 26. punktā minētais spriedums lietā “SPA-FINDERS”, 40. punkts). Šādu secinājumu var izdarīt, it īpaši pamatojoties uz loģiskiem secinājumiem, kas izriet no iespējamību pārbaudes, un ņemot vērā ierasto praksi nozīmīgajā komercnozarē, kā arī visus pārējos šīs lietas apstākļus (Vispārējās tiesas 2008. gada 16. aprīļa spriedums lietā T-181/05 Citigroup un Citibank/ITSB - Citi (“CITI”), Krājums, II-669. lpp., 78. punkts).

53

Tomēr nevar tikt prasīts, lai bez šiem faktiem agrākās preču zīmes īpašnieks pierādītu vēlākās preču zīmes parādīšanās papildu ietekmi uz preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, vidusmēra patērētāja ekonomisko rīcību. Šāds nosacījums nav ietverts nedz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktā, nedz arī iepriekš 27. punktā minētajā spriedumā lietā Intel Corporation.

54

Runājot par iepriekš 27. punktā minētā sprieduma lietā Intel Corporation 77. punktu, no vārdu salikuma “no tā izriet” un no tā paša sprieduma 81. punkta struktūras izvēles izriet, ka patērētāja ekonomiskās rīcības izmaiņas, uz kurām sava iebilduma pamatojumam atsaucas prasītāja, ir pierādītas, ja atbilstoši minētā sprieduma 76. punktam agrākās preču zīmes īpašniekam ir izdevies pierādīt, ka ir vājinājusies šīs preču zīmes spēja identificēt preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem tā ir reģistrēta un izmantota, kā tādus, ko piegādā šīs preču zīmes īpašnieks, jo vēlākās preču zīmes izmantošana izraisa agrākās preču zīmes identitātes un tās ietekmes uz sabiedrības apziņu izkliedēšanu.

55

Ir jāpārbauda, vai Apelāciju padome ir pareizi piemērojusi šos principus izskatāmajā lietā.

56

Runājot, pirmkārt, par apgalvojumu, saskaņā ar kuru persona, kas iestājusies lietā, esot tikai norādījusi uz vājināšanās iespēju, to nepamatojot, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 30. punktā ir precizējusi, ka persona, kas iestājusies lietā, savus argumentus ir izklāstījusi apelācijas procesa laikā. Tā tostarp ir norādījusi, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošana izraisot agrāko preču zīmju reputācijas pasliktināšanos tiktāl, ciktāl konkrētā sabiedrības daļa šīs preces vairs nesaistot ar tās preču zīmēm, un ka šo preču zīmju grafiskā daļa tiekot banalizēta un zaudējot savu augsto atšķirtspēju.

57

Lai gan personas, kas iestājusies lietā, izvirzīto argumentu kopsavilkums apstrīdētā lēmuma 30. punktā ir īss, ir jāuzskata, ka persona, kas iestājusies lietā, tomēr ir izvirzījusi argumentus, kuri parāda nebūt ne hipotētisku kaitējuma rašanās risku, ko reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošana varētu nodarīt agrākajām preču zīmēm.

58

Otrkārt, runājot par tādējādi personas, kas iestājusies lietā, izvirzīto argumentu pamatotības analīzi, ir jānorāda, pirmām kārtām, ka Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 36. punktā lielu nozīmi ir piešķīrusi agrāko apzīmējumu augstās atšķirtspējas raksturam, precizējot, ka vilka galvas elementam nav nekādas acīmredzamas saiknes ar attiecīgajām precēm. Starp vilka galvu ietverošo grafisko elementu, kas izmantots agrākajās preču zīmēs, un personas, kas iestājusies lietā, tirgotajām precēm nav saiknes, jo šī elementa izmantošana galvenokārt ir izskaidrojama ar apstākli, ka personas, kas iestājusies lietā, sabiedrības nosaukums ietver vārdu “wolf”, kas vācu valodā nozīmē “vilks”.

59

Līdz ar to Apelāciju padome ir veikusi pareizu agrāko preču zīmju augstās atšķirtspējas rakstura analīzi. Atbilstoši judikatūrai, jo nozīmīgāka ir agrākās preču zīmes atšķirtspēja un reputācija, jo vieglāk var pieļaut kaitējuma faktu (iepriekš 27. punktā minētais spriedums lietā Intel Corporation 67. un 74. punkts, un iepriekš 26. punktā minētais spriedums lietā “SPA-FINDERS”, 41. punkts).

60

Otrām kārtām, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 36. punktā ir uzskatījusi, ka ir jāņem vērā attiecīgo preču identiskais vai līdzīgais raksturs.

61

Šajā ziņā vispirms ir jāatgādina, ka uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu var atsaukties gan iebildumos, kas vērsti pret Kopienas preču zīmes, ar kuru apzīmē preces un pakalpojumus, kas nav identiski un nav līdzīgi ar agrāko preču zīmi apzīmētajiem, reģistrācijas pieteikumu, gan pret Kopienas preču zīmes, ar kuru apzīmē identiskas vai līdzīgas preces ar agrāko preču zīmi apzīmētajām, reģistrācijas pieteikumu (pēc analoģijas skat. Tiesas 2003. gada 9. janvāra spriedumu lietā C-292/00 Davidoff, Recueil, I-389. lpp., 24.–26. punkts, un iepriekš 41. punktā minēto spriedumu lietā Adidas-Salomon un Adidas Benelux, 19.–22. punkts).

62

Turklāt ir jāsecina, ka fakts, ka konkurenti apzīmējumus, kuriem ir noteikta līdzība, izmanto attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm, ietekmē tūlītēju asociāciju, kāda konkrētajai sabiedrības daļai ir saistībā ar attiecīgajiem apzīmējumiem un precēm, un ka tādējādi var tikt nodarīts kaitējums agrākās preču zīmes spējai identificēt preces, attiecībā uz kurām tā ir reģistrēta, kā minētās preču zīmes īpašnieka preces. Līdz ar to izskatāmajā lietā ir jāuzskata, ka tas, ka prasītāja izmanto suņa galvu kā preču zīmi attiecībā uz dārzniecības un dārzkopības ierīcēm, kas ir identiskas vai līdzīgas tām, ko tirgo persona, kas iestājusies lietā, ar preču zīmi, kura arī ir saistīta ar suņa galvu, obligāti nozīmē, ka šo ierīču patērētājiem suņa attēls galu galā vairs tūlītēji neasociēsies ar personas, kas iestājusies lietā, precēm.

63

Šajā ziņā ir jāatgādina arī, ka preču zīme tiek izmantota arī kā līdzeklis citas informācijas nodošanai, it īpaši attiecībā uz preču vai pakalpojumu, kurus tā apzīmē, īpašo kvalitāti vai raksturu vai arī iespaidiem un sajūtām, kuri saistās, piemēram, ar luksusu, dzīves stilu, ekskluzivitāti, piedzīvojumiem un jaunību. Šajā ziņā preču zīmei piemīt autonoma un neatkarīga saimnieciskā vērtība, kas nav saistīta ar to preču vai pakalpojumu vērtību, attiecībā uz kuriem tā ir reģistrēta. Attiecīgā informācija, kuru it īpaši sniedz preču zīme, kam ir reputācija vai kas ar to tiek asociēta, tai piešķir nozīmīgu vērtību un prasa aizsardzību, un tas tā ir vēl jo vairāk tāpēc, ka lielākajā daļā gadījumu preču zīmes reputācija ir tās īpašnieka darba un nozīmīgu investīciju rezultāts (iepriekš 27. punktā minētais spriedums lietā “VIPS”, 35. punkts).

64

Izskatāmajā lietā fakts, ka agrākās preču zīmes vairs nespētu radīt tūlītēju asociāciju ar precēm, attiecībā uz kurām tās ir reģistrētas un izmantotas, negatīvi ietekmētu personas, kas iestājusies lietā, komerciālos centienus attīstīt šīs preču zīmes.

65

Trešām kārtām, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 37. punktā ir konstatējusi, ka prasītāja vispār nav norādījusi “pietiekamu iemeslu” Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta izpratnē, paskaidrojot vai attaisnojot suņa galvas izmantošanu reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē. Prasītāja šo secinājumu nav apstrīdējusi.

66

Tādējādi Apelāciju padome pamatoti ir uzskatījusi, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošana var nodarīt kaitējumu agrāko preču zīmju atšķirtspējai. Tāpēc prasītājas iebildums par vajadzību pierādīt konfliktējošo preču zīmju pielīdzināšanas ekonomisko ietekmi nevar tikt pieņemts.

67

Tiktāl, ciktāl tādējādi Apelāciju padome Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu sakarā ar reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izraisīto vājināšanās iespēju ir piemērojusi pareizi, vairs nav jāpārbauda parazītisma iespēja, uz kuru apstrīdētais lēmums arī ir balstīts. Kā tas tika norādīts iepriekš 27. punktā, pietiek tikai ar viena no šiem trim kaitējuma veidiem, kas minēti Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktā, esamību, lai būtu piemērojama šī norma.

68

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, otrais pamats ir noraidāms kā nepamatots.

69

Tādēļ prasība ir noraidāma pilnībā.

70

Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)

nospriež: