—

Celaya Emparanza y Galdos Internacional SA vārdā – J. L. Gracia Albero, F. Rodríguez Domínguez, F. Miazetto un S. Ferrandis González, abogados,

—

Polijas valdības vārdā – M. Laszuk, kā arī I. Żarski un M. Szpunar, pārstāvji,

—

Eiropas Komisijas vārdā – F. Wenzel Bulst un R. Vidal Puig, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 2001. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem (OV 2002, L 3, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “regula”), 19. panta 1. punktu.

2

Šis lūgums ir ticis iesniegts tiesvedībā starp Celaya Emparanza y Galdos Internacional SA (turpmāk tekstā – “Cegasa”) un Proyectos Integrales de Balizamiento SL (turpmāk tekstā – “PROIN”) saistībā ar Cegasa celto prasību par pārkāpumu.

3

No regulas 5. apsvēruma izriet, ka tās mērķis ir šāds: “ir jāizstrādā Kopienas dizainparaugs, kas ir tieši piemērojams visās dalībvalstīs, jo tikai šādi, ar vienu pieteikumu, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes un dizainparaugi) saskaņā ar vienu procedūru un atbilstīgi vienam likumam būs iespējams panākt dizainparauga aizsardzību vienā teritorijā, kas aptver visas dalībvalstis”.

4

Regulas 18. apsvērumā ir noteikts:

“Reģistrētam Kopienas dizainparaugam ir vajadzīgs izveidot un uzturēt reģistru, kurā reģistrē visus tos pieteikumus, kas atbilst formālajiem nosacījumiem un kam ir piešķirts iesniegšanas datums. Šīs reģistrācijas sistēmas pamatā nebūtu jābūt pārbaudei attiecībā uz atbilstību aizsardzības iegūšanas nosacījumiem pirms reģistrācijas, tādējādi līdz minimumam samazinot reģistrācijas un citus procedūras apgrūtinājumus pretendentiem.”

5

Saskaņā ar regulas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu dizainparaugu aizsargā “kā “reģistrētu Kopienas dizainparaugu”, ja to reģistrē šajā regulā izstrādātajā kārtībā”.

6

Regulas 1. panta 3. punktā ir paredzēts:

“Kopienas dizainparaugs ir vienveidīgs. Tam ir vienāds spēks visā Kopienā. To reģistrē, nodod un atsauc, pieņem lēmumu par tā spēkā neesamību vai aizliedz tā izmantošanu tikai visā Kopienā. Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, piemēro šo principu.”

7

Saskaņā ar regulas 3. panta a) apakšpunktu:

“[..] Šajā regulā:

8

Regulas 4. panta 1. punktā ir noteikts:

“Dizainparaugs ir aizsargāts kā Kopienas dizainparaugs, ja tas ir jauns un tam ir individuāla būtība.”

9

Saskaņā ar regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu dizainparaugu uzskata par jaunu, ja sabiedrībai nav darīts pieejams identisks dizainparaugs, šādos gadījumos “pirms tā datuma, kad ir aizpildīts reģistrācijas pieteikums attiecībā uz to dizainparaugu, kura aizsardzību pieprasa, vai, ja attiecina prioritāti, pirms prioritātes datuma”.

10

Regulas 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts, ka dizainparaugam ir individuāla būtība, ja vispārējais iespaids, ko tas rada informētam lietotājam, atšķiras no vispārējā iespaida, ko šādam lietotājam rada jebkurš dizainparaugs, kas ir darīts pieejams sabiedrībai “līdz tam datumam, kad ir aizpildīts reģistrācijas pieteikums, vai, ja attiecina prioritāti, pirms prioritātes datuma”.

11

Regulas 10. panta ar nosaukumu “Aizsardzības joma” 1. punktā ir noteikts:

“Kopienas dizainparauga piešķirtā aizsardzība attiecas uz visiem dizainparaugiem, kas informētam lietotājam neatstāj atšķirīgu vispārējo iespaidu.”

12

Regulas 19. pantā ar nosaukumu “Kopienas dizainparauga piešķirtās tiesības” ir noteikts:

“1.   Reģistrēts Kopienas dizainparaugs piešķir tā īpašniekam ekskluzīvas tiesības to izmantot un neļaut trešām personām to izmantot bez viņa piekrišanas. Minētā izmantošana attiecas, jo īpaši, uz tāda ražojuma, kurā dizainparaugs ir iekļauts vai kuram tas ir izmantots, izgatavošanu, piedāvāšanu, laišanu tirgū, importu, eksportu vai izmantošanu, vai šāda ražojuma glabāšanu šiem mērķiem.

2.   Tomēr nereģistrēts Kopienas dizainparaugs piešķir tā īpašniekam tiesības novērst 1. punktā minētās darbības tikai tad, ja apstrīdēto izmantošanu rada aizsargātā dizainparauga kopēšana.

Apstrīdēto izmantošanu neuzskata par aizsargātā dizainparauga kopēšanas rezultātu, ja tā rodas tāda modelētāja neatkarīgā radošā darbā, par kuru var uzskatīt, ka tam nav bijis zināms dizainparaugs, ko tā īpašnieks darījis pieejamu sabiedrībai.

[..]”

13

Regulas II sadaļas 5. iedaļā ar nosaukumu “Spēkā neesamība” ir 24.–26. pants.

14

Saskaņā ar regulas 24. panta 1. punktu:

“Reģistrētu Kopienas dizainparaugu pasludina par spēkā neesošu pēc iesnieguma Birojā [Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)] saskaņā ar VI un VII sadaļā izstrādāto kārtību vai arī Kopienas dizainparaugu tiesa, pamatojoties uz pretprasību pārkāpumu tiesvedībā.”

15

Regulas 25. panta ar nosaukumu “Spēkā neesamības iemesli” 1. punkta d) punktā ir noteikts, ka Kopienas dizainparaugu var atzīt par spēkā neesošu tikai, ja “Kopienas dizainparaugs ir konfliktā ar iepriekšēju dizainparaugu”.

16

Regulas V sadaļā ar nosaukumu “Reģistrācijas kārtība” ir 45.–50. pants.

17

Regulas 45. panta ar nosaukumu “Formālo iesniegšanas prasību pārbaude” 2. punktā ir noteikts:

“[ITSB] pārbauda:

18

Regulas 47. panta ar nosaukumu “Pamats nereģistrēšanai” 1. punktā ir noteikts:

“Ja, veicot pārbaudi atbilstīgi 45. pantam, [ITSB] atzīmē, ka dizainparaugs, kura aizsardzību vēlas panākt:

tad [ITSB] pieteikumus noraida.”

19

Saskaņā ar Regulas 48. pantu, “ja pieteikums atbilst Kopienas dizainparauga reģistrēšanas pieteikumam izvirzītajām prasībām un ja tas nav noraidīts atbilstīgi 47. pantam, [ITSB] pieteikumu reģistrē Kopienas Dizainparaugu reģistrā kā reģistrētu Kopienas dizainparaugu”.

20

Regulas VI sadaļā ar nosaukumu “Reģistrēta Kopienas dizainparauga atsaukšana un spēkā neesamība” ir 51.–54. pants.

21

Regulas 52. panta ar nosaukumu “Pieteikums spēkā neesamības pasludināšanai” 1. punktā ir paredzēts, ka “jebkura fiziska vai juridiska persona, kā arī valsts iestāde, kam ir tādas pilnvaras, var iesniegt [ITSB] pieteikumu reģistrēta Kopienas dizainparauga spēkā neesamības pasludināšanai”.

22

Regulas IX sadaļā ar nosaukumu “Piekritība un process prasībās, kas saistās ar Kopienas dizainparaugiem” tostarp ir otrā iedaļa, kuras nosaukums ir “Strīdi attiecībā uz Kopienas dizainparaugu tiesību pārkāpšanu un to spēkā esamību”; minētajā sadaļā ir 80.–92. pants.

23

Saskaņā ar regulas 81. pantu:

“Kopienas dizainparaugu tiesām ir ekskluzīva piekritība šādos gadījumos:

24

Regulas 85. panta ar nosaukumu “Spēkā esamības prezumpcija. Aizstāvība pēc būtības” 1. punktā ir noteikts:

“Tiesvedībā attiecībā uz reģistrēta Kopienas dizainparauga tiesību pārkāpumu vai pārkāpuma draudiem, Kopienas dizainparaugu tiesa uzskata Kopienas dizainparaugu par spēkā esošu. Spēkā esamību var apstrīdēt tikai ar pretprasību par spēkā neesamības pasludināšanu. Tomēr iebildumus saistībā ar Kopienas dizainparauga spēkā neesamību, kas nav iesniegti pretprasības veidā, bet citādi, ir pieņemami, ja atbildētājs norāda, ka Kopienas dizainparaugu varētu pasludināt par spēkā neesošu saistībā ar tam piederošām agrākām valsts dizainparauga tiesībām 25. panta 1. punkta d) apakšpunkta nozīmē.”

25

Cegasa pieder reģistrēts Kopienas dizainparaugs Nr. 000421649-0001, kuru veido ceļa zīme. Šī dizainparauga pieteikums ITSB ir iesniegts 2005. gada 26. oktobrī, un tas ir publicēts Kopienas Dizainparaugu reģistrā 2005. gada 13. decembrī.

26

PROIN līdz 2007. gada nogalei tirgoja cilindrisku ceļa zīmi H-75. Uzskatīdama, ka tā neradīja no reģistrēta Kopienas dizainparauga Nr. 000421649-0001 atšķirīgu kopiespaidu, 2008. gada janvārī Cegasa ārpustiesas ceļā pieprasīja PROIN izbeigt pārkāpumu. PROIN noliedza pārkāpumu, tomēr veica izmaiņas savā dizainparaugā. Cegasa atkārtoti lūdza PROIN izbeigt pārkāpumu 2008. gada martā.

27

2008. gada 11. aprīlīPROIN iesniedza ITSB Kopienas dizainparauga, kuru veido ceļa zīme, reģistrācijas pieteikumu. 2008. gada 7. maijā šis dizainparaugs tika publicēts Kopienas Dizainparaugu reģistrā ar numuru 000915426-001.

28

Iesniedzējtiesa uzskata, ka cilindriskā ceļazīme, kuru tirgo PROIN, ir Cegasa dizainparauga Nr. 000421649-0001 atveidojums, ciktāl informētam lietotajam tā nerada no reģistrēta Kopienas dizainparauga radītā kopiespaida atšķirīgu kopiespaidu. Tā precizēja, ka tomēr Cegasa nav iesniegusi nekādu pieteikumu, lai par spēkā neesošu atzītu Kopienas dizainparaugu Nr. 000915426-001.

29

Taču Cegasa cēla Juzgado de lo Mercantil n° 1 de Alicante y n° 1 de Marca Comunitaria [Alikantes Komerctiesā Nr. 1 un Kopienas preču zīmju tiesā Nr. 1] prasību par reģistrēta Kopienas dizainparauga pārkāpumu, norādot, ka ar PROIN veiktās ceļa zīmes H-75 piedāvāšanu, tirdzniecības veicināšanu, reklamēšanu, uzglabāšanu, izplatīšanu un tirgošanu tiek pārkāptas tiesības, kas ar regulu Cegasa ir atzītas kā reģistrēta Kopienas dizainparauga Nr. 000421649-0001 īpašniecei.

30

PROIN ir iebildusi pret šo prasību par pārkāpumu. Tā it īpaši norāda, ka Cegasa nav intereses celt prasību par sava reģistrētā Kopienas dizainparauga pārkāpumu, ciktāl PROIN tirgotā ceļa zīme ir jau reģistrēta Kopienas dizainparauga reprodukcija. Tā ir apgalvojusi, ka, tā kā minētā reģistrācija nav atcelta, tās īpašniekam ir izmantošanas tiesības saskaņā ar regulu, līdz ar to minēto tiesību izmantošana nevar tikt uzskatīta par pārkāpumu.

31

Šādos apstākļos Juzgado de lo Mercantil n° 1 de Alicante y n° 1 de Marca Comunitaria nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

32

Vispirms ir jānorāda, ka regulā nav nevienas tiesību normas, kas tieši norādītu uz iepriekš reģistrēta Kopienas dizainparauga īpašnieka iespēju celt prasību par pārkāpumu pret vēlāk reģistrēta Kopienas dizainparauga īpašnieku.

33

Tomēr ir jākonstatē, ka regulas 19. panta 1. punkta formulējumā nav diferencējuma atkarībā no tā, vai trešā persona ir reģistrēta Kopienas dizainparauga īpašniece.

34

Saskaņā ar minēto tiesību normu reģistrēts Kopienas dizainparaugs piešķir tā īpašniekam ekskluzīvas tiesības to izmantot un neļaut trešajām personām to izmantot bez viņa piekrišanas.

35

Tāpat regulas 10. panta 1. punktā ir noteikts, ka “Kopienas dizainparauga piešķirtā aizsardzība attiecas uz visiem dizainparaugiem, kas informētam lietotājam neatstāj atšķirīgu vispārējo iespaidu”.

36

No šīm tiesību normām izriet, ka regula neizslēdz iepriekš reģistrēta Kopienas dizainparauga īpašnieka iespēju celt prasību par pārkāpumu, lai tiktu aizliegta vēlāk reģistrēta Kopienas dizainparauga izmantošana, kurš informētam lietotājam neatstāj atšķirīgu vispārējo iespaidu.

37

Protams, gluži kā to Polijas valdība ir norādījusi savos apsvērumos Tiesai, vēlāk reģistrēta Kopienas dizainparauga īpašniekam principā arī ir ekskluzīvas tiesības izmantot savu dizainparaugu.

38

Tomēr šis apstāklis neatspēko jēdziena “trešām personām” regulas 19. panta 1. punkta nozīmē interpretāciju, saskaņā ar kuru minētais jēdziens aptver trešo personu, kas ir vēlāk reģistrēta Kopienas dizainparauga īpašnieks.

39

Šajā ziņā ir jāatgādina, gluži kā to ir veikusi Eiropas Komisija savos apsvērumos, ka regulas tiesību normas ir jāinterpretē saskaņā ar prioritātes principu, saskaņā ar kuru agrākajam reģistrētajam Kopienas dizainparaugam ir prioritāte attiecībā pret vēlākiem reģistrētiem Kopienas dizainparaugiem.

40

No Regulas 4. panta 1. punkta izriet, ka dizainparaugs ir aizsargāts kā Kopienas dizainparaugs, ja tas ir jauns un tam ir individuāla būtība. Divu konfliktējošu reģistrētu Kopienas dizainparaugu gadījumā tiek uzskatīts, ka pirmais reģistrētais dizainparaugs atbilst minētajiem nosacījumiem, lai saņemtu Kopienas aizsardzību attiecībā pret vēlāk reģistrēto dizainparaugu. Tādējādi vēlāk reģistrēta Kopienas dizainparauga īpašnieks var saņemt regulas piešķirto aizsardzību vienīgi, ja tas pierāda, ceļot prasību par atzīšanu par spēkā neesamību, attiecīgajā gadījumā pat ceļot pretprasību, ka saistībā ar iepriekš reģistrēto Kopienas dizainparaugu nav izpildīti minētie nosacījumi.

41

Šajā ziņā un gluži kā ģenerāladvokāts ir norādījis savu secinājumu 32. un 33. punktā, ir svarīgi ņemt vērā regulā noteiktās Kopienas dizainparauga reģistrācijas procedūras būtiskās iezīmes.

42

Saskaņā ar šo procedūru, kuru nosaka regulas 45.–48. pants, ITSB izvērtē, vai reģistrācijas pieteikums atbilst regulā noteiktajām formālajām iesniegšanas prasībām. Ja reģistrācijas pieteikums atbilst šīm prasībām, atbilst regulas 3. panta a) apakšpunktā paredzētajām dizainparauga definīcijai un nav pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai pieņemtajiem morāles principiem, ITSB pieteikumu reģistrē Kopienas Dizainparaugu reģistrā kā reģistrētu Kopienas dizainparaugu.

43

Līdz ar to runa ir par formāla rakstura ātru pārbaudi, kas, gluži kā tas ir norādīts regulas preambulas 28. apsvērumā, neprasa pārbaudi pēc būtības, lai iepriekš pirms reģistrācijas noteiktu, vai dizainparaugs atbilst aizsardzības saņemšanas nosacījumiem, un kas atšķirībā no reģistrācijas procedūras saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.) nav paredzēta stadija, kura ļauj iepriekš reģistrēta dizainparauga īpašniekam iebilst pret reģistrāciju.

44

Šajos apstākļos jēdziena “trešām personām” regulas 19. panta 1. punkta nozīmē interpretācija, saskaņā ar kuru minētais jēdziens aptver trešo personu, kas ir vēlāk reģistrēta Kopienas dizainparauga īpašnieks, vienīgi var garantēt Kopienas dizainparaugu, kas reģistrēti saskaņā ar regulu, aizsardzību, kā arī garantēt prasību par pārkāpumu efektīvo iedarbību.

45

Šo secinājumu nekādā veidā neatspēko fakts, ka regula nepiešķir Kopienas dizainparaugu tiesām kompetenci izskatīt prasības par reģistrētu Kopienas dizainparaugu spēkā neesamības atzīšanu, un tās 85. pantā ir noteikts, ka šīm tiesām tiesvedībās par pārkāpumiem vai pārkāpuma draudiem ir jāuzskata reģistrēts Kopienas dizainparaugs par spēkā esošu.

46

Šajā ziņā ir svarīgi uzsvērt, ka regulā ir skaidri nošķirtas – prasību par reģistrēto Kopienas dizainparaugu ietvaros – prasības par pārkāpumiem un prasības par spēkā neesamības pasludināšanu.

47

Pirmkārt, saistībā ar prasībām par pārkāpumiem regulas 81. pantā Kopienas dizainparaugu tiesām ir piešķirta ekskluzīva kompetence izskatīt šīs prasības. Saistībā ar šīm prasībām minētās tiesas izvērtē vienīgi, vai ir tikušas pārkāptas ekskluzīvās izmantošanas tiesības, kas piešķirtas reģistrēta Kopienas dizainparauga īpašniekam.

48

Otrkārt, saistībā ar prasībām par reģistrēto Kopienas dizainparaugu atzīšanu par spēkā neesošiem regulā ir noteikta to centralizēta izskatīšana ITSB; tomēr izņēmums no šī principa ir tāds, ka Kopienas dizainparaugu tiesas var izskatīt pretprasības par reģistrēta Kopienas dizainparauga atzīšanu par spēkā neesošu, kuras celtas saistībā ar prasībām par pārkāpumiem vai pārkāpuma draudiem.

49

Šajā ziņā nevar tikt akceptēta argumentācija, saskaņā ar kuru jēdziena “trešām personām” regulas 19. panta 1. punkta nozīmē interpretācija aptver trešo personu, kas ir vēlāk reģistrēta Kopienas dizainparauga īpašnieks, grozītu kompetenču sadalījumu starp minētajām tiesām un ITSB, turklāt padarot par neesošām ITSB kompetences spēkā neesamības paziņošanas jomā.

50

No iepriekš minētajiem aspektiem izriet, ka prasības saistībā ar pārkāpumiem un prasības par spēkā neesamības atzīšanu atšķiras to mērķu un iedarbības ziņā, līdz ar to iepriekš reģistrēta Kopienas dizainparauga īpašnieka iespēja celt prasību par pārkāpumu pret vēlāk reģistrēta Kopienas dizainparauga īpašnieku nepadara par bezjēdzīgu lūgumu par spēkā neesamības atzīšanu iesniegšanu ITSB pret vēlāk reģistrēta Kopienas dizainparauga īpašnieku.

51

Līdz ar to ir jākonstatē, ka, ciktāl vēlāk reģistrētais Kopienas dizainparaugs, kura izmantošana ir aizliegta, ir spēkā līdz tā spēkā neesamību atzīst ITSB vai Kopienas dizainparaugu tiesas pretprasībā par spēkā neesamības pasludināšanu, pārsūdzības sistēmu, kas noteikta regulā, negroza secinājums, kas izklāstīts šī sprieduma 44. punktā.

52

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka regulas 19. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesvedībā par ekskluzīvo tiesību pārkāpumu, kuras piešķirtas ar reģistrētu Kopienas dizainparaugu, tiesības aizliegt trešajām personām izmantot minēto dizainparaugu attiecas uz visām trešajām personām, ieskaitot trešās personas, kuras ir vēlāk reģistrētu Kopienas dizainparaugu īpašnieki, kas izmanto dizainparaugu, kurš informētiem lietotājiem nerada atšķirīgu kopiespaidu.

53

Ar savu otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai atbilde uz pirmo jautājumu atšķiras atkarībā no trešās personas, kas ir vēlāk reģistrēta Kopienas dizainparauga īpašnieks, nodoma vai rīcības.

54

Iesniedzējtiesa būtībā norāda uz situāciju galvenajā tiesvedībā, kurā PROIN ir vienīgi reģistrējusi savu dizainparaugu pēc tam, kad saņēmusi brīdinājumu no Cegasa.

55

Šajā ziņā, pirmkārt, ir jākonstatē, gluži kā to ir norādījušas visas ieinteresētās personas, kas iesniegušas apsvērumus Tiesai, ka regulas piešķirto tiesību apjoms ir jānosaka objektīvi un tas nevar atšķirties atkarībā no apstākļiem saistībā ar personas, kas lūdz Kopienas dizainparauga reģistrāciju, rīcības.

56

Otrkārt, gluži kā to būtībā ir norādījis ģenerāladvokāts savu secinājumu 49. punktā, no regulas 19. panta 2. punkta otrās daļas izriet, ka Savienības likumdevējs patiešām ir ņēmis vērā labticību, lai aizsargātu autoru, kas nezina par nereģistrētu dizainparaugu, kuru atklājis īpašnieks.

57

Taču ir jākonstatē, ka likumdevējs nav iekļāvis apsvērumus minētā panta pirmajā punktā par trešo personu nodomiem.

58

Līdz ar to uz otro jautājumu ir jāatbild, ka atbilde uz pirmo jautājumu nav atkarīga no trešo personu nodoma un rīcības.

59

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež: