—

Söll GmbH vārdā – P. Süss un R. Schlötter, Rechtsanwälte,

—

Tetra GmbH vārdā – K. Albers, Rechtsanwalt,

—

Beļģijas valdības vārdā – T. Materne un M. Jacobs, pārstāvji,

—

Eiropas Komisijas vārdā – G. Wilms un E. Manhaeve, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvas 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (OV L 123, 1. lpp.) 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar strīdu starp Söll GmbH un Tetra GmbH par TetraPond AlgoRem markas aļģu apkarošanas līdzekļa, kura aktīvā viela ir alumīnija hidroksīda hlorīds, tirdzniecību, ko veic pēdējā iepriekš minētā sabiedrība [Tetra GmbH].

3

Direktīvas 98/8 preambulas ceturtajā apsvērumā ir noteikts:

“Tā kā Komisijas apskats parādīja reglamentēšanas stāvokļa atšķirības dalībvalstīs; tā kā šādas atšķirības var radīt šķēršļus ne vien biocīdo produktu tirdzniecībai, bet arī ar tiem apstrādātu produktu tirdzniecībai, tādējādi ietekmējot iekšējā tirgus darbību; tā kā tādēļ Komisija ierosināja pilnveidot noteikumu sistēmu attiecībā uz biocīdo produktu laišanu tirgū izmantošanai, ņemot par nosacījumu cilvēku, dzīvnieku un vides augstu aizsardzības pakāpi; [..]”.

4

Šīs direktīvas 2. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā ir noteikts:

“Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

[..]

5

Minētās direktīvas 3. panta 1. punkts ir formulēts šādi:

“1.   Dalībvalstis nosaka, ka biocīdo produktu nedrīkst laist tirgū un izmantot tās teritorijā, ja vien tas nav atļauts saskaņā ar šo direktīvu.”

6

Direktīvas 98/8 V pielikums, kura nosaukums ir “Biocīdo produktu veidi un to apraksti, kā norādīts šīs direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā”, ir formulēts šādi:

“Šie produktu veidi izslēdz produktus, uz kuriem attiecas šīs direktīvas 1. panta 2. punktā minētās direktīvas un to turpmākās modifikācijas.

1. pamatgrupa: Dezinfekcijas līdzekļi un parastie biocīdie produkti

[..]

2. produktu veids: Privātās sektora un sabiedrības veselības sektora dezinfekcijas līdzekļi un citi biocīdie produkti

Produkti, kurus izmanto, lai dezinficētu gaisu, virsmu, materiālu, iekārtu un mēbeles, [un] ko neparedz tiešai saskarei ar pārtikas produktiem vai dzīvnieku barību privātā, sabiedriskā un rūpniecības sektorā, ieskaitot slimnīcas, kā arī par algicīdiem izmantotie produkti.

Lietošanas sektors ietver, inter alia, peldbaseinu, akvāriju, piršu un citus ūdeņus; gaisa kondicionēšanas sistēmas; sienas un grīdas veselības aizsardzības un citās iestādēs; ķīmiskās tualetes, notekūdeņus, slimnīcu atkritumus, augsni vai citus substrātus (spēļu laukumos).”

7

Piemērojot Direktīvas 98/8 16. panta 2. punktu, Komisijai divos posmos bija jāīsteno darba programma, lai sistemātiski pārbaudītu visas aktīvās vielas, kas 2000. gada 14. maijā jau bija laistas tirgū (turpmāk tekstā – “esošās aktīvās vielas”).

8

Šīs programmas pirmā posma, kas tika īstenots ar Komisijas 2000. gada 7. septembra Regulu (EK) Nr. 1896/2000 par Direktīvas 98/8 16. panta 2. punktā minētās programmas pirmo posmu (OV L 228, 6. lpp.), mērķis bija identificēt esošās aktīvās vielas un izraudzīties tās, kas būtu jāizvērtē varbūtējai iekļaušanai Direktīvas 98/8 trijos pielikumos, konkrēti, I pielikumā “Biocīdajos produktos iekļaujamo aktīvo vielu saraksts ar Kopienas līmenī saskaņotām prasībām”, I A pielikumā “Zemas riska pakāpes biocīdajos produktos iekļaujamo aktīvo vielu saraksts ar Kopienas līmenī saskaņotām prasībām” un I B pielikumā “Pamatvielu saraksts ar Kopienas līmenī saskaņotām prasībām”. Šajā nolūkā Regulā Nr. 1896/2000 ir iekļauti noteikumi, kurus piemērojot ražotāji, formulatori un asociācijas, kā arī dalībvalstis paziņo Komisijai par kādu esošo aktīvo vielu, kuru tās vēlas pieteikt iekļaušanai vienā no minētajiem Direktīvas 98/8 pielikumiem.

9

Minētās programmas otrais posms, kas tika īstenots ar Komisijas 2003. gada 4. novembra Regulu (EK) Nr. 2032/2003 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta Direktīvas 98/8 16. panta 2. punktā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1896/2000 (OV L 307, 1. lpp.), kura vēlāk tika aizstāta ar Komisijas 2007. gada 4. decembra Regulu (EK) Nr. 1451/2007 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Direktīvā 98/8 (OV L 325, 3. lpp.), noveda pie to esošo aktīvo vielu, kuras ir jānovērtē un pēc tam jāveic šo vielu pakāpeniska novērtēšana, saraksta iekļaušanas Regulas Nr. 2032/2003 I pielikumā.

10

Regulas Nr. 1896/2000 3. panta, kura nosaukums ir “Esošo aktīvo vielu identificēšana”, 1. punktā ir noteikts:

“Ikviens esošās aktīvās vielas ražotājs, ja tā laista tirgū izmantošanai biocīdajos produktos, identificē šo aktīvo vielu, iesniedzot Komisijai I pielikumā minēto informāciju par [šo] aktīvo vielu, kas jāsaņem ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Šī prasība neskar esošās aktīvās vielas, kas vienas pašas vai biocīdo produktu sastāvā vairs nav tirgū pēc 2000. gada 13. maija.

[..]”

11

Šīs regulas 4. panta, kura nosaukums ir “Esošo aktīvo vielu paziņošana”, 1. punktā ir paredzēts:

“Ražotāji, formulatori un asociācijas, kas vēlas pieteikt iekļaušanai Direktīvas [98/8] I vai I A pielikumā kādu esošo aktīvo vielu, kura ir viena vai vairāku produktu tipu sastāvā, paziņo par šo aktīvo vielu Komisijai, iesniedzot šīs regulas II pielikumā minēto informāciju; šī informācija tai jāsaņem ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

[..]”

12

Regulas 1451/2007 3. panta, kura nosaukums ir “Esošās aktīvās vielas”, 1. un 2. punktā ir noteikts:

“1.   Direktīvas I pielikumā pievienots to aktīvo vielu saraksts, kas ir identificētas kā pirms 2000. gada 14. maija tirgū pieejamās biocīdo produktu aktīvās vielas mērķiem, kas nav minēti Direktīvas [98/8] 2. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā.

2.   Atbilstīgi pārskatīšanas programmai pārbaudāmo esošo aktīvo vielu pilnīgs saraksts ir pievienots II pielikumā.”

13

Šīs regulas 4. panta, kura nosaukums ir “Neiekļaušana”, 1. punktā ir noteikts:

“Neskarot šīs regulas 5. un 6. pantu un šā panta 2. punktu, biocīdos produktus, kas satur šīs regulas II pielikumā vai Direktīvas [98/8] I vai I A pielikumā neuzskaitītas aktīvās vielas, vairs nelaiž tirgū.

Ja aktīvā viela ir iekļauta šīs regulas II pielikumā, šā punkta pirmās daļas noteikumus minētajai vielai piemēro arī attiecībā uz jebkuru produktu, kas nav iekļauts minētajā pielikumā.”

14

Vācijas tiesībās Direktīva 98/8 ir transponēta ar 2002. gada 20. jūnija Biocīdu likumu (Biozidgesetz, BGBl. 2002 I, 2076. lpp.) un īstenota ar 2008. gada 2. jūlija Ķimikāliju likumu (Chemikaliengesetz, BGBl. 2008 I, 1146. lpp.) tā redakcijā, kas grozīta ar 2010. gada 11. augusta likumu (BGBl. 2010 I, 1163. lpp.; turpmāk tekstā – “ChemG”).

15

Direktīvas 98/8 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā ietvertā biocīdo produktu definīcija Vācijas tiesībās ir transponēta ar ChemG 3.b panta 1. punkta 1. apakšpunktu.

16

Iesniedzējtiesa konstatē, ka tai, interpretējot ChemG 3.b panta 1. punkta 1. apakšpunktu, par pamatojumu ir jāizmanto Direktīvas 98/8 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta interpretācija.

17

Pamatlietas dalībnieki ir konkurējoši uzņēmumi tādu aļģu apkarošanas līdzekļu pārdošanā, kuri ir paredzēti izmantošanai dīķos, it īpaši mākslīgi izveidotos dārza dīķos, biotopos un pelddīķos.

18

Tetra GmbH Vācijā pārdod “TetraPond AlgoRem” markas aļģu apkarošanas līdzekli, kura sastāvā ir alumīnija hidroksīda hlorīds. Šis produkts, polikatjonisks ūdenī šķīstošs alumīnija hidroksīds, hidrolīzes ceļā veido alumīnija hidroksīda nogulsnes, kuras nešķīst ūdenī un tādēļ ir ķīmiski un bioloģiski inertas, veidojot režģi, kas ļauj suspendētā stāvoklī esošo aļģu grupēšanos, [t.i.,] “flokulāciju”, ar mehāniska un fiziska procesa palīdzību, [t.i.,] “izgulsnēšanos”.

19

Iesniedzējtiesas skatījumā alumīnija hidroksīda hlorīds ir identificēts kā “esoša aktīvā viela” Regulas Nr. 1896/2000 3. panta izpratnē un ir iekļauts Regulas Nr. 1451/2007 I pielikumā. Turpretim tādēļ, ka šī aktīvā viela, ņemot vērā Regulas Nr. 1896/2000 4. pantu, nav tikusi paziņota, tā nav bijusi uzskaitīta Regulas Nr. 1451/2007 II pielikumā, un ir zudusi iespēja, ka to kā aktīvo biocīdo vielu ir iespējams laist tirgū atbilstoši šīs regulas 4. panta 1. punktam.

20

Saistībā ar Landgericht Hamburg [Hamburgas apgabaltiesā] celto prasību par negodīgu konkurenci Söll GmbH apgalvo, ka, piemērojot Regulas Nr. 1451/2007 4. panta 1. punktu, attiecīgais produkts nav laižams tirgū.

21

Turpretim Tetra GmbH apgalvo, ka produkts, ko tā pārdod, nevar tikt uzskatīts par biocīdo produktu Direktīvas 98/8 izpratnē tādā mērā, ka, lai gan pēc produkta pievienošanas hidrolīze ķīmiskas reakcijas veidā dīķa ūdenī gan notiek, tomēr tā nekādi ķīmiski neietekmē aļģes; tās tikai tiekot flokulētas un netiekot iznīcinātas, atbaidītas, padarītas nekaitīgas vai citādi apkarotas. Gluži pretēji, šīs sabiedrības skatījumā aļģes turpina dzīvot šādā stāvoklī un nemainīgi veic fotosintēzi. Kamēr tās netiek no ūdens mehāniski izzvejotas, aļģes [joprojām] dzīvo dīķa ūdenī.

22

Ņemot vērā šos elementus un visu, ko [tai] attiecībā uz interpretāciju ir ierosinājusi atbildētāja pamtlietā, Landgericht Hamburg nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

23

Ar šiem diviem jautājumiem, kuri ir jāizskata kopsakarā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 98/8 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais “biocīdo produktu” jēdziens ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ietilpst produkti, kas satur aktīvās vielas, kuras sava specifiskās iedarbības veida dēļ ir paredzētas tikai netiešai ķīmiskai vai bioloģiskai iedarbībai uz kaitīgiem mērķorganismiem, un kādas konkrētajā gadījumā ir prasības, kurām ir jāattiecas uz šādu iedarbību.

24

Vispirms ir jānorāda, ka Direktīvas 98/8 2.panta 1. punkta a) apakšpunktā biocīdo produktu definīcija ir izveidota, balstoties uz trim kumulatīviem elementiem. Pirmkārt, šajā normā ir paskaidrots, ka šiem produktiem ir jāsatur minētā panta 1. punkta d) apakšpunktā definētā “aktīvā viela”. Otrkārt, tajā ir noteikti mērķi, kam šādi produkti ir paredzēti, it īpaši norādot uz dažādu biocīdo produktu veidu izsmeļošu sarakstu Direktīvas 98/8 V pielikumā. Visbeidzot, tajā ir noteikts, ka minēto produktu iedarbības veidam ir jābūt vai nu ķīmiskam, vai bioloģiskam.

25

Konkrētāk attiecībā uz šīs definīcijas otro elementu, kas ir šajā lietā uzdotā prejudiciālā jautājuma priekšmets, Direktīvas 98/8 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmajā daļā ir noteikts, ka šādi produkti ir “paredzēti, lai iznīcinātu, atbaidītu, padarītu nekaitīgu, kavētu iedarbību vai citādi iedarbotos uz jebkuru kaitīgu organismu”. Šajā ziņā ir jāatzīmē, kā to savu secinājumu 31. punktā ir arī norādījis ģenerāladvokāts, ka pastāv dažas atšķirības starp šā noteikuma dažādajām valodu versijām. Tā dažās no šīm versijām, it īpaši vācu, franču un holandiešu valodā, ir ieteikts, ka biocīdajiem produktiem vajadzētu būt tādiem, lai ar tiem tieši iedarbotos uz attiecīgajiem kaitīgajiem mērķorganismiem. Savukārt citās versijās, it īpaši angļu, spāņu un itāļu valodā, plašākā skatījumā tiek norādīts arī uz biocīdo produktu kontroliedarbību uz šiem organismiem.

26

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru gadījumā, ja starp Savienības dokumentiem dažādās valodās ir atšķirības, attiecīgā tiesību norma ir jāinterpretē atbilstoši tā tiesiskā regulējuma vispārējai jēgai un mērķim, kura sastāvdaļa tā ir (skat. 2011. gada 16. jūnija spriedumu lietā C-351/10 Laki, Krājums, I-5495. lpp., 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

27

Šajā ziņā no Direktīvas 98/8 preambulas ceturtā apsvēruma izriet, ka noteikumu sistēmā attiecībā uz biocīdo produktu laišanu tirgū par nosacījumu tiek “ņemta cilvēku, dzīvnieku un vides augsta aizsardzības pakāpe”. Tomēr šāda aizsardzības pakāpe varētu tikt nopietni apšaubīta, ja biocīdo produktu kvalifikācija būtu rezervēta vienīgi attiecībā uz produktiem, kuri satur vienu vai vairākas aktīvās vielas un rada tiešu ķīmisku vai bioloģisku iedarbību uz kaitīgajiem mērķorganismiem, un tādējādi no tās būtu izslēgti produkti, kas arī satur vienu vai vairākas no šīm vielām, bet rada tikai netiešu ķīmisku vai bioloģisku iedarbību uz minētajiem organismiem. Faktiski jau pašas aktīvās vielas kā tādas klātbūtne produktā, kāds tiek aplūkots pamatlietā, var radīt risku videi, neatkarīgi no tā, vai minētā viela uz mērķorganismiem iedarbojas tieši vai netieši.

28

Turklāt no Direktīvas 98/8 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmajā daļā paredzētā biocīdo produktu mērķu uzskaitījuma izriet, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies aptvert visus produktus, kuri satur vienu vai vairākas aktīvās vielas un kurām ir ķīmiskas vai bioloģiskas iedarbības veids tāpēc, ka tie ir paredzēti, lai izraisītu inhibitīvu iedarbību uz kaitīgajiem mērķorganismiem. Gradācija, kas šajā noteikumā ir izmantota šādu produktu [izmantošanas] mērķu aprakstā, sniedzas no kaitīgo organismu iznīcināšanas līdz to iedarbības kavēšanai, un turklāt tas, ka minētajā noteikumā visbeidzot ir norādīts uz produktiem, kuriem ir “citāda” iedarbība pret šiem kaitīgajiem organismiem, nodrošina, ka minētā produkta šāda iedarbība ir pietiekama, pat ja tā ierobežo iespēju veikt kaitīgo mērķorganismu stingrāku kontroli vai veicināt to iznīcināšanu. Šāda jēdziena “biocīdie produkti” interpretācija izriet arī no jēdziena “aktīvā viela”, kāds tas ir definēts Direktīvas 98/8 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

29

Attiecībā uz aļģu apkarošanas līdzekli, kāds tas ir aplūkots pamatlietā, ievērojot lietā esošās ziņas, ir jākonstatē, ka, pirmkārt, brīdī, kad šis produkts tiek ievietots ūdenī, rodas ķīmiska reakcija, hidrolīze. Otrkārt, šīs hidrolīzes rezultātā veidojas nogulsnes, lai pēc tam ar mehāniska un fiziska procesa palīdzību, [t.i.,] flokulāciju, radītu aļģu grupēšanos ūdens virspusē, kas dod iespēju aļģes izzvejot no ūdens. Tādējādi, lai gan pamatlietā aplūkotās aktīvās vielas ķīmiskā reakcija tieši neapkaro aļģes, tik un tā veicina to [aļģu] izzvejošanu no ūdens.

30

Ņemot vērā ciešo saikni, kas pastāv starp ķīmisko reakciju un tās iedarbību attiecībā uz kaitīgo mērķorganismu stingrākas kontroles veikšanu, produkts, kāds tiek aplūkots pamatlietā, ir jāuzskata par tādu, kas ir paredzēts, lai ķīmiski iedarbotos uz minētajiem organismiem.

31

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Direktīvas 98/8 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais jēdziens “biocīdie produkti” ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ietilpst produkti, pat ja tie tikai netieši iedarbojas uz kaitīgajiem mērķorganismiem, ja tie satur vienu vai vairākas aktīvās vielas, kuras izraisa ķīmisku vai bioloģisku reakciju, kas ir neatņemama daļa cēloņsakarību ķēdē, kuras mērķis ir izraisīt inhibitīvu iedarbību attiecībā uz minētajiem organismiem.

32

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvas 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais jēdziens “biocīdie produkti” ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ietilpst produkti, pat ja tie tikai netieši iedarbojas uz kaitīgajiem mērķorganismiem, ja tie satur vienu vai vairākas aktīvās vielas, kuras izraisa ķīmisku vai bioloģisku reakciju, kas ir neatņemama daļa cēloņsakarību ķēdē, kuras mērķis ir izraisīt inhibitīvu iedarbību attiecībā uz minētajiem organismiem.