Lieta C‑257/10

Försäkringskassan

pret

Elisabeth Bergström

(Högsta förvaltningsdomstolen (agrāk – Regeringsrätten) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Migrējoši darba ņēmēji – Sociālais nodrošinājums – Nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos – Regula (EEK) Nr. 1408/71 – Dalībvalsts pilsonis, kurš ir veicis profesionālo darbību Šveicē – Atgriešanās savā izcelsmes valstī

Sprieduma kopsavilkums

1.        Starptautiskie nolīgumi – EK un Šveices līgums par personu brīvu pārvietošanos – Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums – Ģimenes pabalsts

(EK un Šveices līguma par personu brīvu pārvietošanos 8. panta c) punkts; Padomes Regulas Nr. 1408/71 72. pants)

2.        Starptautiskie nolīgumi – EK un Šveices līgums par personu brīvu pārvietošanos – Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums – Ģimenes pabalsts

(EK un Šveices līguma par personu brīvu pārvietošanos 8. panta c) punkts; Padomes Regulas Nr. 1408/71 3. panta 1. punkts, 23. panta 1. un 2. punkts un 72. pants, kā arī VI pielikuma N iedaļas 1. punkts)

1.        Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos, 8. panta c) punkts un Regulas Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, kas grozīta ar Regulu Nr. 1386/2001, 72. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ģimenes pabalsta, kāds ir vecāku pabalsts, saņemšana ir atkarīga no apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības laika posmu pabeigšanas, šīs dalībvalsts kompetentajai iestādei, piešķirot šo ģimenes pabalstu, šajā ziņā ir jāņem vērā šādi pilnībā pabeigti laika posmi Šveices Konfederācijā.

(sal. ar 45. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.        Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos, 8. panta a) punkts un Regulas Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, kas grozīta ar Regulu Nr. 1386/2001, 3. panta 1. punkts, 23. panta 1. un 2. punkts, 72. pants, kā arī VI pielikuma N iedaļas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja tāda ģimenes pabalsta apmērs, kāds ir vecāku pabalsts, kurš ir pielīdzināms slimības gadījumā izmaksājamai dienas naudai, ir jānosaka atbilstoši slimības pabalsta noteikumiem, šis apmērs tās personas interesēs, kura ir pilnībā pabeigusi šo tiesību iegūšanai nepieciešamos profesionālās darbības laika posmus citas līgumslēdzējas puses teritorijā, ir jāaprēķina, ņemot vērā tādas personas ienākumus, kurai ir salīdzināma profesionālā pieredze un kvalifikācija un kura ir veikusi salīdzināmu [profesionālo] darbību dalībvalstī, kurā šis pabalsts tiek pieprasīts.

(sal. ar 53. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2011. gada 15. decembrī (*)

Migrējoši darba ņēmēji – Sociālais nodrošinājums – Nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos – Regula (EEK) Nr. 1408/71 – Dalībvalsts pilsonis, kurš ir veicis profesionālo darbību Šveicē – Atgriešanās savā izcelsmes valstī

Lieta C‑257/10

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Högsta förvaltningsdomstolen (agrāk – Regeringsrätten) (Zviedrija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2010. gada 27. aprīlī un kas Tiesā reģistrēts 2010. gada 25. maijā, tiesvedībā

Försäkringskassan

pret

Elisabeth Bergström.

TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], tiesneši E. Juhāss [E. Juhász] (referents), Dž. Arestis [G. Arestis], T. fon Danvics [T. von Danwitz] un D. Švābi [D. Šváby],

ģenerāladvokāts J. Mazaks [J. Mazák],

sekretāre S. Stremholma [C. Strömholm], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2011. gada 4. maija tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Elizabetes Bergstremas [Elisabeth Bergström] vārdā – U. Ēbergs [U. Öberg] un I. Otkena Eriksone [I. Otken Eriksson], advokater,

–        Zviedrijas valdības vārdā – K. Petkovska [K. Petkovska] un A. Falka [A. Falk], pārstāves,

–        Somijas valdības vārdā – H. Lepo [H. Leppo], pārstāve,

–        Apvienotās Karalistes valdības vārdā – E. Dženkinsone [E. Jenkinson] un L. Sīboruts [L. Seeboruth], pārstāvji, kā arī R. Palmers [R. Palmer], barrister,

–        Eiropas Komisijas vārdā – V. Kreišics [V. Kreuschitz] un J. Enegrāns [J. Enegren], pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2011. gada 21. jūnija tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 2. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 5. jūnija Regulu (EK) Nr. 1386/2001 (OV L 187, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1408/71”), 3. panta 1. punktu un 72. pantu, kā arī Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos, kas parakstīts Luksemburgā 1999. gada 21. jūnijā (OV 2002, L 114, 6. lpp.; turpmāk tekstā – “Nolīgums”).

2        Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Zviedrijas pilsoni E. Bergstremu un Försäkringskassan (turpmāk tekstā – “Valsts sociālās apdrošināšanas iestāde”) par pēdējās atteikumu, aprēķinot ģimenes pabalstu bērna kopšanai, ņemt vērā nodarbinātības laikposmu, kuru ieinteresētā persona ir nostrādājusi Šveicē.

 Atbilstošās tiesību normas

 Savienības tiesības

3        Nolīguma preambulā ir noteikts:

“[līgumslēdzējas puses],

pārliecībā, ka personu brīva pārvietošanās otras līgumslēdzējas puses teritorijā ir būtiska to attiecību harmoniskas attīstības sastāvdaļa,

nolēma īstenot šo [personu] brīvo pārvietošanos savā starpā, pamatojoties uz Eiropas Kopienā piemērojamiem noteikumiem,

[..].”

4        Šī nolīguma 1. pantā ir noteikts:

“Šī nolīguma mērķis ir Eiropas Kopienas dalībvalstu un Šveices pilsoņiem:

a)      piešķirt iebraukšanas un uzturēšanās tiesības, tiesības uz darbu kā darba ņēmējiem, tiesības veikt uzņēmējdarbību kā pašnodarbinātām personām un tiesības palikt līgumslēdzēju pušu teritorijā;

[..]

d)      nodrošināt tādus pašus dzīves, nodarbinātības un darba apstākļus kā tie, kas nodrošināti pilsoņiem.”

5        Minētā Nolīguma 2. pantā ar nosaukumu “Diskriminācijas aizliegums” ir noteikts, ka, “piemērojot šā nolīguma I, II un III pielikuma noteikumus un saskaņā ar tiem, vienas līgumslēdzējas puses pilsoņi, kuri likumīgi uzturas otras līgumslēdzējas puses teritorijā, netiek diskriminēti viņu pilsonības dēļ”.

6        Šī paša Nolīguma 8. pantā ir paredzēts:

“Līgumslēdzējas puses atbilstīgi II pielikumam paredz noteikumu[s] par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju, lai nodrošinātu:

a)      vienlīdzīgu attieksmi;

[..]

c)      summē[tu] visus laikposmus, ko saskaņā ar dažādu valstu tiesību aktiem ņem vērā, lai iegūtu un saglabātu tiesības saņemt pabalstu un aprēķinātu tā apmēru;

d)      izmaksātu pabalstus personām, kas uzturas līgumslēdzēju pušu teritorijā;

[..].”

7        Nolīguma II pielikuma 1. pantā ar nosaukumu “Sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšana” ir noteikts šādi:

“1.      Līgumslēdzējas valstis savā starpā vienojas sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanas jomā piemērot Kopienu tiesību aktus, uz kuriem ir norādīta atsauce, redakcijā, kas ir spēkā līguma parakstīšanas brīdī, ieskaitot šī pielikuma A iedaļā minētos grozījumus vai līdzvērtīgas tiesību normas.

2.      Jēdziens “dalībvalsts(‑is)”, kas lietots šī pielikuma A iedaļā minētajos tiesību aktos, līdztekus valstīm, uz kurām attiecas atbilstošie Kopienu tiesību akti, ir piemērojams arī Šveicei.”

8        Nolīguma II pielikuma A iedaļas 1. punktā ar virsrakstu “Akti, uz kuriem atsaukties” ir paredzēts:

“371 R 1408 [..]: Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā,

[..].”

9        Regulas Nr. 1408/71 3. panta ar nosaukumu “Vienlīdzīga attieksme” 1. punktā ir paredzēts:

“Ievērojot šīs regulas īpašos noteikumus, uz personām, kas dzīvo kādā dalībvalstī, uz kuru attiecas šī regula, attiecas tie paši pienākumi un tie paši pabalsti saskaņā ar jebkuras dalībvalsts tiesību aktiem kā uz šīs valsts pilsoņiem.”

10      Saskaņā ar šīs regulas 13. panta 2. punkta f) apakšpunktu:

“Tāda persona, uz kuru vairs neattiecas kādas dalībvalsts tiesību akti, ja uz viņu nekļūst piemērojami citas dalībvalsts tiesību akti saskaņā ar kādu no iepriekšējos apakšpunktos izklāstītajiem noteikumiem vai saskaņā ar kādu no izņēmumiem vai īpašajiem noteikumiem, kas izklāstīti 14. līdz 17. pantā, ir pakļauta tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tā dzīvo, saskaņā vienīgi ar šo tiesību aktu noteikumiem.”

11      Minētās regulas 23. pantā, kurš ir ietverts III sadaļas, kas attiecas uz īpašiem noteikumiem attiecībā uz dažādajām pabalstu kategorijām, 1. nodaļā ar nosaukumu “Slimība un maternitāte”, ir noteikts:

“1.      Tādas dalībvalsts kompetentā institūcija, kuras tiesību akti nosaka, ka naudas pabalstu aprēķināšana balstās uz vidējo algu vai vidējām iemaksām, nosaka šo vidējo algu vai šīs vidējās iemaksas, vienīgi atsaucoties uz tām algām vai iemaksām, kas veiktas pilnos laika posmos saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem.

Tādas dalībvalsts kompetentā institūcija, kuras tiesību akti nosaka, ka naudas pabalstu aprēķināšana balstās uz standarta algu, ņem vērā vienīgi standarta algu vai, attiecīgā gadījumā, vidējo standarta algu par tiem laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem.

[..]”

12      Šīs pašas regulas 72. pantā ar nosaukumu “Apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības laika posmu summēšana”, kurš ir iekļauts III sadaļas 7. nodaļā ar nosaukumu “Ģimenes pabalsti”, ir paredzēts:

“Ja kādas dalībvalsts tiesību aktos tiesību iegūšanai uz pabalstiem paredzēts priekšnoteikums par apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības laika posmu pabeigšanu, šīs valsts kompetentā institūcija, ciktāl nepieciešams, ņem vērā tādus apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības laika posmus, kas pabeigti jebkurā citā dalībvalstī, tā, it kā tie būtu laika posmi, kas pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro.”

13      Regulas Nr. 1408/71 89. pantā ir noteikts:

“Šīs regulas VI pielikumā izklāstīta īpaša kārtība, lai īstenotu konkrētu dalībvalstu tiesību aktus.”

14      Šīs regulas VI pielikuma N iedaļas ar nosaukumu “ZVIEDRIJA” 1. punktā ir paredzēts, ka “Regulas 72. panta piemērošanai personas tiesības uz vecāku pabalstu nosaka, ņemot vērā citā dalībvalstī pabeigtos apdrošināšanas laika posmus tā, it kā tiem pamatā būtu tas pats vidējo ienākumu apjoms kā Zviedrijas apdrošināšanas laika posmiem, kuros tie uzkrāti”. Šī tiesību norma vēlāk ir tikusi atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1992/2006, ar ko groza Regulu Nr. 1408/71 (OV L 392, 1. lpp.).

 Valsts tiesiskais regulējums

15      Sociālās apdrošināšanas likuma (1999:799) [Socialförsäkringslag (1999:799)] 3. nodaļā ar nosaukumu “Sociālās apdrošināšanas aizsardzība” tostarp ir paredzēts:

“1. pants – Visiem Zviedrijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir jābūt apdrošinātiem šādu pabalstu saņemšanai, kā tas ir paredzēts [Likumā par vispārējo [sociālās] apdrošināšanas sistēmu (1962:381) (Lag om allmän försäkring (1962:381); turpmāk tekstā – “Likums par vispārējo sociālās apdrošināšanas sistēmu”)]:

1)      veselības aprūpes pabalstam utt. saskaņā ar 2. nodaļu pabalstu jomā, kurus nosaka sociālās apdrošināšanas iestādes;

2)      vecāku pabalstam zemākajā līmenī un pamata līmenī;

3)      veselības un darbspēju zaudējuma pabalstam nodrošinājuma pabalsta veidā;

[..].

4. pants – Visām personām, kuras Zviedrijā veic profesionālo darbību, ir jābūt apdrošinātām šādu pabalstu saņemšanai, kā tas ir paredzēts [Likumā par vispārējo sociālās apdrošināšanas sistēmu]:

1)      slimības pabalstam un grūtniecības pabalstam;

2)      vecāku pabalstam, kas ir augstāks par zemāko līmeni, un īpašam vecāku pabalstam;

3)      ar ienākumiem saistītam slimības pabalstam un ar ienākumiem saistītam darbspēju zaudējuma pabalstam;

[..].”

16      Likumā par vispārējo sociālās apdrošināšanas sistēmu arī ir noteikts:

“3. nodaļa – Slimības pabalsts

2. pants – Ienākumi, kas nosaka slimības pabalsta apmēru, ir ikgadēji ienākumi naudas izteiksmē, kurus apdrošinātā persona varētu saņemt kā atlīdzību par viņa vai viņas profesionālo darbību Zviedrijā kā nodarbinātais (nodarbinātā) vai balstoties uz citu pamatu (ienākumi par citu apmaksātu profesionālo darbību) [..]. Ienākumus, kas nosaka slimības pabalsta apmēru, nosaka sociālās apdrošināšanas iestāde [..].

Ja sociālās apdrošināšanas iestādes rīcībā nav visas nepieciešamās informācijas, ienākumu, kas nosaka slimības pabalsta apmēru, aprēķināšanas pamatā ir informācija, kuru sociālās apdrošināšanas iestāde iegūst no apdrošinātās personas vai no viņas darba devēja, vai arī kas izriet no ieņēmumu nodokļa, kurš ir jāmaksā apdrošinātajai personai. Piemaksas par ikgadējo atvaļinājumu netiek iekļautas ienākumos, kas nosaka slimības pabalsta apmēru, ja tās pārsniedz summu, kas būtu bijusi jāmaksā kā atalgojums par darbu, kurš veikts attiecīgajā laika posmā.

4. nodaļa – Vecāku pabalsts

[..]

6. pants – Vecāku pabalsts pilnā apmērā nevar būt mazāks par SEK 60 dienā (zemākais līmenis).

Vecāku pabalsts pirmās 180 dienas ir jāmaksā apmērā, kas atbilst vecāku slimības pabalstam, kas aprēķināts atbilstoši piektajā daļā noteiktajam, ja vecāki vismaz 240 dienas pēc kārtas pirms bērna piedzimšanas ir bijuši apdrošināti slimības pabalstam līmenī, kurš ir augstāks par zemāko līmeni, vai būtu bijuši apdrošināti, ja sociālās apdrošināšanas iestāde būtu bijusi informēta par visiem apstākļiem. Vecāku pabalsts pirmās 180 dienas tomēr vienmēr ir jāizmaksā pilnā vecāku pabalsta līmenī, kas atbilst vismaz SEK 150 dienā (pamatlīmenis). Vecākiem, kuri ir apdrošināti atbilstoši [Likuma par vispārējo sociālās apdrošināšanas sistēmu (1999:799)] 3. nodaļas 4. pantam, šis noteikums ir piemērojams ar nosacījumu, ka vecāki atbilst pirmajā teikumā norādītajiem nosacījumiem.

Papildus otrās daļas noteikumiem vecāku pabalsts tiek izmaksāts:

–        210 dienu laikā atbilstoši apmēram, kas atbilst vecāku slimības pabalstam, kurš tiek aprēķināts atbilstoši piektajai daļai, tomēr tam ir jābūt vismaz pamatlīmenī, un

–        90 dienu laikā atbilstoši apmēram, kas atbilst zemākajam līmenim.

[..]”

 Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

17      Zviedrijas pilsone E. Bergstrema 1994. gada janvārī apmetās uz pastāvīgu dzīvi Šveicē un tur veica profesionālu darbību līdz meitas piedzimšanai 2002. gada 19. martā. Pēc tam viņa kopā ar savu dzīvesbiedru un meitu 2002. gada 1. septembrī atgriezās Zviedrijā. Viņas dzīvesbiedrs nekavējoties uzsāka profesionālu darbību Zviedrijā, savukārt E. Bergstrema neatsāka darbu, jo rūpējās par savu meitu. Viņa pieteicās vecāku pabalstam slimības gadījumā izmaksājamās dienas naudas (turpmāk tekstā – “SLIDN”) apmērā, sākot no 2003. gada 16. marta, pamatojoties uz ienākumiem no viņas profesionālās darbības Šveicē.

18      Valsts sociālās apdrošināšanas iestāde nolēma viņai piešķirt vecāku pabalstu pamatlīmenī (turpmāk tekstā – “VPPL”), pamatojoties uz to, ka viņa nevar pieteikties uz SLIDN, jo viņa nav veikusi profesionālo darbību Zviedrijā 240 dienu laikā pirms dzemdībām, kas tai dotu tiesības saņemt slimības pabalstu, kurš būtu lielāks par pamatlīmeni.

19      E. Bergstrema šo lēmumu pārsūdzēja Länsrätten i Stockholms län (Stokholmas lēnes Administratīvā tiesa). Tā prasību noraidīja, uzskatot, ka SLIDN ir ar profesionālās darbības veikšanu saistīts pabalsts un, lai rastos tiesības to saņemt, esot nepieciešams, lai sociāli apdrošinātā persona pati būtu strādājusi Zviedrijā laikā, kurš būtu pietiekami pietuvināts laika posmam, par kuru tiek lūgts pabalsts. Tādējādi nepietiekot ar faktu, ka Zviedrijā profesionālo darbību veic sociāli apdrošinātās personas dzīvesbiedrs.

20      Līdz ar to E. Bergstrema iesniedza apelācijas sūdzību Kammarrätten i Stockholm (Stokholmas Administratīvā apelācijas tiesa), kura, lemjot pēc būtības, nolēma, ka E. Bergstrema atbilst Zviedrijas tiesību aktos paredzētajam nosacījumam par profesionālās darbības veikšanu 240 dienas, jo viņa ir strādājusi Šveicē. E. Bergstrema var pieprasīt pabalstu apmērā, kurš pārsniedz VPPL, to nosakot, pamatojoties uz viņas profesionālo darbību Šveicē.

21      Valsts sociālās apdrošināšanas iestāde ir iesniegusi kasācijas sūdzību par šo spriedumu, lūdzot apstiprināt Länsrätten i Stockholms län spriedumu. E. Bergstrema lūdz šo prasību noraidīt.

22      Iesniedzējtiesa uzskata, ka nav apstrīdams, ka E. Bergstremai ir piemērojami Zviedrijas tiesību akti atbilstoši Regulas Nr. 1408/71 13. panta 2. punkta f) apakšpunktam, lai gan viņa nav veikusi profesionālo darbību Zviedrijā. Tomēr E. Bergstrema neatbilst nosacījumiem, kuri valsts tiesībās ir noteikti, lai varētu pieprasīt SLIDN.

23      Nav izpildīts nosacījums par profesionālās darbības veikšanu Zviedrijā vismaz 240 dienas pēc kārtas pirms bērna piedzimšanas, kas ļautu tikt apdrošinātam slimības pabalsta saņemšanai. Jautājums ir par to, vai ir jāuzskata, ka šis nosacījums ir izpildīts profesionālās darbības laika posma Šveicē dēļ.

24      Turklāt E. Bergstrema nav veikusi profesionālo darbību un nav guvusi ienākumus, kuriem atbilstoši valsts tiesībām ir jāļauj radīt pamata ienākumus dienas naudas piešķiršanai. Jautājums ir par to, vai šo noteikumu piemērošanai ir jāņem vērā ienākumi no viņas profesionālās darbības Šveicē.

25      Ņemot vērā šos apsvērumus, Högsta förvaltningsdomstolen [Augstākā administratīvā tiesa] nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai saskaņā ar Savienības tiesībām, it īpaši saskaņā ar [Nolīgumu] un Regulas Nr. 1408/71 72. pantu, nosacījums par minimālo iemaksu veikšanas laiku, kas tiek pieprasīts, lai varētu saņemt ģimenes pabalstu, kurš ir balstīts uz ienākumiem un tiek izmaksāts saistībā ar bērna kopšanas atvaļinājumu, var tikt īstenots, veicot profesionālo darbību un veicot sociālās iemaksas tikai Šveicē?

2)      Vai saskaņā ar Savienības tiesībām, it īpaši saskaņā ar Nolīgumu un Regulas Nr. 1408/71 3. panta 1. punktu un 72. pantu, Šveicē gūtie ienākumi ir pielīdzināmi iekšzemes ienākumiem, izvērtējot jautājumu par tiesībām uz ģimenes pabalstu, kurš ir balstīts uz ienākumiem un tiek izmaksāts saistībā ar bērna kopšanas atvaļinājumu?”

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

 Ievada apsvērumi

26      Atbildes uz uzdotajiem jautājumiem pamatā ir pieņēmums, ka pamatlietā aplūkotā situācija ietilpst Nolīguma piemērošanas jomā. Šajā saistībā ir jānorāda, ka E. Bergstremas gadījumā runa ir par darba ņēmēju, kurš ir Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kurš, pabeidzot profesionālo darbību citā līgumslēdzējā [valstī], atgriežas savā izcelsmes dalībvalstī, kurā, pamatojoties uz šo profesionālo darbību, viņš lūdz piešķirt šīs dalībvalsts tiesiskajā regulējumā paredzēto ģimenes pabalstu.

27      Attiecībā uz jautājumu par Nolīguma piemērošanas jomu, pirmkārt, ir jānorāda, ka Nolīguma preambulas otrajā teikumā ir norādīts, ka līgumslēdzējas puses “nolēma īstenot šo [personu] brīvo pārvietošanos savā starpā, pamatojoties uz Eiropas Kopienā piemērojamiem noteikumiem”.

28      Šī brīvība tiktu traucēta, ja kādas līgumslēdzējas puses pilsonis atrastos neizdevīgākā stāvoklī savā izcelsmes valstī tikai tādēļ, ka viņš ir īstenojis savas tiesības uz pārvietošanos.

29      Otrkārt, jāatgādina, ka Nolīguma 8. pantā ir paredzēts, ka līgumslēdzējas puses atbilstoši minētā nolīguma II pielikumam paredz sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju, lai nodrošinātu tajā precizētos mērķus. Šajā tiesību normā nav ne tiešu, ne netiešu norāžu uz jebkādām prasībām saistībā ar personu, kurām šie sociālā nodrošinājuma noteikumi tiktu piemēroti, uzturēšanās vietu vai saistībā ar līgumslēdzējas puses, kura tās piemērotu, noteikšanu.

30      Minētā 8. panta mērķu vidū ir iekļauts a) punkts – “vienlīdzīga attieksme”. Skaidra un vispārēja atsauce uz šo principu pierāda, ka šī panta piemērošanas jomā minētais princips ir piemērojams neatkarīgi no Nolīguma 2. panta, saskaņā ar kuru diskriminācijas aizlieguma principa piemērošana ir atkarīga no saņēmēja uzturēšanās citas līgumslēdzējas puses teritorijā.

31      Treškārt, Nolīguma II pielikuma A iedaļas 1. punktā ir paredzēts, ka līgumslēdzēju pušu starpā ir piemērojama Regula Nr. 1408/71, izņemot atsevišķus pielāgojumus, kuriem tomēr nav nozīmes uzdotā jautājuma vērtējumā. Šī pielikuma 1. panta 2. punktā ir paredzēts, ka jēdziens “dalībvalsts(is)”, kas lietots šī pielikuma A iedaļā minētajos tiesību aktos, līdztekus valstīm, uz kurām attiecas atbilstošie Kopienu tiesību akti, ir piemērojams arī Šveicei.

32      Visbeidzot, ir jāatgādina, ka Regula Nr. 1408/71 ir piemērojama ne tikai ģimenes pabalstiem, bet arī citu kategoriju pabalstiem, to vidū, piemēram, pensijām.

33      No tā izriet, ka, nepiemērojot noteikumu par summēšanu pēc tam, kad darba ņēmējs ir atgriezies savā izcelsmes valstī, sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšana starp Šveices Konfederāciju un Savienības dalībvalstīm tiktu izslēgta ievērojamā skaitā gadījumu, tostarp, saņemot pensiju.

34      Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka Nolīgums un Regula Nr. 1408/71 ir piemērojami tādā darba ņēmēja situācijā, kāda ir aprakstīta šī sprieduma 26. punktā.

 Par pirmo jautājumu

35      Uzdodot šo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai saskaņā ar Nolīgumu un Regulu Nr. 1408/71 gadījumā, ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem tāda ģimenes pabalsta, kāds tiek aplūkots pamata lietā, saņemšana ir atkarīga no apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības laika posmu pabeigšanas, šīs dalībvalsts kompetentajai iestādei šajā ziņā ir jāņem vērā šādi pilnībā pabeigti laika posmi Šveices Konfederācijā.

36      No Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu, lai E. Bergstrema varētu pieprasīt SLIDN, viņai ir jāpierāda profesionālās darbības veikšana 240 dienu laika posmā pirms dzemdībām. E. Bergstrema šo attiecīgo profesionālās darbības laika posmu pilnībā ir pabeigusi Šveices Konfederācijā.

37      Netiek apšaubīts, ka E. Bergstremas pieprasītais pabalsts ir uzskatāms par ģimenes pabalstu Regulas Nr. 1408/71 1. panta u) punkta i) apakšpunkta izpratnē.

38      Lai atbildētu uz uzdoto jautājumu, ir jāinterpretē Nolīguma 8. panta c) punkts un Regulas Nr. 1408/71 72. pants, kuros saistībā ar tiesībām saņemt attiecīgo pabalstu ir paredzēts piemērot tā saukto “summēšanas” noteikumu.

39      Pamatojoties uz jēdzienu “summēšana”, atsevišķas ieinteresētās puses, kuras iesniegušas apsvērumus tiesā, norāda, ka no šī jēdziena loģiski izrietot, ka ir jānostrādā vismaz divi laika posmi dažādās dalībvalstīs. Tādējādi kompetentās iestādes pabalstu piešķiršanai dalībvalstij esot tiesības šajā nolūkā paredzēt, ka vienam no nodarbinātības laika posmiem ir jābūt pabeigtiem šajā valstī, tādējādi izslēdzot iespēju, ka tiesību saņemt sociālā nodrošinājuma pabalstu iegūšanai tiktu izmantots viens pabeigtais laika posms citā dalībvalstī.

40      Šāda interpretācija nav pieņemama.

41      Gan Nolīguma 8. panta c) punkta, gan Regulas Nr. 1408/71 72. panta formulējums ir pilnīgi skaidrs. Saskaņā ar pirmo no šīm tiesību normām ar summēšanu ir jāsaprot “visi laikposmi”, ko ņem vērā saskaņā ar dažādu valstu tiesību aktiem, savukārt saskaņā ar otru [tiesību normu] summēšanas ietvaros ņem vērā “tādus apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības laika posmus, kas pabeigti jebkurā citā dalībvalstī”, tā, it kā tie būtu laika posmi, kas pabeigti saskaņā ar kompetentās iestādes [piemērojamajiem] tiesību aktiem.

42      Jāatgādina, ka Regula Nr. 1408/71 tika pieņemta, pamatojoties uz EEK līguma 51. pantu (pēc tam – EK līguma 51. pants, kurš pēc grozījumiem kļuvis par EKL 42. pantu), saskaņā ar kuru Eiropas Savienības Padome var noteikt tādus pasākumus sociālā nodrošinājuma jomā, kas vajadzīgi, lai īstenotu darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, tostarp izveidojot sistēmu, kas nodrošina, ka migrējošiem darba ņēmējiem un personām, kas ir viņu apgādībā, tiek summēti “visi laikposmi”, ko saskaņā ar dažādu valstu tiesību aktiem ņem vērā, lai iegūtu un saglabātu tiesības saņemt pabalstu un aprēķinātu tā apmēru.

43      Šāda interpretācija atbilst Nolīguma mērķim – nodrošināt personu brīvu pārvietošanos starp Šveices Konfederāciju un Kopienu. Ar šādu interpretāciju tiek ievērots arī Nolīguma 8. panta a) punktā ietvertais vienlīdzīgas attieksmes princips, jo interpretācijas mērķis ir nodrošināt, lai tiesību uz brīvu pārvietošanos izmantošana neliegtu migrējošam darba ņēmējam sociālā nodrošinājuma priekšrocības, salīdzinot ar citiem darba ņēmējiem, kuri šīs tiesības nav īstenojuši.

44      Tādējādi dalībvalsts kompetentā iestāde nolūkā piešķirt ģimenes pabalstu nevarētu pieprasīt, lai papildus vienam nodarbinātības vai profesionālās darbības laika posmam vienā valstī, šajā gadījumā Šveicē, tiktu pabeigts otrs apdrošināšanas laika posms tās teritorijā.

45      Tādējādi uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka saskaņā ar Nolīguma 8. panta c) punktu un Regulas Nr. 1408/71 72. pantu gadījumā, ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem tāda ģimenes pabalsta, kāds tiek aplūkots pamatlietā, saņemšana ir atkarīga no apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības laika posmu pabeigšanas, šīs dalībvalsts kompetentajai iestādei, piešķirot šo ģimenes pabalstu, šajā ziņā ir jāņem vērā šādi pilnībā pabeigti laika posmi Šveices Konfederācijā.

 Par otro jautājumu

46      Uzdodot šo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai gadījumā, ja uz pirmo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši, saskaņā ar Nolīgumu un Regulu Nr. 1408/71 Šveices Konfederācijā saņemtie darba ienākumi tiek pielīdzināti valsts [darba] ienākumiem, kuri Zviedrijā tiek izmantoti pieprasītā ģimenes pabalsta apmēra aprēķināšanai.

47      No Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka E. Bergstrema ir pieprasījusi ģimenes pabalstu, kura apmērs atbilst dienas naudai, kura tiek noteikta saskaņā ar veselības apdrošināšanas noteikumiem (SLIDN). Attiecīgais ģimenes pabalsts ir saistīts ar sociāli apdrošinātās personas gada darba ienākumiem.

48      Šādā situācijā tādējādi, aprēķinot šīs īpašās kategorijas ģimenes pabalstu apmēru, ir jāņem vērā īpašie Regulas Nr. 1408/71 noteikumi attiecībā uz sociālā nodrošinājuma “slimību” atzaru.

49      Šie noteikumi ir ietverti Regulas Nr. 1408/71 23. pantā. Neatkarīgi no tā, vai ienākumu, no kuriem ir atkarīga naudas pabalstu aprēķināšana, noteikšana izriet no šī panta 1. vai 2. punkta noteikumu piemērošanas, minētie ienākumi tiek noteikti vai nu atkarībā no konstatētās algas pabeigtajos laika posmos saskaņā ar kompetentās iestādes [piemērojamajiem] tiesību aktiem, vai arī, ņemot vērā standarta algu vai, attiecīgā gadījumā, vidējo standarta algu par tiem laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar šiem tiesību aktiem, proti, šajā gadījumā – saskaņā ar Zviedrijas tiesību aktiem.

50      Šāds risinājums atbilst Regulas Nr. 1408/71 VI pielikuma N iedaļas 1. punktā ietvertajam noteikumam, kurš ir piemērojams ratione temporis un kurā ir paredzēts, ka šīs regulas 72. panta piemērošanai personas tiesības uz vecāku pabalstu nosaka, citā dalībvalstī pabeigtos apdrošināšanas laika posmus pielīdzinot iemaksu laika posmiem, kuri tiek noteikti, pamatojoties uz tādu pašu vidējo algu kā attiecībā uz Zviedrijas apdrošināšanas laika posmiem.

51      Tomēr pamatlietā E. Bergstrema 240 dienu atsauces laikposmā Zviedrijā nav guvusi nekādus ienākumus.

52      Šādā situācijā, lai Nolīguma 8. panta c) punktam un Regulas Nr. 1408/71 72. pantam, kā tie ir interpretēti šī sprieduma 45. punktā, piešķirtu lietderīgu iedarbību, kā arī lai tiktu ievērota Nolīguma 8. panta a) punktā un minētās regulas 3. panta 1. punktā norādītā vienlīdzīgas attieksmes prasība, E. Bergstremas pamata ienākumi ir jāaprēķina, ņemot vērā tādas personas ienākumus, kura Zviedrijā veic ar viņas darbību salīdzināmu darbību un arī kuras profesionālā pieredze un kvalifikācija ir salīdzināma ar E. Bergstremas profesionālo pieredzi un kvalifikāciju.

53      Tādējādi uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Nolīguma 8. panta a) punkts un Regulas Nr. 1408/71 3. panta 1. punkts, 23. panta 1. un 2. punkts, 72. pants, kā arī VI pielikuma N iedaļas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja tāda ģimenes pabalsta apmērs, kāds tiek aplūkots pamatlietā, ir jānosaka atbilstoši slimības pabalsta noteikumiem, šis apmērs tās personas interesēs, kura ir pilnībā pabeigusi šo tiesību iegūšanai nepieciešamos profesionālās darbības laika posmus citas līgumslēdzējas puses teritorijā, ir jāaprēķina, ņemot vērā tādas personas ienākumus, kurai ir salīdzināma profesionālā pieredze un kvalifikācija un kura ir veikusi salīdzināmu [profesionālo] darbību dalībvalstī, kurā šis pabalsts tiek pieprasīts.

 Par tiesāšanās izdevumiem

54      Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

1)      Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos, kas parakstīts Luksemburgā 1999. gada 21. jūnijā, 8. panta c) punkts un Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 5. jūnija Regulu (EK) Nr. 1386/2001, 72. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem tāda ģimenes pabalsta, kāds tiek aplūkots pamatlietā, saņemšana ir atkarīga no apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības laika posmu pabeigšanas, šīs dalībvalsts kompetentajai iestādei, piešķirot šo ģimenes pabalstu, šajā ziņā ir jāņem vērā šādi pilnībā pabeigti laika posmi Šveices Konfederācijā;

2)      minētā nolīguma 8. panta a) punkts un Regulas Nr. 1408/71, kas grozīta ar Regulu Nr. 1386/2001, 3. panta 1. punkts, 23. panta 1. un 2. punkts, 72. pants, kā arī VI pielikuma N iedaļas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja tāda ģimenes pabalsta apmērs, kāds tiek aplūkots pamatlietā, ir jānosaka atbilstoši slimības pabalsta noteikumiem, šis apmērs tās personas interesēs, kura ir pilnībā pabeigusi šo tiesību iegūšanai nepieciešamos profesionālās darbības laika posmus citas līgumslēdzējas puses teritorijā, ir jāaprēķina, ņemot vērā tādas personas ienākumus, kurai ir salīdzināma profesionālā pieredze un kvalifikācija un kura ir veikusi salīdzināmu [profesionālo] darbību dalībvalstī, kurā šis pabalsts tiek pieprasīts.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – zviedru.