Lieta C‑196/10

Paderborner Brauerei Haus Cramer KG

pret

Hauptzollamt Bielefeld

(Finanzgericht Düsseldorf lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Kopējais muitas tarifs – Kombinētā nomenklatūra – Tarifu klasifikācija – Pozīcijas 2203 un 2208 – Iesala alus bāze, kas ir paredzēta jaukta dzēriena ražošanai

Sprieduma kopsavilkums

Kopējais muitas tarifs – Tarifu pozīcijas – “Malt beer base”, kura spirta tilpumkoncentrācija ir 14 % un kurš iegūts no raudzēta alus, dzidrināts un pēc tam ultrafiltrēts, attīrot to no alum raksturīgām sastāvdaļām

(Padomes Regulas Nr. 2658/87 I pielikums)

Regula Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 2587/91, ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds par “malt beer base” dēvēts šķidrums, kura spirta tilpumkoncentrācija ir 14 % un kurš iegūts no raudzēta alus, dzidrināts un pēc tam ultrafiltrēts, attīrot to no tādām vielām kā rūgtvielas un proteīni, ir klasificējams minētās regulas redakcijā ar izdarītajiem grozījumiem I pielikumā ietvertās Kombinētās nomenklatūras pozīcijā 2208.

Pirmkārt, tā kā “malt beer base” ir nevis lietošanai pārtikā paredzēts galaprodukts, bet gan starpprodukts, kuru izmanto kāda jaukta dzēriena izgatavošanai, tas nav uzskatāms par alkoholisku dzērienu. Otrkārt, “malt beer base” neiegūst, gluži vienkārši raudzējot, bet gan pēc tam arī ultrafiltrējot. Šīs papildu apstrādes rezultātā attiecīgais no raudzēta alus iegūtais produkts zaudē Nomenklatūras pozīcijā 2203 ietilpstošajam alum raksturīgās objektīvās īpašības un pazīmes. Savukārt “malt beer base” objektīvās pazīmes un īpašības atbilst vai katrā ziņā ir analoģiskas pozīcijā 2208 esošajam etilspirtam piemītošajām.

(sal. ar 34., 37. un 41. punktu un rezolutīvo daļu)

TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)

2011. gada 14. jūlijā (*)

Kopējais muitas tarifs – Kombinētā nomenklatūra – Tarifu klasifikācija – Pozīcijas 2203 un 2208 – Iesala alus bāze, kas ir paredzēta jaukta dzēriena ražošanai

Lieta C‑196/10

par lūgumu sniegt prejudiciālo nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Finanzgericht Düsseldorf (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2010. gada 7. aprīlī un kas Tiesā reģistrēts 2010. gada 19. aprīlī, tiesvedībā

Paderborner Brauerei Haus Cramer KG

pret

Hauptzollamt Bielefeld.

TIESA (astotā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Šīmans [K. Schiemann], tiesneses K. Toadere [C. Toader] un A. Prehala [A. Prechal] (referente),

ģenerāladvokāts Ī. Bots [Y. Bot],

sekretārs B. Fileps [B. Fülöp], administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2011. gada 24. marta tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Paderborner Brauerei Haus Cramer KG vārdā – T. Rēders [Th. Rödder], Wirtschaftsprüfer/Steuerberater, kā arī J. Šēnfelds [J. Schönfeld] un J. Bāns [J. Bahns], Rechtsanwälte,

–        Grieķijas valdības vārdā – G. Papadaki [G. Papadaki], Z. Hadzipavlu [Z. Chatzipavlou] un M. Tasopulu [M. Tassopoulou], pārstāvji,

–        Nīderlandes valdības vārdā – K. Viselsa [C. Wissels] un B. Kopmane [B. Koopman], pārstāves,

–        Eiropas Komisija vārdā – L. Bujona [L. Bouyon] un B. R. Kilmans [B.‑R. Killmann], pārstāvji.

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Kopējā muitas tarifa kombinēto nomenklatūru (turpmāk tekstā – “KN”), kas ir iekļauta Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 1. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā, 2. nod., 2. sēj., 382. lpp.) I pielikumā redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas 1991. gada 26. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2587/91 (OV L 259, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 2658/87”).

2        Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Paderborner Brauerei Haus Cramer KG (turpmāk tekstā – “Paderborner Brauerei”) un Hauptzollamt Bielefeld [Bīlefeldes Galveno muitas pārvaldi] par četriem nodokļu aprēķina lēmumiem, ko tā pieņēmusi attiecībā uz Paderborner Brauerei, ar spirta nodokli apliekot par “malt beer base” dēvētu produktu, kuru pēdējā iegādājās 2002. un 2003. gadā.

 Atbilstošās tiesību normas

 Direktīva 92/83/EEK

3        Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvā 92/83/EEK par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (OV L 316, 21. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā, 9. nod., 1. sēj., 206. lpp.), ir noteikta kopēja definīcija spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem, lai nodrošinātu minimālo akcīzes nodokļa likmju, ko dalībvalstīs piemēro šiem produktiem, pareizu piemērošanu iekšējā tirgū.

4        Minētās direktīvas 2. pantā ir paredzēts:

“Šajā direktīvā termins “alus” attiecas uz produktiem, kas atbilst [KN] kodam 2203, vai produktiem, ko veido alus, kas sajaukts ar bezalkoholiskiem dzērieniem, kas atbilst [KN] kodam 2206, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija vienā vai otrā gadījumā pārsniedz 0,5 % tilp.”

5        Direktīvas 92/83 20. panta pirmajā ievilkumā ir norādīts:

“Šajā direktīvā ar terminu “etilspirts” apzīmē:

–        visus produktus, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija pārsniedz 1,2 % tilpuma, kuri atbilst [KN] kodiem 2207 un 2208, pat ja šie produkti ir tāda produkta sastāvdaļas, kas atbilst citai [KN] pozīcijai”.

6        Šīs direktīvas 26. pantā ir noteikts:

“Šajā direktīvā atsauces uz [KN] kodiem ir atsauces uz apvienoto nomenklatūru [kombinēto nomenklatūru] tajā redakcijā, kas ir spēkā šīs direktīvas pieņemšanas dienā.”

7        Direktīva 92/83 Vācijā ir transponēta ar Likumu par degvīnu monopolu (Gesetz über das Branntweinmonopol) un Alus nodokļa likumu (Biersteuergesetz). Likuma par degvīnu monopolu 130. panta 2. punktā ir noteikts, ka spirta akcīzes nodokli piemēro tostarp alkoholu saturošiem produktiem, kas ir klasificējami KN pozīcijā 2208 un kuru spirta tilpumkoncentrācija pārsniedz 1,2 % tilpuma. Šīs normas 5. punktā ir atsauce uz 1992. gada 19. oktobrī spēkā esošo KN.

 KN

8        KN, kas ieviesta ar Regulu Nr. 2658/87, ir balstīta uz pasaules mērogā harmonizētu sistēmu preču aprakstīšanai un kodēšanai (turpmāk tekstā – “HS”), kuru ir sagatavojusi vēlāk par Pasaules Muitas organizāciju (turpmāk tekstā – “PMO”) kļuvusī Muitas sadarbības padome, kas izveidota ar 1983. gada 14. jūnijā Briselē noslēgtu starptautisku konvenciju, kura Eiropas Ekonomiskās Kopienas vārdā ir apstiprināta ar Padomes 1987. gada 7. aprīļa Lēmumu 87/369/EEK par noslēgto Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu un tās grozījumu protokolu (OV L 198, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “HS konvencija”). KN ir pārņemtas no HS pozīcijas un sešciparu apakšpozīcijas, un tikai ar septīto un astoto ciparu tiek veidots vienīgi tai piemītošs apakšiedalījums.

9        Saskaņā ar Regulas Nr. 2658/87 12. pantu Eiropas Komisija ik gadu ar regulu apstiprina pilnu KN redakciju ar tai atbilstošajām autonomajām un nolīgtajām kopējā muitas tarifa nodokļa likmēm, kas izriet no Eiropas Savienības Padomes vai Komisijas noteiktajiem pasākumiem.

10      Vispārīgajos KN interpretācijas noteikumos (turpmāk tekstā – “Vispārīgie noteikumi”), kas ir ietverti tās I sadaļas A daļā, tostarp ir paredzēts:

“A.      Vispārīgie [KN] interpretācijas noteikumi

[KN] preces klasificē pēc šādiem principiem.

1.      Sadaļu, nodaļu un apakšnodaļu virsraksti doti tikai ērtības labad; juridiski klasifikāciju nosaka pozīciju ieraksti un sadaļu un nodaļu piezīmes, kā arī tālāk izklāstītie noteikumi, ja vien pozīcijās un piezīmēs nav noteikts citādi.

[..]

4.      Preces, kuras nevar klasificēt pēc iepriekš minētajiem noteikumiem, klasificē visradniecīgāko preču pozīcijā.

[..]

6.      Juridiski preču klasifikāciju pozīciju apakšpozīcijās nosaka atbilstoši šo apakšpozīciju un visu saistīto apakšpozīciju piezīmēm, kā arī ar iepriekš minēto noteikumu attiecīgajām izmaiņām, ņemot vērā, ka salīdzināmas ir tikai viena līmeņa apakšpozīcijas; piemērojot šo noteikumu, ņem vērā arī atbilstošo iedaļu un nodaļu piezīmes, ja vien nav paredzēts citādi.”

11      KN IV sadaļas 1992. gadā spēkā esošajā redakcijā virsraksts bija “Pārtikas rūpniecības ražojumi; dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis; tabaka un tabakas rūpnieciski aizstājēji”. Šajā sadaļā bija iekļauta tostarp 22. nodaļa ar virsrakstu “Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis”. Šajā nodaļā bija ietvertas pozīcija 2203 (“Iesala alus”) un pozīcija 2208 (“Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 80 % tilp.; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni, alkohola izstrādājumu maisījumi, ko izmanto dzērienu ražošanā”).

12      Saskaņā ar Regulas Nr. 2658/87 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu un 10. pantu Komisija pieņem KN skaidrojumus, kurus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

13      Par KN pozīciju 2203 skaidrojuma nav.

14      KN pozīcijas 2208 skaidrojums ir formulēts šādi:

“Pozīcijā 2208 minētie stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi stiprie alkoholiskie dzērieni ir alkoholiski šķidrumi, kas parasti ir paredzēti lietošanai uzturā un ir sagatavoti:

–        vai nu tieši destilējot (ar vai bez aromātvielu piedevas) dabiskus raudzētus šķidrumus, tādus kā vīns vai sidrs, vai iepriekš raudzētus augļus (augļus, ogas), to izspaidas, graudus vai citus augu produktus, vai

–        vienkārši pievienojot ar destilāciju iegūtajam alkoholam dažādas aromātiskas vielas, dažreiz cukuru

[..]

Pozīcijā 2208 neietilpst alkoholiskie dzērieni, kas iegūti raudzēšanas procesā (pozīcijas 2203 00–2206 00).”

 HS

15      Saskaņā ar HS konvencijas 3. panta 1. punktu katra līgumslēdzēja puse apņemas nodrošināt savas muitas tarifu nomenklatūras un statistikas atbilstību tai. Saskaņā ar šo tiesību normu katra līgumslēdzēja puse apņemas arī piemērot vispārīgos noteikumus HS interpretācijai un visas iedaļu, nodaļu un apakšpozīciju piezīmes un negrozīt iedaļu, nodaļu, pozīciju vai apakšpozīciju piemērojamību.

16      PMO izstrādā HS skaidrojumus. Tos publicē abās PMO oficiālajās valodās, proti, franču valodā un angļu valodā.

17      HS pozīcijas 2203 skaidrojums franču valodas redakcijā ir šāds:

“La bière est une boisson alcoolique qui s’obtient par la fermentation du moût préparé avec du malt d’orge ou de froment, qu’on a fait bouillir en présence d’eau avec généralement du houblon. […] L’addition de houblon a pour effet de développer des principes amers et aromatiques et de permettre une meilleure conservation du produit. […]

[Alus ir alkoholisks dzēriens, ko iegūst, raudzējot misu, kuru gatavo ar miežu vai kviešu iesalu, kas ir vārīts ūdenī, parasti ar apiņiem. [..] Pievienojot apiņus, tiek piedots rūgtums un aromātiskums un nodrošināta labāka produkta saglabāšanās. [..]]

[..]”

18      HS pozīcijas 2203 skaidrojums angļu valodas redakcijā ir izteikts šādi:

“Beer is an alcoholic beverage obtained by fermenting a liquor (wort) prepared from malted barley or wheat, water and (usually) hops. […] The addition of hops imparts a bitter and aromatic flavour and improves the keeping qualities. […]

[Alus ir alkoholisks dzēriens, ko iegūst, raudzējot alkoholu (misu), kuru gatavo ar miežu vai kviešu iesalu, ūdeni un (parasti) apiņiem. [..] Pievienojot apiņus, tiek piedots rūgtums un aromātiska garša un ar to ir uzlabotas uzglabāšanas iespējas. [..]]

[..]”

19      HS pozīcijas 2208 skaidrojums franču valodas redakcijā ir šāds:

“La présente position couvre, d’une part, et quel que soit leur degré alcoolique:

A)      Les eaux de vie […]

B)      Les liqueurs […]

C)      Toutes autres boissons spiritueuses […]

D’autre part, la position comprend l’alcool éthylique non dénaturé d’un titre alcoométrique volumique de moins de 80 % vol, qu’il soit destiné à la consommation humaine ou à des usages industriels; même s’il est propre à la consommation, l’alcool éthylique se distingue des produits visés en A), B) et C) ci‑dessus, par le fait qu’il est dénué de tout principe aromatique.

[Pirmkārt šajā pozīcijā neatkarīgi no spirta koncentrācijas pakāpes ietilpst:

A)      stiprie alkoholiskie dzērieni [..]

B)      liķieri [..]

C)      citi alkoholiskie dzērieni [..]

Otrkārt, pozīcijā ir iekļauts nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 80 %, kas ir paredzēts lietošanai pārtikā vai rūpniecības vajadzībām; pat ja tas ir piemērots lietošanai pārtikā, etilspirtu nošķir no produktiem, kas ir uzskaitīti A), B) un C) apakšpunktā, jo tam nav aromāta.]

[..]”

20      Angļu valodas redakcijā šis skaidrojums ir izteikts šādi:

“The heading covers, whatever their alcoholic strength:

(A)      Spirits […]

(B)      Liqueurs and cordials […]

(C)      All other spirituous beverages […]

Provided that their alcoholic strength by volume is less than 80 % vol, the heading also covers undenatured spirits (ethyl alcohol and neutral spirits) which, contrary to those at (A), (B) and (C) above, are characterised by the absence of secondary constituents giving a flavour or aroma. These spirits remain in the heading whether intended for human consumption or for industrial purposes.

[Šajā pozīcijā neatkarīgi no spirta koncentrācijas pakāpes ietilpst:

A)      stiprie alkoholiskie dzērieni [..]

B)      liķieri [..]

C)      citi alkoholiskie dzērieni [..]

Ja vien to spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 80 %, šajā pozīcijā arī ietilpst nedenaturētie spirti (etilspirts un attīrīti spirti), kam atšķirībā no iepriekš A), B) un C) apakšpunktā minētajiem raksturīgs garšu vai aromātu piešķirošo sekundāro sastāvdaļu trūkums. Šie spirti ietilpst šajā pozīcijā neatkarīgi no tā, vai tie ir paredzēti lietošanai pārtikā vai rūpniecības vajadzībām.]

[..]”

 Pamata lieta un prejudiciālais jautājums

21      Paderborner Brauerei ir alus darītava. 2002. gadā tā iepirka Nīderlandē no Alko International BV 99 847,33 litrus un 2003. gada 6. un 23. jūnijā – 74 745,41 litrus šķidruma, kas dēvēts par “malt beer base”, ko tā izmantoja, lai izgatavotu jauktu dzērienu ar nosaukumu “Salitos Ice”.

22      Saskaņā ar Finanzgericht Düsseldorf [Diseldorfas Finanšu tiesas] teikto “malt beer base” tiek iegūta no raudzēta alus, kura spirta tilpumkoncentrācija ir apmēram 14 %, kas tiek dzidrināts un pēc tam ultrafiltrēts, attīrot to no tādām vielām kā rūgtvielas un proteīni. Arī “malt beer base” spirta tilpumkoncetrācija ir 14 %. Tas ir bezkrāsains, dzidrs, pēc alkohola smaržojošs, nedaudz rūgts šķidrums.

23      Hauptzollamt Bielefeld, uzskatot, ka “malt beer base” ir kvalificējams KN pozīcijā 2208, pieprasīja Paderborner Brauerei samaksāt attiecīgo spirta akcīzes nodokli, kas ir noteikts atbilstoši Likuma par degvīna monopolu 130. panta 2. punkta 1. apakšpunktam. Tādēļ 2003. gada 1. augusta lēmumā tā Paderborner Brauerei piemēroja spirta nodokli EUR 182 141,49 apmērā par 2002. gadā nopirkto “malt beer base”, kā arī trijos 2003. gada 14. jūlija lēmumos – EUR 136 350,74 apmērā par 2003. gada 6. un 23. jūnijā nopirkto “malt beer base”.

24      Ar 2009. gada 19. jūnija lēmumu muitas iestāde noraidīja Paderborner Brauerei iesniegto sūdzību par šiem lēmumiem. Tad Paderborner Brauerei cēla prasību Finanzgericht Düsseldorf.

25      Pamata lietā Paderborner Brauerei apgalvo tostarp, ka “malt beer base” neesot jāklasificē KN pozīcijā 2208. To neiegūst, destilējot vai pievienojot dažādas aromātvielas un cukuru. Tas drīzāk esot raudzēšanas ceļā iegūts produkts, kas citās dalībvalstīs būtu klasificēts KN pozīcijā 2203. Prece esot ražota no iesala un ir starpprodukts viegla jaukta alus dzēriena ražošanai. KN pozīcijā 2203 neesot paredzēts, ka šīs preces būtu tūlītējam patēriņam paredzēts dzēriens.

26      Hauptzollamt Bielefeld iebilst pret prasību un nemainīgi uzskata, ka “malt beer base” ir jāklasificē KN pozīcijā 2208.

27      Tādēļ Finanzgericht Düsseldorf nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [KN] redakcijās, kādās tā izteikta Komisijas 2001. gada 6. augusta Regulā (EK) Nr. 2031/2001 (ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumu) (OV L 279, 1. lpp.) un Komisijas 2002. gada 1. augusta Regulā (EK) Nr. 1832/2002 [..] (OV L 290, 1. lpp.), ir jāinterpretē tādējādi, ka prece, kas ir apzīmēta kā “malt beer base”, kuras spirta tilpumkoncentrācija ir 14 % un kas ir iegūta no raudzēta alus, kurš ticis dzidrināts un pēc tam ultrafiltrēts, attīrot to no tādām vielām kā rūgtvielas un proteīni, ir jāklasificē pozīcijā 2208?”

 Par prejudiciālo jautājumu

28      Vispirms jānorāda, ka saskaņā ar Direktīvas 92/83 26. pantu pamata lietā piemērojama ir KN redakcija, kas rodama Regulā Nr. 2587/91, kura bija spēkā minētās direktīvas pieņemšanas laikā, nevis Regulā Nr. 2031/2001 un Regulā Nr. 1832/2002, uz kurām savā prejudiciālajā jautājumā norādījusi iesniedzējtiesa.

29      Paderborner Brauerei uzskata, ka “malt beer base” kā alus, kas iegūts, raudzējot un veicot fizisku filtrēšanu, esot jāklasificē KN pozīcijā 2203, jo tarifu klasifikācijai noteicošais kritērijs esot raudzēšana. KN pozīcijā 2208 tas neesot klasificējams tāpēc, ka ražošanas procesā trūkstot destilācijas posma. Turklāt HS pozīcijas 2208 skaidrojumā ir teikts, ka nedenaturēts etilspirts var būt gadījumā, ja tam “nav aromāta”, savukārt “malt beer base” piemītot garša un tādējādi – aromāts.

30      Turpretim Grieķijas un Nīderlandes valdības, kā arī Komisija uzskata, ka “malt beer base” ir jāklasificē KN pozīcijā 2208.

31      Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai nodrošinātu tiesisko drošību un atvieglotu kontroli, izšķirošais kritērijs preču tarifu klasifikācijai parasti ir jārod to objektīvajās īpašībās un pazīmēs, kas ir norādītas KN pozīcijas aprakstā un iedaļas vai nodaļas piezīmēs (skat. tostarp 2007. gada 18. jūlija spriedumu lietā C‑142/06 Olicom, Krājums, I‑6675. lpp., 16. punkts, un 2010. gada 20. maija spriedumu lietā C‑370/08 Data I/O, Krājums, I‑4401. lpp., 29. punkts).

32      Komisijas sagatavotie KN skaidrojumi, kā arī PMO sagatavotie HS skaidrojumi ir svarīgi dažādu tarifu pozīciju piemērojamības interpretācijā, kaut arī tiem nav juridiski saistoša spēka (iepriekš minētie spriedumi lietā Olicom, 17. punkts, un lietā Data I/O, 30. punkts).

33      Šajā lietā no HS skaidrojumiem par KN pozīciju 2203 izriet, ka alus ir uzskatāms par alkoholisku dzērienu. Lai produkts būtu klasificējams kā “dzēriens” KN izpratnē, tam jābūt šķidram un paredzētam lietošanai pārtikā (1981. gada 26. marta spriedums lietā 114/80 Ritter, Recueil, 895. lpp., 9. punkts).

34      Taču saskaņā ar iesniedzējtiesas teikto “malt beer base” ir nevis lietošanai pārtikā paredzēts galaprodukts, bet gan starpprodukts, kuru izmanto jaukta dzēriena ar nosaukumu “Salitos Ice” izgatavošanai. Tāpēc “malt beer base”, pat ja tas ir šķidrs un piemērots lietošana pārtikā tādā ziņā, ka tas ir dzerams, kā starpprodukts primāri tomēr nav paredzēts lietošanai pārtikā. Tā kā šis produkts netiek tirgots patērētājiem kā galaprodukts, tas nav uzskatāms par alkoholisku dzērienu.

35      Savukārt HS skaidrojumos par pozīciju 2208 ir tieši norādīts, ka tajā ietilpst arī etilspirts neatkarīgi no tā, vai tas paredzēts lietošanai pārtikā vai rūpniecības vajadzībām. Tātad tāpēc vien, ka “malt beer base” ir tikai starpprodukts, tas nav izslēdzams no šīs pozīcijas.

36      Lai arī HS skaidrojumos par pozīciju 2208 tajā patiešām nav iekļauti raudzējot iegūti alkoholiskie dzērieni, šajā gadījumā pietiek vien atgādināt, ka tas neattiecas uz “malt beer base” kā starpproduktu, jo, kā izriet no šā sprieduma 34. punkta, tas nav alkoholisks dzēriens.

37      Katrā ziņā “malt beer base” neiegūst, gluži vienkārši raudzējot, bet gan pēc tam arī ultrafiltrējot. Šīs papildu apstrādes rezultātā attiecīgais, no raudzēta alus iegūtais produkts zaudē īpašās alum piemītošās objektīvās īpašības un pazīmes. Tas neizskatās pēc alus un tam nepiemīt arī alum raksturīgā rūgtā garša. Atbilstoši iesniedzējtiesas teiktajam “malt beer base” ir bezkrāsains, dzidrs, pēc alkohola smaržojošs, nedaudz rūgts šķidrums, ar 14 % spirta tilpumkoncentrāciju, ko izmanto, lai izgatavotu jauktu dzērienu ar nosaukumu “Salitos Ice”. Šīs objektīvās pazīmes un īpašības neatbilst KN pozīcijā 2203 ietilpstošajam alum piemītošajām, taču tās atbilst vai katrā ziņā ir līdzīgas KN pozīcijā 2208 esošā etilspirta īpašībām un pazīmēm.

38      Visbeidzot saistībā ar Paderborner Brauerei argumentu, ka HS skaidrojumā par pozīciju 2208 ir teikts, ka etilspirtam nav aromāta, savukārt “malt beer base” smaržo pēc alkohola un tam ir nedaudz rūgta garša, uzreiz jānorāda, ka starp HS skaidrojumu redakcijām oficiālajās valodās, proti, franču valodā un angļu valodā, ir zināmas atšķirības.

39      Tomēr nevienā no šīm abām minētā skaidrojuma redakcijām nav noteikts, ka, lai produktu varētu klasificēt kā etilspirtu, tam vispār nav jāpiemīt garšai vai aromātam. Proti, tajās ir teikts, ka etilspirts no KN pozīcijā 2208 iekļautajiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, liķieriem un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem atšķiras ar to, ka šiem pēdējiem piemīt aromāts vai tipiskas garšas īpašības (šajā ziņā skat. 1974. gada 29. maija spriedumu lietā 185/73 König, Recueil, 607. lpp., 19. punkts).

40      No tā izriet, ka atšķirībā no šiem pēdējiem produktiem etilspirta garša un aromāts ir aspekti, kas neietekmē produkta klasifikāciju KN pozīcijā 2208. Tāpēc apstāklis, ka “malt beer base” smaržo pēc alkohola un tam ir nedaudz rūgta garša, neliedz to klasificēt šajā pozīcijā.

41      Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regula Nr. 2658/87 ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds par “malt beer base” dēvēts šķidrums kā pamata lietā esošais, kura spirta tilpumkoncentrācija ir 14 % un kas iegūts no raudzēta alus, dzidrināts un pēc tam ultrafiltrēts, attīrot to no tādām vielām kā rūgtvielas un proteīni, ir klasificējams KN pozīcijā 2208.

 Par tiesāšanās izdevumiem

42      Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:

Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas 1991. gada 26. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2587/91, ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds par “malt beer base” dēvēts šķidrums kā pamata lietā esošais, kura spirta tilpumkoncentrācija ir 14 % un kas iegūts no raudzēta alus, dzidrināts un pēc tam ultrafiltrēts, attīrot to no tādām vielām kā rūgtvielas un proteīni, ir klasificējams minētās regulas redakcijā ar izdarītajiem grozījumiem I pielikumā ietvertās Kombinētās nomenklatūras pozīcijā 2208.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – vācu.