1

1996. gada 1. aprīlī prasītāja Seven Towns Ltd Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.; aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).

2

Preču zīme, kuru tika lūgts reģistrēt, ir trīsdimensiju apzīmējums, kas attēlots šādi:

3

Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 28. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam Nicas 1957. gada 15. jūnija Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “Trīsdimensiju mozaīkmīklas”.

4

1999. gada 6. aprīlī konkrētā preču zīme tika reģistrēta kā Kopienas preču zīme ar Nr. 162784. Tā tika atjaunota 2006. gada 10. novembrī.

5

2006. gada 15. novembrī prasītāja Simba Toys GmbH & Co. KG iesniedza pieteikumu par apstrīdētās preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu atbilstoši Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunktam (tagad – Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts), lasot to kopsakarā ar minētās regulas 7. panta 1. punkta a)–c) un e) apakšpunktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta a)–c) un e) apakšpunkts).

6

Anulēšanas nodaļa ar 2008. gada 14. oktobra lēmumu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu noraidīja pilnībā (turpmāk tekstā – “2008. gada 14. oktobra lēmums”).

7

2008. gada 23. oktobrī prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pants), iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par šo lēmumu. Savas apelācijas sūdzības pamatojumam tā norādīja uz minētās regulas 7. panta 1. punkta a)–c) un e) apakšpunkta pārkāpumu.

8

Ar 2009. gada 1. septembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju otrā padome atstāja negrozītu 2008. gada 14. oktobra lēmumu un apelācijas sūdzību noraidīja.

9

Apelāciju padome uzskatīja, ka iebildums par Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpumu nav pamatots tādēļ, ka, pirmkārt, apstrīdētā preču zīme ir adekvāti grafiski attēlota un, otrkārt, “nepastāv neviens acīmredzams iemesls, kura dēļ kuba režģa struktūra teorētiski nebūtu spējīga nošķirt kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem” (apstrīdētā lēmuma 16. punkts).

10

Pēc tam, kad Apelāciju padome konstatēja, ka apstrīdētā preču zīme būtiski atšķiras no nozarē pastāvošajiem ieradumiem, tā noraidīja iebildumu attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu. Pirmkārt, tā norādīja, ka prasītāja nav iesniegusi nevienu pārliecinošu pierādījumu, kas apliecinātu, ka “kuba režģa struktūra” būtu “standarts” specifiskajā “trīsdimensiju mozaīkmīklu” nozarē. Mozaīkmīklas, proti, Soma kuba, kurš līdzinās ar apstrīdēto preču zīmi aptvertajam kubam, esamība neesot pietiekama, lai pierādītu, ka šī preču zīme atbilst nozares standartam (apstrīdētā lēmuma 20. punkts). Otrkārt, tā apgalvoja, ka apstrīdētajai preču zīmei piemītot pietiekamas raksturīgās iezīmes, lai [to] varētu uzskatīt par raksturīgi atšķirtspējīgu attiecībā uz konkrētajām precēm (apstrīdētā lēmuma 21. punkts).

11

Apelāciju padome uzskatīja, ka iebildums par Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu nav pamatots tādēļ, ka, ja vien apstrīdētā preču zīme patērētājam jau iepriekš nav zināma, tā nelīdzinās trīsdimensiju mozaīkmīklai, ne arī atgādina to (apstrīdētā lēmuma 23. punkts).

12

Visbeidzot, Apelāciju padome noraidīja iebildumu saistībā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta pārkāpumu. Pirmkārt, vispirms pēc būtības norādījusi, ka “kuba režģa struktūra” nesniedz nekādu norādi par tā funkciju un pat ne par jebkādas funkcijas esamību un ka ir neiespējami secināt, ka tā var “sniegt priekšrocību vai radīt jebkādu tehnisku ietekmi trīsdimensiju mozaīkmīklu sektorā” (apstrīdētā lēmuma 28. punkts), tā uzskatīja, ka apstrīdētās preču zīmes reģistrācija nav pretrunā Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļai (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļa). Otrkārt, Apelāciju padome norādīja, ka, “tā kā konkrētajai formai acīmredzami nav mozaīkmīklas forma un tā kā funkcijas un kustības, kuras varētu ar to veikt, ir skaidri apslēptas, nevar uzskatīt, ka tās nosaka pašas preces raksturs” (apstrīdētā lēmuma 29. punkts). Tā no minētā secināja, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) daļa (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) daļa) šajā lietā nav piemērojama. Treškārt, Apelāciju padome uzskatīja, ka vienkāršu “kuba režģi, kāds ilustrēts apstrīdētās preču zīmes attēlojumā, nevar uzskatīt par tādu, kura forma precēm piešķir ievērojamu vērtību”, tādējādi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) daļa (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) daļa) arī šajā lietā nav piemērojama (apstrīdētā lēmuma 30. punkts).

13

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

14

ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

15

Prasītāja savas prasības pamatojumam izvirza astoņus pamatus. Pirmais pamats ir saistīts ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkta pirmā teikuma pārkāpumu. Otrais pamats ir saistīts ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas pārkāpumu. Trešais pamats attiecas uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) daļas pārkāpumu. Ceturtais pamats ir saistīts ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) daļas pārkāpumu. Piektais pamats attiecas uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu. Sestais pamats ir saistīts ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu. Septītais pamats ir saistīts ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkta (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkts) pārkāpumu. Astotais pamats attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 75. panta pirmā teikuma pārkāpumu.

16

Saskaņā ar Regulas 207/2009 76. panta 1. punktu:

“Lietas izskatīšanas procesa laikā Birojs izskata faktus pēc savas iniciatīvas, tomēr lietas izskatīšanas procesos, kas attiecas uz relatīvu pamatu reģistrācijas noraidīšanai, Birojs aprobežojas ar faktu, pierādījumu un argumentu [pamatu un prasību], ko puses iesniegušas, pārbaudi.”

17

Pirmais prasītājas izvirzītais pamats ir saistīts ar šīs tiesību normas pirmā teikuma pārkāpumu, un tas iedalās piecās daļās. Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka Apelāciju padome nav “pilnībā identificējusi [apstrīdētās] preču zīmes raksturīgās iezīmes”. Precīzāk, Apelāciju padome neesot ņēmusi vērā, ka šīs preču zīmes attēlojumi ļaujot “skaidri” saskatīt spraugas uz katras konkrētā kuba virsmas esošo “melno līniju” malās, kas “skaidri” norādot, ka šīs līnijas netiecas atveidot “melnu būri”, bet gan nodalīt vienus no otriem “kuba vismazākos atsevišķos elementus”. Otrkārt, prasītāja pārmet Apelāciju padomei, ka tā nav ņēmusi vērā, ka mozaīkmīklu tās rakstura dēļ veido atsevišķi elementi. Tā apgalvo, ka, ņemot vērā, ka mozaīkmīkla ir spēle, kuras laikā šādi elementi tiek kustināti “tādējādi, lai sasniegtu noteiktu iepriekš definētu kārtību”, šajā gadījumā vidusmēra patērētājs un komersants iepriekš minētās melnās līnijas vienmēr uztveršot kā tādas, kuru funkcija ir konkrēto kubu sadalīt atsevišķos elementos, kas “vienā vai otrā veidā” ir pārvietojami. Treškārt, prasītāja Apelāciju padomei pārmet, ka tā nav ņēmusi vērā, ka “3 x 3 x 3 dimensijas” kuba forma – kā tā to paskaidroja Anulēšanas nodaļai savos 2007. gada 2. maija apsvērumos – ir nepieciešama, lai sasniegtu tehnisko rezultātu, proti, trīsdimensiju mozaīkmīklu, kuru veido grozāmi elementi un kurai piemīt noteikta grūtības pakāpe un zināmas ergonomiskās iezīmes. Ceturtkārt, tā norāda, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu, neņemot vērā, ka iepriekš minētās melnās līnijas – kā tā to paskaidroja Anulēšanas nodaļai savos 2007. gada 27. augusta apsvērumos – pilda tehnisku funkciju. Piektkārt, tā apgalvo, ka Apelāciju padome kļūdaini ir uzskatījusi, ka Soma kubs nav konkrētās nozares daļa. Tā norāda, ka gan tā pati, gan persona, kas iestājusies lietā, procesā ITSB tomēr šajā ziņā bija iesniegušas pierādījumus.

18

ITSB uzskata, ka pirmais pamats ir jānoraida kā acīmredzami nepamatots.

19

Pirmkārt, ir jānorāda, ka ar savu pirmo pamatu, kas ir saistīts ar procesuālas tiesību normas pārkāpumu, prasītāja drīzāk tiecas apšaubīt Apelāciju padomes veiktā atsevišķu faktu un atsevišķu tās argumentu vērtējuma pamatotību, nevis tai pārmest, ka tā nav ņēmusi vērā šos faktus un argumentus pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas. Proti, jautājums par to, vai Apelāciju padome ir vai nav pareizi izvērtējusi atsevišķus faktus, argumentus un pierādījumus, attiecas uz apstrīdētā lēmuma tiesiskuma pārbaudi pēc būtības, nevis procesa, kura rezultātā tas pieņemts, tiesiskuma pārbaudi.

20

Otrkārt, ir jākonstatē, ka šis pamats katrā ziņā ir daļēji faktiski nepamatots un daļēji ir radies apstrīdētā lēmuma kļūdainas interpretācijas dēļ.

21

Faktiski, pirmkārt, no apstrīdētā lēmuma (skat. tostarp apstrīdētā lēmuma 16., 21. un 28. punktu) izriet, ka Apelāciju padome detalizēti ir izvērtējusi apstrīdētās preču zīmes grafiskos attēlojumus, tostarp uz tiem pamanāmās biezās melnās līnijas, kas sadala katras konkrētā kuba virsmas iekšpusi (turpmāk tekstā – “melnās līnijas”). Turklāt ir jānorāda ne vien, ka uz melno līniju ārmalām izvietotās spraugas ir tikpat kā neredzamas, bet arī, ka to esamība katrā ziņā nekādi neizslēdz, kā to pamatoti ir konstatējusi Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 21. punktā, ka apstrīdētā preču zīme varētu tikt uztverta kā tāda, kas veido “melnu būri”.

22

Otrkārt, ir jākonstatē, ka nekas apstrīdētajā lēmumā neļauj uzskatīt, ka Apelāciju padome nav ņēmusi vērā, ka mozaīkmīkla tās rakstura dēļ ietver atsevišķus elementus. Šajā ziņā prasītāja Apelāciju padomei nepamatoti ir pārmetusi, ka tā apstrīdētā lēmuma 21. punktā, izvērtējot jautājumu par to, vai apstrīdētā preču zīme var tikt uzskatīta par raksturīgi atšķirtspējīgu attiecībā uz konkrētajām precēm, ir norādījusi, ka konkrētajam kubam nepiemīt “neviena acīmredzama iezīme, kas norādītu uz to, ka tas var tikt griezts vai pārbīdīts”. It īpaši, pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, tas, ka mozaīkmīkla sava rakstura dēļ ietver atsevišķus elementus, noteikti nenozīmē, ka šie elementi var tikt grozīti. Šajā lietā objektīvs novērotājs melnās līnijas obligāti neuztvers – pat pieļaujot, ka viņš apzinās spraugu to ārmalās esamību, – kā tādas, kuru funkcija ir sadalīt konkrēto kubu atsevišķos elementos, kuri “vienā vai otrā veidā” var tikt grozīti. Deviņi kvadrāti, kuri parādās uz katras konkrētās kuba virsmas uz tām esošo melno malu dēļ, tikpat labi var būt paredzēti, lai uz tiem tiktu izvietoti, piemēram, burti, cipari, krāsas vai attēli, šiem kvadrātiem vai citiem šī kuba elementiem neesot pārvietojamiem. Faktiski, kā tas detalizēti tiks paskaidrots tālāk 54. punktā, prasītājas apgalvojums lielā mērā balstās uz kļūdainu premisu, saskaņā ar kuru pastāv nepieciešama saikne starp atsevišķu konkrētā kuba elementu apgalvoto spēju rotēt un melno līniju uz tā virsmām esamību.

23

Treškārt, attiecībā uz šī [prasības] pamata trešo un ceturto daļu ir jānorāda, ka no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Apelāciju padome izsmeļoši ir izvērtējusi visus lietas dalībnieku administratīvajā procesā izvirzītos argumentus un iesniegtos pierādījumus (skat. tostarp apstrīdētā lēmuma 3.–11., 16., 20., 21. un 28.–30. punktu). It īpaši Apelāciju padome pilnībā ir ņēmusi vērā prasītājas argumentus, saskaņā ar kuriem, pirmkārt, konkrētā forma esot nepieciešama, lai sasniegtu tehnisku rezultātu, un, otrkārt, melnās līnijas pildot tehnisku funkciju (skat. apstrīdētā lēmuma 10., 28. un 29. punktu).

24

Ceturtkārt, ir jākonstatē, ka pretēji tam, ko norāda prasītāja, atsaucoties uz apstrīdētā lēmuma 20. punktu, Apelāciju padome nav izslēgusi, ka Soma kubs veido konkrētās nozares daļu. Apelāciju padome minētajā punktā vienīgi ir norādījusi, ka ar to, ka jau pastāv mozaīkmīkla, proti, minētais kubs, kas līdzinās ar apstrīdēto preču zīmi aptvertajam kubam, nav pietiekami, lai pierādītu, ka šī preču zīme atbilst nozares standartam (skat. tālāk 106. punktu).

25

Treškārt, ir jāsecina, ka, pat ja, kā tas ir šajā lietā, spēkā neesamības atzīšanas process attiecas uz absolūtiem spēkā neesamības pamatiem, apelāciju padomei nav pēc savas ierosmes jāveic faktu vērtējums (2013. gada 13. septembra spriedums Fürstlich Castell’sches Domänenamt/ITSB – Castel Frères (“CASTEL”), T‑320/10, Krājums (Izvilkumi), EU:T:2013:424, spriedums pārsūdzēts Tiesā, 25.–29. punkts). Protams, apelāciju padomei tomēr nevar tikt liegts pēc savas ierosmes ņemt vērā ikvienu tās analīzei atbilstošu elementu, ja tā to uzskata par nepieciešamu. Tomēr no lietas materiāliem neizriet, ka konkrētajā lietā pastāvēja šāda nepieciešamība.

26

No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka pamats saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkta pirmā teikuma pārkāpumu ir jānoraida kā nepamatots.

27

Otrais prasītājas izvirzītais pamats ir saistīts ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas pārkāpumu, un tas iedalās astoņās daļās. Pirmkārt, prasītāja norāda, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu, neņemot vērā, ka melnās līnijas ir attiecināmas uz tehniskām funkcijām. Otrkārt, tā apgalvo, ka jautājums, kuram ir nozīme, ir, vai preču zīmes būtiskās iezīmes ir attiecināmas vienīgi uz tehnisko rezultātu, nevis, vai tām patiešām ir tehniska funkcija. Treškārt, tā pārmet Apelāciju padomei, ka tā nav ņēmusi vērā iepriekš minētās tiesību normas pamatā esošās vispārējās intereses. Tā apgalvo, ka, ja tiktu saglabāta apstrīdētās preču zīmes reģistrācija, tās īpašniekam faktiski tiktu ļauts uz to atsaukties attiecībā pret trešajām personām, kuras vēlas tirgot trīsdimensiju mozaīkmīklas ar rotācijas spēju. Ceturtkārt, tā pārmet Apelāciju padomei, ka tā nav distancējusies no Anulēšanas nodaļas 2008. gada 14. oktobra lēmumā ietvertā paziņojuma, saskaņā ar kuru konkrētās formas būtiskās iezīmes nepilda tehnisku funkciju, jo šīs formas kā preču zīmes reģistrācija nerada monopolu attiecībā uz tehnisko risinājumu. Piektkārt, tā norāda, ka Apelāciju padome nav ņēmusi vērā, ka lietās, kurās pieņemts 2002. gada 18. jūnija spriedums lietā Philips (C‑299/99, Recueil, EU:C:2002:377) un 2008. gada 12. novembra spriedums lietā Lego Juris/ITSB – Mega Brands (Sarkans Lego klucītis) (T‑270/06, Krājums, EU:T:2008:483), konkrētās tehniskās funkcijas arī tieši neizrietēja no konkrēto preču zīmju attēliem. Sestkārt, tā pārmet Apelāciju padomei, ka tā nav ņēmusi vērā, ka nepastāv alternatīvas formas, kas var pildīt šo pašu tehnisko funkciju. Septītkārt, tā apgalvo, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka apstrīdētās preču zīmes attēlojumi nenorāda ne uz kādu specifisku funkciju. Proti, spraugu melno līniju ārmalās esamība tai esot ļāvusi secināt, ka konkrētā kuba atsevišķie elementi var tikt griezti. Astotkārt, tā pārmet Apelāciju padomei, ka tā nav ņēmusi vērā, ka “šāda veida” trīsdimensiju mozaīkmīklas un to rotācijas spēja bija zināmas pirms apstrīdētās preču zīmes [reģistrācijas pieteikuma] iesniegšanas.

28

ITSB un persona, kas iestājusies lietā, noraida prasītājas argumentus un lūdz noraidīt otro pamatu.

29

Preces forma ir viens no apzīmējumiem, kas var veidot preču zīmi. Tas izriet no Regulas Nr. 40/94 4. panta (tagad – Regulas Nr. 207/2009 4. pants), saskaņā ar kuru Kopienas preču zīmi var veidot ikviens apzīmējums, ko var attēlot grafiski, kā, piemēram, vārdi, tostarp personvārdi, modeļi, burti, cipari, preces vai tās iepakojuma forma, ar nosacījumu, ka šie apzīmējumi ļauj nošķirt uzņēmuma preces un pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem.

30

Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļai tomēr “nereģistrē [..] apzīmējumus, kas sastāv tikai un vienīgi no [..] preču formas, kura vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai”.

31

No judikatūras izriet, ka ar šo tiesību normu netiek pieļauta jebkuras formas reģistrācija, kuru tās būtisko iezīmju ziņā veido tikai preces forma, kas ir tehniski cēloņsakarīga un pietiekama paredzētā tehniskā rezultāta sasniegšanai, pat ja šo rezultātu var sasniegt ar citām formām, izmantojot to pašu vai citu tehnisko risinājumu (spriedums “Sarkanais Lego klucītis”, minēts iepriekš 27. punktā, EU:T:2008:483, 43. punkts).

32

Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru katrs no Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punktā paredzētajiem reģistrācijas atteikuma pamatiem ir jāinterpretē, ņemot vērā tā pamatā esošās vispārējās intereses. Šīs regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas pamatā esošās vispārējās intereses ir nepieļaut, ka tiesību uz preču zīmi rezultātā uzņēmumam tiek piešķirts monopols uz preces tehniskiem risinājumiem vai funkcionālām īpašībām (skat. Tiesas 2010. gada 14. septembra spriedumu Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, Krājums, EU:C:2010:516, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).

33

Likumdevēja paredzētās normas šajā ziņā atspoguļo divu apsvērumu izsvēršanu, katrs no kuriem var dot ieguldījumu veselīgas un godīgas konkurences sistēmas īstenošanā (spriedums Lego Juris/ITSB, minēts iepriekš 32. punktā, EU:C:2010:516, 44. punkts).

34

Pirmkārt, Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punktā paredzētais aizliegums kā preču zīmes reģistrēt apzīmējumus, kas sastāv no preču formas, kura vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai, nodrošina, ka uzņēmumi nevar izmantot preču zīmju tiesības, lai neierobežotā laika posmā pagarinātu ekskluzīvās tiesības uz tehniskiem risinājumiem (spriedums Lego Juris/ITSB, minēts iepriekš 32. punktā, EU:C:2010:516, 45. punkts).

35

Proti, ja preces forma vienkārši ietver šīs preces ražotāja izstrādāto un pēc tā pieteikuma patentēto tehnisko risinājumu, šīs formas kā preču zīmes aizsardzība pēc patenta termiņa beigām ievērojami un pastāvīgi samazinātu citu uzņēmumu iespēju izmantot minēto tehnisko risinājumu. Taču Eiropas Savienībā izstrādātajā intelektuālā īpašuma tiesību sistēmā tehniskie risinājumi var tikt aizsargāti vienīgi ierobežotā laika posmā, no kā izriet, ka pēc tam visi saimnieciskās darbības subjekti tos var brīvi izmantot (spriedums lietā Lego Juris/ITSB, minēts iepriekš 32. punktā, EU:C:2010:516, 46. punkts).

36

Turklāt preces vienīgi funkcionālas formas kā preču zīmes reģistrācija var šīs preču zīmes īpašniekam dot tiesības aizliegt citiem uzņēmumiem ne vien tās pašas formas, bet arī līdzīgu formu izmantošanu (šajā ziņā skat. spriedumu Lego Juris/ITSB, minēts iepriekš 32. punktā, EU:C:2010:516, 56. punkts).

37

Otrkārt, Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļā paredzēto atteikuma pamatojumu ierobežojot ar apzīmējumiem, ko veido “tikai un vienīgi” preces forma, kas ir “vajadzīga” tehniska rezultāta iegūšanai, likumdevējs ir pienācīgi ņēmis vērā, ka ikviena preces forma zināmā mērā ir funkcionāla un ka tādējādi nebūtu piemēroti atteikt kā preču zīmi reģistrēt preces formu, pamatojoties tikai uz to, ka tai ir funkcionālas īpašības. Ar vārdiem “tikai un vienīgi” un “vajadzīga” minētajā tiesību normā ir nodrošināts, ka reģistrācija tiek atteikta tikai tām preces formām, kuras ietver vienīgi tehnisku risinājumu un kuru kā preču zīmju reģistrācija tādējādi faktiski apgrūtinātu šī tehniskā risinājuma izmantošanu citiem uzņēmumiem (skat. spriedumu Lego Juris/ITSB, minēts iepriekš 32. punktā, EU:C:2010:516, 48. punkts).

38

No judikatūras izriet arī, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas pareizai piemērošanai ir vajadzīgs, lai iestāde, kas lemj par attiecīgā trīsdimensiju apzīmējuma kā preču zīmes reģistrāciju, pienācīgi identificētu tā būtiskās iezīmes. Vārdi “būtiskas iezīmes” ir jāsaprot kā tādi, kas nozīmē apzīmējuma svarīgākos elementus (skat. spriedumu Lego Juris/ITSB, minēts iepriekš 32. punktā, EU:C:2010:516, 68. un 69. punkts).

39

Minēto būtisko iezīmju identifikācija ir jāveic katrā atsevišķā gadījumā, jo nav nekādas sistemātiskas hierarhijas starp dažādiem elementu veidiem, kas var būt iekļauti apzīmējumā. Pētot būtiskās apzīmējuma iezīmes, kompetentā iestāde var vai nu tieši balstīties uz no apzīmējuma izrietošo kopiespaidu, vai vispirms veikt secīgu katra no apzīmējumu veidojošajiem elementiem pārbaudi (skat. spriedumu Lego Juris/ITSB, minēts iepriekš 32. punktā, EU:C:2010:516, 70. punkts un tajā minētā judikatūra).

40

It īpaši, kā Tiesa norādījusi iepriekš 32. punktā minētā sprieduma lietā Lego Juris/ITSB (EU:C:2010:516) 71. punktā, trīsdimensiju apzīmējuma būtisku iezīmju identificēšanu saistībā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļā paredzētā atteikuma pamatojuma iespējamo piemērošanu atkarībā no konkrētā gadījuma, it īpaši atkarībā no apzīmējuma sarežģītības pakāpes, var veikt, īstenojot vienkāršu minētā apzīmējuma vizuālo analīzi, vai, gluži pretēji, balstīt uz padziļinātu analīzi, tās ietvaros ņemot vērā tādus vērtējumam piemērotus elementus kā pētījumi vai ekspertīzes, vai arī dati par intelektuālā īpašuma tiesībām, kuras agrāk tikušas piešķirtas saistībā ar attiecīgo preci.

41

Tiklīdz ir identificētas būtiskās apzīmējuma iezīmes, ITSB vēl ir jāpārbauda, vai visas šīs iezīmes atbilst attiecīgās preces tehniskajai funkcijai. Proti, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikums ir iesniegts attiecībā uz preces formu, kurā būtiska loma ir tādam nefunkcionālam elementam kā ornamentāls vai iztēles radīts elements, Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļa nav piemērojama. Šajā gadījumā konkurējošiem uzņēmumiem ir viegli pieejamas alternatīvas formas ar ekvivalentu funkcionalitāti, no kā izriet, ka nav tehniskā risinājuma pieejamības apdraudējuma riska. Šajā gadījumā preču zīmes īpašnieka konkurenti šo tehnisko risinājumu varēs bez grūtībām ietvert preces formās, kurās nav tāda paša nefunkcionālā elementa kā tas, kas ir iekļauts minētā īpašnieka preces formā, un kuras, salīdzinot ar minētā īpašnieka formu, nav nedz identiskas, nedz arī līdzīgas (skat. spriedumu Lego Juris/ITSB, minēts iepriekš 32. punktā, EU:C:2010:516, 72. punkts).

42

Šis pamats ir jāizvērtē iepriekš minēto principu gaismā.

43

Pirmkārt, ir jāidentificē apstrīdētās preču zīmes būtiskās iezīmes.

44

Šajā lietā, kā konstatēts apstrīdētā lēmuma 28. punktā, apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikumā ir ietverts grafisks kuba attēls trīs dažādās perspektīvās; katrai šī kuba virsmai ir režģa struktūra, ko veido melnas krāsas malas, kas sadala virsmu deviņos vienāda izmēra kvadrātos un kas izvietotas tabulas ar trīs rindām un trīs kolonnām veidā. Četras biezas melnas līnijas, proti, melnas līnijas (skat. iepriekš 21. punktu), divas no kurām ir izvietotas horizontāli un pārējās divas vertikāli, sadala katras minētā kuba virsmas iekšpusi. Kā pamatoti norādīts apstrīdētā lēmuma 21. punktā, šie atšķirīgie elementi apstrīdētajai preču zīmei piešķir “melna būra” veidolu.

45

No apstrīdētā lēmuma 16., 20., 28. un 30. punkta izriet, ka Apelāciju padome kā apstrīdētās preču zīmes būtiskās iezīmes ir identificējusi to, ko tā kvalificē kā “kubu ar režģa struktūru”, proti, pirmkārt, kubu pašu par sevi un, otrkārt, uz katras no šī kuba virsmām esošo režģa struktūru.

46

Tātad pretēji tam, ko savos procesuālajos rakstos norāda prasītāja, Apelāciju padome apstrīdētās preču zīmes būtiskās iezīmes nav ierobežojusi ar “horizontālām un vertikālām līnijām, kuras nodala kuba atsevišķos elementus vienu no otra”. Turklāt pretēji tam, ko, atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumu tiesas sēdē, apgalvoja ITSB un persona, kas iestājusies lietā, par minētās preču zīmes papildu būtisko iezīmi nav uzskatāms fakts – tostarp neprecīzs –, ka tā ietver vairākas pelēkās [krāsas] nianses. Proti, papildus tam, ka apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikumā nav minēta neviena tās krāsa, ir jākonstatē, ka šīs preču zīmes grafiskajos attēlojumos konkrētās kuba virsmas ir baltas vai pārklātas ar melnu svītrinājumu.

47

Iepriekš 45. punktā minētais Apelāciju padomes vērtējums ir jāapstiprina tādēļ, ka no preču zīmes vienkāršas vizuālas analīzes skaidri izriet, ka šajā punktā minētie elementi ir šai preču zīmei visbūtiskākie.

48

Otrkārt, ir jānovērtē, vai visas iepriekš minētās apstrīdētās preču zīmes būtiskās iezīmes atbilst attiecīgo preču tehniskajai funkcijai.

49

Apstrīdētā lēmuma 28. punktā Apelāciju padome vispirms ir norādījusi, ka no pastāvīgās judikatūras izriet, ka, “piemērojot [Regulas Nr. 40/94] 7. panta 1. punkta [e) apakšpunkta ii) daļu], trīsdimensiju preču zīmes spēkā neesamības pamatiem ir jābalstās vienīgi uz preču zīmes attēlojuma, kāds tas ticis iesniegts, pārbaudi, nevis uz piedēvētām vai šķietamām neredzamām īpašībām”. Turpinājumā tā konstatēja, ka apstrīdētās preču zīmes grafiskie attēlojumi “neierosina [domāt] par kādu specifisku funkciju, pat ja tiek ņemtas vērā preces, proti, “trīsdimensiju mozaīkmīklas””. Tā ir norādījusi, ka tai nav jāņem vērā mīklas, kas saukta par Rubika kubiku, vertikālo un horizontālo rindu “labi zināmā” spēja rotēt un nav “prettiesiski un ar atpakaļvērstu spēku” jāatklāj šajos attēlojumos funkcionalitāte. Apelāciju padomes ieskatā kubs ar režģa struktūru nesniedz nekādu norādi ne par tās funkcionalitāti, ne pat par jebkādas funkcijas esamību un “ir neiespējami secināt, ka tā varētu sniegt jebkādu priekšrocību vai tehnisku iedarbību trīsdimensiju mozaīkmīklu nozarē”. Tā ir piebildusi, ka forma ir regulāra un ģeometriska un ka tā neietver “nekādu norādi uz mozaīkmīklu, ko tā [veido]”.

50

Pirmkārt, prasītāja apstrīd šo analīzi, saistībā ar šī pamata pirmo, otro un septīto daļu norādot, ka spraugu melno līniju malās esamība skaidri norādot, ka šīs līnijas ir paredzētas, lai vienu no otra nodalītu “vismazākos atsevišķos kuba elementus”, kuri var tikt pārvietoti un kuriem ir rotācijas spēja. Tādēļ minētās līnijas esot attiecināmas uz “tehniskām funkcijām” iepriekš 27. punktā minētā sprieduma lietā Philips (EU:C:2002:377) 84. punkta izpratnē. Tā piebilst, ka no minētā sprieduma izriet, ka nozīme ir nevis tam, vai preču zīmes būtiskajām iezīmēm patiešām ir tehniska funkcija, bet tam, vai “tehniska prece, kurai ir noteiktas tehniskas iezīmes, būtu uzskatāma – tās tehnisko iezīmju dēļ – par tādu, kurai piemīt attiecīgās [būtiskās] iezīmes”. Šajā lietā melnās līnijas esot tieši tehniskas funkcijas sekas, proti, konkrētā kuba individuālo elementu rotācijas spēja.

51

Šajā ziņā ir jākonstatē, ka prasītāja vienlaikus apgalvo, ka melnās līnijas pilda tehnisku funkciju un ka tās ir šādas funkcijas sekas. Kad Vispārējā tiesa to tiesas sēdē aicināja izskaidrot savu nostāju šajā ziņā, tā apstiprināja, pirmkārt, ka melnās līnijas pilda “nošķiršanas” funkciju, kas esot konkrētā kuba atsevišķo elementu kustīguma “priekšnosacījums”, un, otrkārt, ka starp konkrēto tehnisko risinājumu un melnajām līnijām pastāv “savstarpēja saistība”.

52

Pirmkārt, ir jānoraida prasītājas apgalvojums, saskaņā ar kuru melnās līnijas ir apgalvotās konkrētā kuba atsevišķo elementu rotācijas spējas sekas.

53

Proti, vispirms šim apgalvojumam nav nozīmes, jo, lai varētu piemērot Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļu, ir jākonstatē, ka konkrētās preces būtiskās iezīmes pašas pilda tehnisku funkciju un ir tikušas izvēlētas, lai pildītu šādu funkciju, nevis ka tās ir šīs funkcijas rezultāts. Tādējādi, kā to pamatoti apgalvo ITSB, no iepriekš 27. punktā minētā sprieduma lietā Philips (EU:C:2002:377) 79. un 80. punkta izriet, ka šādā nozīmē ir jāsaprot tā paša sprieduma 84. punktā ietvertais Tiesas apgalvojums, saskaņā ar kuru apzīmējumu, kas sastāv tikai no preču formas, nevar reģistrēt, ja tiek pierādīts, ka šīs formas pamatiezīmes izriet tikai no tehniskā rezultāta. To apstiprina arī interpretācija, kuru Vispārējā tiesa iepriekš 27. punktā minētā sprieduma lietā “Sarkanais Lego klucītis” (EU:T:2008:483) 43. punktā (skat. iepriekš 31. punktu) sniegusi attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļu un saskaņā ar kuru šajā tiesību normā paredzētais atteikuma pamats ir piemērojams vienīgi tad, kad preces forma ir “tehniski cēloņsakarīga un pietiekama paredzētā tehniskā rezultāta sasniegšanai”; šo interpretāciju Tiesa ir apstiprinājusi iepriekš 32. punktā minētā sprieduma lietā Lego Juris/ITSB (EU:C:2010:516) 50.–58. punktā.

54

Turpinot, minētais apgalvojums katrā ziņā nav pamatots. Proti, kā to savos procesuālajos rakstos un tiesas sēdē norādīja persona, kas iestājusies lietā, ir visnotaļ iespējams, ka kubam, kura virsmas vai citi elementi var veikt rotācijas kustības, nav redzamu nodalījuma līniju. Tātad nepastāv nepieciešama saikne starp šādu iespējamo rotācijas spēju vai pat jebkādu citu iespēju pārbīdīt atsevišķus konkrētā kuba elementus, no vienas puses, un biezu melnu līniju vai – vēl jo mazāk – šāda veida režģa struktūras uz minētā kuba virsmām esamību apstrīdētās preču zīmes grafiskajos attēlos, no otras puses.

55

Visbeidzot, ir jāatgādina, ka apstrīdētā preču zīme ir tikusi reģistrēta attiecībā uz “trīsdimensiju mozaīkmīklām” kopumā, proti, nevis tikai attiecībā uz tām, kurām ir rotācijas spēja un kuras ir tikai viens īpašs veids starp daudzām citām. Turklāt ir jānorāda – kā persona, kas iestājusies lietā, to apstiprināja tiesas sēdē, atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumu –, ka tā nav pievienojusi savam reģistrācijas pieteikumam aprakstu, kurā būtu precizēts, ka konkrētajai formai piemīt šāda spēja.

56

Otrkārt, ir arī jānoraida prasītājas apgalvojums, saskaņā ar kuru melnās līnijas pilda tehnisku funkciju, konkrētajā gadījumā – nodalīt vienu no otra konkrētā kuba atsevišķos elementus, lai tie varētu tikt kustināti un, it īpaši, lai ar tiem varētu veikt rotācijas kustības.

57

Proti, šis apgalvojums balstās uz kļūdainu premisu, saskaņā ar kuru konkrētais kubs obligāti jāuzskata par tādu, kas ietver elementus, ar kuriem var veikt šādas kustības (skat. iepriekš 22. punktu). Pat pieņemot, ka objektīvs novērotājs no apstrīdētās preču zīmes grafiskajiem attēliem varētu secināt, ka melno līniju funkcija ir nodalīt kustīgos elementus vienu no otra, viņš nevarēs precīzi uztvert tos, kuri ir paredzēti, piemēram, lai veiktu rotācijas kustības vai lai tiktu atdalīti, lai pēc tam tiktu no jauna savienoti, vai ļautu pārveidot konkrēto kubu citā formā.

58

Faktiski prasītājas argumentācija, kā arī izriet no tās procesuālajiem rakstiem, galvenokārt balstās uz Rubika kubika vertikālo un horizontālo līniju rotācijas spējas atpazīšanu. Ir skaidrs, ka šo spēju nevar izraisīt melnās līnijas pašas par sevi, ne arī – vispārīgāk – režģa struktūra uz katras no kuba virsmām, bet labākajā gadījumā – tā iekšējais mehānisms, kas ir neredzams uz apstrīdētās preču zīmes grafiskajiem attēliem, un kas, kā tostarp par to ir vienisprātis lietas dalībnieces, nevar veidot šīs preču zīmes būtisko iezīmi.

59

Šajā kontekstā Apelāciju padomei nevar tikt pārmests, ka tā šo neredzamo elementu nav iekļāvusi savā apstrīdētās preču zīmes būtisko iezīmju funkcionalitātes analīzē. Proti, šīs analīzes mērķiem Apelāciju padomei nevar tikt aizliegts no konkrētās formas, kāda tā attēlota grafiski, izdarīt secinājumus, – vēl ir vajadzīgs, lai šie secinājumi būtu pēc iespējas objektīvāki un lai tie nebūtu pilnībā spekulatīvi, bet gan pietiekami droši. Šajā lietā no apstrīdētās preču zīmes grafiskajiem attēlojumiem secināt par iekšējā rotācijas mehānisma esamību nebūtu atbilstoši šīm prasībām.

60

Faktiski, kā apstrīdētā lēmuma 28. punktā to pamatoti norādījusi Apelāciju padome, melnās līnijas un – vispārīgāk – režģa struktūra uz katras konkrētā kuba virsmas nepilda un pat neļauj nojaust nevienu tehnisku funkciju. Protams, režģa struktūras, ja tā vispirms veido ornamentālu vai iztēles radītu elementu, kuram konkrētajā formā ir būtiska loma kā izcelsmes norādei (skat. tālāk 110. punktu), nozīme ir arī vizuāli sadalīt katru minētā kuba virsmu deviņos vienāda izmēra kvadrātu elementos. Tomēr tas vārda tiešā nozīmē nevar veidot tehnisku funkciju attiecīgās judikatūras izpratnē. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka likumdevējs nebija iecerējis, lai preces formas kā preču zīmes reģistrācija tiktu atteikta vienīgi tādēļ, ka tai ir funkcionālas īpašības, jo jebkura preces forma zināmā mērā ir funkcionāla (skat. šī sprieduma 37. punktu).

61

Attiecībā uz citu apstrīdētās preču zīmes būtisku īpašību, konkrētajā gadījumā – pašu kubu, nav jānosaka, vai tas atbilst konkrētās preces tehniskajai funkcijai, jo, kā izriet no iepriekš minētās argumentācijas, tā tas katrā ziņā nav attiecībā uz būtiskajām īpašībām, kas veido režģa struktūru. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļā paredzētais atteikuma pamats ir piemērojams tikai tad, ja visas apzīmējuma būtiskās iezīmes ir funkcionālas. Apzīmējuma kā preču zīmes reģistrācija uz šīs normas pamata nevar tikt atteikta, ja attiecīgās preces formā ir iekļauts svarīgs nefunkcionāls elements (šajā ziņā skat. spriedumu Lego Juris/ITSB, minēts iepriekš 32. punktā, EU:C:2010:516, 52. punkts).

62

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka otrā [prasības] pamata pirmā, otrā un septītā daļa nav pamatotas.

63

Otrkārt, ir jānoraida kā nepamatota arī šī pamata trešā daļa saistībā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas pamatā esošo vispārējo interešu neievērošanu.

64

Proti, pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, apstrīdētās preču zīmes īpašnieks nevar atsaukties uz šo preču zīmi, lai trešajām personām aizliegtu tirgot trīsdimensiju mozaīkmīklas ar rotācijas spēju. Proti, kā izriet no iepriekš minētās argumentācijas, šīs preču zīmes reģistrācijas sekas nav aizsargāt rotācijas spēju, kas konkrētajai formai nepiemītot, bet vienīgi kuba, uz kura virsmām ir izvietota režģa struktūra, kas tam piešķir “melna būra” izskatu, formu. Minētā preču zīme trešajām personām it īpaši nevar liegt tirgot trīsdimensiju mozaīkmīklas, kurām ir citāda forma nekā kubam vai kurām ir kuba forma, bet kuru virsmas neietver režģa struktūru, kas būtu analoga uz apstrīdētās preču zīmes esošajai, vai jebkuru citu līdzīgu motīvu, neraugoties uz to, vai minētajām mozaīkmīklām ir vai nav rotācijas spēja. Šajā ziņā ir jānorāda, ka no lietas materiāliem izriet, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienā tirgū jau bija vairākas trīsdimensiju mozaīkmīklas ar rotāciju spēju, kurām ir citādas formas nekā kubam un/vai uz kurām ir no režģa struktūras atšķirīgi motīvi.

65

Treškārt, attiecībā uz otrā pamata ceturto daļu prasītāja kritizē to, ka Apelāciju padome neesot atkāpusies no sava 2008. gada 14. oktobra lēmuma 28. punktā minētā paziņojuma:

“Konkrētās formas būtiskās iezīmes nepilda tehnisku funkciju, un tas, ka tā ir reģistrēta kā preču zīme, nerada monopolu attiecībā uz tehnisku risinājumu. Līdz ar to tā neliedz konkurentiem tirgot mehāniskās mozaīkmīklas, kas ietver tās veidojošo elementu kustīguma vai rotācijas funkciju. Apstrīdētā [preču zīme] neierobežo arī konkurentu izvēli īstenot šādu tehnisku funkciju savām pašu precēm.”

66

Prasītājas ieskatā šī argumentācija balstās uz viedokli, saskaņā ar kuru apstrīdētā preču zīme nevarot tikt atzīta par spēkā neesošu, jo “prasības sakarā ar nelikumīgu izmantošanu katrā ziņā nevarētu tikt uzsāktas pret trešo personu precēm, kas ir identiskas vai analogas preču zīmei, ja [šīs] preces [..] pilda tehnisku funkciju (proti, tās var rotēt)”. Minētā argumentācija tādējādi balstoties uz Regulas Nr. 40/94 12. panta b) punktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 12. panta b) punkts). Saskaņā ar judikatūru šai pēdējai tiesību normai nevarot būt noteicoša ietekme uz Regulas Nr. 40/94 7. panta interpretāciju.

67

Ir jākonstatē, ka prasītājas argumenti balstās uz kļūdainu iepriekš minētās 2008. gada 14. oktobra lēmuma 28. punkta rindkopas interpretāciju. Šajā rindkopā Anulēšanas nodaļa faktiski nelemj par Regulas Nr. 40/94 12. panta b) punkta piemērošanu, kas attiecas uz Kopienas preču zīmes iedarbības ierobežošanu, paredzot, ka ar tās reģistrāciju iegūtās tiesības tās īpašniekam neļauj aizliegt trešajām personām darījumos izmantot – ar zināmiem nosacījumiem – norādes attiecībā uz preču vai sniegtā pakalpojuma veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku vai citas preču vai pakalpojumu īpašības, proti, raksturojošas norādes. Patiesībā minētajā rindkopā Anulēšanas nodaļa vienīgi izvērtē apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas sekas saistībā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas (skat. iepriekš 32. punktu) pamatā esošām vispārējām interesēm. Tā kā šis Anulēšanas nodaļas vērtējums ir pareizs, kā izriet no šī sprieduma 63. un 64. punkta, Apelāciju padomei nevar tikt pārmests, ka tā apstrīdētajā lēmumā nav no tā novirzījusies.

68

Tātad otrā pamata ceturtā daļa ir jānoraida kā nepamatota.

69

Ceturtkārt, ir jākonstatē, ka otrā pamata piektā daļa saistībā ar to, ka lietās, kurās pieņemti iepriekš 27. punktā minētie spriedumi Philips (EU:C:2002:377) un “Sarkanais Lego klucītis” (EU:T:2008:483), konkrēto formu tehniskā funkcija arī tieši neizrietot no konkrēto preču zīmju attēlojumiem, arī nav pamatota.

70

Faktiski, pirmkārt, lietā, kurā pieņemts iepriekš 27. punktā minētais spriedums Philips (EU:C:2002:377), attiecīgā tehniskā funkcija, konkrētajā gadījumā – bārdas skūšana, skaidri izrietēja no konkrētās formas grafiskā attēlojuma, kas tostarp uz elektriskā skuvekļa augšējās virsmas ļāva saskatīt trīs apaļas galviņas ar rotējošiem asmeņiem vienādmalu trīsstūrī.

71

Tāpat, otrkārt, iepriekš 27. punktā minētajā spriedumā lietā “Sarkanais Lego klucītis” (EU:T:2008:483) konkrētās preču zīmes grafiskais attēlojums skaidri ļāva saskatīt tostarp divas projekciju rindas uz konkrētā spēļu klucīša augšējās virsmas. Tā kā konkrētās preces bija “konstruēšanas rotaļlietas”, no to projekcijām loģiski varēja secināt, ka tās bija paredzētas, lai savienotu spēļu klucīšus, un ka tām bija ieliekta iekšējā virsma un sekundārās projekcijas, pat ja minētajā attēlā šie pēdējie elementi nebija redzami.

72

Savukārt apstrīdētās preču zīmes grafiskie attēlojumi neļauj noskaidrot, vai konkrētā forma ietver jebkādu tehnisku funkciju, ne arī attiecīgā gadījumā – kāda tā ir. It īpaši, kā jau tika norādīts iepriekš 22., 54., 57. un 58. punktā, no šiem attēlojumiem pietiekami droši nevar secināt, ka konkrēto kubu veido kustīgi elementi, un vēl jo mazāk –, ka ar tiem var veikt rotācijas kustības.

73

Piektkārt, nevar tikt apmierināta arī otrā pamata sestā daļa saistībā ar to, ka Apelāciju padome neesot ņēmusi vērā apgalvoto alternatīvo formu neesamību, kas var pildīt “to pašu tehnisko funkciju”. Prasītāja arī nevar pamatoti apgalvot, kā tā norāda replikas rakstā, ka, ja nepastāv šādas alternatīvas formas, joprojām ir jāpiemēro Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļa.

74

Proti, pirmkārt, šim iebildumam nav faktiska pamatojuma. Pieņemot, ka tehniska funkcija, uz kuru prasītāja atsaucas, ir rotācijas spēja, kura varētu tikt attēlota trīsdimensiju mozaīkmīklā, ir jāatkārto, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienā tirgū jau bija vairākas trīsdimensiju mozaīkmīklas ar šādu funkcionalitāti, bet tās bija attēlotas atšķirīgā formā nekā kubs, piemēram, tetraedra, oktaedra (astoņskaldņa), dodekaedra (divpadsmitplākšņu ģeometriska figūra) vai ikosaedra formā, vai tādās formās, uz kuru ārējās virsmas nebija režģa struktūras (skat. iepriekš 64. punktu).

75

Otrkārt un katrā ziņā, kā arī izriet gan no iepriekš 27. punktā minētā sprieduma lietā Philips (EU:C:2002:377, 81.–84. punkts), gan no iepriekš 32. punktā minētā sprieduma lietā Lego Juris/ITSB (EU:C:2010:516, 53.–58. punkts), attiecībā uz formas būtisko iezīmju funkcionalitātes vērtējumu nav nozīmes tam, vai pastāv citas formas, kas ļauj sasniegt to pašu tehnisko rezultātu.

76

Sestkārt, šī [prasības] pamata astotajai daļai, saskaņā ar kuru Apelāciju padome esot pieļāvusi kļūdu, neņemot vērā, ka “šāda veida” trīsdimensiju mozaīkmīklas un to rotācijas spēja bija zināmas pirms apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas, nevar piekrist to pašu iepriekš 58. punktā izklāstīto motīvu dēļ.

77

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, arī otrais pamats ir jānoraida kā nepamatots.

78

Prasītāja apgalvo, ka Apelāciju padome esot pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) daļu, jo tā nav ņēmusi vērā, ka katru no apstrīdētās preču zīmes atsevišķajām iezīmēm nosaka preces “funkcija”.

79

ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.

80

Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) daļu “nereģistrē [..] [a]pzīmējumus, kas sastāv tikai un vienīgi no formas, kura atkarīga no pašas preces īpašībām”.

81

Ir jākonstatē, ka Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 29. punktā pamatoti ir apgalvojusi, ka šī tiesību norma šajā lietā nav piemērojama.

82

Proti, ir skaidrs, ka konkrēto preču raksturs, konkrētajā gadījumā – trīsdimensiju mozaīkmīkla, nekādi nenosaka, ka šīm precēm ir jābūt kuba ar režģa struktūras virsmām formai. Tādējādi, kā pamatoti ir norādījuši ITSB un persona, kas iestājusies lietā, no lietas materiāliem izriet, ka jau kopš reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīža trīsdimensiju mozaīkmīklas, pat tās, kurām ir rotācijas spēja, pastāvēja ļoti daudzās dažādās formās, it īpaši diapazonā no visplašāk sastopamajām ģeometriskām formām (piemēram, kubiem, piramīdām, sfērām un konusiem) līdz celtņu, vēsturisko pieminekļu, priekšmetu vai dzīvnieku formām.

83

Līdz ar to trešais pamats ir jānoraida kā nepamatots.

84

Prasītāja norāda, ka, ciktāl konkrētās formas individuālās iezīmes ir nepieciešamas trīsdimensiju mozaīkmīklai, kurai ir vairākas “atsevišķas optimizētas īpašības (konvertējamība, zināma grūtības pakāpe [un] ergonomiskas funkcijas”, šī forma attiecīgajām precēm un to tirdzniecības panākumiem piešķir būtisku vērtību. Līdz ar to Apelāciju padome esot pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunktu iii) daļu.

85

ITSB un persona, kas iestājusies lietā, lūdz noraidīt ceturto pamatu kā nepamatotu.

86

Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) daļu “[n]ereģistrē apzīmējumus, kas sastāv tikai no [..] formas, kas piešķir precēm reālu vērtību”.

87

Lai šis atteikuma pamats varētu tikt piemērots, attiecīgo apzīmējumu ir jāveido vienīgi tā formai un tā vizuālajām iezīmēm, proti, tā ārējam izskatam, lielā mērā ir jāietekmē patērētāja izvēle un līdz ar to konkrētās preces tirdzniecības vērtība. Ja forma konkrētajai precei piešķir ievērojamu vērtību, nav nozīmes tam, ka citas šīs preces iezīmes, tādas kā tehniskās īpašības, arī varētu piešķirt attiecīgajai precei būtisku vērtību (šajā ziņā skat. 2011. gada 6. oktobra spriedumu Bang & Olufsen/ITSB (Skaļruņa attēlojums), T‑508/08, Krājums, EU:T:2011:575, 73.–79. punkts).

88

Šajā lietā ir jākonstatē, kā pamatoti norāda ITSB, ka prasītājas argumentācija balstās uz viedokli, saskaņā ar kuru attiecīgajām precēm būtisku vērtību piešķir noteiktas konkrētajām precēm piemītošas funkcionālas iezīmes. Tā nepierāda un pat neapgalvo, ka šādu būtisku vērtība rada minētās formas vizuālais izskats.

89

No minētā izriet, ka prasītāja nav pierādījusi, ka Apelāciju padome būtu pieļāvusi kļūdu, apstrīdētajā lēmumā secinot, ka Regulas Nr. 40/84 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) daļa šajā lietā nav piemērojama. Līdz ar to ceturtais pamats par šīs tiesību normas pārkāpumu ir jānoraida kā nepamatots.

90

Prasītājas izvirzītais piektais pamats ir par Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, un tas ir sadalīts piecās daļās. Pirmkārt, prasītāja Apelāciju padomei pārmet, ka tā nav ņēmusi vērā, ka apstrīdētā preču zīme līdzinās attiecīgo preču formai. Otrkārt, tā apgalvo, ka apstrīdētās preču zīmes būtiskās iezīmes ir vienīgi tehniskas, tādējādi [tās] nevar tikt uztverta[s] kā norāde[s] uz izcelsmi. Treškārt, tā atkārtoti pārmet Apelāciju padomei, ka tā nav ņēmusi vērā, ka mozaīkmīklu tās rakstura dēļ veido atsevišķi elementi. Ceturtkārt, tā apgalvo, ka Apelāciju padome tai kļūdaini ir novirzījusi pierādīšanas pienākumu attiecībā uz jautājumu, vai preču zīme būtiski atšķiras no standarta vai ieradumiem konkrētajā nozarē; šis pienākums esot šīs preču zīmes īpašniekam. Piektkārt, tā atkārtoti norāda, ka Apelāciju padome esot nepareizi uzskatījusi, ka Soma kubs neveido attiecīgās nozares daļu.

91

ITSB un persona, kas iestājusies lietā, noraida prasītājas argumentus un lūdz noraidīt piekto pamatu.

92

Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu nereģistrē “preču zīmes, kam nav atšķirīgu īpašību”.

93

Preču zīmes atšķirtspēja šīs tiesību normas izpratnē nozīmē, ka šī preču zīme ļauj reģistrācijai pieteikto preci identificēt kā konkrētā uzņēmuma preci un tādējādi atšķirt šo preci no citu uzņēmumu precēm (2004. gada 29. aprīļa spriedums Henkel/ITSB, C‑456/01 P un C‑457/01 P, Recueil, EU:C:2004:258, 34. punkts, un 2004. gada 7. oktobra spriedums Mag Instrument/ITSB, C‑136/02 P, Krājums, EU:C:2004:592, 29. punkts).

94

Šī atšķirtspēja ir jāvērtē, pirmkārt, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem pieteikta reģistrācija, un, otrkārt, saistībā ar to, kā tos uztver konkrētā sabiedrības daļa (spriedums Henkel/ITSB, minēts iepriekš 93. punktā, EU:C:2004:258, 35. punkts, un 2006. gada 22. jūnija spriedums Storck/ITSB, C‑25/05 P, Krājums, EU:C:2006:422, 25. punkts).

95

Šajā lietā, piekrītot Anulēšanas nodaļai (skat. 2008. gada 14. oktobra lēmuma 34. un 35. punktu), ir jānorāda, ka ar apstrīdēto preču zīmi aptvertās preces, proti, trīsdimensiju mozaīkmīklas, ir plaša patēriņa preces, kas paredzētas gala patērētājiem, un ka konkrēto sabiedrības daļu veido samērā informēti, uzmanīgi un apdomīgi Savienības vidusmēra patērētāji. Prasītāja šos secinājumus nav apstrīdējusi.

96

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru trīsdimensiju preču zīmes, ko veido pašas preces forma, atšķirtspējas vērtējuma kritēriji nav atšķirīgi no tiem, ko piemēro citām preču zīmju kategorijām (skat. 2011. gada 20. oktobra spriedumu Freixenet/ITSB, C‑344/10 P un C‑345/10 P, Krājums, EU:C:2011:680, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).

97

Tomēr, piemērojot šos kritērijus, konkrētās sabiedrības daļas uztvere, sastopoties ar trīsdimensiju preču zīmi, ko veido pašas preces forma, noteikti nav tāda pati kā sastopoties ar vārdisku vai grafisku preču zīmi, ko veido apzīmējums, kas nav atkarīgs no ar to apzīmēto preču veidola. Proti, vidusmēra patērētāji nav pieraduši prezumēt preču izcelsmi, pamatojoties uz preču vai to iepakojuma formu bez jebkādiem grafiskiem vai teksta elementiem, un šādas trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēja varētu būt grūtāk nosakāma nekā vārdiskas vai grafiskas preču zīmes atšķirtspēja (skat. spriedumu Freixenet/ITSB, minēts iepriekš 96. punktā, EU:C:2011:680, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).

98

Turklāt saskaņā ar judikatūru jo vairāk forma, kas pieteikta reģistrācijai kā preču zīme, līdzinās formai, kādā visdrīzāk būs konkrētā prece, jo ir ticamāk, ka minētajai formai nav atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Šajos apstākļos tikai tādai preču zīmei, kas būtiski atšķiras no attiecīgās nozares standarta vai ieradumiem un tāpēc var pildīt tās pamatfunkciju norādīt izcelsmi, netrūkst atšķirtspējas minētās tiesību normas izpratnē (spriedums Henkel/ITSB, minēts iepriekš 93. punktā, EU:C:2004:258, 39. punkts, un spriedums Mag Instrument/ITSB, minēts iepriekš 93. punktā, EU:C:2004:592, 31. punkts).

99

Visbeidzot, lai novērtētu, vai elementu kombināciju, kuri veido formu, attiecīgā sabiedrība var uztvert kā izcelsmes norādi, ir jāanalizē kopiespaids, ko radījusi šī kombinācija, kas nav nesaderīgi ar dažādu elementu, kuri izmantoti šīs preču zīmes attēlošanai, secīgu pārbaudi (skat. 2009. gada 16. septembra spriedumu Alber/ITSB (Rokturis), T‑391/07, EU:T:2009:336, 49. punkts un tajā minētā judikatūra).

100

Prasītājas argumenti ir jāpārbauda, ņemot vērā šos apsvērumus.

101

Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 20. un 21. punktā ir uzskatījusi, ka apstrīdētā preču zīme būtiski atšķiras no nozarē pastāvošiem ieradumiem. Pirmkārt, tā būtībā ir norādījusi, ka prasītāja nav iesniegusi nevienu pārliecinošu pierādījumu, kas demonstrētu, ka kuba režģa struktūra veido “standartu” specifiskajā trīsdimensiju mozaīkmīklu nozarē. Otrkārt, tā ir konstatējusi, ka apstrīdētajai preču zīmei ir pietiekamas īpašības, lai to varētu uzskatīt par tādu, kurai attiecībā uz konkrētajām precēm piemīt raksturīga atšķirtspēja. Šajā ziņā tā ir norādījusi, ka “3 x 3 x 3 kubs nav acīmredzami – vismaz bez jebkādām iepriekšējām zināšanām par tā mērķi – trīsdimensiju mozaīkmīklas attēlojums”, ka “tas drīzāk līdzinās konstruēšanas blokam nekā spēlei”, ka “uz tā nav ne ciparu, ne burtu, ne arī tam piemīt jebkādas acīmredzamas īpašības, kas norādītu, ka to var griezt un pārbīdīt”, un ka “uz tā nav attēlots nekas, kas varētu norādīt, ka runa ir par kādu spēli”. Tā ir precizējusi arī, ka “[apstrīdētajai preču zīmei] “melna būra” formā piemīt īpašības, kas var pievērst vidusmēra patērētāju uzmanību un ļaut tiem uztvert [personas, kas iestājusies lietā,] preču formu”, un ka šī forma tātad nav “viena no konkrētajā nozarē ierasto preču formām un pat ne šīs formas vienkāršs variants, bet gan forma, kurai ir īpašs izskats, kas, ņemot vērā arī kopējo estētisko rezultātu, var pievērst konkrētās sabiedrības daļas uzmanību un ļaut tai nošķirt ar [apstrīdēto] preču zīmi aptvertās preces no tām, kurām ir cita komerciālā izcelsme”. Visbeidzot, tā secināja, ka, pat ja tās atšķirtspēja nav augsta, apstrīdētā preču zīme nevar tikt uzskatīta par tādu, kurai attiecībā uz konkrētajām precēm nav atšķirtspējas.

102

Pirmkārt, ir jānoraida šī pamata ceturtā daļa par apgalvoto pierādīšanas pienākuma apgriešanu.

103

Proti, pirmkārt, kā pamatoti norāda ITSB un persona, kas iestājusies lietā, reģistrētajām Kopienas preču zīmēm ir raksturīga spēkā esamības prezumpcija, kas var tikt apšaubīta vienīgi saistībā ar atcelšanas vai spēkā neesamības atzīšanas procesu. Tātad pieteikuma par atcelšanu vai spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējam ir jāsniedz pierādījumi sava pieteikuma par atcelšanu vai spēkā neesamības atzīšanu atbalstam (šajā ziņā skat. spriedumu “CASTEL”, minēts iepriekš 25. punktā, EU:T:2013:424, 27. un 28. punkts; skat. arī Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu Nr. 40/94 (OV L 303, 1. lpp.), 37. noteikuma b) punkta iv) apakšpunktu). Tādējādi šajā lietā prasītājai bija jāsniedz pierādījumi par apgalvoto apstrīdētās preču zīmes atšķirtspējas neesamību un tostarp jāpierāda, ka tā pietuvinājās “iespējamākajai formai, kāda būtu konkrētajai precei” atbilstošās judikatūras izpratnē. Tomēr, kā tas tiks izklāstīts turpmāk 105. punktā, tā nav varējusi to pierādīt.

104

Otrkārt, ir jākonstatē, ka nevar tikt atbalstīta argumentācija, ko prasītāja izvērš šī [prasības] pamata daļas atbalstam, ciktāl ar to kļūdaini tiek apgalvots, ka no iepriekš 98. punktā minētās judikatūras izriet, ka, ja trīsdimensiju preču zīme līdzinās konkrētajai precei, tas “faktiski nozīmē”, ka patērētāji to neuztvers kā norādi uz izcelsmi, ja vien tā būtiski neatšķiras no šajā nozarē esošā standarta un ieradumiem, kas vienmēr ir jāpierāda preču zīmes īpašniekam. Proti, ja trīsdimensiju preču zīme būtiski atšķiras no nozares standarta un ieradumiem, tā šīs judikatūras izpratnē nevar līdzināties konkrētajām precēm.

105

Otrkārt, ir jākonstatē, kā pamatoti norādīts apstrīdētā lēmuma 20. punktā, ka prasītāja nav juridiski pietiekami pierādījusi, ka konkrētā forma veido standartu trīsdimensiju mozaīkmīklu nozarē. Ar šiem argumentiem tā turklāt pat nemēģina to pierādīt, bet vienīgi apgalvo, ka kubs ar režģa struktūru ir viena no iespējamajām formām, kāda var būt šādai mozaīkmīklai.

106

Protams, kā arī norādīts tajā pašā apstrīdētā lēmuma punktā, administratīvajā procesā prasītāja atsaucās uz Soma kuba esamību, kas ir tā sauktā “izjaukšanas” mozaīkmīkla, ko veido septiņas atsevišķas sastāvdaļas, katru no kurām veido četri mazi kubi, un kuras pēc to savienošanas veido kubu, kura malas sastāv no trīs vienībām. Tomēr, kā to minētajā punktā pamatoti ir norādījusi Apelāciju padome, ar to vien, ka tirgū pastāv mozaīkmīkla, kura līdzinās personas, kas iestājusies lietā, mozaīkmīklai, nav pietiekami, lai pierādītu, ka forma, kura piemīt apstrīdētajai preču zīmei, ir standarts trīsdimensiju mozaīkmīklu nozarē. Šie apsvērumi tostarp apstiprina, ka Apelāciju padome nekādi nav izslēgusi, ka Soma kubs ir minētās nozares daļa.

107

Faktiski, kā pamatoti konstatēts apstrīdētā lēmuma 21. punktā, vidusmēra patērētājs konkrēto formu spontāni – proti, iepriekš nezinot, kam tā paredzēta, – neuztvers kā trīsdimensiju mozaīkmīklu. Šajā ziņā Apelāciju padome pamatoti ir norādījusi, ka uz konkrētā kuba ārējās virsmas nav neviena burta vai cipara un tam nepiemīt neviena “acīmredzama īpašība[,] kas norādītu, ka tas var tikt griezts vai pārbīdīts”. Attiecībā uz šo pēdējo punktu no iepriekš izdarītā otrā pamata vērtējuma izriet, ka prasītājas apgalvojums, saskaņā ar kuru apstrīdētās preču zīmes būtiskās iezīmes ir vienīgi tehniskas, ir jānoraida.

108

Turklāt pretēji tam, ko prasītāja apgalvo replikas rakstā, kuba forma, vēl jo vairāk ar režģa struktūru, nav “plaši sastopama” trīsdimensiju mozaīkmīklu forma. Tādējādi, kā jau norādīts iepriekš 82. punktā, mozaīkmīklām faktiski var būt daudzas dažādas formas.

109

Faktiski, kā savos procesuālajos rakstos to ļoti pamatoti norāda ITSB, pat ja patērētāji konkrēto formu uztverot kā tādu, kas veido trīsdimensiju mozaīkmīklu, tā vienmēr asociēsies tikai ar specifisku personas, kas iestājusies lietā, tirgoto preci, proti, Rubika kubiku, nevis ar trīsdimensiju mozaīkmīklas vispārēju apakškategoriju.

110

Tostarp ir jānoraida apstrīdētā lēmuma 21. punktā norādītais Apelāciju padomes vērtējums, saskaņā ar kuru apstrīdētajai preču zīmei ir pietiekamas īpašības, lai uzskatītu, ka tai piemīt raksturīga atšķirtspēja. Proti, papildus tam, ka konkrētās formas ārējais izskats nevar tikt uzskatīts par vienkāršu parastas trīsdimensiju mozaīkmīklas, ar ko tas dabiski asociējas, variantu, ir jāatgādina, ka katras konkrētā kuba virsmas režģa struktūra kopumā apstrīdētajai preču zīmei piešķir “melna būra” izskatu (skat. iepriekš 44. punktu). Šīs īpašības ir pietiekami specifiskas un patvaļīgi izraudzītas, lai piešķirtu šai preču zīmei oriģinālu izskatu, kas viegli var iespiesties vidusmēra patērētāja atmiņā un ļaut viņam nošķirt ar minēto preču zīmi aptvertās preces no tām, kurām ir cita komerciālā izcelsme.

111

Iepriekš 110. punktā norādītie apsvērumi nevar tikt atspēkoti ar prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru, tā kā mozaīkmīklu tās rakstura dēļ veido atsevišķi elementi, konkrētā sabiedrības daļa melnās līnijas uztvers kā tādas, kuru funkcija ir kubu sadalīt elementos, kas “vienā vai otrā veidā ir kustīgi” (skat. iepriekš 22. punktu).

112

No iepriekš minētā izriet, ka piektā pamata pirmā, otrā, trešā un piektā daļa arī ir jānoraida kā nepamatotas.

113

Līdz ar to piektais pamats ir jānoraida kopumā un jāsecina, ka Apelāciju padome pamatoti ir uzskatījusi, ka apstrīdētajai preču zīmei attiecībā uz konkrētajām precēm nav nekādas atšķirtspējas.

114

Prasītājas izvirzītais sestais pamats ir saistīts ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu, un tas ir sadalīts četrās daļās. Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka apstrīdētā preču zīme ir vienīgi trīsdimensiju mozaīkmīklu, kuru veido“3 x 3 x 3” formāta kuba forma, aprakstoša. Otrkārt, tā norāda, ka, lai izvērtētu, vai uz preču zīmi attiecas šajā tiesību normā paredzētais atteikuma pamats, nav nozīmes tam, ka preču vai pakalpojumu īpašības var tikt raksturotas kā būtiskas vai vienkārši pakārtotas. Treškārt, tā pārmet Apelāciju padomei, ka tā nav ņēmusi vērā, ka nozares profesionāļi tieši uztveršot, ka melnās līnijas ir konkrētā kuba elementu rotācijas spējas rezultāts. Ceturtkārt, tā apgalvo, ka Apelāciju padome nav ņēmusi vērā sabiedrības intereses nākotnē, lai trešās personas varētu tirgot pašas savus “3 x 3x 3” formāta kubus un tos norādīt tirdzniecības dokumentos.

115

ITSB un persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka sestais pamats ir jānoraida kā nepamatots.

116

Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu nereģistrē “preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes, kura tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku un citas preču un pakalpojumu īpašības”.

117

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts nepieļauj, ka tajā paredzētos apzīmējumus vai norādes rezervē vienam uzņēmumam tādēļ, ka tie ir reģistrēti kā preču zīmes. Šīs normas mērķis īsteno vispārējās intereses, kas prasa, lai ikviens varētu brīvi izmantot tādus apzīmējumus vai norādes (skat. 2007. gada 20. novembra spriedumu Tegometall International/ITSB – Wuppermann (“TEK”), T‑458/05, Krājums, EU:T:2007:349, 77. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2008. gada 9. jūlija spriedumu Reber/ITSB – Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli (“Mozart”), T‑304/06, Krājums, EU:T:2008:268, 86. punkts).

118

Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētie apzīmējumi vai norādes ir tādi, kas parastā izmantošanā, no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa raugoties, var kalpot, lai apzīmētu – vai nu tieši, vai ar norādi uz vienu no to būtiskajām īpašībām – preci vai pakalpojumu, attiecībā uz kuru ir pieteikta reģistrācija (2001. gada 20. septembra spriedums Procter & Gamble/ITSB, C‑383/99 P, Recueil, EU:C:2001:461, 39. punkts, un 2005. gada 22. jūnija spriedums Metso Paper Automation/ITSB (“PAPERLAB”), T‑19/04, Krājums, EU:T:2005:247, 24. punkts).

119

No minētā izriet, ka, lai uz apzīmējumu attiektos minētajā normā definētais aizliegums, tam jābūt pietiekami tieši un konkrēti saistītam ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem tā, lai konkrētā sabiedrības daļa varētu nekavējoties un bez pārdomām uztvert attiecīgo preču un pakalpojumu vai kādas to pazīmes aprakstu (skat. spriedumu “PAPERLAB”, minēts iepriekš 118. punktā, EU:T:2005:247, 25. punkts).

120

Turklāt ir jāatgādina, ka apzīmējuma aprakstošā rakstura vērtējums var tikt veikts tikai, pirmkārt, saistībā ar to, kā to uztver konkrētā sabiedrības daļa, un, otrkārt, saistībā ar konkrētajām precēm vai pakalpojumiem (2008. gada 2. aprīļa spriedums Eurocopter/ITSB (“STEADYCONTROL”), T‑181/07, EU:T:2008:86, 38. punkts). Proti, preču zīmes atšķirtspēja ir jāvērtē saistībā ar precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem preču zīme ir tikusi reģistrēta, un ņemot vērā konkrēto preču vai pakalpojumu kategoriju samērā informēta, uzmanīga un apdomīga vidusmēra patērētāja šķietamo uztveri.

121

Prasītājas argumenti ir jāpārbauda, ņemot vērā šos apsvērumus.

122

Prasītāja būtībā apgalvo, ka tādēļ, ka apstrīdētā preču zīme “attēlo kubu ar vairākiem elementiem, kas grafiski viens no otra ir nodalīti ar melno līniju palīdzību”, tā ir “vienkārši “3 x 3 x 3” kuba formas trīsdimensiju mozaīkmīklu aprakstoša”.

123

Šis apgalvojums, uz kuru ir balstītas šī [prasības] pamata pirmā, otrā un trešā daļa, nevar tikt atbalstīts. Proti, to pašu iemeslu dēļ, kas izklāstīti iepriekš 105.–111. punktā, ir jāuzskata, ka konkrētās sabiedrības daļas ieskatā nepastāv pietiekami tieša un konkrēta saikne starp apstrīdēto preču zīmi, no vienas puses, un trīsdimensiju mozaīkmīklām, no otras puses. Minētā sabiedrības daļa spontāni – proti, iepriekš nezinot par Rubika kubiku, nepārprotami un bez vismazākajiem centieniem pārdomāt vai analizēt – neuztvers prasītājas norādītās apstrīdētās preču zīmes iezīmes (skat. iepriekš 122. punktu) kā šādas preces aprakstošas.

124

Prasītāja tostarp nevar apgalvot arī, kā tā to dara saistībā ar šī pamata trešo daļu, ka nozares profesionāļi tūlīt no apstrīdētās preču zīmes grafiskajiem attēlojumiem secinās, ka melnās līnijas liecina par konkrētā kuba elementu rotācijas spēju. Proti, pirmkārt, šajā lietā konkrēto sabiedrības daļu veido nevis profesionāļi, bet vidusmēra patērētāji (skat. iepriekš 95. punktu). Otrkārt, iepriekš 54. punktā jau tika izklāstīts, ka nepastāv nepieciešamā saikne starp šādu iespējamu rotācijas spēju vai pat jebkādu citu iespēju pārvietot atsevišķus konkrētā kuba elementus, no vienas puses, un biezu melnu līniju uz minēto kubu virsmām esamību, no otras puses. Turklāt ir jāatgādina, ka apstrīdētā preču zīme ir tikusi reģistrēta attiecībā uz “trīsdimensiju mozaīkmīklām” kopumā, proti, nevis tikai attiecībā uz tām, kurām ir rotācijas spēja (skat. iepriekš 55. punktu).

125

Līdz ar to ir jākonstatē, ka Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 23. punktā pamatoti ir secinājusi, ka apstrīdētajai preču zīmei nav atšķirtspējas.

126

Šis secinājums nevar tikt atspēkots ar argumentu, ko prasītāja izvirza sava sestā pamata ceturtās daļas atbalstam un saskaņā ar kuru ITSB nav ņēmis vērā “sabiedrības intereses nākotnē”, lai trešās personas varētu tirgot un savos tirdzniecības dokumentos norādīt pašas savus “3 x 3 x 3” formāta kubus. Proti, kā tas izriet no iepriekš 64. punktā izklāstītajiem apsvērumiem, apstrīdētās preču zīmes īpašnieks nevar atsaukties uz [šīs preču zīmes reģistrāciju], lai trešajām personām liegtu tirgot tostarp trīsdimensiju mozaīkmīklas, kurām ir šāda kuba forma, bet kuru virsmām nav režģa struktūras vai uz kuriem nav jebkādu līdzīgu rakstu, kas norādītu uz “melna būra” izskatu.

127

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, sestais pamats ir jānoraida kā nepamatots.

128

Saistībā ar savu septīto pamatu, proti, Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkta pārkāpumu, prasītāja Apelāciju padomei pārmet, ka tā nav paudusi nostāju par jautājumu, vai apstrīdētā preču zīme tās izmantošanas rezultātā ir ieguvusi atšķirtspēju. Atsaucoties uz apsvērumiem, kurus tā izvirzīja administratīvajā procesā, tā “piesardzības dēļ” apgalvo, ka atbildei uz šo jautājumu būtu jābūt noraidošai.

129

ITSB norāda, ka septītais pamats ir jānoraida kā nepieņemams un katrā ziņā kā nepamatots.

130

Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punktu šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta b)–d) apakšpunktā norādītie absolūtie atteikuma pamati neliedz preču zīmes reģistrāciju, ja tā attiecībā uz reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm ir ieguvusi atšķirtspēju tās izmantošanas rezultātā.

131

Tā kā Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 22. punktā pamatoti ir konstatējusi, ka apstrīdētā preču zīme ir raksturīgi atšķirtspējīga attiecībā uz konkrētajām precēm, tai nebija jāpārbauda, vai šai preču zīmei ir izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja.

132

Līdz ar to septītais pamats ir jānoraida kā nepamatots.

133

Saistībā ar savu astoto pamatu par Regulas Nr. 207/2009 75. panta pirmā teikuma pārkāpumu prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā nav norādīti iemesli, kuru dēļ Apelāciju padome uzskatīja, ka apstrīdētā preču zīme nav tikusi reģistrēta, pārkāpjot Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

134

ITSB lūdz noraidīt astoto pamatu.

135

Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 75. panta pirmo teikumu ITSB lēmumos ir jānorāda pamatojums. Šim pienākumam ir tāds pats apjoms kā EKL 253. pantā noteiktajam (skat. 2009. gada 25. marta spriedumu Anheuser-Busch/ITSB – Budějovický Budvar (“BUDWEISER”), T‑191/07, Krājums, EU:T:2009:83, 125. punkts un tajā minētā judikatūra).

136

No pastāvīgās judikatūras izriet, ka individuālo lēmumu pamatojuma norādīšanas pienākuma divkāršais mērķis ir, pirmkārt, ļaut ieinteresētajai personai noskaidrot īstenotā pasākuma pamatojumu, dodot iespēju tai aizstāvēt savas tiesības, un, otrkārt, ļaut Savienības tiesām izmantot savas tiesības veikt lēmuma tiesiskuma kontroli (skat. spriedumu “BUDWEISER”, minēts iepriekš 135. punktā, EU:T:2009:83, 126. punkts un tajā minētā judikatūra).

137

Tomēr apelāciju padomēm nevar tikt pieprasīts sniegt izklāstu, kurā izsmeļoši un viens pēc otra būtu norādīti visi tām paustie lietas dalībnieku argumenti. Tādējādi pamatojums var būt netiešs – ar nosacījumu, ka tas ieinteresētajām personām ļauj uzzināt iemeslus, kuru dēļ ticis pieņemts apelāciju padomes lēmums, un kompetentajai tiesai – gūt pietiekamu informāciju savas pārbaudes veikšanai (skat. spriedumu “BUDWEISER”, minēts iepriekš 135. punktā, EU:T:2009:83, 128. punkts un tajā minētā judikatūra).

138

Šajā lietā attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 23. punktā ir norādījusi, ka apstrīdētā preču zīme nav pretrunā šai tiesību normai, tieši atsaucoties uz iemesliem, ko tā izklāstījusi saistībā ar tās veikto šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta vērtējumu, un norādot, ka, “ja vien patērētājs iepriekš nav bijis informēts, [šī preču zīme nelīdzinās] vai neatgādina trīsdimensiju mozaīkmīklu”.

139

Tādējādi nevar tikt apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā nav norādīts pamatojums attiecībā uz apstrīdētās preču zīmes saderību ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

140

Turklāt nevar tikt noliegts, ka šis pamatojums ir pietiekams. Faktiski, kā izriet no iepriekš veiktās piektā un sestā pamata pārbaudes, tie paši pamati ļauj secināt, ka apstrīdētā preču zīme ir raksturīgi atšķirtspējīga un ka tā nav konkrētās preces aprakstoša.

141

No minētā izriet, ka astotais pamats ir jānoraida.

142

No visa iepriekš minētā izriet, ka prasība ir pilnībā jānoraida kā nepamatota.

143

Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.

144

Tā kā prasītājai spriedums nav labvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt ITSB un personas, kas iestājusies lietā, tiesāšanās izdevumus saskaņā ar to prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)

nospriež:

Tiesvedības priekšvēsture

Lietas dalībnieku prasījumi

Juridiskais pamatojums

Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkta pirmā teikuma pārkāpumu

Par otro pamatu – Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas pārkāpumu

Par trešo pamatu – Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) daļas pārkāpumu

Par ceturto pamatu – Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) daļas pārkāpumu

Par piekto pamatu – Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu

Par sesto pamatu – Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu

Par septīto pamatu – Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkta pārkāpumu

Par astoto pamatu – Regulas Nr. 207/2009 75. panta pirmā teikuma pārkāpumu

Par tiesāšanās izdevumiem