Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (sestā palāta) 2009. gada 29. aprīļa spriedumu lietā T–23/07 Borco-Marken-Import Matthiesen GmbH & Co. KG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2009. gada 15. jūlijā iesniedzis Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-265/09 P)

2009/C 233/11

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider)

Cita lietas dalībniece: Borco-Marken-Import Matthiesen GmbH & Co. KG

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Šī apelācijas sūdzība ir vērsta pret Pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru tika atcelts Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju ceturtās padomes 2006. gada 30. novembra lēmums par atbildētājas apelācijas tiesvedībā pieteikuma reģistrēt kā Kopienas preču zīmi apzīmējumu “α” noraidīšanu. Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka Apelāciju padome ir kļūdaini piemērojusi Padomes Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu (turpmāk tekstā — “Regula”), jo tā reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma atšķirstspējas neesamību ir izsecinājusi tikai no grafisku izmaiņu vai papildinājumu neesamības attiecībā pret standarta Times New Roman šriftu, nepārbaudot konkrēti no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa tā piemērotību atšķirt attiecīgās preces no tām, kuru izcelsme ir apelācijas sūdzības iesniedzējas konkurenti.

Kā apelācijas sūdzības pamats tiek izvirzīts Regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums. Birojs uzskata, ka Pirmās instances tiesa šo normu ir interpretējusi kļūdaini no trīs aspektu viedokļa.

Pirmkārt, pretēji Pirmās instances tiesas uzskatam, [Birojs apgalvo], ka Regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētai pārbaudei ne vienmēr ir vajadzīgs veikt konkrētu uz atsevišķām precēm vērstu apzīmējuma atšķirtspējas pārbaudi. Judikatūrā attiecībā uz dažām apzīmējumu kategorijām (piemēram, trīsdimensiju apzīmējumiem, krāsu preču zīmēm, saukļiem, domēnu nosaukumiem) konkrētas atšķirstpējas pārbaude Regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē ir pieļaujama, ņemot vērā vispārēju informāciju par patērētāju uztveri un to refleksu un bieži reģistrācijas piteikumā norādīto preču uz pakalpjumu konkrēta pārbaude netiek veikta. Judikatūrā esot atzīts arī, ka noteiktu apzīmējumu kategoriju gadījumā konkrēta atšķirtspēja parasti var tikt iegūta tikai izmantošanas rezultātā.

Otrkārt, Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka atšķirtspējas pārbaude ir prognozējošs lēmums un tādēļ tam ir vienmēr ir pieņēmuma raksturs.

Treškārt, Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā pierādīšanas pienākuma sadalījumu Regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārbaudes kontekstā, jo tā pieņēma, ka Birojam reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma atšķirtspējas neesamība esot jāatspoguļo, atsaucoties uz konkrētiem faktiem. Reģistrācijas process esot administratīvs process, nevis process, kas balstīts uz sacīkstes principu un kura ietvaros Birojam reģistrācijas pieteikuma iesniedzējam būtu jāpierāda atteikuma pamatojumi. Ja prasītājs apgalvo, ka pretēji Biroja izdarītajam vērtējumam reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei piemīt atšķirtspēja, tad prasītāja pienākums ir ar konkrētām un pamatotām norādēm pierādīt, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīme atšķirtspēja ir vai nu pašai par sevi vai arī ir iegūta izmantošanas rezultātā.