TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)

2011. gada 3. februārī (*)

Advokāti – Direktīva 89/48/EEK – Tādu augstākās izglītības diplomu atzīšana, ko piešķir par vismaz trīs gadu profesionālo izglītību – Direktīva 98/5/EK – Pastāvīga praktizēšana advokāta profesijā dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija – Profesionālā nosaukuma izmantošana uzņemošajā dalībvalstī – Nosacījumi – Iekļaušana uzņemošās dalībvalsts advokātu profesionālajā kolēģijā

Lieta C‑359/09

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Fővárosi Ítélőtábla (Ungārija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2009. gada 23. jūnijā un kas Tiesā reģistrēts 2009. gada 7. septembrī, tiesvedībā

Donat Cornelius Ebert

pret

Budapesti Ügyvédi Kamara.

TIESA (ceturtā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs Ž. K. Bonišo [J.‑C. Bonichot], tiesneši K. Šīmans [K. Schiemann], L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen] (referents), K. Toadere [C. Toader] un A. Prehala [A. Prechal],

ģenerāladvokāts P. Kruss Viljalons [P. Cruz Villalón],

sekretārs B. Fileps [B. Fülöp], administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2010. gada 16. septembra tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        D. K. Eberts [Ebert], Rechtsanwalt, kurš sevi pārstāv pats,

–        Budapesti Ügyvédi Kamara vārdā – P. Kišs [P. Kiss] un P. Kovešs [P. Köves], ügyvédek,

–        Ungārijas valdības vārdā – J. Fazekaša [J. Fazekas], M. Fehērs [M. Fehér] un Ž. Tota [Zs. Tóth], pārstāvji,

–        Čehijas valdības vārdā – M. Smoleks [M. Smolek], pārstāvis,

–        Spānijas valdības vārdā – H. Lopess‑Medels Baskoness [J. López‑Medel Bascones], pārstāvis,

–        Itālijas valdības vārdā – Dž. Palmjēri [G. Palmieri], pārstāve, kurai palīdz P. Džentili [P. Gentili], avvocato dello Stato,

–        Austrijas valdības vārdā – E. Rīdls [E. Riedl], pārstāvis,

–        Eiropas Komisijas vārdā – B. Simons [B. Simon] un H. Stēvlbeks [H. Støvlbæk], pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvu 89/48/EEK par vispārēju sistēmu tādu augstākās izglītības diplomu atzīšanai, ko piešķir par vismaz trīs gadu profesionālo izglītību (OV 1989, L 19, 16. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 14. maija Direktīvu 2001/19/EK (OV L 206, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Direktīva 89/48”), un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/5/EK par pasākumiem, lai atvieglotu advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija (OV L 77, 36. lpp.).

2        Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp D. K. Ebertu – Vācijas pilsoni un advokātu –, kurš Diseldorfas [Düsseldorf] (Vācija) advokātu kolēģijā reģistrēts ar profesionālo nosaukumu “Rechtsanwalt”, un Budapesti Ügyvédi Kamara (Budapeštas advokātu kolēģija) (Ungārija) saistībā ar D. K. Eberta celto prasību par tiesībām izmantot profesionālo nosaukumu “ügyvéd” (advokāta profesijas nosaukums Ungārijā), lai gan viņš nav šīs advokātu kolēģijas biedrs.

 Atbilstošās tiesību normas

 Savienības tiesības

 Direktīva 89/48

3        Direktīvas 89/48 preambulas septītais un desmitais apsvērums, kuri ratione temporis ir piemērojami pamata lietā, ir formulēti šādi:

“[..] būtu jādefinē termins “reglamentēta profesionālā darbība”, ņemot vērā valstu no socioloģiskā viedokļa atšķirīgās situācijas; tā kā terminam būtu jāattiecas ne tikai uz profesionālu darbību, kuras veikšanai dalībvalstī ir nepieciešams diploms, bet arī uz tādu profesionālu darbību, kas nav ierobežota, ja to veic, izmantojot profesionālu nosaukumu, ko piešķir noteiktu kvalifikāciju ieguvušām personām; [..]

[..] vispārējā augstākās izglītības diplomu atzīšanas sistēma nav domāta nedz, lai grozītu noteikumus, to skaitā tos, kas saistīti ar profesionālo ētiku un ko piemēro jebkurai personai, kura strādā kvalificētu darbu dalībvalsts teritorijā, nedz arī, lai izslēgtu ieceļotājus no šo noteikumu piemērošanas jomas; [..] minētā sistēma skar piemērotas kārtības noteikšanu nolūkā nodrošināt to, ka ieceļotāji izpilda dalībvalsts profesionālos noteikumus.”

4        Direktīvas 89/48 1. panta a) punktā jēdziens “diploms” ir definēts šādi:

“[..] jebkāds diploms, sertifikāts vai cits kvalifikāciju apliecinošs dokuments [..]:

–        ko ir piešķīrusi kompetenta iestāde dalībvalstī, kura ir nozīmēta saskaņā ar valsts normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem,

–        kas apliecina, ka tā īpašnieks ir sekmīgi pabeidzis vismaz trīs gadu vai līdzvērtīga ilguma nepilna laika pēcvidusskolas programmu universitātē vai augstskolā, vai kādā citā līdzīga līmeņa mācību iestādē un, ja vajadzīgs, ka tas ir sekmīgi pabeidzis profesionālās mācības, kas ir nepieciešamas papildus pēcvidusskolas programmai, un

–        kas apliecina, ka tā īpašniekam ir vajadzīgā profesionālā kvalifikācija, lai uzņemtos vai veiktu reglamentētu kvalificētu darbu attiecīgajā dalībvalstī,

[..].”

5        Direktīvas 89/48 2. pantā ir noteikts:

“Šī direktīva attiecas uz jebkuru dalībvalsts pilsoni, kurš vēlas veikt reglamentētu kvalificētu darbu attiecīgajā dalībvalstī kā pašnodarbināta persona vai darbinieks.

Šo direktīvu nepiemēro profesijām, uz kurām attiecas atsevišķa direktīva, kas nosaka dalībvalstu diplomu savstarpējo atzīšanas kārtību.”

6        Direktīvas 89/48 3. panta pirmajā daļā ir paredzēts:

“Ja attiecīgajā dalībvalstī, lai sāktu vai veiktu reglamentētu kvalificētu darbu, ir vajadzīgs diploms, kompetentā iestāde nedrīkst, pamatojoties uz nepietiekamu kvalifikāciju, atteikt dalībvalsts pilsonim atļauju sākt vai veikt attiecīgo kvalificēto darbu ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz tās pilsoņiem:

a)      ja kandidātam ir tāds diploms, kas tiek prasīts citā dalībvalstī, lai uzņemtos vai veiktu attiecīgo kvalificēto darbu tās teritorijā, un ja šāds diploms ir ticis piešķirts dalībvalstī; [..]

[..].”

7        Direktīvas 89/48 4. panta 1. punktā ir noteikts:

“Neatkarīgi no 3. panta attiecīgā dalībvalsts var arī pieprasīt, lai kandidāts:

[..]

b)      pabeigtu adaptācijas laikposmu, kas nepārsniedz trīs gadus, vai veiktu kvalifikācijas atbilstības pārbaudi:

–        ja izglītības, ko tas saņēmis, kā noteikts 3. panta a) un b) apakšpunktā, saturs ievērojami atšķiras no attiecīgās dalībvalsts pieprasītā, vai

–        ja gadījumā, kas minēts 3. panta a) apakšpunktā, attiecīgajā dalībvalstī reglamentēts kvalificēts darbs ietver vienu vai vairākas reglamentētas profesionālas darbības, kas neietilpst tajā dalībvalstī reglamentētajā kvalificētajā darbā, no kurienes ieradies kandidāts, un šī atšķirība atbilst īpašajai izglītībai, ko pieprasa attiecīgajā dalībvalstī, un attiecas uz saturu, kurš ievērojami atšķiras no tā, kam atbilst kandidāta minētais diploms, [..]

[..]

Ja attiecīgā dalībvalsts izmanto šo iespēju, tai ir jādod kandidātam tiesības izvēlēties starp adaptācijas laikposmu un kvalifikācijas atbilstības pārbaudi. Atkāpjoties no šā principa, profesijām, kuru praksē ir nepieciešamas precīzas attiecīgās valsts tiesību aktu zināšanas, un attiecībā uz kuriem konsultāciju un/vai palīdzības sniegšana saistībā ar valsts tiesību aktiem ir būtisks un pastāvīgs profesionālās darbības aspekts, dalībvalsts drīkst noteikt vai nu adaptācijas laikposmu, vai arī kvalifikācijas atbilstības pārbaudi. [..]”

8        Direktīvas 89/48 6. panta 1. punktā ir noteikts:

“Ja attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde pieprasa personām, kuras vēlas uzņemties reglamentētu kvalificētu darbu, apliecinājumu labam raksturojumam un reputācijai, vai ka tās nav atzītas par bankrotējušām, vai arī aptur vai aizliedz attiecīgā kvalificētā darba veikšanu nopietna profesionālās ētikas pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma gadījumā, attiecīgā valsts par pietiekamu apliecinājumu attiecībā uz dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlas veikt attiecīgo kvalificēto darbu tās teritorijā, uzskata tos dokumentus, ko ir izsniegušas kompetentas iestādes izcelsmes dalībvalstī vai dalībvalstī, no kuras ir ieradies ārvalstnieks, un kas apliecina, ka šīs prasības ir izpildītas.

[..]”

9        Direktīvas 89/48 7. panta 1. punktā ir noteikts:

“Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes atzīst to dalībvalstu pilsoņu tiesības, kas atbilst nosacījumiem, lai uzņemtos un veiktu reglamentētu kvalificētu darbu to teritorijā, izmantot attiecīgajā dalībvalstī lietoto attiecīgajai profesijai atbilstīgo profesionālo nosaukumu.”

 Direktīva 98/5

10      Direktīvas 98/5 preambulas otrais, trešais un septītais apsvērums ir formulēti šādi:

“(2)      [..] saskaņā ar [..] Direktīvu 89/48 [..] advokāts, kurš ir pilnībā kvalificēts vienā dalībvalstī, var lūgt sava diploma atzīšanu, lai reģistrētos citā dalībvalstī, nolūkā praktizēt tur advokāta profesiju ar šajā valstī lietojamo profesionālo nosaukumu; [..] minētas direktīvas [..] mērķis ir nodrošināt, lai advokāts integrētos šajā profesijā uzņēmējā [uzņemošajā] dalībvalstī, un šīs direktīvas nolūks nav nedz grozīt noteikumus, kas reglamentē profesiju minētajā valstī, nedz arī izslēgt šādu advokātu no šo noteikumu darbības jomas;

(3)      [..] daži advokāti var ātri integrēties profesijā uzņēmējā [uzņemošajā] dalībvalstī, inter alia, nokārtojot zināšanu kvalifikācijas pārbaudi, kā paredzēts Direktīvā 89/48 [..], bet citiem pilnībā kvalificētiem advokātiem vajadzētu spēt panākt šādu integrāciju pēc noteikta profesionālās prakses laikposmā [uzņemošajā] dalībvalstī ar savas mītnes valsts profesionālajiem nosaukumiem vai arī turpināt praktizēt ar savas mītnes valsts profesionālajiem nosaukumiem;

[..]

(7)      [..] ievērojot savu mērķi, šī direktīva neparedz jebkādas normas attiecībā uz vietēja rakstura situācijām un, ja tā skar valsts noteikumus, kuri reglamentē juridisko profesiju, tad ne vairāk kā nepieciešams tās mērķa efektīvai sasniegšanai; [..] šī direktīva neierobežo valsts tiesību aktus, kas reglamentē advokāta profesijas pieejamību un praksi ar uzņēmējā [uzņemošajā] dalībvalstī lietotajiem profesionālajiem nosaukumiem.”

11      Direktīvas 98/5 2. pantā, kura nosaukums ir “Tiesības praktizēt ar mītnes valsts profesionālo nosaukumu”, ir noteikts:

“Jebkuram advokātam ir tiesības ar savas mītnes valsts profesionālo nosaukumu jebkurā citā dalībvalstī pastāvīgi veikt 5. pantā precizētās darbības.

Integrēšanās advokāta profesijā uzņēmējā [uzņemošajā] dalībvalstī notiek, ievērojot 10. pantu.”

12      Direktīvas 98/5 6. panta 1. punkts ir formulēts šādi:

“Neatkarīgi no tām profesionālās ētikas normām, kas viņam jāievēro savā mītnes dalībvalstī, advokāts, kurš praktizē ar savas mītnes valsts profesionālo nosaukumu, attiecībā uz uzņēmējā [uzņemošajā] dalībvalstī veicamo profesionālo darbību, ievēro tās pašas profesionālās ētikas normas kā advokāti, kas praktizē ar [uzņemošās] dalībvalsts attiecīgajiem profesionālajiem nosaukumiem.”

13      Direktīvas 98/5 10. pants, kura nosaukums ir “Tāda pati attieksme kā pret uzņēmējas [uzņemošās] dalībvalsts advokātu”, ir izteikts šādā redakcijā:

“1.      Ar savas mītnes valsts profesionālo nosaukumu praktizējošs advokāts, kas [uzņemošajā] dalībvalstī ir efektīvi un regulāri vismaz trīs gadus veicis darbību šīs valsts tiesību jomā, to skaitā Kopienas tiesību jomā, nolūkā saņemt atļauju darboties advokāta profesijā uzņēmējā [uzņemošajā] dalībvalstī, ir atbrīvots no Direktīvas 89/48 [..] 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. [..]

[..]

2.      Advokāts, kurš praktizē ar savas mītnes valsts profesionālo nosaukumu [uzņemošajā] dalībvalstī, jebkurā laikā var lūgt sava diploma atzīšanu saskaņā ar Direktīvu 89/48 [..], nolūkā saņemt atļauju darboties advokāta profesijā [uzņemošajā] dalībvalstī un to praktizēt ar profesionālo nosaukumu, kurš atbilst šai profesijai šajā dalībvalstī.

3.      Ar savas mītnes valsts profesionālo nosaukumu praktizējošs advokāts, kas ir vismaz trīs gadus efektīvi un regulāri veicis profesionālo darbību uzņēmējā [uzņemošajā] dalībvalstī, bet šīs valsts tiesību jomā darbojies īsāku laiku, var saņemt no minētās valsts kompetentās iestādes atļauju darboties advokāta profesijā uzņēmējā [uzņemošajā] dalībvalstī un tiesības to praktizēt ar profesionālo nosaukumu, kurš atbilst šai profesijai šajā dalībvalstī, neizpildot Direktīvas 89/48[..] 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos nosacījumus, bet saskaņā ar turpmāk minētajiem nosacījumiem un procedūrām:

[..]

6.      Advokātam, kurš saņēmis atļauju darboties advokāta profesijā uzņēmējā [uzņemošajā] dalībvalstī, saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu ir tiesības lietot savas mītnes valsts profesionālo nosaukumu, kas izteikts viņa mītnes dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, līdz ar profesionālo nosaukumu, kurš atbilst advokāta profesijai uzņēmējā [uzņemošajā] dalībvalstī.”

 Valsts tiesības

14      Advokāta profesijas praktizēšana Ungārijā ir regulēta šādos likumos:

–        2001. gada Likums Nr. C par ārvalstu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un diplomu atzīšanu (A külföldi bizonyítványok és oklevelek elismeréséről szóló 2001. évi C. törvény, turpmāk tekstā – “Likums par kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un diplomu atzīšanu”);

–        1998. gada Likums Nr. XI par advokāta profesiju (Az ügyvédekről szóló 1998. évi XI. Törvény, turpmāk tekstā – “Likums par advokāta profesiju”).

 Likums par kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un diplomu atzīšanu.

15      Laika posmā no 2004. gada 1. maija līdz 2007. gada 20. oktobrim likuma par kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un diplomu atzīšanu attiecīgie noteikumi bija formulēti šādi:

“21. pants

1)      Šīs daļas noteikumi attiecas uz dalībvalsts pilsoni, kurš vēlas veikt reglamentētu kvalificētu darbu Ungārijā, un ja viņam ir tiesības darboties šajā profesijā izcelsmes valstī vai mītnes valstī.

[..]

35. pants

1)      attiecīgā iestāde drīkst noteikt vai nu adaptācijas laikposmu, kas nepārsniedz trīs gadus, vai arī kvalifikācijas atbilstības pārbaudi,

a)      ja kandidāta izglītības praktiskā vai teorētiskā daļa būtiski atšķiras no tās izglītības, kas nepieciešama, lai iegūtu diplomu Ungārijā reglamentētā kvalificētā darba veikšanai,

[..]

2)      Attiecīgā iestāde nodrošina, ka kandidāts var izvēlēties starp adaptācijas laikposmu un kvalifikācijas atbilstības pārbaudi.

3)      Attiecīgā iestāde var atkāpties no 2. punkta saistībā ar visām profesijām, kuru praksē ir nepieciešamas precīzas Ungārijas tiesību aktu zināšanas, un attiecībā uz kurām konsultāciju sniegšana saistībā ar Ungārijas tiesību aktiem ir būtisks un pastāvīgs profesionālās darbības aspekts. Šādā gadījumā attiecīgā iestāde pieprasa kandidātam pabeigt adaptācijas laikposmu vai arī veikt kvalifikācijas atbilstības pārbaudi.

[..]”

16      Saskaņā ar reglamentēto profesiju sarakstu, kas bija spēkā no 2004. gada 1. maija līdz 2009. gada 8. maijam un ko publicējis Ungārijas izglītības ministrs, kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kas nepieciešams advokāta profesijas praktizēšanai, izriet no jēdziena “diploms” Likuma par kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un diplomu atzīšanu nozīmē.

 Likums par advokāta profesiju

17      Dienā, kurā tika celta prasība, no kuras izriet pamata lieta, proti, 2006. gada 13. decembrī, Likuma par advokātu profesiju attiecīgie noteikumi bija izteikti šādā redakcijā:

“6. pants

1)      Advokāts

a)      nedrīkst būt saistīts ar darba līgumu, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas līgumu vai citu līgumu, saskaņā ar kuru tam ir pienākums veikt kādu darbu, un nedrīkst būt nodarbināts publiskajā sektorā, nedz ierēdniecībā, nedz arī strādāt par notāru, vai ieņemt pilsētas mēra amatu uz pilnu slodzi,

b)      nedrīkst pats personīgi nodarboties ar uzņēmējdarbību vai arī ar tādu uzņēmējdarbību, kas saistīta ar neierobežotu atbildību.

[..]

3)      Advokātam ir pienākums paziņot advokātu kolēģijai par jebkuru neatbilstību šiem kritērijiem 15 dienu laikā pēc tās iestāšanās.

[..]

13. pants

1)      Advokāta profesijā, izņemot algota jurista profesiju, drīkst praktizēt personas, kuras ir uzņemtas advokātu kolēģijā un devušas advokāta zvērestu.

[..]

3)      Uzņemšana advokātu kolēģijā advokāta statusā notiek pēc lūguma, ko izsaka ieinteresētā persona:

a)      kurai ir jābūt Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu [1992. gada 2. maijs (OV 1994, L 1, 3. lpp.)] dalībvalsts [līgumslēdzējas valsts] pilsonim,

[..]

c)      kurai nedrīkst būt agrāka sodāmība,

d)      kurai ir jābūt sekmīgi pabeigušai studijas tiesību zinātnē,

e)      kurai ir jābūt Ungārijā nokārtojušai arodeksāmenu tieslietās,

f)      kurai ir jābūt ieguvušai Ügyvédek Biztosító és Segélyező Egyesülete [Ungārijas advokātu apdrošināšanas biedrības] vai citu advokātu kolēģijai pieņemamu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu,

g)      kuras rīcībā ir jābūt advokāta pastāvīgai praksei piemērotam birojam advokātu kolēģijas piekritības teritorijā,

h)      uz kuru neattiecas neviens no 4. punktā uzskaitītajiem izslēgšanas gadījumiem.

4)      Advokātu kolēģijā nedrīkst uzņemt personu:

a)      uz kuru attiecas kāds no 6. pantā paredzētajiem neatbilstības kritērijiem un kura nav novērsusi šo situāciju,

b)      kurai ir uzlikts papildsods, kurš aizliedz tai piedalīties valsts pārvaldē vai aizliedz tai ieņemt jebkādu amatu, kas saistīts ar jurista kvalifikāciju,

c)      kurai tiesa piespriedusi brīvības atņemšanas sodu par tīši nodarītu pārkāpumu [..]

d)      kura ir izslēgta no advokātu kolēģijas [..]

e)      kura atrodas aizgādnībā, kas tai ierobežo vai atņem rīcībspēju, vai kura nav rīcībspējīga bez atrašanās aizgādnībā [..]

f)      kura, ņemot vērā tās dzīvesveidu vai uzvedību, nav pelnījusi sabiedrības uzticību, kas nepieciešama, lai praktizētu advokāta profesijā,

[..]

89/A pants

1)      Šā likuma noteikumus, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus, piemēro darbībai, ko Ungārijas Republikas teritorijā veic Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts pilsoņi, kuri drīkst praktizēt advokāta profesijā ar kādu no attiecīgajos tiesību aktos paredzētajiem profesionālajiem nosaukumiem kādā no Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm (turpmāk tekstā – “Eiropas juristi”).

[..]

89/B pants

1)      Personām, kuras Ungārijas Republikas teritorijā vēlas pastāvīgi praktizēt advokāta profesijā Eiropas jurista statusā, jālūdz advokātu kolēģijai sevi reģistrēt Eiropas juristu reģistrā (turpmāk šajā nodaļā – “reģistrācija”), kas nav obligāta personām, kuras vēlas ar šo darbību nodarboties laiku pa laikam kā pakalpojumu sniedzēji.

2)      Reģistrē pieteicēju, kurš:

a)      iesniedzot minētajā valstī par advokātu reģistrāciju atbildīgās organizācijas ne senāk kā pirms trijiem mēnešiem izdotas apliecības ar zvērestu apliecinātu tulkojumu ungāru valodā, apliecina, ka viņam ir tiesības praktizēt advokāta profesijā savā dalībvalstī,

[..]

89/F pants

1)      Pēc ieinteresētās personas lūguma advokātu kolēģijā “ügyvéd” [advokāta] statusā jāuzņem reģistrētie Eiropas juristi, kuri:

a)      atbilst 13. panta 3. punkta c) un f)–h) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem;

b)      ar kārtoto lietu skaitu un raksturu apliecinošu dokumentāciju vai pēc īpaša advokātu kolēģijas lūguma rīkotās individuālās pārrunās ticami pierāda, ka nepārtrauktā trīs gadu laikposmā Ungārijas Republikas teritorijā ir praktizējuši advokāta profesijā saistībā ar Ungārijas tiesībām (kas ietver Eiropas Savienības tiesību piemērošanu Ungārijā), un

c)      individuālās pārrunās apliecina ungāru valodas zināšanas līmenī, kas vajadzīgs, lai praktizētu advokāta profesijā.

2)      Pēc ieinteresētās personas lūguma advokātu kolēģijā var uzņemt advokāta statusā arī reģistrētos Eiropas juristus, kuri praktizējuši advokāta profesijā Ungārijā nepārtrauktu trīs gadu laikposmu, pat ja ne vienmēr saistībā ar Ungārijas tiesībām (kas ietver Eiropas Savienības tiesību piemērošanu Ungārijā), un atbilst pārējiem 1) punktā [paredzētajiem] nosacījumiem.

[..]

4)      Pēc uzņemšanas Eiropas jurists kļūst pilntiesīgs advokātu kolēģijas biedrs. Papildus nosaukumam “ügyvéd” viņš drīkst savā darbībā turpināt izmantot savā dalībvalstī piešķirto profesionālo nosaukumu.

[..]

89/I pants

[..]

2)      Savā darbībā Eiropas jurists drīkst izmantot tikai un vienīgi savā dalībvalstī piešķirto profesionālo nosaukumu, un viņam jānorāda arodorganizācijas, kurai viņš ir piederīgs, nosaukums savas dalībvalsts valsts valodā. Jāiekļauj arī profesionālā nosaukuma papildu paskaidrojums ungāru valodā gadījumā, ja to iespējams sajaukt ar “ügyvéd”.”

 Pamata lieta un prejudiciālie jautājumi

18      D. K. Eberts, Vācijas pilsonis, ir studējis tiesību zinātni Vācijā un ir tiesīgs “Rechtsanwalt” statusā praktizēt advokāta profesijā kā Diseldorfas advokātu kolēģijas biedrs kopš 1997. gada. Kopš deviņdesmito gadu nogales D. K. Eberts dzīvo Ungārijā, kur pēc studijām Miškolcas [Miskolc] universitātē viņš 2002. gadā ieguva doktora grādu tiesību zinātnē.

19      2004. gadā D. K Eberts noslēdza sadarbības līgumu ar advokātu biroju Ungārijā un saskaņā ar Likuma par advokāta profesiju 89/A pantu ar Budapesti Ügyvédi Kamara 2002. gada 20. septembra lēmumu tika iekļauts Eiropas juristu sarakstā, tādējādi viņam šajā dalībvalstī bija tiesības praktizēt advokāta profesijā ar mītnes valsts profesionālo nosaukumu.

20      Saskaņā ar norādēm, kas ietvertas lēmumā par prejudiciālu jautājumu uzdošanu, D. K. Eberts 2005. gadā atvēra pats savu advokātu biroju Ungārijā un Budapesti Ügyvédi Kamara ar 2005. gada 6. aprīļa lēmumu reģistrēja šo biroju.

21      Tomēr saskaņā ar lēmumā par prejudiciālu jautājumu uzdošanu izklāstīto D. K. Eberts 2006. gada 13. decembrī lūdza Fővárosi Bíróság (Budapeštas pirmās instances tiesa) atzīt viņa tiesības izmantot Ungārijā ungāru advokāta profesionālo nosaukumu “ügyvéd”, lai gan viņš nav šīs advokātu kolēģijas biedrs.

22      Fővárosi Bíróság šo lūgumu noraidīja, pamatojoties uz to, ka saskaņā ar Direktīvas 89/48 1. pantu un 7. panta 1. un 3. punktu D. K. Eberts profesionālo nosaukumu “ügyvéd” varētu izmantot tikai tādā gadījumā, ja viņš pierādītu savu advokātu kolēģijas biedra statusu. D. K. Eberts par šo lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību Fővárosi Ítélőtábla (Budapeštas apgabaltiesa).

23      Šādos apstākļos Fővárosi Ítélőtábla nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai Padomes Direktīvu 89/48 [..] un [..] Direktīvu 98/5 [..] var interpretēt tādējādi, ka prasītājam – Vācijas pilsonim, kurš ir nokārtojis eksāmenu advokāta profesijas praktizēšanai Vācijā, kur viņš ir [Vācijas] advokātu kolēģijas biedrs, un kuram ir uzturēšanās atļauja un tiesības strādāt Ungārijā, – ir tiesības tiesās un administratīvos procesos papildus vācu valodas profesionālajam nosaukumam “Rechtsanwalt” un ungāru valodas nosaukumam “európai közösségi jogász” (Eiropas jurists) izmantot uzņemošajā valstī (Ungārija) par oficiālu atzīto profesionālo nosaukumu “ügyvéd”, lai arī viņš nav nedz uzņemts advokātu kolēģijā Ungārijā, nedz arī saņēmis kādu atļauju?

2)      Vai Direktīva 98/5 [..] papildina Direktīvas 89/48 [..] noteikumus tādējādi, ka Direktīva 98/5 [..] attiecībā uz advokāta profesijas praktizēšanu būtu uzskatāma par lex specialis šajā jomā, savukārt ar Direktīvu 89/48 [..] vispārīgi tiek regulēta vienīgi augstākās izglītības diplomu atzīšana?”

24      Savos rakstveida apsvērumos, kā arī tiesas sēdē D. K. Eberts apgalvoja, ka patiesībā viņš bija vienīgi lūdzis Ungārijas Izglītības un kultūras ministram iespēju veikt kvalifikācijas atbilstības pārbaudi, lai saņemtu atļauju praktizēt advokāta profesijā ar viņa uzņemošās dalībvalsts profesionālo nosaukumu saskaņā ar Direktīvu 89/48, un ka minētais ministrs uz šo lūgumu netika atbildējis, bet gan pārsūtījis to Budapesti Ügyvédi Kamara, kura arī neesot atbildējusi uz šo lūgumu.

25      Tiesas sēdē Budapesti Ügyvédi Kamara apstiprināja, ka ir saņēmusi minēto Izglītības un kultūras ministrijas lūgumu, bet apgalvoja, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem tai nav nekādas kompetences attiecībā uz augstākās izglītības diplomu atzīšanu saskaņā ar Direktīvu 89/48; tas esot minētās ministrijas kompetencē, kura vēl neesot pieņēmusi lēmumu attiecībā uz D. K. Eberta lūgumu. Budapesti Ügyvédi Kamara norādīja, ka šī iemesla dēļ tā neesot varējusi atbildēt uz šo lūgumu, bet tā ir iekļāvusi D. K. Ebertu Eiropas juristu sarakstā.

26      Tiesā Ungārijas valdība apgalvoja, ka saskaņā ar Likumu par kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un diplomu atzīšanu, ar kuru Ungārijas tiesībās ir transponēta Direktīva 89/48, D. K. Eberta diplomu atzīšana ir Izglītības un kultūras ministrijas kompetencē.

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

 Par otro jautājumu

27      Ar savu otro jautājumu, kurš jāapskata vispirms, minētā tiesa būtībā jautā, vai Direktīva 98/5 izslēdz Direktīvas 89/48 piemērošanu tādā nozīmē, ka Direktīvas 98/5 10. panta 1. un 3. punktā paredzētie noteikumi ir vienīgais veids, kā citu dalībvalstu advokāti var saņemt atļauju izmantot uzņemošās dalībvalsts advokāta profesionālo nosaukumu, vai arī abas direktīvas viena otru papildina, paredzot dalībvalstu advokātiem divas iespējas piekļūt advokāta profesijai uzņemošajā dalībvalstī ar šīs valsts profesionālo nosaukumu.

28      D. K. Eberts, Ungārijas, Čehijas, Spānijas un Austrijas valdības, kā arī Eiropas Komisija apgalvo, ka Direktīvās 98/5 un 89/48 ir paredzētas divas iespējas piekļūt advokāta profesijai uzņemošajā dalībvalstī. Budapesti Ügyvédi Kamara Tiesas sēdē norādīja, ka piekrīt šim viedoklim.

29      Šajā ziņā Direktīvas 89/48 2. panta otrajā daļā ir noteikts, ka šo direktīvu nepiemēro profesijām, uz kurām attiecas atsevišķa direktīva, kas nosaka dalībvalstu diplomu savstarpējo atzīšanas kārtību.

30      Tomēr no Direktīvas 98/5 10. panta 1. punkta izriet, ka ar savas mītnes valsts profesionālo nosaukumu praktizējošs advokāts, kas uzņemošajā dalībvalstī ir efektīvi un regulāri vismaz trīs gadus veicis darbību šīs valsts tiesību jomā, tostarp Savienības tiesību jomā, lai saņemtu atļauju darboties advokāta profesijā uzņemošajā dalībvalstī, ir atbrīvots no Direktīvas 89/48 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.

31      Turklāt Direktīvas 98/5 10. panta 3. punktā aprakstītajos apstākļos, ar savas mītnes valsts profesionālo nosaukumu praktizējošs advokāts, kas ir vismaz trīs gadus efektīvi un regulāri veicis profesionālo darbību uzņemošajā dalībvalstī, bet šīs valsts tiesību jomā darbojies īsāku laiku, var arī saņemt atļauju darboties advokāta profesijā uzņemošajā dalībvalstī un tiesības to praktizēt ar profesionālo nosaukumu, kurš atbilst šai profesijai minētajā dalībvalstī, neizpildot Direktīvas 89/48 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos nosacījumus.

32      Tomēr, ja šo noteikumu, kas attiecas uz atļauju praktizēt advokāta profesijā ar uzņemošās dalībvalsts profesionālo nosaukumu, ietvaros citas dalībvalsts kvalificēts advokāts ir atbrīvots no Direktīvas 89/48 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta nosacījumiem, ir jākonstatē, ka Direktīva 98/5 neatņem šādam advokātam, tostarp, ja viņš vēl nav efektīvi un regulāri veicis profesionālo darbību uzņemošajā dalībvalstī vismaz trīs gadus, iespēju iegūt tiesības piekļūt advokāta profesijai ar šīs dalībvalsts profesionālo nosaukumu, pamatojoties uz Direktīvu 89/48. Patiesībā, kā tas arī atspoguļots Direktīvas 98/5 preambulas otrajā un trešajā apsvērumā, it īpaši tās 10. panta 2. punkta izriet, ka advokāts, kurš praktizē ar savas mītnes valsts profesionālo nosaukumu uzņemošajā dalībvalstī, jebkurā laikā var lūgt sava diploma atzīšanu saskaņā ar Direktīvu 89/48, lai saņemtu atļauju darboties advokāta profesijā uzņemošajā dalībvalstī un tajā praktizētu ar profesionālo nosaukumu, kurš piešķirts šai profesijai šajā dalībvalstī.

33      Šādā situācijā tādai personai, kura ir diploma īpašniece Direktīvas 89/48 1. panta a) punkta nozīmē kā D. K Eberts, saskaņā ar šīs direktīvas 3. panta pirmās daļas a) punktu ir tiesības piekļūt darbam reglamentētā advokāta profesijā attiecīgajā dalībvalstī. Tomēr, tā kā runa ir par profesiju, kuras praktizēšanai ir nepieciešamas detalizētas valsts tiesību zināšanas un kuras būtisks un pastāvīgs elements ir konsultāciju un/vai palīdzības sniegšana ar valsts tiesībām saistītos jautājumos, Direktīvas 89/48 3. pants nav šķērslis, piemērojot tās 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, lai uzņemošā dalībvalsts varētu izvirzīt prasību arī par to, ka pieprasījuma iesniedzējam ir jānokārto kvalifikācijas atbilstības pārbaudījums, ar nosacījumu, ka šī dalībvalsts ir iepriekš pārbaudījusi, vai zināšanas, ko pieprasījuma iesniedzējs ieguvis savas profesionālās pieredzes gaitā, ir pietiekamas, lai pilnībā vai daļēji izlīdzinātu pēdējās minētās normas pirmajā daļā norādīto būtisko atšķirību (skat. 2010. gada 22. decembra spriedumu lietā C‑118/09 Koller, Krājums, I‑0000. lpp., 38. un 39. punkts).

34      No tā izriet, ka dalībvalsts advokāts var saņemt atļauju darboties advokāta profesijā uzņemošajā dalībvalstī, kurā šī profesija ir reglamentēta, un praktizēt to ar minētajā valstī piešķirto profesionālo nosaukumu vai nu saskaņā ar Direktīvu 89/48, vai arī saskaņā ar Direktīvas 98/5 10. panta 1. un 3. punktu.

35      Līdz ar to uz otro uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 89/48 un 98/5 viena otru papildina, paredzot dalībvalstu advokātiem divas iespējas saņemt atļauju darboties advokāta profesijā uzņemošajā dalībvalstī ar šīs valsts profesionālo nosaukumu.

 Par pirmo jautājumu

36      Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvām 89/48 un 98/5 pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru, lai praktizētu advokāta profesijā ar uzņemošās dalībvalsts advokāta profesionālo nosaukumu, ir jābūt tādas apvienības kā advokātu kolēģija biedram.

37      No Direktīvas 89/48 3. panta izriet, ka, ja kandidātam ir tāds diploms, kas tiek prasīts citā dalībvalstī, lai uzņemtos vai veiktu attiecīgo kvalificēto darbu, tam ir tiesības veikt šo pašu kvalificēto darbu uzņemošajā dalībvalstī ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz tās pilsoņiem, izņemot tos, kas attiecas uz diploma saņemšanu uzņemošajā dalībvalstī.

38      Turklāt no Direktīvas 89/48 6. panta, skatot to kopā ar šīs direktīvas preambulas 10. apsvērumu, izriet, ka personai, kura uzņemas veikt kvalificētu darbu, kas ir reglamentēta profesija uzņemošajā dalībvalstī, pamatojoties uz saskaņā ar šīs direktīvas 1. panta a) punktu atzītu diplomu, ir jāatbilst šīs dalībvalsts profesionālās darbības noteikumiem, it īpaši saistībā ar profesionālo ētiku.

39      Arī no Direktīvas 98/5 6. panta 1. punkta izriet, ka pat tāds advokāts, kurš uzņemošajā dalībvalstī praktizē ar savas mītnes valsts profesionālo nosaukumu, attiecībā uz uzņemošajā dalībvalstī veicamo profesionālo darbību ievēro tās pašas profesionālās ētikas normas kā advokāti, kas praktizē ar šīs dalībvalsts attiecīgajiem profesionālajiem nosaukumiem (šajā ziņā skat. 2010. gada 2. decembra spriedumu lietā C‑225/09 Jakubowska, Krājums, I‑0000. lpp., 57. punkts).

40      Līdz ar to ir jākonstatē, ka ne Direktīvai 89/48, ne arī Direktīvai 98/5 nav pretrunā tādu valsts tiesību aktu – vai tie būtu normatīvi vai administratīvi akti – kurus pamato tādas vispārējās intereses kā organizācijas, profesionālās ētikas, kontroles un atbildības noteikumi, piemērošana personām, kas praktizē advokāta profesijā dalībvalstī, it īpaši saistībā ar atļauju darboties šajā profesijā (šajā ziņā attiecībā uz Direktīvu 89/48 skat. 1995. gada 30. novembra spriedumu lietā C‑55/94 Gebhard, Recueil, I‑4165. lpp., 35. punkts un tajā minētā judikatūra).

41      Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai Budapesti Ügyvédi Kamara šos noteikumus ir piemērojusi saskaņā ar Savienības tiesībām un it īpaši saskaņā ar nediskriminācijas principu (šajā ziņā skat. 1993. gada 31. marta spriedumu lietā C‑19/92 Kraus, Recueil, I‑1663. lpp., 32. punkts; iepriekš minēto spriedumu lietā Gebhard, 37. punkts, un 2009. gada 11. jūnija spriedumu lietā C‑564/07 Komisija/Austrija, Krājums, I‑100. lpp., 31. punkts).

42      Līdz ar to uz pirmo uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka ne Direktīvai 89/48, ne arī Direktīvai 98/5 pretrunā nav tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru, lai praktizētu advokāta profesijā ar uzņemošās dalībvalsts advokāta profesijas nosaukumu, ir jābūt tādas apvienības kā advokātu kolēģija biedram.

 Par tiesāšanās izdevumiem

43      Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

1)      ne Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvai 89/48/EEK par vispārēju sistēmu tādu augstākās izglītības diplomu atzīšanai, ko piešķir par vismaz trīs gadu profesionālo izglītību, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 14. maija Direktīvu 2001/19/EK, ne arī Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvai 98/5/EK par pasākumiem, lai atvieglotu advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija, nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru, lai praktizētu advokāta profesijā ar uzņemošās dalībvalsts advokāta profesijas nosaukumu, ir jābūt tādas apvienības kā Advokātu kolēģija biedram;

2)      Direktīvas 89/48 un 98/5 viena otru papildina, paredzot dalībvalstu advokātiem divas iespējas saņemt atļauju darboties advokāta profesijā uzņemošajā dalībvalstī ar šīs valsts profesionālo nosaukumu.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – ungāru.